Metālapstrādes uzņēmums SIA Volks brīdinājis Rīgas kuģu būvētavu (RKB) par ieceri iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesā, ja uzņēmums neapmaksās parādsaistības 65 223 eiro apmērā līdz aprīļa sākumam, liecina Volks paziņojums medijiem.

Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums Volks kopš 2012.gada sākuma uz līguma pamata darbojās kā RKB apakšuzņēmējs, veicot tehniskās novērošanas, iekšdedzes dzinēju, kuģu palīgmehānismu, kuģu korpusu un citu armatūru remontdarbus. Visi RBK uzdotie darbi tika veikti pilnā apmērā un nodoti ar pieņemšanas-nodošanas aktiem. Pēc darbu veikšanas RKB tika izrakstīti arī rēķini, kurus uzņēmums joprojām nav apmaksājis.

Kopējā parāda summa par padarītajiem darbiem sasniedza 58 802 eiro, bet līgumsods - 26 269 eiro. Tomēr Volks, ievērojot samērīguma principu pret neizpildītajām saistībām, ir ar mieru samazināt līgumsodu uz 6421 eiro, par ko uzņēmums jau ir izrakstījis rēķinu RKB. Tādējādi kopējais RKB parāds ir 65 223 eiro.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

30.augustā notiks Uzņēmēju kluba Rīgas Marka svinīgā atklāšana. Kluba dibinātāji ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Rīgas tūrisma attīstības birojs LIVE RĪGA.

Uzņēmēju klubs Rīgas Marka dibināts, lai, izmantojot katra kluba dalībnieka kompetenci un kontaktus, veicinātu biznesa mērķu sasniegšanu un uzņēmumu popularizēšanu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijā ražoto augstas kvalitātes preču un pakalpojumu eksporta apjoma pieaugumam, norādīts medijiem izplatītajā informācijā.

Uzņēmēju klubs administrē arī preču zīmi Rīgas Marka. Preču zīme Rīgas Marka ir oficiāli reģistrēta Rīgas pilsētai piederoša preču zīme, kuru plānots piešķirt augstas kvalitātes produktiem un pakalpojumiem. Preču zīme Rīgas Marka un ar to marķētās produkcijas priekšrocības tiks popularizētas visos Latvijas prioritārajos eksporta tirgos (Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Vācijā, Zviedrijā, Lielbritānijā u.c.), sniedzot preču zīmi izmantojošiem uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem lielākas iespējas eksporta attīstīšanai.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Daugavpils aizvadītajā nedēļā nosvinējusi 738 gadu jubileju, kopumā pilsētas svētkiem atvēlot aptuveni 90 tūkstošus latu.

Pilsētas svētku laikā uzstājās Prāta Vētra, Triānas Parks, Dabasu Dyrovys, Disco Mafia no Krievijas u.c. Kopumā koncertu rīkošana, ieskaitot tehnisko nodrošinājumu un visas ar to saistītās izmaksas, pilsētai veidoja lielāko daļu pilsētas svētku izmaksu un bija aptuveni 70 – 80 tūkst. Ls, Db.lv stāstīja Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Klešinska.

Pilsētas svētku laikā cilvēku skaits Daugavpilī ir dubultojies, un kopumā svētkus apmeklējuši līdz 100 tūkst. cilvēki, savukārt koncertu apmeklētāju skaits veidoja aptuveni 50 - 60 tūkst. cilvēku, lēš E. Klešinska.

Tāpat Daugavpils pilsētas svētku laikā rekordlielu apmeklētāju pieplūdumu piedzīvojis arī šogad izveidotais Marka Rotko Mākslas centrs, Db.lv norādīja centra pārstāve Inga Goldberga. Viņa stāstīja, ka kopumā kopš centra atklāšanas aprīļa beigās līdz šodienai centru ir apmeklējuši aptuveni 15 tūkstoši cilvēku, savukārt līdz 1. jūnijam mākslas centra apmeklētāju skaits veidoja aptuveni 12 tūkstošus cilvēku, neskaitot cilvēku plūsmu, kas veidojās speciālu pasākumu un konferenču laikā, kā arī neņemot vērā kafejnīcas un turpat izveidoto rezidenču, kurās dažkārt tiek izmitināti mākslinieki vai citi viesi, apmeklētāju skaitu.

Kamēr notiek Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja rekonstrukcija un top Laikmetīgās mākslas muzejs, mūsdienīgās mākslas telpu stutē bankas, mecenāti, kā arī privātā iniciatīva un finansiāls atbalsts

Kopējo summu, kas ieguldīta dažādās ārvalstu un pašmāju mūsdienīgās mākslas aktivitātēs, nav iespējams uzzināt, jo vairāku privāto mākslas projektu kūrētājiem izmaksas ir komercnoslēpums. Laikmetīgā māksla meklē telpu gan muzejam, gan izstādēm, šobrīd vasaras formātā tā cenšas iedzīvoties Kalnciema ielas kvartālā un piepilda Krievu teātra foajē.

ABLV Charitable Foundation ir viens no lielākajiem laikmetīgās mākslas atbalstītājiem Latvijā, kas aktīvi vāc darbus Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja (LLMM) kolekcijai, kā arī organizē dažādas aktivitātes laikmetīgās mākslas popularizēšanā. ABLV Bank Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijai jau ir iegādājusies darbus aptuveni 720 tūkstošu eiro apjomā, kopumā kolekcijas izveidošanā tiks ieguldīti aptuveni 1,4 miljoni eiro, stāsta Charitable Foundation vadītāja Zanda Zilgalve. Kopā no 31 mākslinieka iegādāti 204 mākslas darbi. Kolekcijā ir Imanta Lancmaņa, Aijas Zariņas, Miervalda Poļa, Katrīnas Neiburgas u.c. mākslinieku darbi. Tāpat ABLV Charitable Foundation katru gadu rīko grantu konkursu, kura ietvaros biedrības un nodibinājumi var pretendēt uz finansējumu profesionālām izstādēm, kā arī atbalsta izglītības projektus, kas saistīti ar laikmetīgās mākslas popularizēšanu u.c. Pagājušā gada rudenī Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds (LLMMF), kuru dibinājuši ABLV Charitable Foundation un Borisa un Ināras Teterevu fonds, parakstīja nodomu protokolu par LLMM būvniecību. Šī projekta īstenošanai LLMMF dibinātāji ieguldīs aptuveni 30 miljonus eiro.

Pagājušajā nedēļā Latvijas ražotājiem Maskavā, Rīgas nedēļās ietvaros, bija iespēja prezentēt savu produkciju, informēja Uzņēmēju kluba Rīgas Marka pārstāvji.

Latvijā ražotās pārtikas produkcijas degustācijas, Rīgas Skolēnu pils folkloras grupas Kokle dziesmas un pasākuma vadītāju stāstus par Rīgu varēja baudīt uzņēmuma Alije parusa lielveikalu stendos Rižskij Dvorik. Jāpiebilst, ka Maskavā interesentiem jau pastāvīgi pieejami 20 Latvijā ražotās pārtikas produktu tirdzniecības stendi Rižkij Dvorik.

Alije parusa tirdzniecības centrus ik dienas apmeklē vidēji 8-9 tūkstoši cilvēku, norāda Uzņēmēju kluba Rīgas Marka vadītājs Normunds Štāls. Viņš uzsver, ka šāds mērķauditorijas skaits un Rīgas nedēļas laikā sasniegtie tirdzniecības rādītāji mudina arī turpmāk organizēt līdzīgus projektus.

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Ceturtdien Rīgas centrā durvis vērs Baltijā pirmais Maxima Express veikals.

Līdz ar pirmā veikala atvēršanu Maxima Latvija sāks darbu convenience store jeb mazā formāta veikalu tirgus segmentā. Jaunā koncepta veikalu tīkla izveidē Maxima Latvija plāno investēt 1,2 miljonus eiro. Jūnijā tiks atvērts vēl viens veikals Ventspilī, jūlijā – Rīgā, un līdz gada beigām kompānija plāno atvērt vidēji vienu Maxima Express veikalu mēnesī. Veikalā pircējiem būs pieejama zīmola Meistara marka gatavo ēdienu līnijas produkcija gan uz vietas, gan līdzņemšanai, karstie dzērieni, kā arī citas preces. Lielākā daļa sortimenta veikalā būs pārtikas preces, bet pircēji varēs iegādāti esarī pirmās nepieciešamības preces.

«Dzīvojam laikmetā, kad mūsu ikdienas dzīve kļūst aizvien steidzīgāka, kļūstam aizvien aizņemtāki. Tagad mūsu klienti jau vienlaikus ir sešas paaudzes, kuras ir ļoti atšķirīgas. Katrai paaudzei laika un vērtību uztvere ir citāda, līdz ar to mainās iepirkšanās paradumi. Ēst gatavošana un ēšanas kultūra ir mainījusies, cilvēki tam ikdienā tērē aizvien mazāk laika, bet vairāk laika izvēlas pavadīt kopā ar ģimeni. Redzam, ka cilvēkiem aizvien svarīgāk ir ēst veselīgi, pilnvērtīgi un pa ceļam, stāsta SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa, komentējot zīmola Meistara marka jauno piedāvājumu, kas tiks iekļauts Maxima Express koncepta veikalos.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šonedēļ atkal ierosinājusi savulaik Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding iekļautās SIA Baltijas marka maksātnespējas procesa lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamie dati, minētā lieta ierosināta 3.aprīlī pēc SIA Rēzeknes gaļas kombināts pieteikuma.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks atturējās komentēt situāciju. «Esmu burtiski nupat atgriezies no ārzemju komandējuma un nepārzinu lietas norisi,» Nozare.lv sacīja Piteronoks.

Kā ziņots, pēc Rēzeknes gaļas kombināta pieteikuma Baltijas markas maksātnespējas lieta tika ierosināta arī pērn, taču 12.decembrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa to izbeidza, jo Rēzeknes gaļas kombināts savu pieteikumu atsauca.

LETA jau ziņoja, ka pērn oktobrī Baltijas markai mainījās īpašnieki un vadība. Par Baltijas markas 100% īpašnieku kļuva apsardzes firma SIA Bars Security, kas pieder Edgaram Rubīnam. Iepriekš Baltijas marka vienādās daļās piederēja Vasilija Meļņika SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts.

Eiropas Komisijas regula Nr.595/2009 nosaka, ka pēc šā gada 31.decembra Eiropas valstīs atļauts reģistrēt tikai tādus jaunus autobusus, kuriem ir Euro VI motors, taču normatīvie akti nosaka sērijas beigu transportlīdzekļu izņēmumus un reģistrācijas procedūru, skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Agnese Korbe.

^{Papildināta ar uzņēmuma Rīgas satiksme komentāru 4. rindkopā.}

Ja transportlīdzekļu izgatavotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis līdz gada beigām iesniedz attiecīgajā valstī deklarāciju jeb sarakstu ar jau saražotajiem, bet vēl nereģistrētajiem pabeigtajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir Euro V, tad tos atļauts reģistrēt vēl 12 mēnešus pēc attiecīgās normas spēkā stāšanās – līdz 2014.gada beigām. Šajā deklarācijā jeb sarakstā jānorāda visaptveroša informācija par transportlīdzekļiem – marka, modelis, tipa apstiprinājuma numurs, transportlīdzekļa identifikācijas numurs, ražošanas datums, iemesls, kāpēc transportlīdzeklis netika realizēts līdz tipa apstiprinājuma derīguma termiņa beigām.

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Latvijā lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA SPI Distribution (Latvia) mainījis nosaukumu un no jūlija tirgū strādā ar nosaukumu SIA Amber Distribution Latvia, informē uzņēmuma pārstāvji.

«Jaunais kompānijas nosaukums atspoguļos piederību Baltijā vadošajai vīna un stipro alkoholisko dzērienu holdinga sabiedrībai Amber Beverage Group (ABG), kas ir daļa no SPI Grupas, un stiprinās vienoto grupas uzņēmumu korporatīvo identitāti,» skaidro ABG valdes priekšsēdētājs Sīmurs Fereira (Seymour Ferreira).

SIA Amber Distribution Latvia ir lielākais alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmums Latvijā, kas vietējā tirgū izplata gan AS Latvijas balzams produkciju - tādus zīmolus kā ‘Rīgas Melnais balzams, Bonaparte, Rīgas šampanietis, Moka u.c., gan arī pasaulslavenus zīmolus: Stolichnaya®, Moskovskaya, Remy Martin, Grant’s, Tullamore Dew, Metaxa, Jim Beam, Jagermeister, Zeljonaja Marka, Bosca, Concha Y Toro, KWV u.c. Uzņēmums Latvijā pārstāv arī populārus alus zīmolus – Amstel, Desperados, Latgales alus, Miķeļa alus, kā arī bezalkoholisko dzērienu zīmolus – Red Bull, Vittel, Perrier, Pepsi un kafiju Cortese.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Šogad gan galvaspilsētā, gan reģionos uz kopējā būvniecības fona izceļas kultūras un publiskās ārtelpas uzlabošanas projekti; reģionos ir uzbūvēti vairāki ražošanas kompleksi, pielikts punkts nozīmīgu satiksmes infrastruktūras objektu būvniecībai.

Salīdzinot ar t.s. treknajiem gadiem, būvniecības aktivitāte Rīgā vēl krietni atpaliek, tomēr salīdzinājumā ar pagājušo gadu šogad ekspluatācijā nodoti vairāki nozīmīgi projekti. Rīgas pilsētas būvvaldes dati liecina, ka līdz oktobra beigām izsniegti 598 akti par būvju un ēku pieņemšanu ekspluatācijā, kamēr pērn gadā kopumā tika izsniegti 783 šādi akti. Lielākās investīcijas ieguldītas satiksmes infrastruktūras projektos, sakārtotas arī vairākas publiskas teritorijas (Spīķeri, Ziemļblāzma) un rekonstruēti slimnīcu korpusi.

Neatkarīgi no funkcionālās nozīmes būves Kurzemē šogad izceļas ar savdabīgu vizuālo risinājumu. Bez Eiropas līdzfinansējuma būvētie objekti ir nelieli vai specifiski, savukārt ES nauda izmantota ārkārtīgi daudzveidīgi. Pilsētās galvenokārt būvēti sabiedriski objekti un attīstīta infrastruktūra ar ES struktūrfondu palīdzību, turklāt pašvaldība kā pasūtītājs ir bijis nozīmīgs spēlētājs. Arī lauku apvidos ES finansējums joprojām ir būvniecības vilcējspēks. Pēdējos gados arvien biežāk būvniecības pieteikumos parādās nelielas ražotnes.

Janvāra vidū Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) organizēs nacionālo stendu divās valstīs, tostarp - Nīderlandes pilsētā Utrehtā.

Izstāde Utrehtā, Nīderlandes vidienē, notiks no 14.janvāra līdz 19.janvārim. Latvijas stendā ar nacionālo tūrisma saukli «Latvia. Best Enjoyed Slowly» būs pārstāvēti šādi reģioni un pašvaldības, kā arī tūrisma uzņēmēji: Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs, biedrība Kurzemes tūrisma asociācija, Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde Jelgavas reģionālais tūrisma centrs, Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūra, biedrība Vidzemes tūrisma asociācija, Siguldas novada dome, Līvānu novada dome, Daugavpils pilsētas pašvaldības iestāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, biedrība Latvijas kempingu asociācija; SIA HWS Management, SIA Semarah Hotel Management, SIA Latvijas-Vācijas kopuzņēmums REHO, SIA Smile Line un SIA Balticum Reizen.

«Nākamais gads valsts un pašvaldību iepirkumu ziņā būs pasīvs, taču pieaugs interese par interjera un mēbeļu atjaunošanu biznesa sektorā,» pauda mēbeļu ražotāja SIA Ergolain design valdes locekle Ilze Rieba.

Tāpat, atdzīvojoties ekskluzīvo mājokļu sektoram, aug pieprasījumu pēc izsmalcinātiem interjera risinājumiem un augstvērtīgām mēbelēm, norādīja Ergolain design vadītāja. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad nozares apgrozījums varētu saglabāties aptuveni iepriekšējā gada līmenī.

«Kopumā biroja mēbeļu pasūtījumu apjomi pēdējos divos gados ir auguši,» atzīst I. Rieba. Viņa skaidro, ka tas ir bijis cieši saistīts ar pieejamā Eiropas līdzfinansējuma apgūšanu un tādu apjomīgu projektu kā VID biroju ēka, Rīgas Tehniskā Universitāte, Rīgas domes izglītības kultūras un sporta departaments, Marka Rotko centrs īstneošanu.

Iecere biedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ienākumus aplikt ar peļņas nodokli varot paralizēt daļu šo veidojumu darbību, bet valsts negūt cerētos 0,6 milj. Ls

Tāda ir vairāku DB aptaujāto sabiedrisko organizāciju pārstāvju reakcija uz šobrīd apspriešanā nonākušo ideju par valsts maka papildināšanu, apliekot sabiedrību un nodibinājumu saimnieciskās darbības ienākumus ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Lai gūtu papildu ieņēmumus 2014. gada budžetā, Finanšu ministrija (FM) ķērusies klāt arī nodibinājumiem un biedrībām. Proti, viena no ministrijas iecerēm paredz tām piemērot uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) jeb precīzāk – veikt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā, paredzot pienākumu biedrībām un nodibinājumiem reģistrēt komercsabiedrību, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gada laikā 500 reižu pārsniedz minimālo mēnešalgu, kuru valdība noteikusi attiecīgajam laika posmam. Ministrijā DB skaidro, ka izmaiņas saistībā ar biedrībām un nodibinājumiem gan no darba kārtības izņemtas un palikušas vien idejas līmenī.

Latvijas amatpersonu izteikumi saistībā ar sankcijām biedē Krievijas uzņēmējus sadarboties ar mūsu valstī strādājošajiem, kā arī investēt; sekas būšot redzamas vēlāk

Centrālās statistikas pārvaldes dati jau rāda, ka šogad salīdzinājumā ar analogu laiku pērn sarūk Latvijas eksports uz Krieviju.

«Tie ir tikai ziediņi, odziņas var būt vēlāk,» lakonisks ir uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis Normunds Štāls. Gan viņš, gan vairāki citi uzņēmēji uzskata, ka Latvijas amtpersonas, iespējams, neapzinās savu izteikumu ietekmi uz biznesa darījumiem ar Krievijas uzņēmējiem. Proti, tirdzniecisko darījumu apjoms starp Latviju un Krieviju sarūk, kaut arī pašlaik par reālām ekonomiskajām sankcijm no ES puses pat runāt nevarot. Proti, Krievijas uzņēmēji, kuri no Latvijas importē sev vajadzīgu produkciju, nobijušies no iespējamo ES sankciju efekta, sameklējuši dublierus ārpus ES, piemēram, Turcijā. «Man nav zināmi šādi fakti, kaut arī teorētiski šādi draudi ir reāli,» lakonisks ir ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis. Viņš atzīst, ka biznesam nevar būt nekas sliktāks, ja turpinās nenoteiktība Krievijas un ES attiecībās. «Nenoteiktības apstākļos bizness meklē iespējas, kā nodrošināties,» – tā V. Dombrovskis. Tas nozīmē, ka šādā situācijā nonākušajiem pašmāju uzņēmumiem būs jāmeklē citi noieta tirgi. «Tas ir absurds, ka tepat aiz Latvijas robežas ir milzīgs tirgus, bet politisku «muļķību» dēļ to cenšas slēgt,» – tā N. Štāls. Viņaprāt, Latvijas vadošajiem politiķiem būtu jābūt pragmatiskiem un jāsaprot – jo vairāk viņi iestāsies un runās par ES sankcijām pret Krieviju, jo vairāk var ciest Latvijas tautsaimniecība. «Krievijas ekonomika nav atkarīga no Latvijas, bet Latvija gan ir ļoti atkarīga no Krievijas,» norāda a/s Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs. Viņaprāt, Krievija, saņemot tādu «pļauku» kā sankcijas, vienmēr meklēs kādus atbildes soļus. «To ļoti labi saprot Vācija, Francija un nebūt nesteidzas kāpt uz sankciju ecēšām,» teic N. Štāls. Viņš atgādina, ka bez kravām no Krievijas un uz Krieviju Latvijā no tranzīta nozares nekas daudz pāri nepaliks.

Latvijas pārtikas ražotājiem būs ļoti grūti iekļūt pārsātinātajā Eiropas Savienības (ES) tirgū, kā arī nav vērts rēķināties ar būtisku valsts atbalstu, līdz ar to vienīgā iespēja ir palikt Krievijas tirgū, mēģinot pielāgoties sarežģītajai situācijai, atzīst uzņēmēju kluba Rīgas marka valdes loceklis un projekta Rižskij dvorik Krievijā attīstītājs Normunds Štāls.

Jautāts, kāda būs Krievijas noteikto sankciju ietekme uz Rižskij dvorik zīmoliem, viņš atzina, ka pagaidām vēl pagrūti prognozēt, lai gan visiem šajā zīmolā iesaistītajiem uzņēmumiem vienmēr bijis skaidrs, ka Krievijas tirgus nav prognozējams.

«Skatot aizliegto preču sarakstu un salīdzinot ar kodiem, ko pārstāv Rižskij dvorik, ir skaidrs, ka vairākas pozīcijas vēl ir brīvas. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem ļoti rūpīgi jāanalizē, kuri kodi kādai precei ir piešķirti, un jāraugās, vai pastāv variācijas iespējas. Piemēram, vienu vai otru aizliegto produktu citādāk pasniedzot vai nokūpinot, var iegūt citu kodu, un tādā veidā aizliegums varētu šo produktu neskart,» sacīja Štāls.

Inovatīvas bioloģiskas produkcijas ražotājs SIA Edvark vienojies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna

«Esam ceļa sākumā, jo noslēgtā vienošanās ir tikai pirmais solis, lai ASV tirgū varētu realizēt ražotos ogu izstrādājumus, turklāt bez valsts atbalsta par būtiskiem panākumiem šajā tirgū ir grūti cerēt,» situāciju vērtē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs. Kontakti ar ASV gūti ar uzņēmēju kluba Rīgas marka sadarbības partneru palīdzību. Lai tiktu līdz konkrētam līgumam ar izplatītāju, ir bijis jāsagatavo pamatīgs mājas darbs. «Bez izpildīta mājas darba nav vērts doties ne pie ASV, ne pie Ķīnas, ne arī kādas citas valsts izplatītāja – tirgotāja,» par pieredzi stāsta E. Kravecs. Būtiska ir pat nianse, kas rakstīts uz etiķetes – kā novākta produkcija (ar rokām), no kuras ražots izstrādājums, atzīmēja E. Kravecs.

Jaunu tirgu atvēršana pašmāju nelielo uzņēmumu produkcijai iespējama tikai ar kooperāciju – to savākšanu dūrē, turklāt ar tiešu valsts iesaisti

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmēju kluba Rīgas marka (nodarbojas ar pārtikas produktu reklāmu un virzīšanu ārvalstu – Krievijas, Baltkrievijas, Aizkaukāza un Viduāzijas, arī Eiropas – tirgos) valdes loceklis Normunds Štāls. Viņaprāt, patstāvīgi jaunus tirgus var atvērt tikai daži lielie uzņēmumi, bet ne katrs mazais atsevišķi. Krīze, kad uzņēmumi tiks vērti ciet, pieaugs bezdarbs un saruks nodokļu ieņēmumi, ir tas instruments, kas var piespiest valsts pārvaldi mainīt gadiem iesīkstējušas tradīcijas un sākt izmantot šeit neordinārus risinājumus, kuros no budžeta sadales jāpāriet uz naudas pelnīšanu.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Jūrmalas SEZ idejas materializēšanai vajadzīga ne tikai biznesa vēlme, bet arī darba plāns, valsts iestāžu pretimnākšana un iesaistīšanās, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir secinājums pēc LTRK darba grupas Jūrmalas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) sanāksmes. DB jau rakstīja par ideju veidot speciālo ekonomisko zonu, kurā sniegtu pakalpojumus ārzemniekiem kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas jomās, tādējādi dodot iespēju piesaistīt tūristus Jūrmalai un arī Latvijai, it īpaši ziemas sezonā. Lai arī daži šo Jūrmalas SEZ ideju dēvē par visai utopisku, tomēr situācijā, kad Latvijā tautsaimniecība atdziest gan Krievijas rubļa vājuma, gan arī ES tirgus stagnēšanas dēļ, tas varētu būt sava veida glābšanas salmiņš. Vēl jo ticamāku šo ideju padara pašreizējās ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas sacītais radiointervijā, ka valdībai jādomā arī par netradicionāliem risinājumiem ekonomikas sildīšanai.