2010. gadā transporta nozares uzņēmums Kālija parks strādājis īslaicīgas, bet lielas naudas līdzekļu nepietiekamības apstākļos, tāpēc uzņēmums arī nav spējis laicīgi norēķināties ar apsardzes kompāniju TM security.

Tā liecina Db.lv rīcībā esošie dokumenti un Kālija parka finanšu direktora sarakste ar TM security. Jau vēstīts, ka Ventspils tiesa pērnā gada 28. novembrī pēc TM security pieteikuma ierosinājusi a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Pērnā gada 23.septembrī Kālija parka nosūtītie iebildumi pret TM security par nepamatotajiem prasījumiem 2,096 miljonu latu apjomā, kas adresēti arī tiesai, liecina, ka Kālija parks no vienas puses atzīst, ka tika parakstīti līgumi, rēķini akceptēti, panākta vienošanās par parādu, tomēr pašus parādus uzņēmums neatzīst, TM security prasību dēvējot par bezkaunīgu rīcību, kas robežojas ar reketu. Tāpat Kālija parks neatzīst arī vienošanos (ko Kālija parks nodēvējis kā atpirkšanos no TM security), kas paredz samazinātu parādu 133,9 tūkstošu latu un līgumsodu 97,6 tūkstošu latu apjomā.

Iespējams, drīzumā varētu atjaunoties Baltkrievijas kālija sāls plūsma caur Ventspils ostu.

Tam gan esot nepieciešami priekšnosacījumi - pirmkārt izmaiņas Latvijas dzelzceļa (LDz) tarifos. Kālija minerālmēslu tranzīta atjaunošanas iespēju pētīja Baltkrievijas kālija kompānijas (BKK) vadība savas Latvijas vizītes laikā šī gada jūlijā. Tikšanās laikā ar LDz vadību BKK vadība konstatēja, ka galvenais šķērslis kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latvijas ostām esot neizdevīgie dzelzceļa tarifi. Rezultātā puses apņēmās izstrādāt soļus, kuri novestu pie savstarpēji izdevīga kompromisa Baltkrievijas kālija sāls tranzīta atjaunošanai, paziņojuši kālija pārkraušanas termināļa Kālija parks (KP) pārstāvji. Tai pašā dienā notikušās tranzīta biznesa pārstāvju tikšanās laikā, kura notika Baltijas Asociācijas Transporta un Loģistikas telpās, LDz vadītājs Uģis Magone Satiksmes ministra Kaspara Gerharda klātbūtnē esot devis solījumu meklēt risinājumus Latvijas tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanai un Baltkrievijas kālija sāls plūsmas atjaunošanai caur Latviju, teikts KP paziņojumā.

Lai saglabātu attiecīgu kontroli Kālija parkā, Šveices advokāts Rudolfs Meroni spiests rīkot akcionāru sapulces katru darbadienu. Tādējādi viņš gadā noturējis ap 250 sapulcēm.

«2010. gadā Kālija parka aptuveni 50% daļu kontrolētājs Oļegs Stepanovs centās viltot uzņēmuma akcionāru sapulci, lai saglabātu vadību uzņēmumā. Mums atkal bija nepieciešams daudz cīņas, lai kontroli atgūtu, kas izdevās 2011. gadā. Tagad, lai aizsargātu Kālija parku, mēs katru dienu noturam sapulci un katru dienu Uzņēmumu reģistrā iesniedzam dokumentus. Akcionāru sapulce notiek pirms asotņiem no rīta, deviņos sniedzam dokumentus. Jau notkušas ap 250 sapulces. Tāda ir problēma, bet ko mēs varam datī? Tas iespējams tikai Latvijā,» intervijā Db.lv atzina R. Meroni.

R. Meroni kopš 2007. gada nogales uzticēts pāravaldīt iespējamos Aivara Lemberga aktīvus, kuru vidū ir arī aptuveni 50% Kālija parka daļu. R. Meroni secināja, ka 2009. un 2010. gadu laikā O. Stepanovs, iespējams, nozadzis teju 8 miljonus latu no Kālija parka, bet R. Meroni nevarot pieļaut šādu darbību turpināšanu saistībā ar nepieciešamību sagabāt par labu valstij ieķīlāto Lemberga aktīvu vērtību.

Kurzemes apgabaltiesa šodien, 7. aprīlī, lems par to, vai pārtraukt tiesvedību SIA LSF Holdings prasībā pret a/s Kālija parks par 2.46 miljonu latu piedziņu.

Lūgumu pārtraukt tiesvedību iesniedza atbildētājs - a/s Kālija parks un atbildētāja pusē pieaicinātās trešās personas Valērija Godunova pārstāvis. Lūgums pamatojās uz to, ka pret trešo personu - Valēriju Godunovu sākts kriminālprocess, kā arī uz to, ka Rīgas apgabaltiesa skata prasītāja pusē pieaicinātās trešās personas - SIA LSF Trans prasību pret vairākiem atbildētājiem, tajā skaitā a/s Kālija parks. Atbildētājs uzskata, ka visi trīs procesi ir savstarpēji saistīti pēc būtības, turklāt kriminālprocesā ir plašākas iespējas gūt pierādījumus, kas var ietekmēt tiesas spriedumu. Tāpēc lūgts tiesvedību pārtraukt, līdz būs iztiesāts kriminālprocess. Savukārt LSF holdinga un LSF Trans pārstāvji uzskata, ka nav pamata pārtraukt tiesvedību, jo juridiski katra lieta ir patstāvīga.

Ventspils tiesa šodien pēc SIA TM security pieteikuma ierosinājusi transporta nozares uzņēmuma a/s Kālija parks maksātnespējas lietu.

Kā liecina Maksātnespējas administrācijas interneta mājaslapā pieejamā informācija, par Kālija parka administratori izvēlēta Liena Krūce, taču viņa līdz rītdienas darba diena vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Kā liecina Firmas.lv informācija, ap 61,12% Kālija parka īpašniece ir Holandē reģistrētā Beleggingsmaatschappij Geit B.V., 30,57% pieder SIA Mineral-Trans-Serviss, bet mazāk nekā 10% īpašniece ir Multinord AG. Tāpat kā daļu īpašniece reģistrēta Ventspils pilsētas dome.

Firmas.lv datubāzei par AS akcionāriem gan ir tikai uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reģistrā nav obligāta, tādēļ precīzs akcionāru reģistrs ir pieejams attiecīgajā akciju sabiedrībā.

Latvijas dzelzceļš vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Belaruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu.

Tādējādi ir cerība , ka beidzot varētu atjaunoties kālija sāls plūsma uz Ventspili, kas pārtrūkusi kopš šī gada sākuma. LDz norāda, ka vienošanā paredz arī apjomu atlaides – baltkrieviem jānodrošina 2.9 miljoni tonnu kālija sāls plūsmas, lai saņemtu lielāko atlaidi kālija sāls transportēšanai pa dzelzceļu. Eksperti gan norāda, ka šogad šādu apjomu pārvadāt caur Latviju būs ļoti grūti.

Pie tam kālija sāls pārvadājumi katru gadu caur Latviju samazinās, aizplūstot Lietuvas virzienā. Iepriekš ilgu laiku Baltkrievijas un Latvijas pusēm neizdevās vienoties par dzelzceļa tarifiem. Pie tam starp kālija sāls pārkraušanas termināļa Kālija parks un LDz izcēlušās nesaskaņas par dzelzceļa tarifu jautājumu, jo KP uzsver, ka kālija sāls plūsma Latvijas virzienā samazinājusies neapdomīgas LDz tarifu politikas dēļ.

Latvijas dzelzceļš (LDz) ir vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Beloruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu 2009. gadā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr neapmierinātība par situāciju ar šīm kravām paliek. Laikraksta Dienas Bizness rīcībā nonākusi Beloruskaļij vēstule Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurā var noprast, ka Baltkrievijas pusi nebūt neapmierina līguma nosacījumi, lai gan tā līgumu parakstījusi.

"Parakstītais līgums /../ nav nekas vairāk kā nodomu deklarācija un faktiski tukša vieta," pauž Baltijas asociācija Transports un Loģistika (BATL).

Savukārt Uģis Magonis citam laikrakstam - NRA apgalvojis, ka Latvija bez kālija sāls tranzīta nepalikšot, bet kāds uzņēmums gan to var zaudēt. Kālija sāls kravu tranzīts, pēc Magonis teiktā, caur Latvijas ostām varētu atsākties aprīlī. Tiesa, šobrīd nav zināms, caur kurām Latvijas ostām tas tiks darīts. Uzņēmumam Kālija parks tagad ir pēdējā iespēja atrisināt savas problēmas. Taču, ja tas neizdosies, kālija sāli iespējams transportēt vai nu caur Liepājas, vai Rīgas ostu, piebildis LDz valdes priekšsēdētājs.

Iepretim Laimas pulkstenim notekūdeņu kanalizācijas akā ietek spilgti violets ūdens.

Iespējams, ka lietus ūdens iekrāsojies no kālija permanganāta jeb «zilajiem graudiņiem», ar kuriem apbērts automašīnas Subaru motora pārsegs un priekšējais buferis. Lietum līstot, kālija permanganāts šķīst un ietek kanalizācijas akā.

Kālija permanganāts ir violeti melna kristāliska viela, kas šķīst ūdenī, veidojot violetu šķīdumu.

Kālija permanganātu dažreiz lieto sprāgstvielās par oksidētāju, maisījumos ar reducētāju. Kālija permanganāta reakciju ar glicerīnu var lietot aizdedzinošos sastāvos. Kālija permanganāts ir spēcīgs oksidētājs, un tas ir tā galvenais pielietojums. Kālija permanganātu lieto par dezinfekcijas līdzekli.

Kamēr Japāna cīnās, lai nepieļautu kodolkatastrofu, ASV Rietumkrasta un Krievijas Tālo Austrumu iedzīvotāji masveidā izpērk kālija jodītu saturošas zāles, kuras var samazināt vairogdziedzera vēža risku, vēsta pasaules masu mediji.

«Mēs esam vairāk pārdevuši pēdējās dienās nekā pēdējos trijos gados,» stāsta Džims Smals (Jim Small), Zviedru kompānijas Reciphram, kas piegādā kālija jodītu ASV pārstāvniecības prezidents. Kālija jodītu aktīvi iegādājas gan ASV Rietumkrasta iedzīvotāji, gan arī uzņēmumi, kuru darbinieki strādā Japānā, skaidroja Dž. Smals.

Krievijas Tālajos Austrumos ir palielinājusies jodu saturošu medikamentu pārdošana. Sahalīnas un Kuriļu salu iedzīvotāji neredzētos apjomos iepērk joda tabletes un sauso sarkanvīnu. «Pie mums pērk visu, kur pieminēts vārds jods. Pārdošanā vairs nav «Jodamarīna» tablešu, pašu jodu pērk veselām pudelēm,» aģentūrai RIA Novosti stāstīja kādas aptiekas darbiniece. Arī jodu saturošais sarkanvīns ir nozudis no veikalu plauktiem.

AS Kālija Parks pērn guvis 1,257 miljonu eiro peļņu, kas gan, salīdzinot ar 2012. gadu ir kritums par 17,3%, liecina Lursoft dati.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka pērn veiktas investīcijas uzņēmuma pamatlīdzekļos par vairāk nekā 676 tūkstošiem eiro, kā arī samazināts saistību apmērs par 818,151 tūkstošiem eiro, kas ir uzlabojis kopējo uzņēmuma finansiālo stāvokli.

AS Kālija Parks neto apgrozījums aizvadītajā gadā samazinājās par 8,3%, nokrītoties no 8,502 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 7,794 miljoniem eiro pērn.

Uzņēmuma pamatdarbība ir kālija hlorīda un citu minerālmēslojumu pārkraušana Ventspils brīvostā. Pērn notikušas būtiskas izmaiņas kālija sāls tirdzniecības organizācijā – tika pārtraukta sadarbība tirdzniecībā starp Krievijas un Baltkrievijas kālija sāls ieguves uzņēmumiem. Uzņēmuma vadība norāda, ka gada griezumā būtiskā kravu apgrozījuma pieaugumā šīs izmaiņas nerealizējās un gada kopējais kravu apgrozījums sasniedza vien 1,572 miljonus tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Šī gada pirmajos četros mēnešos kompānija Belaruskalij eksportējis 371 tūkst. tonnu minerālmēslu, tomēr caur specializēto Ventspils ostas termināli AS Kālija parks šajā periodā nav nosūtīta neviena Baltkrievijas kālija sāls krava.

Visas Belaruskalij kravas tikušas pārkrautas vien caur Klaipēdas ostu. Vienīgās kravas, ko KP ir pārkrāvis - 173.3 tūkst. tonnas Krievijas minerālmēslu. KP uzsver, ka pie šīs situācijas esot vainojams Latvijas dzelzceļš, kas kopš gada sākuma ieviesis paaugstinātas pārvadājumu tarifu likmes. LDz šobrīd ir vienīgais no ārzemju kālija minerālmēslu pārvadātājiem, ar kuriem kompānijai Belaruskalij neizdevās noslēgt līgumu par kravu tranzītu. Kompānijas vadība Db gan jau iepriekš norādīja, ka 2008. gadā tikuši ieviesti ļoti zemi tarifi kālija sāls pārvadājumiem, tomēr gaidītos rezultātus tie nenesa, jo Baltkrievija caur Ventspili pārkrāva vien «liekās» kravas, ko nespēja pieņemt Klaipēda. Tikmēr arī paši Baltkrievijas uzņēmuma pārstāvji neslēpj neapmierinātību ar situāciju. «Mēs esam ieinteresēti kālija minerālmēslu tranzītā caur Ventspils ostu, kurai ir infrastruktūra lielu kālija partiju pārkraušanai un termināls lielkravu kuģiem. Ne mazāk ieinteresēti mēs esam savu izmaksu samazināšanā, tieši savu izdevumu samazināšanā kravu piegādei pa Latvijas dzelzceļu,» intervijā Baltkrievijas ziņām norādījis Belaruskalij pārstāvis.

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Krievijas kompānija Uralkali pārtraukusi darbību Belarussian Potash Company, kuru tā bija nodibinājusi kopā ar Belaruskali un kas bija viens no lielākajiem kālija karbonāta (potaša) ieguves karteļiem pasaulē, izsaucot spekulācijas par gaidāmo cenu kritumu šajā jomā.

Analītiķi prognozē, ka gada otrajā pusē kālija karbonāta cena samazināsies no pašreizējiem 400 ASV dolāriem par tonnu līdz 300 dolāriem, tādējādi reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas kopuzņēmuma izjukšanu. Krievijas Uralkali, lai kompensētu paredzamo cenu kritumu, iecerējusi palielināt kālija karbonāta tirdzniecības apjomus no 10,5 miljoniem tonnu šogad līdz 14 miljoniem 2015. gadā.

Savu lēmumu pārtraukt sadarbību ar Belaruskali Krievijas uzņēmums motivējis ar baltkrievu negodīgu rīcību – atsevišķu darbību veikšanu ārpus karteļa. Kopš 2012. gada decembra Baltkrievijā spēkā ir prezidenta dekrēts, ar kuru tika atceltas Belarussian Potash Company ekskluzīvās tiesības uz kālija karbonāta eksportu. Pēc prezidenta dekrēta, Belaruskali veikusi vairākas piegādes bez karteļa starpniecības, skaidro Telegraph.

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Premjera Valda Dombrovska (JL) parakstītā vēstulē Kristīne Alberte apsveikta ar titula «Latvijas māmiņa» iegūšanu un «Ministru kabineta vārdā» viņai izteikta pateicība.

Mulsinoša gan šķita vēstules beigās minētā norāde par gaidāmajām vēlēšanām un aicinājums tajās izdarīt «pareizu izvēli», kā arī tas, ka vēstules parakstītājs pieteikts ne tikai kā Ministru prezidents, bet arī kā apvienības Vienotība premjera kandidāts. Tāpēc pirmā doma Kristīnei bija - tā premjers gatavojas vēlēšanām, izmantojot administratīvos resursus.

Tomēr izrādās, ka to sūtījis viņai kāds paziņa, kura strādā Drošības policijā, liecina laikraksta Diena rīcībā esošā informācija. Vienīgais, ko vēlējies, bijis izjokot.

Kad vēstule jau nonāca Dienas rīcībā, noskaidrojās, ka tās sūtītājs ir Ēriks Cinkus - viņu K. Alberte raksturo kā savu «paviršu paziņu», ko dzīvē redzējusi «trīsarpus reizes». Viņš privātu iemeslu dēļ gribējis izjokot K. Alberti. Viņa teic - uztraucoši ir tas, cik viegli ir viltot oficiālu dokumentu formas. Tomēr vērā ņemams fakts ir arī tas, ka saskaņā ar Dienas rīcībā esošo informāciju vēstules sūtītājs ir Drošības policijas (DP) darbinieks.

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Piecu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nodaļu vadītāji nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), kurā aicina nekavējoties izveidot komisiju, kas izvērtētu iemeslus KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka atbrīvošanai no amata.

KNAB nodaļu vadītāji uzskata, ka Streļčenoks nodarbojas ar mērķtiecīgu destruktīvu tirāniju.

Vēstuli premjeram, bijušā KNAB priekšnieka Alekseja Loskutova vadītajai Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram parakstījuši Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore, Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs, Operatīvo pasākumu nodaļas vadītājs Jānis Circens, Korupcijas novēršanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece un Iekšējās drošības nodaļas vadītāja Sanita Zandersone-Reisa.

Aģentūras LETA rīcībā esošajā vēstulē KNAB nodaļu vadītāji velta kritiku KNAB vadītājam. Viņi ar pilnu pārliecību apgalvo, ka Streļčenoks izmanto viņam ar likumu piešķirto varu, tādējādi destruktīvi dezorganizējot KNAB darbu.

Politiskās apvienības Par Labu Latviju (PLL) valde šodien par savu premjera kandidātu izvirzījusi Aināru Šleseru. Par to PLL kopsapulcē Nacionālās operas Jaunajā zālē ceturtdien paziņoja PLL valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis.

«Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle.

Abi izvirzītie kandidāti savās runās apmainījās ar abpusējiem komplimentiem. «Mums vajag premjeru, kuram Latvijas cilvēki ir un būs pirmajā vietā, esmu pārliecināts, ka šāds cilvēks ir atrasts,» par A. Šlesera izvirzīšanu, teica A. Šķēle. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Andrim Šķēlem ir stingrs mugurkauls un pieredze strādājot krīzes situācijā,» par savu politisko partneri savukārt teica A. Šlesers. «Cilvēks, kuram nav mugurkaula, vienmēr klanīsies uz Austrumiem vai Rietumiem, mēs neklanīsimies, bet ar cieņu iesim uz priekšu,» solīja PLL premjera kandidāts.

2017. gads ir bijis līdz šim veiksmīgākais gads SIA We Build Parks uzņēmuma vēsturē un šogad tā komanda dosies uz ziemas olimpiskajām spēlēm Dienvidkorejā, Pjenčanā.

SIA We Build Parks ietilpst vairāki zīmoli – Baltic Snowpark Agency, Whiteline Wake Features, Velosolutions un Activity Parks. Baltic Snowpark Agency, papildus projektiem Baltijā, 2017. gadā piedalījusies vairākos iespaidīgos pasaules notikumos, piemēram, Nine Royals Itālijā un X Games Norvēģijā. Šie pasākumi pulcē tikai pasaules labākos atlētus un veicina profesionālā sporta attīstību. Šogad Baltic Snowpark Agency ārpus gada lielākā notikuma, kad tiks būvēts Korejas Olimpisko spēļu snovborda parks, plāno īstenot arī vēl citus projektus Baltijā un citviet pasaulē.

Olimpiāde Āzijas kontinentā norisināsies jau trešo reizi. Pēdējo reizi tas notika 1998.gadā Nagano. «Tas ir rezultāts mērķtiecīgam darbam desmit gadu garumā, specializējoties augsta līmeņa parku būvniecībā Baltijā un citur pasaulē. Mūsu komanda olimpiādē strādās kopā ar savu ilggadējo partneri, vācu kompāniju Schneestern. Būsim tur 40 dienas, līdz pat medaļu sadalei slope style disciplīnā, kur braucējiem būs jāpārvar seši elementi pēc kārtas, veicot sarežģītus trikus. Esam ļoti saviļņoti piedzīvot šo lielo notikumu. Ceram, ka politiskā situācija neietekmēs spēļu norisi,» atzīst SIA We Build Parks valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons, kurš atklāj, ka parka izveidē līdzdarbosies 12 profesionāļi un vairāk nekā 20 brīvprātīgie.

Martā spāru svētkus nosvinējis “Ulmaņa parks II”, kura vērtība sasniedz 21 miljonu eiro. Tas ir jau ceturtais uzņēmuma ''PICHE'' attīstītais biznesa parks, kas atrodas lidostas “Rīga” tuvumā un piedāvā nomāt lielas noliktavu un biroju telpas.

Šobrīd rezervēti 70% no kopējās pieejamās platības.

“Ulmaņa Parks II” atrodas blakus “Lidostas Parks”, kas savu darbu sāka 2018. gadā, “Green Park”, kas nomniekiem tika piedāvāts divus gadus vēlāk, un “Ulmaņa Parks I”, kas darbību sāka 2017. gadā.

“Mums ir liels prieks, ka pasaulē šķietami sarežģītā situācija netraucē uzņēmumiem augt. Tie meklē iespējas paplašināt gan savas biroja, gan noliktavas telpas, par ko liecina fakts, ka 70% “Ulmaņa Parks II” platības ir iznomātas jau būvniecības stadijā. Plānojam pirmo kārtu ekspluatācijā nodot jūlija vidū. Šis objekts turpinās nostiprināt Mārupi kā vienu no nozīmīgākajām biznesa apkārtnēm Latvijā. Uzņēmums plāno šeit attīstīt vēl vismaz 100 000 m² industriālās platības,” saka “Ulmaņa Parks II” būvnieka un attīstītāja, uzņēmuma ''PICHE'' vadītājs Pēteris Senkāns.

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.