Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Radio SWH un Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) strīds par autortiesību atlīdzību aprēķināšanu var liegt radio atskaņot mūziku, informē Radio SWH. Strīdu šonedēļ turpinās skatīt tiesā.

Radio SWH skaidro, ka lai gan 2003. gadā Augstākā tiesa noteica, ka radio būs jāmaksā biedrībai atlīdzība autoriem divu procentu apmērā no radio ieņēmumiem, AKKA/LAA tomēr nepiekrīt šādam lēmumam, prasot maksāt vismaz 3.35% no kopējā apgrozījuma.

Tāpat Radio SWH grupā ietilpstošajai raidstacijai Spin FM tiekot pieprasīts maksāt gan noteiktus procentus no ieņēmumu bāzes, gan minimālo summu mēnesī, kas kopā veido aptuveni 30% no radio šogad prognozētā apgrozījuma. Biedrības publiskie skaidrojumi par fiksētām summām dienā vai mēnesī, kā norāda Radio SWH, esot pretrunā ar AKKA/LAA apgalvojumu, ka visām raidorganizācijām tiek piemērota vienota atlīdzības aprēķināšanas metode.

AS Radio SWH veidos jaunu radiostaciju jauniešu auditorijai Spin FM, atzīst uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics, norādot, ka Radio SWH iegādājies Spin FM franšīzi, kas kopš 2002.gada esot jau zināma radiostacija Īrijā, Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Somijā un citur.

Kā stāsta Šipkēvics, tādējādi Radio SWH grupa plāno nostiprināt savas pozīcijas tirgū, paplašinot radiostaciju klausītāju loku.

«Izpētot tirgu secinājām, ka gandrīz neviena radiostacija nepārraida tieši jauniešu auditorijai. Neceram uz lielu biznesu ar šo radiostaciju, taču tādā veidā audzināsim nākamo Radio SWH auditoriju. Šī radiostacija paplašinās un nostiprinās mūsu pozīcijas tirgū,» sacīja Šipkēvics.

Jaunā radio Spin FM mērķauditorija būs 15 līdz 25 gadus veci jaunieši, kuri vēlas komunicēt un iesaistīties dažādās publiskās aktivitātes. Tādēļ radio aktivitātes notiks ne tikai radio, bet arī interneta mājaslapā, sociālajos tīklos un ar mobilo telefonu starpniecību.

Pēc vakar notikušās pārdošanas izsolē Radio 101 darbinieki izsludināja «lokautu» un šorīt ēterā tika raidīta viena un tā pati dziesma. Tomēr pēcpusdienā radio programma dažādojās.

Kā novēroja LETA, radio mājas lapā no rīta bija redzams grupas The Doors izpildītās dziesmas The end videoklips un uzraksts Lokauts. Arī radio ēterā skanēja tikai šī dziesma. Tagad tiek raidītas dažādas dziesmas un radio mājaslapa izskatās kā ikdienā.

Radio 101 tviterkontā šodien tika pausts, ka bijušie īpašnieki un nākotnes īpašnieki nav norēķinājušies ar darbiniekiem vai izrādījuši interesi par tālāku sadarbību. «Līdz nav panākta savstarpēja vienošanās starp @radio101lv darbiniekiem un īpašniekiem, radio tālākā darbība ir apturēta,» bija teikts tviterkontā.

Pašlaik nav zināms, kad atsāks skanēt Radio 101, biznesa portālam Nozare.lv teica radiostacijas valdes loceklis un bijušais īpašnieks Edgars Mencis.

Viņš paskaidroja, ka notiek viedokļu apmaiņas un saskaņošanas process ar jauno radio īpašnieku.

«Kamēr nav skaidrs, kas, ar ko un kā, tikmēr radio nevar strādāt,» teica E. Mencis, piebilstot, ka tiks darīts viss iespējamais, lai radio pēc iespējas ātrāk atkal skanētu.

Kā ziņots, Radio 101, kuru nesen izsolē nopirka Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, šodien pārtraucis raidīt, un nedarbojas arī radiostacijas mājaslapa internetā.

Radio 101 dīdžejs Toms Grēviņš savā blogā raksta, ka jaunā īpašnieka radio iegādes motīvi nav bijuši saistīti ar jebkādu interesi par radiobiznesu.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta šodien noteica, ka SIA Radio Skonto saskaņā ar licences līgumu Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūrai/Latvijas Autoru apvienībai (AKKA/LAA) būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot programmu veidošanu.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, šo AT spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā 30 dienu laikā.

AT Civillietu tiesu palāta atkārtoti izskatīja jautājumu par autoratlīdzības lielumu, kas Radio Skonto no gada ieņēmumiem būtu jāmaksā AKKA/LAA par pārstāvēto autoru darbu izmantošanu. Iepriekš AT Senāts atcēla AT Civillietu tiesu palātas 2009.gada 17.decembra spriedumu, ar kuru tiesa bija noteikusi, ka Radio Skonto būs jāmaksā 3% no raidorganizācijas gada ieņēmumiem.

Savukārt tagad AT Civillietu tiesu palāta noteica, ka starp Radio Skonto un AKKA/LAA slēgtā licences līguma 2005.gada 19.aprīļa redakcijā 3.1.punktā paredzamais atlīdzības lielums ir 3% nevis no visiem gada ieņēmumiem, bet no tiem, kas gūti no darbu izmantošanas, veicot raidorganizācijas pamatdarbību - programmu veidošanu.

Mediju grupa Baltijā "TV3 Group" paziņojusi par radio stacijas "Top radio" iegādi Latvijā, tādējādi paplašinot krievvalodīgo auditoriju grupas portfelī, kā arī nostiprinot kopējās pozīcijas tirgū.

Mediju grupa "TV3 Group" paplašina radio klausītāju auditoriju grupas ietvaros, kur līdztekus radio stacijai "Star FM", tiek pievienota krievu valodā translējošā radio stacija "Top radio".

""TV3 Group" reklāmdevējiem nodrošina stabilu auditoriju to mērķa grupās, tāpēc esam gandarīti, ka līdz ar radio portfeļa paplašināšanu, reklāmdevējiem varēsim piedāvāt sasniegt ne vien latviski runājošo radio klausītājus, bet arī krievvalodīgo klausītāju auditoriju Latvijas teritorijā. Vietēji ražotais audio saturs ir nākotne, tādēļ esam droši, ka radio staciju "StarFM" un "Top Radio" tandēms kļūs par spēcīgu instrumentu reklāmdevējiem, piedāvājot daudzveidīgus radošos un lokāli veidotos reklāmas kampaņu risinājumus produktiem, kuru mērķis ir sasniegt auditoriju ar radio starpniecību," dalās mediju grupas "TV3 Group" vadītājs Latvijā Mindaugas Rakauskas.

Šodien sāk skanēt jauna radio stacija Radio 101, kuru izveidojuši no Radio SWH aizgājušie darbinieki.

Radio 101 iecerēta kā atvērtā skatloga tipa studija — galvaspilsētas centrā, Elizabetes un Brīvības ielas stūrī pretī Ministru kabinetam. To, kas notiek studijā, varēs redzēt ikviens garāmgājējs, kā arī būs iespējams vērot internetā.

Radio 101 paredzēti regulāri ziņu bloki, kas ik pa 15 minūtēm izskanēs ēterā laika posmā jau no plkst.6.30 rītā. Astoņos rīts turpināsies ar izklaidējoši informatīvu rīta šovu, kuru vadīs Eduards Švāns, Gustavs Terzens un līdzšinējā Latvijas Televīzijas raidījuma Panorāma darbiniece Zane Peneze. Plkst.12 ēterā būs dzirdams Artis Volfs ar mūzikas dienas programmu, konkursiem u.c. No plkst.16 līdz 19 ēterā būs dzirdams Egons Reiters, savukārt no plkst.17.45 līdz 18 - aktuālo ziņu apskatnieks.

Sakarā ar iespējamiem Darba likuma pārkāpumiem Radio 101 Valsts darba inspekcijā (VDI) vērsusies vortāla Publikai.lv komanda. Precīzāk, vortāls vēlas vērst inspekcijas vērību uz radio rīta programmas Ausīs Rīts līdzšinējo vadītāju bezalgas atvaļinājumu un pazušanu no ētera.

«Viens no klasiskajiem gājieniem Latvijas darba tirgū kopumā ir darbinieku sūtīšana bezalgas atvaļinājumos. Tieši tas visdrīzāk skāra arī Radio 101 trijotni. Vai kāds no jums tiešām tic, ka Zane, Gustavs un Eduards pašrocīgi pieņemtu lēmumu iespļaut sejā saviem klausītājiem, vienlaicīgi pazūdot no radio ētera? Mēs neticam. Pārējo, cerams, noskaidros VDI,» teikts vortāla publikai.lv paziņojumā.

«Vēlamies uzsvērt, ka mums nav nekādu pretenziju vai, pasarg' dievs, naida pret Radio 101 kā tādu. Gluži pretēji – šis radio Latvijas mediju vidē ienesa svaigas vēsmas gan muzikālā, gan žurnālistiskā ziņā. Taču diemžēl izskatās, ka Latvijas mediju sliktās «tradīcijas» ienāca arī šajā citādi progresīvajā radio,» teikts vortāla redaktora Didža Melbikša, autora Ojāra Kapteiņa un mākslinieka El Carlīto paziņojumā.

Radio 101 pārtapis par Radio Open 101, liecina informācija tā mājaslapā internetā.

Kā redzams tiešraidē no studijas, radio atsākuši darboties dīdžeji un ziņu veidotāji.

Arī sociālajā tīklā Facebook izveidotajā Radio Open 101 profilā pirms neilga laika ievietotā informācija liecina par jaunu ētera sastāvu. «Tātad, dāmas un kungi, šī brīža Radio Open 101 ētera sastāvs ir sekojošs: 7.00 - 10.00 Labs Rīts ar Māri Žigatu un Ilgvaru Rukeru, 10.00 - 13.00 Valters Frīdenbergs, 13.00 - 16.00 Dace Volfa, 16.00 - 19.00 Ģirts Šolis un 19.00 - 22.00 Ilvars Jansons. Lai lieliska klausīšanās un līdzdalība!» informē radio.

Turpat arī publicēts paziņojums: «Mūzika. Ziņas. Piedzīvojumi. Tas jūs sagaida turpmāk Radio Open 101.»

Radio 101 īpašnieku TeleMedia Centrs un tā meitas uzņēmumus Radio Trīs un Radio Zemgale izsolē iegādājies Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko, liecina Lursoft dati.

Jau ziņots, ka likvidējamās Latvijas Krājbankas (Krājbankas) administrators SIA KPMG Baltics aprīļa beigās izsolē kādai fiziskai personai pārdevis Radio 101.

Fiziskā persona piedāvājusi cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi izsoles sākumcenu, paskaidroja Fīrmanis. Izsoles sākumcena bija 50 000 latu, kas nav apliekama ar pievienotās vērtības nodokli. Darījuma summa pagaidām netiek atklāta.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien noraidīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras/Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) prasību par pagaidu līdzekļa - aizlieguma Radio SWH grupai atskaņot autoru mūziku, līdz netiks noslēgts licences līgums, - piemērošanu.

Tiesa uzskatīja, ka ar pagaidu noregulējuma iestāšanos Radio SWH tiks nodarīts būtisks finansiālais kaitējums, jo bez darbu atskaņošanas raidstacijas darbība tiks faktiski apturēta. Aizsardzības līdzeklis nav samērīgs, secināja tiesa.

Tāpat tiesa uzskatīja, ka apvienība nav savlaicīgi vērsusies tiesā ar pieteikumu par pagaidu līdzekļa piemērošanu, kā arī nespēja objektīvi paskaidrot, kāpēc tas ir nepieciešams tagad, jo pats pārkāpums ilgst jau piecus gadus. Tādā veidā tiesa secināja, ka apvienībai nodarītais kaitējums nav tik ļoti būtisks.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot blakus sūdzību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. AKKA/LAA advokāte pēc sprieduma teica, ka lēmums par blakus sūdzības iesniegšanu vēl tiks apspriests.

Labākais veids, kā pašvaldībai priekšvēlēšanu gadā sasniegt dzirdīgas ausis, ir pirkt raidlaikus radio un televīzijā, uzskata vairākas Rīgas domes struktūras, kas šim mērķim kopumā tērējušas 68 tūkstošus latu.

Kā vēsta raidījums Nekā Personīga, Rīgas domes Satiksmes departaments par 6 000 latu sevi reklamē radio Skonto, par 5000 latu radio 101, par 10 000 latu Radio Baltcom, 5000 latu departaments maksā par parādīšanos Pirmajā Baltijas kanālā, Rent TV un NTV MIR, 5 000 latu liela summa arī atvēlēta, lai nokļūtu Eiropas hitu radio un Krievu hitu radio ēterā.

Satiksmes komitejas priekšsēdētājs Vadims Baraņņiks, kurš uzrauga departamenta darbu, apgalvo, ka nauda neesot tērēta velti. Viņš raidījumam skaidro, ka šādi tēriņi Satiksmes departamentam vai citam departamentam nepieciešami, lai sniegtā informācija būtu pilnīgi un precīzi atspoguļota.

Šoruden noslēgts vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts – Doma laukuma 8 ēkas logu restaurācijas projekts, kā laikā kopumā atjaunoti 160 ēkas logi.

Latvijas Radio logu atjaunošanas projekts ilga vairāk nekā pusotru gadu, projekta kopējām izmaksām sasniedzot teju miljonu eiro.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne ar gandarījumu atzīst: “Latvijas Radio ēkas logu restaurācijas projekts ir vērienīgākais Latvijas Radio investīciju projekts, no kura ieguvēji ir pilnīgi visi darbinieki. Liels prieks, ka ēkas logi atjaunoti ar cieņu un pietāti pret vēsturisko, vienlaikus uzlabojot logu funkcionalitāti un mikroklimatu telpās. Tagad Radiomājā arī rudens un ziemas laikā ir silti un omulīgi”.

“Manuprāt, valsts mēroga objektiem ir jārāda priekšzīme, kā saglabāt autentiskumu un nodrošināt ilgtspējību. Latvijas Radio ēkas gadījumā redzam, ka no šīm pārmaiņām iegūst ne tikai pati ēka, bet arī tiek uzlabota cilvēku dzīves kvalitāte,” norāda Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.

No šodienas radioaparātos FM frekvencē 93.1 megahercos (MHz) var uztvert staciju Pieci.lv jeb Latvijas Radio 5.

Radio Pieci.lv no 3.marta skan izmēģinājuma režīmā, lai pārbaudītu gan tehnisko skanējumu no Latvijas Radio studijas un neatkarīgo producentu NABA studijas, gan jauno raidītāju kapacitāti, skaidro Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne. Oficiāla radio atklāšana gaidāma marta beigās.

«Paralēli tiek strādāts arī pie satura formāta noslīpēšanas un rīta programmas skanējuma,» norādīja Zvaigzne.

Kā ziņots, pieņemot valsts budžetu 2014.gadam, Saeima atbalstīja arī vairākas sabiedrisko mediju prioritātes nākamajiem gadiem, Latvijas Radio 5.kanāla attīstīšanai 2014.gadā piešķirot 762,7 tūkstošus eiro (536 tūkstošus latu).

Necaurskatāmais radio frekvenču konkurss radot korupcijas risku un metot aizdomu ēnu uz uzvarētājiem, jo nereti frekvenču ieguvēji neveidojot vis koncepcijā iesniegto saturu, bet pārdod prokrieviskiem uzņēmumiem, norāda nozares speciālisti.

Savulaik darbību uzsāka radio FitFM, kura vietā jau ilgāku laiku skan krievu Europa Plus. Frekvenču piešķīrēji līdz šim tā arī nav spējuši anulēt licences tiesības, jo tas neesot bijis atrunāts likumā, raksta Neatkarīgā.

Satraukuma pamatā esot vairāku raidstaciju pēkšņā koncepcijas maiņa, kas neatbilstot sākotnēji iesniegtajam frekvences iegūšanas tiesību pieteikumam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Tā vietā, lai rīkotu atklātu izsoli par vērtīgo frekvenču lietošanas tiesībām, padome rīko slēgtus konkursus.

«Skaidrs, ka neviens nav spējīgs ievērot koncepciju, jo nevar pārdot šo formātu tirgū. Pašlaik mums tendence ir tāda, ka visas frekvences, kuras izliek tirgū, aiziet Krievijas programmai,» stāsta Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.

Radio 101 pēctecis – Radio Open 101- tikai mēnesi pēc «iešanas gaisā» beidzis savu darbību, par to liecina paziņojums radio mājaslapā.

Tur norādīts, ka lielākā daļa no Radio Open 101 komandas ir pametusi šo projektu. Iemesli tam esot ļoti daudz, taču galvenais no tiem - jaunā īpašnieka Vitālija Ņikitenko un viņa komandas nespēja pildīt savas saistības un vienošanos pret darbiniekiem.

Šo mēnesi Radio Open 101 ēterā darbojās arī jauni ētera cilvēki: Ilgvars Rukers, Valters Frīdenbergs, Dace Volfa, Ģirts Šolis un citi, jo darbu pēc īpašnieku maiņas atstāja iepriekšējie radio darbinieki.

DB jau rakstīja, ka Radio 101 izsolē iegādājās Krievijas pilsonis Vitālijs Ņikitenko. To rīkoja likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators SIA KPMG Baltics. Izsoles sākumcena bija 50 tūkst. Ls, bet V. Ņikitenko piedāvājis cenu, kas vairākas reizes pārsniegusi sākumcenu. Darījuma summa gan netika atklāta.

1993. gada 15. maijā frekvencē 105.2 FM savu skanējumu sāka Radio SWH.

Jau agrā rīta stundā, uzreiz pēc plkst. 8.00, gluži kā pirms 25 gadiem, klausītājus uzrunāja pirmā Radio SWH ētera balss – Ainars Mielavs. Šoreiz kopā ar kādreizējo ētera producentu, programmu direktoru Jāni Šipkēvicu, kurš nu jau 11 gadus ir AS Radio SWH valdes priekšsēdētājs.

Pēc vēsturiskā ētera tandēma rīta ēterā turpmākās stundas aizrit muzikālās performancēs - par dzīvo izpildījumu rūpēsies labākie latviešu mūziķi, atskaņojot savas visu laiku labākās dziesmas. Katru stundu viesos gaidāma cita muzikālā apvienība, tostarp Prāta Vētra, Dons un Ozols, Labvēlīgais Tips, Intars Busulis, Musiqq, The Sound Poets, Instrumenti, Dzelzs Vilks, Aija Andrejeva, Astro’n’out.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.