Salīdzinoši liela daļa cilvēku Latvijā pašlaik nezina, kas ir viedtālrunis, lai arī to ikdienā izmanto. Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka «gudrie telefoni» ir pieejami 12% Latvijas iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā, ka ne visi iedzīvotāji zina, kas ir viedtālrunis, reālais cipars varētu būt arī lielāks, Latvijas Mobilais telefons (LMT) TechHub rīkotajā pasākumā pauda sociologs un sabiedriskās domas petījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Dažkārt, kad cilvēkam jautā, vai viņam ir viedtālrunis, viņš sniedz noraidošu atbildi un stāsta, ka «man ir zaļa Nokia», pauda A. Kaktiņš.
Latvijā, saskaņā ar 2012. gada vasarā veikto aptauju, viedtālrunis lietošanā ir 12% iedzīvotāju, tomēr, ņemot vērā šo ierīču straujo izplatību, kā arī to, ka daudzi iedzīvotāji nezina viedtālruņa definīciju, pašlaik šo tālruņu izplatības veids varētu būt lielāks, skaidroja sociologs.
Dati par viedtālruņu izplatību Latvijā 2011. gadā nav pieejami, taču citu sīkrīku jeb tā dēvēto «gadžetu» - planšetdatoru izplatība 2011. gada vasarā bija 2% apmērā, bet 2012. gada vasarā planšetdatori lietošanā bija 3% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju.«Lai arī planšetdatoru izplatība nav liela, redzams, ka gada laikā tā augusi par 50%,» norāda A. Kaktiņš.
Runājot par nākotnes tendencēm, A. Kaktiņš paredz, ka «parasto» mobilo telefonu izplatība nekļūs ievērojami lielāka, jo tā jau 2012. gada vasarā bija sasniegusi 91% (2012. gadā – 89%), savukārt viedtālruņu izplatība augs.
«Tas ir tuvākās nākotnes jautājums, kad visiem būs viedtālruņi, jo telefoni tiek ražoti tādi, ka pēc pāris gadiem tie saplīst. Tad lietotājam būs nepieciešams jauns telefons, bet piedāvājumā pārsvarā būs viedtālruņi nevis parastie mobilie tālruņi,» prognozē A. Kaktiņš.
Pētījuma rezultāti liecina arī, ka galda datoru īpatsvaram ir tendence samazināties – 2011. gadā galda datori bija 55% iedzīvotāju lietošanā, bet 2012. gada vasarā – 54% iedzīvotāju lietošanā. Savukārt portatīvie datori gada laikā kļuvuši ievērojami biežāka parādība – 2011. gadā tie bija 30% iedzīvotājiem, bet 2012. gadā – jau 39% iedzīvotāju.
Nemainīga ir e-grāmatu lasītāju izplatība – gan 2011. gadā, gan 2012. gadā tie bija pieejami 2% iedzīvotāju. «Domājams, ka e-grāmatu attīstībā revolūcijas nav gaidāmas,» uzskata A. Kaktiņš.
«Viedtālruņa stāsts» ir arī par MP 3 atskaņotāju lēnu izspiešanu no tirgus, stāstīja A. Kaktiņš, norādot, ka 2011. gadā MP3 atskaņotājs bija 17% iedzīvotāju lietošanā, bet 2012. gadā – vairs tikai 14% iedzīvotāju lietošanā. Turklāt mazāka MP3 atskaņotāju izplatība ir Latvijas pilsētās (izņemot Rīgu) – 21%, bet Rīgā – vien 13%, savukārt viedtālruņi vispopulārākie ir Rīgā, kur tie pieejami 16% iedzīvotāju, citās Latvijas pilsētās tie pieejami 14% iedzīvotāju, bet laukos – 5% iedzīvotāju. Turklāt Rīgā MP3 atskaņotāju izplatībā 2012. gadā samazinājusies līdz 13% iepretim 25% izplatībai 2011. gadā.
Savukārt planšetdatori pieejami 5% rīdzinieku, 3% citu pilsētu iedzīvotāju un 2% laucinieku.
Viedtālruņu un planšetdatoru lielākā izplatība galvaspilsēta saistāma arī ar mobilā interneta pieejamību, norādīja LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš, piebilstot, ka LMT 3G pārklājums ir 93% Latvijas teritorijas. Tiesa gan viņš atzina, ka vēl ir jāveic «Mobilā misija» jeb cilvēkiem ir jāskaidro, kādēļ telefonā ir nepieciešams internets un kā to lietderīgāk izmantot.
Vērtējot tehnoloģiju izplatību sieviešu un vīriešu vidū, redzams, ka mobilais telefons ir vairāk sievietēm (92%) nekā vīriešiem (88%), savukārt viedtālrunis gluži pretēji - ir 15% vīriešu un 10% sieviešu. Sievietēm vairāk nekā vīriešiem ir lietošanā pieejams galda dators (attiecīgi 58% sieviešu un 50% vīriešu) un portatīvais dators (attiecīgi 40% sieviešu un 38% vīriešu). Spēļu konsoles vairāk izplatītas vīriešu vidū (8%) nekā starp sievietēm (6%), vairāk vīriešiem (4%) nekā sievietēm (3%) ir pieejams arī planšetdators, savukārt e-grāmatu lasītājs pieejams abiem dzimumiem vienlīdzīgi - 2%.