ASV Tieslietu ministrija ceturtdien tiesā iesūdzējusi tehnoloģiju kompāniju "Apple", apsūdzot to par nelikumīgu monopolstāvokļa uzturēšanu saviem viedtālruņiem "iPhone".

Šajā apsūdzībā, kuru iesnieguši arī vairāki ASV štati, teikts, ka "Apple" nopelnījis simtiem miljardu dolāru, apgrūtinot patērētājiem iespējas pāriet uz lētākiem viedtelefoniem un ierīcēm.

Šīs lietas pamatā ir "Apple" iespējamas izslēdzošas darbības, kas nosaka stingrus un dažkārt neskaidrus nosacījumus uzņēmumiem un izstrādātājiem, kas vēlas piekļūt 136 miljoniem "iPhone" lietotāju ASV.

Tiesā iesniegtajā sūdzībā norādīts, ka šie noteikumi un lēmumi ir izstrādāti, lai piespiestu "Apple" lietotājus palikt "Apple" ekosistēmā un iegādāties "iPhone".

"Patērētājiem nevajadzētu maksāt augstākas cenas, jo uzņēmumi pārkāpj konkurences likumus," sacīja ģenerālprokurors Meriks Gārlends. "Ja šī situācija nemainīsies, "Apple" tikai turpinās nostiprināt savu monopolu viedtelefonu segmentā."

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Apple iPhone 15 ir pieejams jau kādu laiku. Un šobrīd iPhone 15. sērijas tālruņi ir jaunākie un labākie pieejamie Apple tālruņi tirgū. Tie piedāvā vairākas jaunas funkcijas un uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējo paaudzi, tostarp pārveidotu dizainu, ātrāku procesoru un labāku kameru sistēmu.

Bet vai tiešām katru gadu ir nepieciešams atjaunināt savu iPhone uz jaunāku modeli, vai arī iPhone 14 joprojām ir pietiekami labs? Noskaidrosim, ko piedāvā Apple iPhone 15, un salīdzināsim šo jauno tehnoloģisko brīnumu ar savu priekšteci – iPhone 14.

Iepazīsties ar Apple jaunākajiem modeļiem

Tāpat kā katru gadu, Apple neaprobežojas tikai ar vienu jaunu tālruņa izlaidumu; tā vietā iPhone 15 sērija piedāvā vairākus jaunus tālruņu modeļus. Šī pieeja nodrošina, ka cilvēkiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko ierīci, kas lieliski atbilst viņu vajadzībām un vēlmēm.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" lietotājiem Eiropas Savienībā (ES) drīzumā sniegs lielāku kontroli pār lietotnēm savā ierīcē. dodot iespēju no savām ierīcēm izdzēst vairāk "Apple" lietotņu.

Līdz gada nogalei "Apple" izmainīs izvēlņu ekrāna, noklusējuma lietotņu un lietotņu dzēšanas funkcijas operētājsistēmu "iOS" un "IPadOS" lietotājiem ES, paziņoja kompānija.

Izmaiņas nodrošinās, ka "Apple" izpilda ES Digitālo tirgu akta prasības.

"Apple" ierīču lietotāji pēc izmaiņām varēs iestatīt jaunas noklusējuma lietotnes, izdzēst pamatlietotnes, piemēram, "App Store", "Messages", "Camera", "Photos" un "Safari". Vienīgās "Apple" lietotnes, kuras nevarēs izdzēst, būs iestatījumus un telefona zvanus nodrošinošās.

Turpmākos atjauninājumos tiks paplašinātas noklusējuma iestatījumu opcijas, iekļaujot zvanīšanu tālruņa numuriem, ziņojumu sūtīšanu, teksta tulkošanu, navigāciju, paroļu pārvaldību, tastatūras un zvanu surogātzvanu filtrus.

Foto: pexels.com / mali maeder

Pieprasījums pēc sporta pulksteņiem arvien pieaug. Tos iegādājas ne vien profesionāli sportisti un sporta entuziasti, bet arī cilvēki, kuri vēlas pievērsties aktīvākam dzīvesveidam. Šobrīd tirgus līderi ir Apple un Garmin ražotie sporta pulksteņi. Taču, nonākot izvēles priekšā, kuram no zīmoliem dot priekšroku? Vairāk par sporta pulksteņiem un to funkcijām uzzini raksta turpinājumā!

Sporta pulkstenis kā motivators: kā izvēlēties īsto?

Pexels.com / blue bird

Neatkarīgi no tā, vai fiziskās aktivitātes ir neatņemama jūsu dzīves sastāvdaļa, vai tikai apsverat domu pievērsties veselīgākam dzīvesveidam, sporta pulkstenis mudina kustēties vairāk un biežāk. Raksta turpinājumā salīdzinām svarīgākos faktorus, ko ņemt vērā, iegādājoties šādu viedierīci.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē apsteidzis Dienvidkorejas elektronikas kompāniju "Samsung Electronics Co." un kļuvis par lielāko viedtelefonu ražotāju pasaulē, liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Apple" pagājušajā gadā piegādājis 234,6 miljonus viedtelefonu, salīdzinot ar "Samsung" piegādātajiem 226,6 miljoniem viedtālruņu.

Tādējādi "Apple" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi 20,1%, bet "Samsung" - 19.4%.

IDC norāda, ka "Samsung" šī saraksta augšgalā pēdējoreiz nebija pirms 13 gadiem - 2010.gadā, kad "Apple" pat neatradās starp pieciem lielākajiem viedtelefonu ražotājiem pasaulē. Tolaik pirmo vietu ieņēma "Nokia", "Samsung" atradās otrajā vietā, bet "LG Electronics" trešajā.

Lai gan IDC vēstī, ka tās apkopotie dati par pagājušo gadu ir sākotnēji un varētu tikt koriģēti, tirgus izpētes uzņēmums "Canalys" arī atzinis "Apple" par pasaulē lielāko viedtelefonu ražotāju priekšā "Samsung".

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīgas dome trešdien pieņēma pašvaldības šī gada budžetu, kurā izdevumi plānoti par nepilniem 200 miljoniem eiro lielāki nekā ieņēmumi.

Pašvaldības budžeta ieņēmumi plānoti 1,354 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - vairāk nekā 1,545 miljardu eiro apmērā, bet budžeta tēriņu starpību 191 miljona eiro apmērā plānots finansēt no budžeta atlikuma un aizņēmumiem.

Pērn pieņemot 2023.gadā budžetu, tajā ieņēmumi tika lēsti 1,2 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi - 1,4 miljardu eiro apmērā, attiecīgi arī togad izdevumi bija aptuveni par 200 miljoniem eiro lielāki par ieņēmumiem. Vēlāk dome budžetā veica arī grozījumus. Šā gada budžetā ieņēmumi plānoti par 162 miljoniem eiro lielāki nekā pērn, bet izdevumi - par 141 miljonu eiro lielāki nekā pērn.

Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, lai gan Tokijas biržas indekss pieauga līdz jaunam rekordam.

Naftas cenas saruka par spīti galveno jēlnaftas ieguvējvalstu lēmumam pagarināt ieguves apjoma samazinājumus līdz šī gada vidum.

Volstrītas indeksi samazinājās. Analītiķi to izskaidroja ar investoru nogaidošu attieksmi pret ziņām bagātu nedēļu, kurā paredzēta ASV nodarbinātības datu publiskošana, Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela liecība Kongresā, ASV prezidenta Džo Baidena uzruna par valsts stāvokli, un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums par procentlikmēm.

Pirmdien investori "savā ziņā skatījās uz priekšu (..) un saprata, ka var būt kādi potenciāli tirgus iekustinātāji", sacīja "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" otrdien paziņoja, ka lietotāji Eiropas Savienībā (ES) varēs lejupielādēt lietotnes tieši no interneta vietnēm, neizmantojot lietotņu veikalus.

Eiropas Komisija (E)K noteikusi "Apple", kā arī "Alphabet", "Amazon", "ByteDance", "Meta" un "Microsoft" par digitālās komercijas platformām jeb vārtziņiem, kuriem kopš 7.marta jāievēro ES Digitālo tirgu akta (DTA) prasības.

Attiecībā uz "Apple" tas nozīmē, ka uzņēmumam nepieciešams atvērt konkurencei savu slēgto ekosistēmu, kurā kopš 2008.gada dominējis tā oficiālais lietotņu veikals "App Store". Reaģējot uz jaunajām ES prasībām, uzņēmums jau janvārī pavēstīja, ka ļaus viedtelefonu "iPhone" lietotājiem pirmo reizi lejupielādēt alternatīvus lietotņu veikalus.

Savukārt otrdien publiskotās izmaiņas paredz, ka izstrādātāji varēs lietotājiem piedāvāt lietotnes "iOS" operētājsistēmā caur to vietnēm. Tas nozīmēs, ka lietotājiem vairs nebūs jāizmanto "App Store" vai jālejupielādē lietotne kādā no alternatīvajiem lietotņu veikaliem.

Dienvidkorejas elektronikas uzņēmums "Samsung Electronics Co." šogad pirmajā ceturksnī atguvis pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja titulu, apsteidzot ASV informācijas tehnoloģiju gigantu "Apple Inc.", liecina tirgus izpētes kompānijas "International Data Corp." (IDC) apkopotā informācija.

"Samsung" pirmajā ceturksnī piegādāja 60,1 miljonu viedtelefonu, salīdzinot ar "Apple" piegādātajiem 50,1 miljonu viedtālruņu.

Tādējādi "Samsung" viedtelefonu tirgus daļa veidojusi gandrīz 21%, bet "Apple" - mazliet virs 17%.

"Apple" piegādāto viedtelefonu skaits ceturkšņa salīdzinājumā samazinājies par 9,6%, bet "Samsung" uzrādījis kritumu mazāk nekā 1% apmērā.

"Lai arī "Apple" pērnā gada beigās izdevās iegūt pasaulē lielākā viedtelefonu ražotāja statusu, "Samsung" pirmajā ceturksnī veiksmīgi to atguva," norāda analītiķi.

Tikmēr attiecīgi trešo un ceturto vietu ieņem Ķīnas uzņēmumi "Xiaomi" un "Transsion". "Xiaomi" piegādāto viedtelefonu skaits pirmajā ceturksnī kāpis par aptuveni 33% un veidojis 40,8 miljonus vienību, bet "Transsion" reģistrējis aptuveni 85% izaugsmi, piegādājot 28,5 miljonus viedtelefonu.

Vācijas riepu un automašīnu komplektējošo detaļu ražotājs "Continental" ceturtdien paziņoja, ka piekritis samaksāt 100 miljonu eiro naudassodu, lai izbeigtu pret to sākto tiesvedību saistībā ar tā dēvēto dīzeļgeitas skandālu.

Naudassods tika piemērots par nolaidīgu uzraudzības pienākumu pārkāpšanu saistībā ar dzinēja vadības bloku un dzinēja vadības bloku programmatūras piegādi, norāda "Continental".

"Continental" tika ierauts dīzeļgeitas skandālā, jo bija detaļu piegādāts Vācijas autobūves koncernam "Volkswagen".

2015.gada septembrī "Volkswagen" izraisīja globālu skandālu, kad uzņēmums atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem tā ražoto automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu mērījumu falsificēšanas programmatūra.

Pēc tam līdzīgos skandālos tika ierauti arī vairāki citi Eiropas autobūves uzņēmumi.

Prokuratūra Hannoverē bija vērsusies pret "Continental" bijušo spēka piedziņas ražošanas struktūrvienību, kas 2021.gadā tika atdalīta atsevišķā uzņēmumā, izveidojot "Vitesco".

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

ASV tehnoloģiju kompānija "Apple" fiskālā gada ceturtajā ceturksnī, kas noslēdzās septembrī, strādāja ar 14,74 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 36% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

Peļņas kritums gan tiek skaidrots ar 10,2 miljardu dolāru vienreizējiem izdevumiem, lai Īrijā samaksātu 13 miljardus eiro nenomaksātos nodokļos.

Eiropas Savienības Tiesa septembra sākumā pieņema galīgo nolēmumu "Apple" Īrijas nodokļu lietā un apstiprināja Eiropas Komisijas 2016.gada lēmumu, ka Īrija uzņēmumam ir piešķīrusi nelikumīgu atbalstu 13 miljardu eiro apmērā, kas šai valstij ir jāatgūst.

Vienlaikus viedtelefonu "iPhone" tirdzniecības apjoms ceturksnī palielinājies par 5,5% un sasniedzis 46,2 miljadus dolāru, ko daļēji veicināja jauna modeļa laišana tirgū pagājušā ceturkšņa pedējās nedēļās. Turklāt "iPhone" pārdošanas apjomam kāpums reģistrēts pirmo reizi pēdējos trīs ceturkšņos.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Jau vairākus gadus Eiropas lielākās bankas strādā pie Eiropas maksājumu iniciatīvas (EPI – European Payments initiative), kuras mērķis ir palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju. Viens no iniciatīvas uzdevumiem ir izveidot Eiropas mēroga vienoto digitālo maku iedzīvotāju ikdienas norēķiniem.

Sadarbojoties bankām no Francijas, Vācijas un Beļģijas, digitālais maks varētu tikt ieviests jau šovasar. Jaunais rīks būs balstīts uz nesen Eiropā izveidoto zibmaksājumu infrastruktūru, kas nodrošina, ka maksājumi starp Eiropas bankas kontiem notiek dažu sekunžu laikā.

Sākumā digitālais maks nodrošinās iespēju veikt zibenīgus maksājumus starp personām, t.sk., ja maksāts par profesionāliem pakalpojumiem, piemēram, bērnu auklītei vai remonta meistaram. Pirmie šāda veida maksājumi jau veikti pagājušā gada beigās starp banku klientiem Vācijā un Francijā. Sagaidāms jau nākamgad ar digitālo maku būs iespējams veikt maksājumus arī daudzās fiziskās tirdzniecības vietās.

ASV tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pirmdien prezentēja jaunos viedtālruņa "iPhone" modeļus, kas izstrādāti mākslīgā intelekta tehnoloģijām.

"Mēs esam sajūsmināti tirgū laist pirmos "iPhone" modeļus, kas paredzēti "Apple Intelligence" un tā revolucionārajām iespējām," prezentācijas pasākumā sacīja "Apple" vadītājs Tims Kuks.

"Apple Intelligence" ir jauns programmatūras funkciju kopums visām ierīcēm, par kuru tika paziņots jūnijā uzņēmuma ikgadējā izstrādātāju konferencē, kurā uzņēmums paziņoja arī par sadarbību ar "ChatGPT" radītāju "OpenAI".

Šīs jaunākās funkcijas būs pieejamas kā programmatūras lejupielāde "iPhone 16" un citiem augstākā līmeņa modeļiem nākamajā mēnesī, taču tikai kā testa variants un angļu valodā. Citu valodu pieejamība sekos.

Īstermiņā starp jaunajām funkcijām būs mākslīgā intelekta atbalstīta attēlu rediģēšana, tulkošana un mazas, radošas ziņojumapmaiņas izmaiņas, bet ne vērienīgāki sasniegumi, kā to sola citi mākslīgā intelekta uzņēmumi, piemēram, "OpenAI" vai "Google".