Tehnoloģiju kompānija Research In Motion (RIM) laidusi klajā ilgi gaidīto papildinājumu BlackBerry viedtālruņu sērijā, jaunu operētājsistēmu, kā arī mainījusi savu zīmolu. Tiesa gan kļuvis zināms, ka jaunie viedtālruņi tirdzniecībā ASV parādīsies tikai martā, kas sarūgtinājis investorus un izraisījis kompānijas akciju kritumu par 12 procentiem.

[Papildināta ar 2. rindkopu]

Latvijā BlackBerry 10 viedtālruņi gaidāmi šā gada aprīļa sākumā, bet to cena paredzēta 400 latu apmērā, Db.lv informēja mobilo sakaru operators Bite Latvija, kas ir BlackBerry viedtālruņu izplatītājs.

Kompānija cer, ka BlackBerry 10 iezīmēs pagrieziena punktu un ļaus atgūt zaudētās pozīcijas viedtālruņu tirgū. Jaunos viedtālruņus bija paredzēts prezentēt jau pirms gada, tomēr termiņš, saistībā ar operētājsistēmas uzlabošanu, tika divas reizes pagarināts. Tirdzniecībā parādīsies divi BlackBerry 10 modeļi – viens ar fizisku tastatūru (BlackBerry Q10) un otrs ar pilnībā skārienjūtīgu ekrānu (BlackBerry Z10).

Somijas Nokia lūgusi tiesām Kanādā, ASV un Lielbritānijā aizliegt kompānijas Research in Motion (RIM), kuru pēdējā laikā piemeklējuši apjomīgi zaudējumi, ražoto Blackberry ierīču tirdzniecību.

Iepriekš Zviedrijas tiesa atzina, ka RIM pārkāpis Nokia piederošas bezvadu komunikācijas tehnoloģiju patentus un kompānijām nepieciešams noslēgt licencēšanas līgumu. Nokia uzskata, ka spriedums nozīmē, ka RIM nav tiesību pārdot savus viedtālruņus, nesamaksājot kompensācijas.

Tikmēr RIM norāda, ka esot smagi un grūti strādājis, lai izstrādātu Blackberry viedtālruni un lai uzkrātu nozares vadošo patentu portfeli.

Tas varētu signalizēt par RIM iespējamiem pretpasākumiem pret Nokia ierīcēm. Analītiķi tomēr norāda, ka RIM, visticamāk, centīsies noslēgt licencēšanas līgumu, vēsta Reuters.

Viedtālruņu Blackberry ražotājs Kanādas kompānija Research in Motion (RIM) ceturksnī, kas noslēdzās 1. decembrī, gada griezumā piedzīvojusi ievērojamu peļņas kritumu.

Tiesa, kompānijai izdevies pārtraukt ieilgušo zaudējumu periodu – finanšu gada trešajā ceturksnī RIM zaudējumi veidoja 235 miljonus ASV dolāru.

Minētajā laika posmā RIM nopelnījusi deviņus miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 265 miljoniem attiecīgā laika posmā pirms gada, vēsta BBC. No 80 miljoniem līdz 79 miljoniem samazinājies arī RIM pasaules abonementu skaits. Gada griezumā par 47% kritušies arī RIM ieņēmumi, kas minētajā ceturksnī veidoja 2,7 miljardus ASV dolāru.

Tikmēr RIM cer situāciju mainīt ar jaunāko operētājsistēmu, kuras prezentācija paredzēta 30. janvārī, un jaunākās paaudzes viedtālruņiem, kuriem būs jākonkurē ar Apple un Samsung ražotajām ierīcēm. Pēdējos gados kompānija ir zaudējusi savas pozīcijas viedtālruņu tirgū, piekāpjoties iPhone un Android ierīcēm.

Research in Motion (RIM), mobilo tālruņu Blackberry ražotājs, gada otro ceturksni noslēdzis ar zaudējumiem, tomēr tie ir mazāki nekā tika paredzēts iepriekš. Tas licis RIM akcijas cenai pakāpties par 18%, vēsta BBC.

Kompānijas finanšu gada otrajā ceturksnī RIM zaudējumi veidoja 235 miljonus ASV dolāru, salīdzinot ar 329 miljonu ASV dolāru peļņu šajā pašā laika posmā pērn. Zaudējumos neieskaitot summu, kas radusies pārstrukturēšanās izdevumu dēļ, RIM zaudējumi ir 142 milj. ASV dolāru apmērā.

Kopumā finanšu gada otrajā ceturksnī RIM piegādājis 7,4 miljonus Blackberry viedtālruņu un 130 tūkstošus BlackBerry PlayBook.

RIM akciju kāpumu nav ietekmējuši vienīgi zaudējumi, kas bijuši mazāki nekā cerēts, bet arī tas, ka tuvojas brīdis, kad tirgū nonāks jaunās paaudzes Blackberry tālruņi, kas darbosies ar jauno Blackberry 10 jeb BB10 operētājsistēmu. Kompānija, kura cīnās par tirgus daļu ar spēcīgajiem konkurentiem Apple un Samsung, visas nākotnes cerības saista ar BB 10 sistēmu. Analītiķi norāda, ka RIM «vēl ir iespēja atgriezties», jo kompānija cenšas fokusēties uz biznesa auditoriju.

Valsts budžetā nav naudas jaunu iniciatīvu un vajadzību finansēšanai, uzskata Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Nozīmīgs jautājums Latvijas attīstības kontekstā ir tas, vai Latvijas valsts spēs saglabāt saprātīgo budžeta politiku, kas ļāva izkļūt no krīzes, un vai valsts spēs neatgriezties pie politikas, kuras dēļ nokļuva krīzē, skaidroja centrālās bankas vadītājs.

Darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes ir tikai pašā sākuma stadijā un vēl daudz kas var mainīties un tikt uzlabots, sacīja Rimšēvičs un uzsvēra, ka tieši tāpēc ir svarīgi jau pietiekami savlaicīgi diagnosticēt iespējamos riskus un veikt nepieciešamos soļus, lai izvairītos no riskiem.

Latvijas Bankas prezidenta vērtējumā, pēdējās tendences un publiskie izteikumi rāda, ka situācija ir gana satraucoša. Bažas rada daudzās iniciatīvas, kas prasa papildu budžeta līdzekļus, labi zinot, ka naudas un ienākumu šo solījumu finansēšanai Latvijai nav. «Tā ir rīcība, kas rada bīstamu tendenci un var īsā laika posmā sagraut visus pūliņus, kas līdz šim ieguldīti makroekonomiskās situācijas stabilizēšanā un fiskālās ilgtspējas nodrošināšanā,» brīdināja Rimšēvičs.

Tehnoloģiju kompānija Apple nav spējusi veiksmīgi tikt līdzi jaunākajām inovācijām viedtālruņu nozarē, pavēstījis BlackBerry izpilddirektors Torstens Heins (Thorsten Heins).

Runājot jauno BlackBerry viedtālruņu prezentācijas pasākumā Austrālijā, T. Heins atzina, ka Apple ar iPhone tālruņiem veikusi revolūciju nozarē, tomēr patlaban kompānija nespēj piemēroties jaunām idejā, raksta laikraksts The Telegraph.

«Apple paveica fantastisku darbu ar to, ka tirgū ieviesa skārienjūtīgas ierīces. Viņi paveica fantastisku darbu, izveidojot lietotāja interfeisu, un ir kļuvuši par dizaina ikonu. Mums tas ir jāatzīst un jārespektē,» klāstīja BlackBerry izpilddirektors. Tomēr viņš arī norādīja, ka vēsture sevi atkārto un inovāciju temps viedtālruņu nozarē ir tik liels, ka kompānija, kura tam nepievērš uzmanību, ātri vien tiek aizstāta. «iPhone lietotāja interfeiss patlaban ir vismaz piecus gadus vecs,» sacīja T. Heins.

Eiro nestie ieguvumi Latvijai šajā nenoteiktības laikā ir milzīgi, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš vērsa uzmanību, ka tautsaimniecības gan Austrumos, gan Rietumos iet uz leju, bet Latvijas tautsaimniecība joprojām ir viena no trim straujāk augošajām ekonomikām eirozonā. Eiro ir nodrošinājis, ka Latvijas kredītreitingi tiek paaugstināti, līdz ar to valsts var gadā ietaupīt 70-80 miljonus eiro. Tā ir papildu nauda budžetā, kas neaiziet valsts parāda atmaksai, bet ko var tērēt Latvijā, uzsvēra Rimšēvičs. Viņš atzīmēja, ka ir samazinājušās valūtu konvertācijas izmaksas, kā arī lētākas un pieejamākas ir kļuvušas kredītu procentu likmes, pārfinansējot kredītus. Pēc eiro ieviešanas Latvijas komercbankām ir pieejams arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) finansējumam ārkārtas likviditātes nodrošināšanai.

BlackBerry akcijas cenas sešus mēnešus ilgais pieaugums ir veicinājis lielākās plaisas rašanos starp investoru optimismu un analītiķu skepsi, salīdzinot ar citām lielākajām Kanādas kompānijām.

Akcijas cena vakar sasniedza 14,51 Kanādas dolāru, kas ir 21% augstāk nekā vidējā cenas prognoze – 11,97 dolāri, liecina Bloomberg dati.

Lielākā daļa analītiķu skatās skeptiski uz iespēju, ka kompānijas akcijas cena atkal pieaugs līdz rekordaugstumiem. Savukārt daudzi investori šo pesimismu pēdējā pusgada laikā ir ignorējuši, palīdzot akcijas cenai pieaugt par 132%. Tiesa gan, aizvien akcijas cena ir aptuveni 90% zemāka nekā 2008. gadā sasniegtajos līmeņos.

Tādējādi pirms 28. marta, kad BlackBerry sniegs ieskatu savos jauno telefonu pārdošanas apjomos, tikai 6 no 45 analītiķiem ieteikuši pirkt kompānijas akcijas. Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, prognozes par BlackBerry ceturkšņa ienākumiem svārstās no 2,41 miljardiem ASV dolāru līdz 3,42 miljardiem dolāru.

Grūtībās nonākušais viedtālruņu ražotājs Blackberry piekritis, ka to iegādājas konsorcijs, kuru vada Fairfax Financial. Darījuma summa - 4,7 miljardi ASV dolāru, ziņo BBC.

BlackBerry paziņojumā norādījis, ka Fairfax, tā lielākais akcionārs ar apmēram 10% akciju, piedāvājis 9 ASV dolārus par katru kompānijas akciju.

Taču vienlaikus Blackberry arī norāda, ka, kamēr sarunas ar Fairfax turpinās, tā izskatīšot arī citas iespējas.

Pirmdien BlackBerry paziņoja par 4500 darbavietu likvidēšanu, tādējādi cenšoties apturēt zaudējumus.

Nākotnē Saeima varētu izvērtēt, vai nepieciešams noteikt ierobežojumus tam, cik reizes amatā var stāties Latvijas Bankas prezidents, Rīta Panorāmā pauda ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš skaidroja, ka daudziem valsts amatiem ir termiņu ierobežojums – divi termiņi, savukārt Latvijas Bankas vadītājam tādi ierobežojumi nav noteikti.

Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātu izvirzīšana ir Saeimas kompetencē, proti, kandidātus izvirza parlamenta deputāti, V. Dombrovskis skaidroja, kādēļ šoreiz uz Latvijas Bankas prezidenta amatu netika virzīti citi kandidāti, izņemot Ilmāru Rimšēviču, ko atbalstīja koalīcija.

Db.lv jau rakstīja, ka 31. oktobrī Saeima atkārtoti amatā pārvēlējusi pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu I. Rimšēviču. Tas nozīmē, ka I. Rimšēvičs turpinās vadīt Latvijas Banku nākamos sešus gadus. Par viņa pārvēlēšanu balsoja 76 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās četri tautas kalpi. I. Rimšēvičs bija vienīgais amatam izvirzītais kandidāts. Viņš Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņems jau trešo reizi. I. Rimšēviču pirmo reizi amatā ievēlēja 2001. gada decembrī, otro – 2007. gada 1. novembrī.

Latvija gatavojas World Expo 2015. Tam grandiozajam pasākumam, kur iepriekšējā reizē pārsteidzām pasauli, un ķīniešus jo īpaši, ar savu vēja tuneli. Valstij ar tik maz iedzīvotājiem, ka mēs pat vienu Šanhajas MakDonaldu nespētu aizpildīt, pārsteigt ķīniešus globāli vērienīgākajā izstādē – tas ir spēks un vērtība. Un ja reiz kāds veiksmes stāsts mums ir bijis, tad šis jau nu noteikti.

Bet tas bija sen. Nākamajā izstādē Ekonomikas ministrija nolēma Latviju prezentēt kā bišu dravu. Tāpēc, ka... nu laikam, jo dravniecība ir Latvijas svarīgākā biznesa niša. Medus ir mūsu saldais zelts. Un vispār – mēs paši, latvieši un naturalizētie krievi arī, čakli kā tādas bitītes.

Taisnība vēja tuneļa autoram, kad viņš saka – mīlēt Latvijas dravas ir laba lieta, bet lielajā pasaulē tas izskatīsies pēc sekla provinciālisma. Vēl seklāk tas izskatās mūsu politikas kontekstā. No vienas puses Ekonomikas ministrija liek mums vazāties pa pasauli ar salmu cepurēm galvā un rudzupuķi aiz auss, lai rādītu, cik ekoloģiski zaļa valsts mums gadījusies. Bet tikmēr tepat uz vietas izdomā, kā tomēr nepieļaut nekādas zaļās enerģijas un videi pārāk draudzīgas industrijas.

Krievijas Bankai ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«No malas ir ļoti viegli spriest, ko kuram un kurā brīdī vajadzēja darīt. Krievijas Bankas veiktie pasākumi liecina, ka Krievijas Banka ir gatava sargāt rubļa kursu. Tomēr ir jāredz, vai vienlaikus klāt netiek piedrukāta liela likviditāte pie jau esošās rubļu masas. Es domāju, ka ir labas iespējas stabilizēt rubļa kursu. Taču, ja turpinās naudas drukāšana, tad situācija būs tikpat nestabila kā līdz šim,» teica Rimšēvičs.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka valūtas kursa stabilizēšana ir ļoti grūta un sarežģīta lieta, jo situācijas dažādās valstīs ir atšķirīgas, piemēram, Latvijas Bankai bija nemainīga pozīcija 20 gadus un visa apgrozībā esošā nauda bija segta ar ārvalstu valūtu un zelta rezervēm, taču Krievijā rubļa kurss vienmēr ir bijis tā saucamajā «pārvaldītajā peldēšanā», kā arī vienmēr ir veiktas papildu emisijas, bet daudzus no šiem emitētajiem rubļiem Krievijas iedzīvotāji maina pret ārvalstu valūtu.

Zīmola "Blackberry" viedtālruņu nākotne šobrīd nav skaidra, vēsta "CNN".

Elektronikas uzņēmums "TCL Communication", kas izgatavo "BlackBerry" viedtālruņus, paziņojis, ka partnerība ir beigusies un augustā tas pārtrauks "BlackBerry" zīmola mobilo ierīču pārdošanu.

"TCL" vairs nav tiesību "izstrādāt, ražot vai pārdot" jaunas "Blackberry" ierīces, teikts kompānijas paziņojumā. "TCL" turpinās atbalstīt esošās ierīces ar klientu un garantijas apkalpošanu līdz 2022. gadam.

Šobrīd nav informācijas, vai "BlackBerry" sadarbosies ar citu ražošanas uzņēmumu, lai turpinātu ierīču pārdošanu.

"TCL Communication" sadarbojās ar "BlackBerry" "KEY" sērijas viedtālruņu ražošanā, ieskaitot "BlackBerry KEYonne Motion", "KEY2" un "KEY2 LE".

Kanādas viedtālruņu ražotāja BlackBerry pārstāvji tikušies ar Facebook vadību, lai pārrunātu iespējamu pārdošanas darījumu, atsaucoties uz anonīmiem avotiem nozarē, vēsta Wall Street Journal.

Nav zināms, kā beigušās šīs sarunas, jo abas kompānijas atteikušās sniegt komentārus. Tomēr ziņas par BlackBerry iespējamu iegādāšanos, var dot jaunu sparu runām, ka Facebook strādā pie sava viedtālruņa izgatavošanas. Aizvadītajos gados sociālais portāls daudz uzmanības un finanšu līdzekļu investējis, lai padarītu savu pakalpojumu pieejamu mobilo ierīču lietotājiem. Strauji kāpuši arī Facebook reklāmas ieņēmumi no mobilo ierīču jomas.

Vienlaikus Facebook kļuvis atkarīgs no tādiem ierīču ražotājiem kā Apple un Samsung, kas nodrošina lietotājiem mobilās platformas, sociālā portāla izmantošanai. Tādējādi BlackBerry iegāde varētu ļaut Facebook iztikt bez starpniekiem mobilā satura nogādāšanā līdz lietotājiem. Taču šāds darījums būtu pilns ar izaicinājumiem, jo sociālajam portālam nāktos atjaunot lietotāju uzticēšanos zīmolam, kura prestižs pēdējā laikā ticis iedragāts.

BlackBerry paziņojis par otrā ceturksņa tīrajiem zaudējumiem 965 miljonu ASV dolāru apmērā, kam pamatā ir pārdošanas apjomu kritums, ziņo BBC.

Kompānija pagājušajā nedēļā brīdināja investorus, ka tā ziņos par zaudējumiem, kas varētu sasniegt pat miljardu dolāru, un to pamatoja ar jauno viedtālruņu vājajiem pārdošanas apjomiem.

Tā arī paziņoja par 4500 darbavietu likvidēšanu, tādējādi cenšoties iegrožot zaudējumus.

Šonedēļ BlackBerry piekrita, ka to par 4,7 miljardiem ASV dolāru iegādājas konsorcijs, kuru vada Fairfax Financial, tās lielākais akcionārs. Vienlaikus viedtālruņu ražotājs norādīja, ka turpinās izskatīt citas iespējas, kamēr sarunas ar Fairfax turpinās. BlackBerry finanšu problēmas aktualizējās šogad pēc jaunā Z10 modeļa viedtālruņa neveiksmes. Pēc kavēšanās janvārī tirgū laistais tālrunis nespēja ieinteresēt patērētājus.

Par eirozonas sabrukšanu satraukties nevajag un arī Latvijas politiķi tagad vairs īpaši nav jābrīdina nepieļaut iepriekšējās kļūdas – visi jau ir guvuši mācību, vēlreiz Latvijas Bankas prezidenta amatā ievēlētais Ilmārs Rimšēvičs pauda intervijā LTV Rīta Panorāmā.

Runājot par situāciju eirozonas nākotni, I. Rimšēvičs uzsvēra, ka patlaban eirozonas valstīs ir samazināti budžeta deficīti, daudzās valstīs notiek smagas sarunas un tiek pieņemtas direktīvas, kas liedz valstīm tērēt pāri līdzekļiem, ko tās nopelna. «Situācija tiek koriģēta,» pauda I. Rimšēvičs, uzsverot, ka eirozonas nākotne nav apdraudēta.

Patlaban Latvijas ekonomika neattīstās ar burbuli, un pirms pāris gadiem piedzīvotais krīzes scenārijs neatkārtosies, uzsvēra I. Rimšēvičs. Viņš skaidroja, ka Latvijas politiķi ir mācījušies no pieļautajām kļūdām. Tajā pašā laikā ir svarīgi valstu valdībām atgādināt par taupīguma novērošanu, savukārt Latvijā «neviens politiķis vairs īpaši nav jābrīdina».

«Es domāju, ka Latvijā neviens negribētu to pieredzi, ja kaut kas šeit notiktu ar zviedru bankām. Tā nebūtu bankas Baltija, ne Parex bankas pieredze, to pat nevar salīdzināt – tā būtu atombumba, kas, domājams Latvijā radītu ļoti ilgas un neparedzamas sekas,» šodien Latvijas Radio 1 norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš norādīja, ka Latvijas finanšu sektors lielā mērā balstās uz Zviedrijas komercbankām, savukārt krīzes brīdī zviedru bankas Latvijai ir izrādījušas lielu solidaritāti. «Krīzes laikā Centrāleiropā – Ungārijā, Rumānijā, Polijā – notika ļoti lielas diskusijas par to, ka Austrijas, Beļģijas, Itālijas un Čehijas bankas varētu pamest šīs valstis, savukārt Latvijā nevienu brīdi neparādījās jautājums, ka Zviedrijas bankas varētu Latviju pamest,» tā I. Rimšēvičs.

«Situācija Latvijā būtu neizmērojami sarežģītāka un smagāka, ja šīs bankas te nebūtu un neradītu šeit stabilu vidi un nestabilizētu situāciju kopumā,» norādīja Latvijas Bankas vadītājs.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs šodien preses konferencē brīdināja neatkārtot «trekno gadu» kļūdas, mudināja valsts budžetu plānot piesardzīgi un saprātīgi un argumentēja, kāpēc ir pret nodokļu paaugstināšanu.

Šogad Latvijas ekonomikas izaugsmes kāpums tiek prognozēts mazāks par sākotnēji lēsto. Tas nozīmē arī mazākus budžeta ieņēmumus, kas pie nemainīgiem budžeta izdevumiem palielina šogad prognozēto valdības budžeta deficīta lielumu.

Centrālās bankas vadītājs neatbalsta nodokļu celšanu. Viņaprāt, budžeta rāmjiem jāpaliek tādiem pašiem un, ja valsts grib ko finansēt vairāk, tad ir kaut kas kaut kur jāatņem. «Nodokļu politikai jābūt prognozējamai, stabilai un ekonomisko izaugsmi veicinošai. Nedrīkst katru gadu mainīt spēles noteikumus,» bilda Rimšēvičs.

Latvijas Bankas vadītājs arī uzsvēra, ka nodokļu ieņēmumus var iegūt vairāk, uzlabojot to iekasēšanu, kā arī turpinot strukturālās reformas. Viņaprāt, jādomā arī par to, lai būtu viegli un ērti radīt jaunus uzņēmumus.

Ieviešot eiro Latvija tikai iegūs, un nav vajadzības atlikt iestāšanos eirozonā, intervijā Reuters, pavēstījis Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs.

«Problēmas [eirozonā] tiek atrisinātas. Katru dienu situācija paliek nedaudz labāka. Ieviest eiro Latvija ir gatava vairāk nekā jebkad. Būtu nepareizi laist garām šādu izdevību,» sacīja I. Rimšēvičs.

Latvijas Bankas vadītājs norādīja, ka viens no eiro ieviešanas ieguvumiem būtu atbrīvošanās no valūtas maiņas izmaksām, ar kurām patlaban saskaras uzņēmēji un patērētāji, kā arī valdība, kad apkalpo valsts parādu latos.

«Tāpēc, ka mums nav eiro, mums ir zemāks eksporta līmenis, zemākas investīcijas un zemāka nodarbinātība. Eiro ir jaunas darbavietas, budžeta ieņēmumi un vēl viena iespēja Latvijai apsēsties pie viena galda ar pasaules lielākajām ekonomikām,» sacīja I. Rimšēvičs.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas otrdien nobalsoja virzīt tālak apstiprināšanai Saeimā lēmumprojektu par Ilmāra Rimšēviča atkārtotu ievēlēšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā.

Par lēmumprojektu balsoja deviņi komisijas pārstāvji, bet pret – viens. Paredzams, ka Saeimas plenārsēdē šis jautājums tiks apspriests 31. oktobrī.

I. Rimšēvics norādīja, ka viņa izvirzītais stratēģiskais mērķis – iestāšanās eirozonā – ir īstenots, un tagad būs nepieciešams pierādīt, ka krīzes parvarēšana un eiro ieviešana nav bijusi apstākļu sakritība, bet tālredzīga politika.

Atbildot uz komisijas pārstāvju jautājumiem par turpmāko LB politiku, tās pašreizējais vadītājs uzsvēra, ka LB funkcijas nemainīsies. Arī līdz šim LB lēmumus, piemēram, par likmju maiņu, ietekmēja Eiropas centrālās bankas lēmumi. Turpmāk monetārie lēmumu tiks pieņemti Frankfurtē, diskutējot ar centrālo banku vadītājiem. LB plāno arī turpmāk mainīties ar citu valstu centrālo banku speciālistiem. I. Rimšēvics paredz, ka nākotnē bankai būs jāpieņem darbā papildus 5-6 cilvēki.

Ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) naudas drukāšanu vien nav iespējams eirozonas valstis izdrukāt ārā no stagnācijas, tāpēc ir jādomā par valstu konkurētspēju un tēriņu pārskatīšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Centrālās bankas vadītājs atzina, ka eirozonas ekonomikas stimulēšanai nav palikušas saldas zāles, tautsaimniecība atdziest un ECB, tikai palielinot naudas apjomu, nespēj stimulēt ekonomiku. Eirozonas ekonomika un tai skaitā arī Latvijas ekonomika atdziest, katru ceturksni ekonomikas attīstības prognozes tiek pārskatītas uz leju un ekonomika neattīstās tik strauji, kā varētu vēlēties. Vakardienas ECB lēmumi bija «ne izmisīgi, bet tomēr» mēģinājumi atdzīvināt eirozonas ekonomiku un novērst deflāciju, atzina Rimšēvičs.

Jau ziņots, ka ECB vakar procentu likmi galvenajām refinansēšanas pozīcijām samazināja no 0,05% uz 0%, kas ir visu laiku zemākais līmenis.

Latvijas Banka (LB) saglabājusi nemainīgu šā gada Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi un lēš, ka tautsaimniecības kāpums šogad būs 2%. Savukārt šā gada inflācijas prognoze samazināta līdz 0,7%.

Iepriekšējās LB prognozes tika publiskotas janvāra vidū. Ievērojot ģeopolitiskās situācijas attīstību, problēmas Krievijas ekonomikā un eirozonas izaugsmes vājumu, janvāra vidū prognoze 2015.gadam tika pazemināta no 2,7% uz 2%. Šā gada 1.ceturkšņa dati un operatīvā statistika par 2.ceturksni liecina, ka LB redzējums par tautsaimniecības šā gada attīstību ir bijis pareizs, šodien preses konferencē sacīja LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Tāpēc LB izaugsmes prognoze 2015.gadam tiek atstāta nemainīga - 2% apmērā.

2016.gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, IKP varētu augt nedaudz straujāk nekā šogad, proti, ap 3%, tomēr ar izaugsmi saistītie riski - gan negatīvie, gan pozitīvie - saglabājas augsti, atzina LB prezidents.

Saeima atkārtoti amatā pārvēlējusi pašreizējo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Tas nozīmē, ka I. Rimšēvičs turpinās vadīt Latvijas Banku nākamos sešus gadus. Par viņa pārvēlēšanu balsoja 76 deputāti, pret bija trīs, bet atturējās četri tautas kalpi.

I. Rimšēvičs bija vienīgais amatam izvirzītais kandidāts. Viņš Latvijas Bankas prezidenta amatu ieņems jau trešo reizi. I. Rimšēviču pirmo reizi amatā ievēlēja 2001. gada decembrī, otro – 2007. gada 1. novembrī.

I. Rimšēvičs absolvējis Clarkson University ASV (1991-1992), iegūstot maģistra grādu uzņēmumu vadīšanā un organizēšanā.

Saskaņā ar likumu Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēl Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi.

Kanādas viedtālruņu ražotājs BlackBerry izveidojis speciālu komisiju, kura izskatīs dažādus uzņēmējdarbības tālākas attīstības veidus, tostarp arī kompānijas pārdošanu.

Izplatītajā paziņojumā kompānija norāda, ka izveidotās komisijas uzdevumos ietilps arī iespējamu kopuzņēmumu un dažādu sadarbības veidu meklēšana ar citiem ražotājiem, lai tādējādi censtos palielināt BlackBerry 10 viedtālruņa pārdošanas apjomus.

Stratēģisko alternatīvu izpēte ir kārtējais apliecinājums tam, ka BlackBerry ir grūtības uzrunāt jaunus klientus, neraugoties pat uz nesen izstrādāto viedtālruņu Z10 un Q10 nonākšanu tirdzniecībā. Pēdējos gados BlackBerry, kas kādreiz bija ietekmīgs nozares spēlētājs, ir piekāpies tādu kompāniju kā Apple un Google priekšā.

Janvārī kompānija laida klajā ilgi gaidīto papildinājumu BlackBerry viedtālruņu sērijā un jaunu operētājsistēmu. Kompānija cer, ka BlackBerry 10 iezīmēs pagrieziena punktu un ļaus atgūt zaudētās pozīcijas viedtālruņu tirgū. Jaunos viedtālruņus bija paredzēts prezentēt jau pirms gada, tomēr termiņš saistībā ar operētājsistēmas uzlabošanu tika divas reizes pagarināts.

BlackBerry KEYOne piedāvā lietotājiem sen aizmirstu lietu – no reāli sataustāmām pogām veidotu pilnu qwerty klaviatūru

Pārcietis kritienu no viedtelefonu tirgus pašām virsotnēm, balansējis uz bankrota robežas, līdz beidzot nonācis Ķīnas kompānijas TCL īpašumā, BlackBerry zīmols apņēmīgi stutējas kājās. Patērētāju intereses atgūšanai sagatavotais KEYOne ļoti atgādina zīmola populārākos modeļus no desmitgades sākuma – pilna fizisku taustiņu qwerty klaviatūra zem ekrāna, ierastais aizmugurējā vāka dizains un tikai «kazenei» raksturīgās lietotnes un servisi. Vienīgi tagad atmesta pašu operētājsistēma, un ierīce darbojas ar Android.

Dizains

Lai arī BlackBerry ziedu laiks globālajā viedtelefonu tirgū nebija ilgs, savu nospiedumu tas noteikti atstāja. Izdzirdot šo nosaukumu, daudziem lietotājiem pirmās asociācijas ir ar sataustāmo klaviatūru. Lai arī šodien valda tendence izstiept ekrānu pa visu pieejamo virsmu un atbrīvoties no pogām, BlackBerry palikuši uzticīgi sev. KEYOne no jebkura cita telefona veikala plauktā var atšķirt pēc četrām pogu rindām zem ekrāna. Tās aizņem aptuveni piekto daļu no pieejamā laukuma. Un, lai arī tālrunis nav mazs, virs pogām vietas pietiek tikai 4,5 collu ekrānam.