«Es domāju, ka Latvijā neviens negribētu to pieredzi, ja kaut kas šeit notiktu ar zviedru bankām. Tā nebūtu bankas Baltija, ne Parex bankas pieredze, to pat nevar salīdzināt – tā būtu atombumba, kas, domājams Latvijā radītu ļoti ilgas un neparedzamas sekas,» šodien Latvijas Radio 1 norādīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Viņš norādīja, ka Latvijas finanšu sektors lielā mērā balstās uz Zviedrijas komercbankām, savukārt krīzes brīdī zviedru bankas Latvijai ir izrādījušas lielu solidaritāti. «Krīzes laikā Centrāleiropā – Ungārijā, Rumānijā, Polijā – notika ļoti lielas diskusijas par to, ka Austrijas, Beļģijas, Itālijas un Čehijas bankas varētu pamest šīs valstis, savukārt Latvijā nevienu brīdi neparādījās jautājums, ka Zviedrijas bankas varētu Latviju pamest,» tā I. Rimšēvičs.
«Situācija Latvijā būtu neizmērojami sarežģītāka un smagāka, ja šīs bankas te nebūtu un neradītu šeit stabilu vidi un nestabilizētu situāciju kopumā,» norādīja Latvijas Bankas vadītājs.
Arī Zviedrijas bankas krīzes laikā cieta zaudējumus, taču zviedru mātes bankas ne brīdi nevilcinājās ar kapitāla atjaunošanu un ar šo banku resursu piedāvāšanu Latvijas tautsaimniecībai, pauda I. Rimšēvičs.
Jautāts par to, kas varētu notikt ar Latvijas iedzīvotāju uzkrājumiem eiro valūtā, gadījumā, ja eiro beidz pastāvēt, I. Rimšēvičs norāda, ka, pirmkārt, tie cilvēki, kas uzskata, ka eiro kuru katru brīdi vai tuvāko mēnešu laikā sabruks, maldās. «Eiro nesabruks – eiro pastāvēs,» viņš norāda, bet, ja teorētiski pieļauj eiro sabrukšanas gadījumu, tad tas nenotiks vienā dienā, un cilvēki pakāpeniski, lēnām sāks pāriet uz citu valūtu, eiro ik dienas kļūs arvien nevērtīgāks, kamēr faktiski izzudīs.
Tas, ka cilvēkiem ir kredītsaistības, nekādā gadījumā nenozīmē, ka viņi nevar lemt valsts jautājumus, tieši otrādi – cilvēki, kuri ir ņēmuši kredītus, zina, kādi ir noteikumi, kā strādā bankas, kāda ir to darbības specifika un tādējādi var palīdzēt cilvēkiem šos jautājumus risināt.
«Es tiešām domāju, ka eiro ir sarežģītā situācijā, bet ar to viss būs labi,» viņš norāda.
Vienlaikus viņš pauž, ka aizņēmums no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Latvijas krīzes risināšanai nebija kļūda – kā piemēru viņš minēja, ka Lietuva, kas aizņēmās tirgū, atsevišķos gadījumos maksāja pat trīs reizes lielākas aizdevumu summas, norāda I. Rimšēvičs, turklāt Latvijai aizņemšanās brīdī citi tirgi bija ciet. Viņš paredz, ka Latvija tuvākajos gados sāks atmaksāt parādu.
Tāpat viņš norāda, ka «mēs šajā krīzē nebūtu iegājuši, ja cilvēki elementāri zinātu, kas ir fiskālā, monetārā politika, kas ir makroekonomika, kas ir mikroekonomika utt». «Esam ilgi un daudz runājuši par to, ka Latvijā ir krīze un sarežģīta ekonomiskā situācija, bet mēs ikdienā saskaramies, ka cilvēki nesaprot ļoti vienkāršus un elementārus jautājumus. To gan nevar mainīt vienā dienā, bet diemžēl šodien skolā nemāca ne par fiskālo, ne par monetāro, ne par korporatīvo, ne makroekonomisko politiku,» viņš norāda.
