Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Ekonomiski strauji augošo lielvalstu grupa jeb tā dēvētā BRICS samitā svētdien vienojusies paātrināt savas reitingu aģentūras izveidi, lai konkurētu ar rietumvalstīs bāzētajām kredītreitingu aģentūrām.

Par šo vienošanos paziņojis Indijas premjerministrs Narendra Modi, lai gan konkrēts termiņš reitingu aģentūras izveidei netiek sniegts.

«Lai vēl vairāk samazinātu atšķirības starp globālajām finanšu struktūrām, mēs esam vienojušies paātrināt BRICS reitingu aģentūras izveidi,» norādīja Modi. «Pēdējos gados BRICS ir aktīvi piedalījusies globālo izmaiņu un attīstības veicināšanā.»

Ziņas par šādu ieceri izplatās laikā, kad BRICS valstis izsaka aizvien bargāku kritiku reitingu aģentūrām Moody's, Standard&Poor's un Fitch Ratings, kas ir bāzētas rietumvalstīs un ir labvēlīgas to ekonomikām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

ASV valdība plāno iesūdzēt tiesā starptautisko kredītreitingu aģentūru Standard & Poor’s (S&P) saistībā ar organizācijas sniegto hipotekāro vērtspapīru novērtējumu pirms 2008. gada finanšu krīzes.

Tiesas procesā tiks pievērsta uzmanība S&P piešķirtajiem augstajiem reitingiem hipotēkām nodrošinātajiem vērtspapīriem, kuru vērtība vēlāk ievērojami samazinājās. S&P norādījusi, ka paredzētā tiesvedība ir bez jebkāda pamata un noliegusi savu lomu notikušajā.

Reitingu aģentūra arī uzsver, ka tiekot sodīta par nespēju prognozēt finanšu krīzes iestāšanos un ir nepareizi uzskatīt, ka tās reitingu piešķiršanu motivējušas komerciāla labuma gūšanas iespējas.

ASV valdība pēdējos trīs gadus pētījusi S&P darbību pirmskrīzes laikā, lai saprastu, vai reitingu aģentūras vadītāji ignorējuši kompānijā noteiktos standartus, lai izvērstu spekulēšanu ar hipotēkām saistītos darījumos, raksta The Wall Street Journal.

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, par iemeslu norādot valsts parlamenta vēlēšanu iznākumu, kas Itālijā radījis politiskā strupceļa situāciju, kura savukārt var atsaukties uz valsts ekonomiku.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijai piešķirto reitingu no A- līdz BBB+ un noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Fitch norāda, ka ir visai mazticams, ka Itālijai izdosies tuvāko nedēļu laikā nodibināt jaunu valdību. Tādējādi rezultātā, ekonomiskās reformas, kuras Itālijai jāveic, lai sakārtotu savu tautsaimniecību, visticamāk, tuvākajā laikā netiks uzsāktas.

Par draudošu politisko neskaidrību, kuras sekas atbalsosies arī ārpus Itālijas, jau iepriekš brīdināja starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch uzreiz par trim atzīmēm samazinājusi Spānijas kredītreitingu, vēsta pasaules mediji.

Spānijas kredītreitings samazināts no A līmeņa līdz BBB līmenim, un retingam noteikta negatīva nākotnes prognoze, vēsta Reuters.

Fitch piešķīrusi Spānijai zemāko kredītreitingu no trim nozīmīgākajām starptautiskajām reitingu aģentūrām. Patlaban Fitch vērtējumā Spānijas reitings atrodas vien divas pakāpes no «miskastes» statusa, kurā nonākot, paredzams, ka daudz investori pamestu Spānijā esošos īpašumus.

«Negatīvas nākotnes prognozes Spānijas reitingam sasaucas ar riskiem par situācijas pasliktināšanos eirozonā kopumā, ko īpaši apdraud krīze Grieķijā,» norādīts aģentūras paziņojumā par Spānijas reitinga samazināšanu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's paaugstinājusi Rīgas ilgtermiņa un īstermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitingu no BB+/B uz BBB/A-2, liecina reitingu aģentūras paziņojums.

Reitinga nākotnes perspektīva saglabāta pozitīva.

Lēmuma pamatā bija veselīgā ekonomikas izaugsme un piesardzīga rīkošanās ar parādu, kā arī spēcīgais budžets un pozitīvā likviditāte, skaidro reitingu aģentūra.

Standard & Poor's pamata scenārijs paredz, ka Latvijas ekonomika laika posmā no 2012. gada līdz 2015. gadam augs par 4%. Paredzams, ka Rīga no šīs ekonomikas izaugsmes iegūs un būs valsts ekonomikas dzinējs, norāda aģentūras eksperti.

Pateicoties augošajiem ienākumiem, ko veicina ekonomikas atveseļošanās, Rīgas budžets laika posmā no 2012.-2015. gadam tikai nedaudz vājināsies, uzskata aģentūras pārstāvji.

Viens no Lielā Trijnieka saņem pliķi reputācijai un diskvalifikāciju no obligācijām uz gadu, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

ASV finanšu tirgus regulatora Vērtspapīru un biržu komisija (SEC) ir īstenojusi līdz šim stingrākās sankcijas pret vienu no lielajām reitingu aģentūrām – Standard & Poor’s (S&P). Reitingu aģentūras tiek vainotas pārlieku pielaidīgā risku vērtējumā un attiecīgi arī līdzdalībā pie globālās finanšu krīzes izraisīšanas 2007.–2008. gadā un, SEC vērtējumā, arī ar globālo krīzi nav bijis gana, lai attiecīgie ļaudis izdarītu secinājumus.

Pērnā gada nogalē Bloomberg ziņoja, ka reitingu aģentūras mātesuzņēmums McGraw Hill Financial aizvien ir sarunu procesā ar SEC, lai novērstu S&P draudošo izslēgšanu no obligāciju vērtējumu tirgus. Tagad lēmums tomēr ir pieņemts «pēc pilnas programmas», un S&P uz gadu nāksies šķirties no viena no ienesīgākajiem sava biznesa avotiem.

ES varas struktūras vienojušās par stingrākiem noteikumiem aģentūrām, kas vērtē valstu kredītreitingus. Par to otrdien vienojies Eiropas Parlaments (EP), Eiropas Komisija un Eiropas Padome. Viens no jaunajiem nosacījumiem ir par reitingu publicēšanu noteiktos datumos trīsreiz gadā.

Lai novērstu interešu konfliktu, tiks mainīti arī noteikumi par aģentūru īpašniekiem. Pašlaik gadās, ka aģentūru īpašnieki daļēji ir tie paši, ko šīs aģentūras vērtē. Tāpat konkurences uzturēšanai tiks aizliegta aģentūru apvienošanās.

Pašreizējā vienošanās ir tikai sākums, EP preses relīzē komentē procesā iesaistītais Itālijas eiroparlamentārietis Leonardo Domeniki (S&D), jo EP uzskata par nepieciešamu reitingu aģentūru darbību reglamentēt vēl vairāk. EP diskusijās, piemēram, ir izskanējuši protesti, ka aģentūras mēdz nākt klajā ar paziņojumiem par valstu finanšu stāvokli visnepiemērotākajās situācijās. Skepse dažkārt bijusi arī par šo spriedumu pamatotību.

Eirozonas krīze tuvāko divu gadu laikā nebeigsies, uzskata Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadītājs Verners Hoijers, vēsta Reuters.

«Spiediens uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un pašu savienību turpināsies ilgu laiku. Tas vienkārši neilgs vienu vai divus gadus,» intervijā Vācijas žurnālam Focus sacīja V. Hoijers. Tomēr viņš atzina, ka tuvāko divu līdz trīs gadu laikā uzlabosies krīzes risināšanas politiskais ietvars.

Jūnijā notikušā ES samita laikā valstu līderi vienojās palielināt Eiropas Investīciju bankas kapitālu, lai šī iestāde palīdzētu stimulēt Eiropas ekonomiku, tomēr V. Hoijers brīdināja, ka EIB nevajadzētu uzskatīt par eirozonas krīzes galīgā risinājuma avotu.

Jau tika gaidīts, ka Lielbritānijā notikušā referenduma rezultāts varētu likt starptautiskajām reitingu aģentūrām pazemināt valsts kredītreitingu un nu tas ir noticis, raksta portāls 24/7 Wall St.

Reitingu aģentūra Standard&Poor’s pazeminājusi Lielbritānijas reitingu no AAA līdz AA, piemērojot negatīvu nākotnes reitingu.

Aģentūras eksperti uzsver, ka reitinga pazeminājums atspoguļo viņu uzskatus, ka referenduma rezultāts vājinās valsts prognozējamību, stabilitāti un politikas īstenošanas efektivitāti, kā arī ietekmēs tās ekonomiku, IKP izaugsmi un fiskālo līdzsvaru.

Brexit rezultāts var novest pie Lielbritānijas ekonomikas situācijas pasliktināšanās, tostarp, finanšu pakalpojumu sektora samazinājumu.

Tāpat, ja Skotija balsos par neatkarību no Lielbritānijas, tas var novest pie ievērojamas krīzes.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi reitingus 16 nozīmīgām Spānijas bankām, savu lēmumu pamatojot ar valsts ekonomikas kritumu, kā arī ar ierobežotām Madrides spējām atbalstīt bankas.

«Gada pirmajā ceturksnī Spānijas ekonomika piedzīvojusi recesiju un Moody’s neuzskata, ka situācija gada laikā uzlabosies,» norādīja aģentūra. Tāpat Moody’s norāda uz krīzi Spānijas nekustamo īpašumu jomā, kā arī uz augsto bezdarba līmeni.

Reitingu samazināšana skārusi arī Spānijas lielākās bankas – Banco Santander un Banco Bilbao Vizacya Argentaria. Banku reitingi samazināti par trīs pakāpēm. Aģentūras lēmums saasinājis bažas par Spānijas banku nozari.

Aizvadītajā nedēļā Spānija bija spiesta daļēji nacionalizēt valsts ceturto lielāko banku Bankia. Tas izraisījis Spānijas noguldītāju satraukumu, kas sākuši no Bankia izņemt savus noguldījumus, vēsta Bloomberg Businessweek. Līdzīgi rīkojušies grieķi, kas no valsts bankām nedēļas sākumā izņēma gandrīz miljardu eiro.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s līdz investīcijām nepiemērotiem (junk) samazinājusi pieciem Spānijas reģioniem piešķirtos reitingus. Šādu lēmumu aģentūra skaidrojusi ar reģionu slikto finanšu stāvokli un lielajām parādsaistībām.

Trijiem Spānijas reģioniem – Katalonijai, Kastīlijai-Lamančai un Mursijai piešķirtais reitings samazināts līdz Ba3, Andalūzijas kredītreitings samazināts līdz Ba2, bet Estremaduras reģiona reitingu Moody’s samazinājusi līdz Ba1.

Moody’s skaidro, ka visiem pieciem Spānijas reģioniem ir ierobežotas naudas rezerves un pārlieku liela atkarība no īstermiņa kredītlīnijām. Savukārt Katalonijai, Andalūzijai un Mursijai drīzumā jāatmaksā ievērojamas parādsaistības.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s samazināja Spānijai piešķirto kredītreitingu līdz Baa3, atstājot to tikai vienu pakāpi virs «miskastes» statusa.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s noteikusi negatīvu Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF) kredītreitinga nākotnes perspektīvu. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar iepriekš notikušo Vācijas, Nīderlandes un Luksemburgas reitingu perspektīvu pārskatīšanu.

Nosakot negatīvu reitinga perspektīvu, Moody’s fondam tomēr atstājusi piešķirto augsto AAA kredītreitingu. Aģentūras lēmums nozīmē – pieaugusi iespēja, ka EFSF tuvākā gada vai pusotra laikā var zaudēt savu AAA reitingu.

Jau vēstīts, ka Moody’s otrdien no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu. Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.

Ievērojami pieaugušas Spānijas obligāciju likmes, izsaucot bažas, ka ar aizdevumu valsts bankām nebūs pietiekoši līdzēts un Madridei nāksies vērsties pēc pilna apmēra starptautiskās finanšu palīdzības.

«Mēs esam sasnieguši maksimālu spriegumu. Situācija nav ilgtspējīga,» ceturtdien, kad Madrides obligāciju likmes sasniedza gandrīz septiņus procentus sacīja Spānijas finanšu ministrs Luiss de Guindoss.

Līdzīgās domās ir arī analītiķi. Nedaudz vairāk nekā puse aģentūras Reuters aptaujāto analītiķu atzīmē, ka Spānija drīzumā sekos Īrijas, Portugāles un Grieķijas pēdās un lūgs pilnu aizdevuma programmu. Vēl aprīlī ekonomisti apgalvoja, ka šāda iespēja ir vērtējama daudz mazāk.

Pieaudzis arī satraukums par to, ka Spānijas finanšu nedienas varētu pārsviesties uz Itāliju, kuras obligāciju likmes sasniegušas 5,3% un mēneša laikā kāpušas par 1,4 procentpunktiem.

Arī starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings pieņēmusi lēmumu paaugstināt Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, turklāt nosakot arī pozitīvu kredītreitinga nākotnes prognozi.

Latvijas valsts novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā šā gada 13. novembrī paaugstināts no BBB- uz BBB, savukārt vietējā valūtā kredītreitings ir paaugstināts no BBB uz BBB+.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings savu lēmumu pamato ar Latvijas panākto ievērojamo progresu, nodrošinot ekonomikas līdzsvarošanu, eksporta un investīciju diversifikāciju, norāda Latvijas Finanšu ministrija.

Reitingu aģentūra atzinīgi novērtē Latvijas valdības noteikto fiskālo disciplīnu, kas palīdzējusi samazināt pārmērīgo valsts budžeta deficītu. Aģentūras eksperti arī prognozē, ka Latvija turpinās īstenot līdzšinējo piesardzīgo makroekonomikas politiku.

Problēmu nomocītās Somijas kompānijas Nokia un Vācijas kompānijas Siemenes kopuzņēmums Nokia Siemens izlēmis laist pārdošanā obligācijas 750 miljonu eiro apmērā, lai uzlabotu savu finansiālo stāvokli, atsaucoties uz avotiem nozarē, vēsta Bloomberg.

Par plānoto obligāciju pārdošanu vēl nav vienojusies kopuzņēmuma valde, savukārt abas kompānijas izskanējušo informāciju nav komentējušas. Aizvadīto gadu Nokia Siemens noslēdza ar peļņu un patlaban cīnās ar Huawei Technologies Co. par otro vietu telekomunikāciju aprīkojuma tirgū pēc Ericsson AB.

Patlaban reitingu aģentūras Standard & Poor’s un Fitch Somijas kompānijas Nokia kredītreitingu noteikušas BB- apmērā. Trešā reitingu aģentūra – Moody’s Investors Service – Nokia kredītreitingam noteikusi Ba3 pakāpi. Visas trīs lielākās reitingu aģentūras Nokia kredītreitinga perspektīvu vērē negatīvi. Tikmēr Siemens reitingam S&P un Fitch noteikusi A+, bet Moody’s Aa3 pakāpi.

Japānas reitingu aģentūra Rating and Investment Information (R&I) paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu par vienu pakāpi, nosakot tam stabilu kredītreitinga nākotnes prognozi. Latvijas novērtējums ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB- uz BBB.

Paziņojumā par kredītreitinga paaugstināšanu reitingu aģentūra norāda, ka jau kopš 2010. gada otrās puses Latvijas ekonomika ir atguvusies no globālās finanšu krīzes un turpinājusi sabalansētu izaugsmi. Aģentūra atzīst, ka Latvijas valdības īstenotā fiskālā konsolidācija realizēta ātrāk un produktīvāk, nekā iepriekš plānots. Savukārt ekonomiskā attīstība norāda, ka valsts fiskālā un finanšu sistēma stabilizējas.

Japānas aģentūra atzīmē, ka vispārējais valdības parāds, kas globālās finanšu krīzes laikā strauji palielinājās, pret reālo iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinās. Aģentūra norāda, ka banku sektorā rentabilitāte uzlabojas, kaut arī aizdevumu izsniegšanas kvalitāte joprojām ir zema.

Beidzot pasaules ziņu aģentūrās parādījušās ziņas, kas saistītas ne tikai ar ekonomiskajiem notikumiem bēdīgi slavenajā Dienvideiropā, bet arī tādās valstīs kā Vācija, Nīderlande un Luksemburga.

Proti, viena no starptautiskajām kredītreitingu aģentūrām pazeminājusi šo valstu reitingu prognozi no «stabila» uz «negatīvu». Tomēr zināma atšķirība, salīdzinot ar situāciju, kad līdzīgu scenāriju piedzīvoja, piemēram Itālija vai Spānija, nemaz jau nerunājot par Grieķiju, šeit tomēr ir.

Proti, dienvidu valstis sāka un arī turpināja zaudēt savas pozīcijas reitingu tabulās, tādējādi demonstrējot nespēju risināt savas problēmas. Ja itāļi un spāņi vēl mēģina kārpīties no ekonomiskās lejupslīdes bedres laukā, tad grieķi ir sākuši pierādīt neiespējamo, respektīvi, ka ir iespējams krist vēl zemāk par dibenu. Savukārt par minētajām trīs valstīm aģentūra Moody's ir izteikusi bažas galvenokārt tāpēc, ka to finanšu dzīve vairāk vai mazāk ir saistīta ar krīzē slīkstošajiem dienvidiem. Un tas ir tikai loģiski - visa eirozona jau ilgāku periodu piedzīvo grūtus laikus, un tāpēc būtu neloģiski gaidīt, ka viena daļa šīs monetārās savienības valstu to vien dara, kā lūdz aizdevumus un to atmaksas perioda atlikšanu, bet otra dzīvo bez jebkādām problēmām - tā vienkārši nemēdz būt.

Starptautiskā reitingu aģentūra «Moody's Investor Service» apstiprinājusi AS «Citadele banka» ilgtermiņa depozītu reitingu bez izmaiņām – Ba2 ar pozitīvu nākotnes prognozi.

Savā analīzē Moody’s Investors Service norādījis, ka AS «Citadele banka» stratēģija ir biznesa darbības paplašināšana visās trīs Baltijas valstīs, tālāk no vājākiem tirgiem, un saskaņā ar Moody’s reitingu aģentūras redzējumu, banku sektors visās trijās Baltijas valstīs ir uzlabojies, pateicoties konsolidācijas procesiem, kas norisinās pēdējo gadu laikā.

Turklāt Moody’s Investor Service norāda, ka bankas kredītrādītāji ir uzlabojušies, bankai ir palielinājusies tās kapitalizācija un aktīvu kvalitāte ir pastāvīgi uzlabojusies.

Piektdien starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstināja Latvijas kredītreitinga nākotnes prognozi no stabila uz pozitīvu, saglabājot esošo reitingu BBB+ līmenī, informē Finanšu ministrija.

Aģentūras analītiķi prognozē iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 4-5% gadā apmērā turpmāko trīs gadu laikā, paredzot arī nelielu kārtējo maksājumu konta deficīta pieaugumu un mērenu valdības neto parāda samazinājumu.

Standard&Poor’s atzīmē to, ka pēdējos gados Latvijai ir izdevies būtiski uzlabot fiskālo pozīciju, mazinot budžeta deficītu no gandrīz 10% 2009. gadā līdz 1,5% 2013. gadā. Ja tiks turpināta fiskālās disciplīnas ievērošana, kas rezultētos straujākā valdības neto parāda samazinājumā nekā aģentūra prognozē, valsts kredītreitings varētu tikt palielināts. Tāpat aģentūra paredz, ka valsts segs 2014. un 2015. gadā atmaksājamās parādsaistības pret Eiropas Komisiju, izmantojot uzkrātos likvīdos resursus un veicot pārfinansēšanas pasākumus. Aģentūra atzīmē valsts atgūto pieeju starptautiskajiem finanšu tirgiem un zemos valdības parāda apkalpošanas izdevumus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pārskatījusi 17 Vācijas banku reitingu perspektīvas. Bankām piešķirta negatīva nākotnes perspektīva, bet aģentūra savu lēmumu skaidro ar iepriekš notikušo Vācijas reitinga perspektīvas samazināšanu.

Reitinga perspektīva galvenokārt pazemināta Vācijas valdības atbalstītajām reģionālajām bankām. Tomēr no aģentūras «nežēlastības» nav izvairījušās arī IKB Deutsche Industriebank un Deutsche Postbank.

Db.lv jau vēstīja, ka Moody’s no stabilas uz negatīvu mainīja Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai piešķirto kredītreitingu nākotnes perspektīvas. Savu lēmumu aģentūra skaidroja ar pieaugušu neskaidrību par Eiropas parādu krīzi un risku, ka Grieķija būs spiesta pamest Eiropas monetāro savienību, bet Itālija un Spānija lūgs starptautisko aizdevumu.

Tādējādi lielāko krīzes smagumu nāksies pārvarēt valstīm ar visaugstākajiem kredītreitingiem. Pašlaik Vācijai, Nīderlandei un Luksemburgai ir AAA reitings.