Lai arī netiek rīkotas speciālas mārketinga akcijas un galvenā «reklāma» ir esošo klientu ieteikumi, klavieru skaņotājam un restaurētājam Aivaram Tomiņam darba netrūkst.
A. Tomiņa klienti pārsvarā ir no Vidzemes – Cēsu, Limbažu un Valmieras apkaimes, tomēr šad tad sanāk braukt arī uz Ventspili. Pateicoties «mutvārdu reklāmai» klaviermeistaram izveidojies pastāvīgo klientu loks, raksta laikraksts Diena.
Klavieru skaņotājs un restaurētājs lielākoties patlaban iztiek paša spēkiem, uzņēmumiem uzticot vien lakošanu un finierēšanu. «Tomēr pārējos darbus es daru pats. Ja mēs runājam par skaņošanu tad, godīgi sakot, es neredzu, kādā veidā palīgs varētu šo procesu paātrināt. Savukārt attiecībā uz restaurāciju apjoms nav tik liels, lai es varētu atļauties algot cilvēku uz pilnu slodzi,» stāsta A. Tomiņš.
Klavieres tiek restaurētas pa vienam instrumentam, un ne vienmēr ir zināms, kam tās tiks pārdotas. Dažus instrumentus pirms restaurācijas izvēlas pircējs, savukārt Aivara Cēsu darbnīcā stāvošais mazais kabineta flīģelis savu saimnieku vēl nav atradis. «Šis ir Austrumvācijā ražots instruments, tapis kaut kad pagājušā gadsimta vidū. Atpirku to no kādas mūzikas skolas un šobrīd skatos, ko no viņa var dabūt ārā. Flīģelis bija briesmīgā stāvoklī, kodes bija saēdušas visus fličus, kas nu tagad ir nomainīti. Pagaidām instruments neliek vilties un, neraugoties uz saviem niecīgajiem izmēriem, lutina ar lielisku skanējumu,» par savu lolojumu stāsta A. Tomiņš, lēšot, ka pabeigts mazais austrumvācu kabineta flīģelis varētu maksāt aptuveni 4,5 tūkstošus Ls. Jauna šāda instrumenta cena varētu būt divas, trīs reizes augstāka.
Aktīvākais periods klavieru skaņošanai ir mācību gada sākums, bet ar instrumentu restaurāciju parasti nodarbojas nosacīti tukšajā periodā – vasarās, skaidro piano.lv klavieru restaurators Boriss Larinovs, norādot, ka par jaunu klavieru pirkšanu interese tomēr ir lielāka, neņemot vērā to, ka lietots instruments līdzīgā cenā bieži vien ir labāks.
Lietotos instrumentus parasti izvēlas, lai pamēģinātu. Ja atvasei mūzikas māksla tomēr neiet no rokas, tad instrumentu var pārdot bez lieliem zaudējumiem, skaidro B. Larinovs. Restaurāciju parasti izvēlas tie, kas klavieres ir mantojuši kā dzimtas relikviju, tomēr šādu klientu ir maz. Parasti tā ir pamatīgāka apkope – stīgu maiņa, jo tās ar vecumu mēdz izstiepties, fliču nomaiņa, kas sadrūp vai kurus saēd kodes.