ASV Tieslietu ministrija ceturtdien tiesā iesūdzējusi tehnoloģiju kompāniju "Apple", apsūdzot to par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Šajā apsūdzībā, kuru iesnieguši arī vairāki ASV štati, teikts, ka "Apple" nopelnījis simtiem miljardu dolāru, apgrūtinot patērētājiem iespējas pāriet uz lētākiem viedtelefoniem un ierīcēm.

Šīs lietas pamatā ir "Apple" iespējamas izslēdzošas darbības, kas nosaka stingrus un dažkārt neskaidrus nosacījumus uzņēmumiem un izstrādātājiem, kas vēlas piekļūt 136 miljoniem "iPhone" lietotāju ASV.

Tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka šie noteikumi un lēmumi ir izstrādāti, lai piespiestu "Apple" lietotājus palikt "Apple" ekosistēmā un iegādāties "iPhone".

"Patērētājiem nevajadzētu maksāt augstākas cenas, jo uzņēmumi pārkāpj konkurences likumus," sacīja ģenerālprokurors Meriks Gārlends. "Ja šī situācija nemainīsies, "Apple" tikai turpinās nostiprināt savu monopolu viedtelefonu segmentā."

Latvijas uzņēmuma SIA "IPS Media", kas plašāk pazīstams ar zīmolu "iPhone Photography School", apgrozījums 2023. gadā audzis vairāk kā divas reizes, sasniedzot 14 miljonus eiro.

"iPhone Photography School" šobrīd piedāvā septiņus apmācību kursus cilvēkiem, kuri vēlas veiksmīgāk izmantot savu "iPhone" tālruni, lai radītu kvalitatīvas bildes, kas līdzinās ar profesionālu foto tehniku uzņemtiem kadriem. Uzņēmuma klienti ir gan Latvijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Tomēr "iPhone Photography School" lielākais tirgus ir ārpus ES, kas nodrošina 85% apgrozījuma. Lielākais skaits jeb puse no šiem klientiem ir ASV.

"Patiesi priecājos un esmu gandarīts par tik strauju izaugsmi. Tas nozīmē, ka esam uz pareizā ceļa, un tā arī turpināsim. Šī gada lielākais jaunums būs produktu lokalizēšana. Iepriekš visi septiņi "iPhone Photography School" piedāvātie kursi bija tikai angļu valodā. Šogad ir mērķis izpētīt, ko varam paveikt, ja vācu, spāņu un franču valodās runājošiem iPhone lietotājiem piedāvājam apmācības viņu valodā," 2024. gada ieceres ieskicē "iPhone Photography School" izveidotājs un radošais direktors Emīls Pakārklis.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, kas izstrādāti mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

"Mēs esam sajūsmināti tirgū laist pirmos "iPhone" modeļus, kas paredzēti "Apple Intelligence" un tā revolucionārajām iespējām," prezentācijas pasākumā sacīja "Apple" vadītājs Tims Kuks.

"Apple Intelligence" ir jauns programmatūras funkciju kopums visām ierīcēm, par kuru tika paziņots jūnijā uzņēmuma ikgadējā izstrādātāju konferencē, kurā uzņēmums paziņoja arī par sadarbību ar "ChatGPT" radītāju "OpenAI".

Šīs jaunākās funkcijas būs pieejamas kā programmatūras lejupielāde "iPhone 16" un citiem augstākā līmeņa modeļiem nākamajā mēnesī, taču tikai kā testa variants un angļu valodā. Citu valodu pieejamība sekos.

Īstermiņā starp jaunajām funkcijām būs mākslīgā intelekta atbalstīta attēlu rediģēšana, tulkošana un mazas, radošas ziņojumapmaiņas izmaiņas, bet ne vērienīgāki sasniegumi, kā to sola citi mākslīgā intelekta uzņēmumi, piemēram, "OpenAI" vai "Google".

Reaģējot uz Zviedrijas mūzikas straumēšanas giganta "Spotify" iesniegtajām sūdzībām, Eiropas Komisija (EK) piemērojusi ASV tehnoloģiju kompānijai "Apple" 1,8 miljardu eiro naudassodu par negodīgas konkurences prakses īstenošanu attiecībā uz mūzikas straumēšanas pakalpojumu "Apple Music".

""Apple" ierīču lietotāji Eiropas Savienībā (ES) nevarēēja brīvi izvēlēties, kur, kā un par kādu cenu iegādāties mūzikas straumēšanas abonementus," norādīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Piemērotais naudassods ir saistīts ar "Apple" praksi iekasēt no uzņēmumiem 30% maksu par pārdošanu, kas veikta caur lietotnēm, kas darbojas operētājsistēmā "iOS" viedtelefonos "iPhone" un planšetdatoros "iPad".

Uzņēmumiem, kas vēlas izvairīties no šīs maksas un tādējādi samazināt cenas, bija jāveic pārdošana ārpus lietotnes.

Taču "Apple" arī aizliedz uzņēmumiem izmantot "iOS", lai informētu lietotājus par cenām vai sniegtu saiti uz reģistrēšanās lapu, skaidro EK.

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" lietotājiem Eiropas Savienībā (ES) drīzumā sniegs lielāku kontroli pār lietotnēm savā ierīcē. dodot iespēju no savām ierīcēm izdzēst vairāk "Apple" lietotņu.

Līdz gada nogalei "Apple" izmainīs izvēlņu ekrāna, noklusējuma lietotņu un lietotņu dzēšanas funkcijas operētājsistēmu "iOS" un "IPadOS" lietotājiem ES, paziņoja kompānija.

Izmaiņas nodrošinās, ka "Apple" izpilda ES Digitālo tirgu akta prasības.

"Apple" ierīču lietotāji pēc izmaiņām varēs iestatīt jaunas noklusējuma lietotnes, izdzēst pamatlietotnes, piemēram, "App Store", "Messages", "Camera", "Photos" un "Safari". Vienīgās "Apple" lietotnes, kuras nevarēs izdzēst, būs iestatījumus un telefona zvanus nodrošinošās.

Turpmākos atjauninājumos tiks paplašinātas noklusējuma iestatījumu opcijas, iekļaujot zvanīšanu tālruņa numuriem, ziņojumu sūtīšanu, teksta tulkošanu, navigāciju, paroļu pārvaldību, tastatūras un zvanu surogātzvanu filtrus.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" otrdien paziņoja, ka lietotāji Eiropas Savienībā (ES) varēs lejupielādēt lietotnes tieši no interneta vietnēm, neizmantojot lietotņu veikalus.

Eiropas Komisija (E)K noteikusi "Apple", kā arī "Alphabet", "Amazon", "ByteDance", "Meta" un "Microsoft" par digitālās komercijas platformām jeb vārtziņiem, kuriem kopš 7.marta jāievēro ES Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

Attiecībā uz "Apple" tas nozīmē, ka uzņēmumam nepieciešams atvērt konkurencei savu slēgto ekosistēmu, kurā kopš 2008.gada dominējis tā oficiālais lietotņu veikals "App Store". Reaģējot uz jaunajām ES prasībām, uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka ļaus viedtelefonu "iPhone" lietotājiem pirmo reizi lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus.

Savukārt otrdien publiskotās izmaiņas paredz, ka izstrādātāji varēs lietotājiem piedāvāt lietotnes "iOS" operētājsistēmā caur to vietnēm. Tas nozīmēs, ka lietotājiem vairs nebūs jāizmanto "App Store" vai jālejupielādē lietotne kādā no alternatīvajiem lietotņu veikaliem.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas kompāniju "Samsung Electronics Co." un kļuvis par lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Apple" pagājušajā gadā piegādājis 234,6 miljonus viedtelefonu, salīdzinot ar "Samsung" piegādātajiem 226,6 miljoniem viedtālruņu.

Tādējādi "Apple" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi 20,1%, bet "Samsung" - 19.4%.

IDC norāda, ka "Samsung" šī saraksta augšgalā pēdējoreiz nebija pirms 13 gadiem - 2010.gadā, kad "Apple" pat neatradās starp pieciem lielākajiem viedtelefonu ražotājiem pasaulē. Tolaik pirmo vietu ieņēma "Nokia", "Samsung" atradās otrajā vietā, bet "LG Electronics" trešajā.

Lai gan IDC vēstī, ka tās apkopotie dati par pagājušo gadu ir sākotnēji un varētu tikt koriģēti, tirgus izpētes uzņēmums "Canalys" arī atzinis "Apple" par pasaulē lielāko viedtelefonu ražotāju priekšā "Samsung".

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "Samsung Electronics Co." šogad pirmajā ceturksnī atguvis pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja titulu, apsteidzot ASV informācijas tehnoloģiju gigantu "Apple Inc.", liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Samsung" pirmajā ceturksnī piegādāja 60,1 miljonu viedtelefonu, salīdzinot ar "Apple" piegādātajiem 50,1 miljonu viedtālruņu.

Tādējādi "Samsung" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi gandrīz 21%, bet "Apple" - mazliet virs 17%.

"Apple" piegādāto viedtelefonu skaits ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 9,6%, bet "Samsung" uzrādījis kritumu mazāk nekā 1% apmērā.

"Lai arī "Apple" pērnā gada beigās izdevās iegūt pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja statusu, "Samsung" pirmajā ceturksnī veiksmīgi to atguva," norāda analītiķi.

Tikmēr attiecīgi trešo un ceturto vietu ieņem Ķīnas uzņēmumi "Xiaomi" un "Transsion". "Xiaomi" piegādāto viedtelefonu skaits pirmajā ceturksnī kāpis par aptuveni 33% un veidojis 40,8 miljonus vienību, bet "Transsion" reģistrējis aptuveni 85% izaugsmi, piegādājot 28,5 miljonus viedtelefonu.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" pagājušā fiskālā gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, strādāja ar 23 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 11% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kāpumu veicinājuši rekordlielie ieņēmumi no "Apple" sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoma pieaugums par 3% līdz 43,8 miljardiem dolāru, kas ir visu laiku augstākais līmenis šim ceturksnim.

Ieņēmumiem no "iPhone" pārdošanas investori pievērš lielu uzmanību, jo tie veido gandrīz pusi no uzņēmuma kopējiem ieņēmumiem.

Tikmēr "Apple" ieņēmumi kopumā pagājušajā ceturksnī sarukuši par 1% un veidojuši 89,5 miljardus dolāru, tādējādi kritums reģistrēts ceturto ceturksni pēc kārtas.

Šis kritums galvenokārt tiek skaidrots ar ieņēmumu samazināšanos Ķīnā un pieprasījuma kritumu pēc citām uzņēmuma ražotajām ierīcēm, tostarp datoriem "Mac" un planšetdatoriem "iPad".

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" fiskālā gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, strādāja ar 14,74 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 36% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums gan tiek skaidrots ar 10,2 miljardu dolāru vienreizējiem izdevumiem, lai Īrijā samaksātu 13 miljardus eiro nenomaksātos nodokļos.

Eiropas Savienības Tiesa septembra sākumā pieņema galīgo nolēmumu "Apple" Īrijas nodokļu lietā un apstiprināja Eiropas Komisijas 2016.gada lēmumu, ka Īrija uzņēmumam ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu 13 miljardu eiro apmērā, kas šai valstij ir jāatgūst.

Vienlaikus viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 5,5% un sasniedzis 46,2 miljadus dolāru, ko daļēji veicināja jauna modeļa laišana tirgū pagājušā ceturkšņa pedējās nedēļās. Turklāt "iPhone" pārdošanas apjomam kāpums reģistrēts pirmo reizi pēdējos trīs ceturkšņos.

Uzņēmējs Īlons Masks pirmdien draudēja aizliegt savos uzņēmumos viedtālruņu "iPhone" un citu kompānijas "Apple" ierīču izmantošanu, ja to operacionālajā sistēmā tiks integrētas uzņēmuma "OpenAI" mākslīgā intelekta tehnoloģijas.

Uzņēmumu "Tesla" un "SpaceX" magnāts Masks pamatoja šos draudus ar drošības apsvērumiem.

"Ja "Apple" integrēs "OpenAI" operacionālās sistēmas līmenī, tad "Apple" ierīces tiks aizliegtas manās kompānijās. Tas ir nepieņemams drošības pārkāpums," paziņoja Masks.

""Apple" nav ne jausmas, kas patiesībā notiks, kad viņi nodos jūsu datus "OpenAI". Viņi jūs nostāda bīstamā situācijā," Masks paziņoja ierakstā viņam piederošajā sociālo mediju platformā "X".

Masks bija iesaistīts "OpenAI" dibināšanā, bet pēc tam izstājās no šī projekta un ir kritizējis uzņēmumu, ka tas pārorientējies uz peļņas gūšanu, nevis saviem sākotnējiem mērķiem, kas nebija uz peļņu orientēti.

ASV tehnoloģiju kompānijas "Apple" inženieri strādā pie idejas, lai izstrādātu personīgos robotus, vēsta aģentūra "Bloomberg".

Aģentūra norāda, ka uzņēmuma inženieri strādā pie robota, kas cilvēkiem palīdzētu mājas darbos.

Šis projekts ir sākuma stadijā un pagaidām neesot skaidrs, vai tas novedīs pie tirdzniecībai paredzēta produkta. "Apple" komentārus saistībā ar šo informāciju nesniedz.

Iepriekš ASV mediji ziņoja, ka "Apple" atteicies no elektrisko automobiļu ražošanas plāniem, tādējādi pieliekot punktu desmit gadus ilgušajam projektam.

"Bloomberg" vēstīja, ka lielu daļu darbinieku no šī izbeigtā projekta uzņēmums pārcēlis uz mākslīgā intelekta attīstīšanas projektiem.

Analītiķi norāda, ka "Apple" aplūko jaunas pelnīšanas iespējas bez viedtelefoniem "iPhone", digitālā satura un pakalpojumiem, ko uzņēmums pārdod patērētājiem.

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē kļuvis par lielāko viedtelefonu tirgotāju Ķīnā, neskatoties uz aizvien sīvāku konkurenci, ko izrāda vietējie ražotāji, piektdien liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Canalys" apkopotā informācija.

"Canalys" norāda, ka "Apple" tirgus daļa pasaulē otrajā lielākajā ekonomikā pagājušajā gadā veidojusi 19%.

"Apple" tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn pieaudzis pēc pārdošanas apjoma strauja krituma 2022.gadā, ņemot vērā valstī noteiktos koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumus, kas negatīvi ietekmēja ražošanu Ķīnas rūpnīcās, skaidro "Canalys".

Aiz "Apple" ierindojas trīs Ķīnas viedtelefonu ražotāji - "Vivo", "Oppo" un "Honor", katra uzņēmuma tirgus daļai veidojot 16%.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Lai varētu no nākamā gada ieviest pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12% apmērā augļiem un dārzeņiem, nepieciešamos 16 miljonus eiro varētu iegūt no akcīzes nodokļa paaugstināšanas, aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme būs 21%. Lai varētu no 1.janvāra ieviest samazināto 12% PVN likmi, budžetā jāatrod 16 miljoni eiro, iepriekš paziņoja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Ašeradens aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban valsts budžetā rezervi šim nolūkam neredz, un, ņemot vērā budžeta sagatavošanas virzību, arī manevra iespējas ir visai šauras. Turklāt iepriekš uzņēmējiem arī solīts, ka būtiska nodokļu paaugstināšana nākamgad nenotiks.

Tādējādi kā vienīgo risinājumu, kur atrast nepieciešamos 16 miljonus eiro, Ašeradens redz budžetā piedāvāto akcīzes nodokļa likmju pārskatīšanā un to straujākā celšanā. Patlaban pirmajā lasījumā apstiprinātajā budžeta projektā šīs likmes jau ir piedāvāts paaugstināt, lai izlīdzinātu tās ar pārējām Baltijas valstīm.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" veic sarunas par iespējām investēt mākslīgā intelekta kompānijā "OpenAI", ceturtdien vēstīja laikraksts "Wall Street Journal".

Laikraksts norāda, ka "OpenAI" uzsācis investīciju kompānijas "Thrive Capital" vadītu finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtu, cenšoties panākt tirgus vērtību 100 miljardu dolāru apmērā.

Jau mēnešiem ilgi izskanējušas ziņas, ka "OpenAI" plāno piesaistīt kapitālu, kas padarītu to par vienu no vērtīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē. Jaunu finanšu līdzekļu piesaistīšana nepieciešama, lai palīdzētu kompānijai finansēt jaunu tehnoloģiju izstrādes izmaksas.

Arī ASV datortehnoloģiju gigants "Microsoft", kas ir lielākais "OpenAI" investors, piedalās jaunajā finanšu līdzekļu piesaistīšanas kārtā.

Ziņas par iespējamām "Apple" investīcijām mākslīgā intelekta kompānijā izskan laikā, kad uzņēmums gatavojas prezentēt jaunākos viedtelefonu "iPhone" modeļus, kuros, kā gaidāms, būs pieejamas mākslīgā intelekta tehnoloģiju nodrošinātās iespējas.

Lai gan šis gads uz dažu iepriekšējo gadu fona finanšu tirgos aizritējis mierīgi – ar salīdzinoši nelielām svārstībām – kopumā tas bijis interesantiem notikumiem bagāts.

Vēlos tuvāk aplūkot vienu no šiem interesantajiem notikumiem vai drīzāk fenomeniem, ko šogad cita starpā novērojām un izjutām finanšu tirgos, – “lielisko septītnieku”. To veido septiņi lielākie ASV tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kuru kopējā vērtība ir tik liela, ka pat spēj radīt ietekmi finanšu tirgos pasaulē.

“Lielisko septītnieku” veido tehnoloģiju nozares milži: Apple, Amazon, Alphabet, Facebook, Tesla, Nvidia un Microsoft. Kopumā finanšu tirgi ir visnotaļ komplekss mehānisms, ko ietekmē ļoti daudz un dažādi faktori, un “lieliskais septītnieks” ir vien neliela daļa kopainas. Taču tam ir vērts pievērst uzmanību, jo – ja šiem uzņēmumiem sokas labi, tas mēdz pozitīvi atsaukties arī finanšu tirgos. Savukārt, ja finanšu tirgos redzam pozitīvas tendences, tad, visdrīzāk, augšupeju varam novērot āri savu pensiju plānu rezultātos.

Globālie akciju tirgi šī gada pirmo ceturksni noslēguši pozitīvi, līdz ar to gada pirmajos trīs mēnešos izaugsmi uzrādījuši arī teju visi Latvijas pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plāni.

Gan Eiropas, gan ASV akciju tirgu pozitīvo rezultātu pamatā šajā periodā ir salīdzinoši labie makroekonomiskie rādītāji – inflācija ir pierimusi, centrālo banku bāzes procentu likmes palikušas nemainīgas, un investori prognozē to iespējamu samazināšanu jau šajā vasarā. Atsevišķiem pensiju 2. līmeņa plāniem, kas lielāko daļu līdzekļu iegulda akcijās, tas sekmējis izaugsmi pat vairāk nekā 10% apmērā trīs mēnešu laikā.

Jau aizvadītajā gadā ASV un Eiropas akciju tirgu savstarpējā dinamika bija ļoti interesanta – dažbrīd labāk veicās Eiropas akciju indeksiem, citkārt – ASV. Šī gada pirmajā ceturksnī līderos – uzrādot lielāku izaugsmi – izvirzījusies Eiropa, ja salīdzinām ASV Standard&Poor’s 500 pret Eiropas EuroStoxx 50 indeksu. Viens no iemesliem tam varētu būt tā saucamā “ģeogrāfiskā rotācija” – proti, investori, izvērtējot, cik daudz ir vērts maksāt par vienu peļņas dolāru (vai eiro), pārvirza līdzekļus uz reģionu, kurā viņiem interesējošie ieguldījumu ir lētāki. Taču, raugoties kopumā, rezultāts bijis labs abos Atlantijas okeāna krastos.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

“Bigbank” šogad trešajā ceturksnī strādāja ar 11,8 miljonu eiro tīro peļņu, kas ir par 0,6 miljoniem eiro jeb 5 % mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, informē uzņēmums.

Tīrā peļņa šī gada pirmajos deviņos mēnešos veidoja 27,6 miljonus eiro, tai samazinoties salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2023. gadā, kad peļņa bija 29,4 miljoni eiro. Tomēr ir panākts ievērojams darījumu apjoma pieaugums, bruto kredītportfelim pārsniedzot divu miljardu eiro robežu, informēja “Bigbank” valdes priekšsēdētājs Martins Lants.

2024. gada trešajā ceturksnī turpinājās “Bigbank” stabila un stratēģiska izaugsme, un to apstiprina jaunākie dati – uzņēmuma bruto kredītportfelis pirmo reizi pārsniedza divus miljardus eiro, sasniedzot 2,1 miljardu eiro.

“”Bigbank” stratēģija ir vērsta uz stabilu izaugsmi mājokļa aizdevumu un uzņēmumu aizdevumu produktu līnijās, un tas atspoguļojas ceturkšņa rezultātos. Trešajā ceturksnī mūsu bruto portfelis pieauga par 158 miljoniem eiro (+8 %), kas ir lielākais pieaugums ceturkšņa griezumā “Bigbank” vēsturē. Īpaši vēlos izcelt mājokļa aizdevuma portfeļa pieaugumu ceturkšņa salīdzinājumā par 78 miljoniem eiro (+17 %), tā kopējam apjomam sasniedzot 534 miljonus eiro,” sacīja Lants.

Marts investoriem kļuva par kārtējo veiksmīgo mēnesi, dārgmetāliem turpinot ralliju un naftas cenām pārliecinoši augot, padarot enerģētiku par visveiksmīgāko S&P 500 sektoru (+8.8% mēneša laikā).

Eiropas akcijām izdevās pārspēt savus ASV kolēģus, EuropeStoxx 600 indeksam pieaugot par 3,7%. S&P 500 pakāpās par 3,1% un 2024. gada pirmo ceturksni noslēdza ar 10,2% lielu pieaugumu. Nasdaq 100 pirmajā ceturksnī pieauga par 5,3%, lai gan marts tā sauktajam “Lieliskajam septiņniekam” bija diezgan ikdienišķs. Arī Āzijas tirgiem pavasara pirmais mēnesis izrādījās labs – Ķīnas akcijas atguvās, pateicoties labiem uzņēmumu peļņas rezultātiem, lai gan mēneša beigas sabojāja vāji Alibaba cipari.

“Lieliskais septiņnieks” kļūst par “Četru bandu”

“Lieliskais septiņnieks”, kas sastāda 29% no S&P 500 tirgus vērtības, nodrošināja 37% no indeksa gada peļņas. Taču ir izveidojies jauns spēks: “Četru banda”. Nvidia, Microsoft, Meta Platform un Amazon.com nodrošināja 47% no S&P 500 indeksa gada peļņas un tagad veido 18% no S&P 500 tirgus vērtības. Interesanti, ka Tesla akciju cena kopš gada sākuma ir samazinājusies par 29,3%, kas ir sliktākais rezultāts indeksā uz šo brīdi. Otrs sliktākais rezultāts pieder Boeing (-26,0% YTD), savukārt Apple vērtība ir samazinājusies par 10,9% gada pirmajā ceturksnī.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") atbalsta instrumentu jaunie darījumi pirmajā pusgadā veidoja 190 miljonus eiro, kas ir par 51% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp finanšu instrumentu jauno darījumu apmērs pirmajā pusgadā bija 188 miljoni eiro, kas ir par 52,8% vairāk. Pirmajā pusgadā atbalstīti 3976 jauni projekti.

Tostarp aizdevumi pirmajā pusgadā izsniegti 100 miljonu eiro apmērā, kas ir par 82% vairāk, garantijas izsniegtas 59 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10% vairāk, bet ieguldījumi riska kapitāla fondos bija septiņu miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 23%. Zemes fonda darījumi veikti 22 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 3,8 reizes.

Paziņojumā biržai teikts, ka "Altum" atbalsta instrumentu portfelis 2024.gada 30.jūnijā bija 1,126 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 2% salīdzinājumā ar 2023.gada 31.decembri. Tostarp finanšu instrument bruto portfelis bija 1,123 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 9% salīdzinājumā ar 2023.gada beigām.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga pēc tam, kad vairākas centrālās bankas līdzīgi Federālajai rezervju sistēmai (FRS) norādīja, ka ir gaidāma procentlikmju pazemināšana.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem otro dienu pēc kārtas.

ASV centrālā banka, kā jau bija gaidāms, trešdien izvēlējās saglabāt procentlikmes nemainīgas piekto sanāksmi pēc kārtas, bet neatteicās no prognozes par procentlikmju samazināšanu trīs reizes 2024.gadā.

Volstrītas indeksi pieauga par spīti tam, ka "Apple" akcijas cena kritās par 4,1% pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja, ka tā sūdz šo uzņēmumu tiesā par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Sociālo mediju kompānijas "Reddit" debijā Volstrītā tās akcijas cena pieauga par 48%.

Anglijas Banka un Norvēģijas Banka ceturtdien nemainīja procentlikmes, bet deva mājienus, ka varētu drīz sākt procentlikmju samazināšanu.