Par ražotāja SIA Edvark ražotajām bioloģiskajām sulām un nektāriem ir liela interese Eiropas un ASV veikalu un aptieku ķēdēs.

Tomēr veikalu un aptieku ķēdes prasa būtiskus ieguldījumus produktu reklamēšanā, kādu uzņēmumam nav, un arī Latvijas valstī attiecīgu atbalsta instrumentu nav. Rezultātā – miljardi iet secen.

Tādu ainu ieskicē SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs, kurš vairāk nekā piecus gadus mēģina Eiropā, ASV un bagātajās Āzijas valstīs iespiesties tirdzniecības tīklos ar savu Royal Berry sīrupu un sulām no Latvijā audzētām ogām – aronijām, cidonijām, mellenēm, upenēm, jāņogām, smiltsērkšķiem.

Franči grib, bet nevaram

«Ir paradoksāla situācija, jo uzņēmums ražo augstas pievienotās vērtības, tirgū pieprasītas bioloģiskās sulas, sīrupus, ko daudzi lieli mazumtirgotāji ir gatavi likt savu veiklu plauktos, taču ražotājam nav naudas tādām reklāmas kampaņām, kādas prasa mazumtirgotāji, tā rezultātā iespējas nevaram izmantot,» paradoksālo situāciju rāda E. Kravecs. Viņš atzīst, ka pēdējais skaļākais piemērs ir gadījums ar aptieku ķēdi Phoenix group, kurā ir 1500 aptieku Francijā, bet visā pasaulē – vairāk nekā 15 000. Aptieku ķēde gatava likt plauktā Edvark ražotos sīrupus kā uztura bagātinātājus. «Tik tālu viss labi, bet aptieku ķēde vēlas, lai Edvark reklamētu, piemēram, potenciālajiem Francijas pircējiem savu produkciju. Taču šīs reklāmas mēneša izmaksas ir salīdzināmas ar visa uzņēmuma vairāku mēnešu vai pat visa gada ienākumu apmēru, kā rezultātā, visticamāk, šī lieliskā iespēja tā arī paliks kā iecere,» uzsver E. Kravecs. Viņš norāda, ka uzņēmuma ražotne ir atbilstoši sertificēta, tajā ir modernas iekārtas, ir visi priekšnoteikumi, lai sekmīgi ražotu augstas pievienotās vērtības bioloģisku produkciju, taču diemžēl ne pārdotu. «Esam vienīgais pārtikas uzņēmums Latvijā, kam ir starptautiskais patents, un viens no retajiem (ja ne vienīgais), kuram izdevies uzsākt pašu ražotas ogu produkcijas piegādi milzīgiem mazumtirdzniecības tīkliem ASV un Eiropā, kā, piemēram, HRK, KeHe, Cpstco, Tera e Solle, Brio, bet tas viss notiek tikai eksperimentālajās partijās, jo tīklu prasīto mārketinga pasākumu veikšanai pašiem finansējuma nav,» norāda E. Kravecs. DB jau 2014. gadā vēstīja, ka SIA Edvark vienojusies ar ASV kompāniju KeHe par savu ražojumu piegādi, par izstrādājumiem interesi izrāda arī Ķīna.

Lai arī ir saņemti patenti un atvērts ASV tirgus, tomēr lielie mārketinga maksājumi, kā arī valsts atbalsta trūkums liedz izmantot iespējas

Gada laikā ir izdevies ieinteresēt lielveikalu tīklus ne tikai ASV un Eiropā, bet pat Ķīnā un Krievijā, taču pieprasījums pārsniedz iespējas, intervijā DB stāsta ogu bioloģisko izstrādājumu ražotājas SIA Edvark valdes loceklis Eduards Kravecs.

Pirms gada bija ziņa, ka vienojāties par produkcijas piegādēm ASV lielveikalu tīklam. Kādi ir rezultāti?

Rezultāti ir lieliski, jo uzņēmuma produkcija spēja ieinteresēt ne tikai viena lielveikalu tīkla iepircējus. Tikko ir nosūtīta pirmā produkcijas partija uz Franciju un pat Āfriku, gaidām pasūtījumus no Itālijas un Lielbritānijas. Savukārt ASV pašlaik strādājam jau ar divām lielveikalu ķēdēm, turklāt nākamā gada aprīlī jāuzsāk piegādes trešajai. Pašlaik uzņēmums ir reģistrējis patentu (ASV, Ķīnā un ES, gaida reģistrācijas apstiprinājumu no Japānas un Krievijas) ne tikai gala produktam un tā izgatavošanas receptūrai, bet arī ražošanas tehnoloģijai, tādējādi nodrošinoties pret iespējamiem produkcijas kopētājiem – konkurentiem. Tomēr, neraugoties uz patentiem un spēju atvērt noieta tirgus un ieinteresēt lielveikalu ķēdes, uzņēmums nespēs saražot tik lielus bioloģiskās ogu produkcijas apjomus, cik varētu vēlēties lielveikalu tīklu ķēdes pat ASV. Uzņēmuma rīcībā nav ne tik lielu apgrozāmo līdzekļu, lai varētu iegādāties (ar priekšapmaksu) ražošanai nepieciešamo ogu daudzumu, ne arī nodrošinājuma (saldētavu), lai varētu tās uzglabāt. Uzņēmuma apgrozījums aug, tomēr tas nav tāds, lai bankas aizdotu apgrozāmajiem līdzekļiem simtus tūkstošu. Faktiski bankām esam pārāk mazs uzņēmums, turklāt lielveikali nebūt neraksta garantijas vēstules, ka iepirks konkrētu daudzumu produkcijas un veiks samaksu, bet gan tikai to, ka ir noslēgts piegādes līgums.

Jaunu tirgu iekarošanu pārtikas ražotāji, izpildot mājasdarbus, var īstenot 9–12 mēnešu laikā. Taču tirgos valda sīva konkurence

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmējs un produktu bīdītājs Eiropas un ASV tirgos, kuram pašam ir vairāk nekā 12 gadu pieredze, strādājot Amerikā – Aleksandrs Rubins. Viņaprāt, pašlaik jaunus tirgus cenšas atrast ļoti daudzi uzņēmumi, un arī mazāki ražotāji cerīgi raugās nišas produktu segmentā.

Ir daudz dažādu ziņu par iespējām ražot milzīgajam Ķīnas tirgum. Cik tas ir reāli?

Protams, Ķīnas tirgus ir milzīgs, taču pagaidām bez fanfarām nekā arī vairāk nav. Par to, cik daudz un kādus produktus tajā varēs pārdot Latvijas ražotāji, varēs spriest tad, kad no šīs valsts tirgotājiem uz Latviju tiks pārskaitīta un saņemta nauda. Vispirms ir jāsaprot, kā šis Ķīnas tirgus funkcionē, ko pieprasa patērētājs, kādu produktu viņš vispār ir gatavs pamēģināt nogaršot. Diez vai tas var būt tas pats produkts, kas paredzēts Latvijas vai Krievijas tirgum, tikai ar citu iesaiņojumu. Tiem, kas cer uz Āzijas valstu tirgus apguvi, var ieteikt būt modriem, jo tur ir atšķirības no Eiropas un ASV, kur ir skaidri zināmi spēles noteikumi un caurspīdīgas, saprotamas izmaksas, nav nekādu kukuļošanas risku, klanu sistēmas, kā arī «pēkšņu» barjeru un riska, ka nauda par nosūtīto preci konkrētā laikā tiks saņemta.