Attīstoties elektromobiļu nozarei, tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti elektromobiļi, un kļūst aktuāls jautājums – vai ir vērts iegādāties lietotu elektroauto un kas būtu jāņem vērā, lai pirkums būtu veiksmīgs.

Elektromobilis zaudē savu vērtību pēc apmēram desmit gadiem, bet, veicot samērā nelielas investīcijas (7 500 – 13 000 eiro apmērā) un aprīkojot to ar jaunu bateriju, ir iespējams automašīnas mūžu pagarināt un atkal celt tās vērtību, biznesa portālam db.lv skaidro SIA e-Mobility network vadītājs Dainis Tropiņš. Viņš gan piebilst, ka, pērkot lietotu elektromobili, ir jābūt piesardzīgiem, jo īpaši ar vecām un lētām automašīnām, jo tajās investēt nereti vairs nav vērts.

Uzņēmuma, kas Rīgā, bijušās VEF rūpnīcas teritorijā, ražo elektromobiļu uzlādes iekārtas, ieskaitot to programmatūru, kā arī attīsta uzlādes iekārtu tīklu, mērķis ir nākotnē piedāvāt konsultācijas pirms lietotu elektromobiļu iegādes, lai izglītotu un pasargātu cilvēkus no nepatīkamiem pirkumiem. Arī šobrīd klienti, kuriem tas bijis aktuāli, tiek konsultēti pirms auto iegādes, bet tas nav piedāvāts kā pakalpojums. Taču elektromobiļu nozare attīstās strauji, un tirgū aizvien vairāk sāk parādīties arī lietoti auto otrreizējā pārdošanā – gan ļoti labi, gan tādi, no kuriem labāk turēties pa gabalu. «Var būt situācijas, kad lietotai automašīnai akumulatora kapacitāte ir vairs tikai piecdesmit procenti un ar to arī pēc pilnas uzlādes varēs nobraukt vairs tikai piecdesmit līdz sešdesmit kilometrus,» stāsta D. Tropiņš. Viņš kā spilgtu piemēru stāsta gadījumu, kad kāds cilvēks iegādājies pavecu Nissan Leaf, pievienojis to ātrās uzlādes iekārtai, bet pusstundas laikā tas uzlādējies tikai četrdesmit līdz piedesmit kilometru braucienam. «Lēti viņš nopirka šo automašīnu, bet skaidrs, ka baterija vairs nefunkcionē,» skaidro D. Tropiņš. Viņš stāsta, ka ir ļoti daudz automašīnu, kuras var pirkt otrreizējā tirgū un uzlabot, bet vienlaikus ir arī tādas, kuras noteikti pirkt nevajadzētu, jo tajās vairs nav izdevīgi investēt. Un šis bijis tas gadījums.

Bez šaubām, ka elektroauto ir nākotne – Eiropas Savienībā jau no 2035. gada tirgū varēs laist tikai bezemisiju automašīnas. Tomēr daudzus no elektro auto iegādes attur nepatiesi mīti, ka elektroauto ir dārgāki un ar zemāku veiktspēju nekā benzīna un dīzeļauto. Ir gluži pretēji – elektroauto ilgtermiņā var izrādīties lētāka izvēle, un tādi elektroauto kā Tesla Model S Plaid ierindojas pasaulē ātrāko mašīnu vidū. Turpini lasīt rakstu un uzzini, kādi ir populārākie elektroauto modeļi 2023. gadā!

Elektroautomobilis – labāka izvēle nekā benzīna un dīzeļauto?

Pirms apskatām populārākos elektroauto modeļus, aplūkosim dažas elektroauto priekšrocības pār klasiskajiem benzīna un dīzeļauto:

• Ņemot vērā ilgtermiņā izmaksas, elektroauto ir pat lētāka izvēle. Elektroauto mēdz būt dārgāki nekā līdzvērtīgi iekšdedzes dzinēju modeļi, tomēr ilgtermiņā elektroauto varētu būt pat izdevīgāka izvēle. Šobrīd ir iespējams saņemt valsts atbalstu elektroauto iegādei, kā arī par elektroauto nav jāmaksā ekspluatācijas nodoklis un reģistrācijas nodeva. Svarīgi pieminēt, ka ar elektroauto ietaupīsiet uz degvielas rēķina, kā arī elektroauto ir mazākas servisa izmaksas.

Apritējis gads, kopš Rīgā, Uzvaras bulvārī 7, Pulkveža Brieža ielā 12 un Jūrmalā, Jomas ielā 4 darbu sāka Elektrum elektroauto uzlādes stacijas.

Tajās tiek nodrošināta gan ierastās ātrās 50kW līdzstrāvas stacijas, gan pilsētai piemērotās vidēji ātrās jeb 22kW maiņstrāvas uzlādes iespēja. Uzlāde un norēķini šajās stacijās ir iespējami, izmantojot īpaši izveidoto mobilās lietotnes Elektrum uzlādes sadaļu. Pirmo reizi šāda lietotne no pašiem pamatiem tika izstrādāta tieši Latvijas tirgum. AS "Latvenergo" Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstības vadītājs Ansis Valdovskis stāsta par to, kā pašlaik attīstās mūsu piedāvājums elektrisko transporta līdzekļu īpašniekiem. Viņš uzsver, ka ir ļoti iespējams – uz elektriskajām automašīnām pārsēdīsimies daudz ātrāk nekā domājam.

Pirms gada prognozējām, ka 2030. gadā Latvijā būs ap 30 000 elektrisko automašīnu. Kādu skaitu jūs prognozētu tagad, redzot, cik strauji notiek attīstība?

Sešu gadu laikā Latvijas autoparkā ir nonākuši mazāk par 300 ar elektroenerģiju darbināmu automobiļu, informē Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

Šā gada vidū pielaide ceļu satiksmei bija 288 vieglajiem pasažieru un komercautomobiļiem. No tiem 174 tika iegādāti 2014. gadā, kad bija pieejams KPFI finansējums. Savukārt lielākā daļa no pārējiem nedaudz virs 100 Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem ir nonākuši šeit laika posmā no 2015. līdz 2017. gadam, katru gadu ap 10 jauniem un apmēram 20 lietotiem spēkratiem.

Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Rolands Rumba aģentūrai LETA pastāstīja, ka līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju. Viņš norādīja, ka elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas projektā ir veikta izpēte par potenciālajām uzlādes staciju uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī šo uzlādes staciju uzstādīšanas vietu un to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu projektu izstrāde.

Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem 2023. gada 1. aprīlī Latvijā uzskaitē bija 4495 elektromobiļi. Elektromobiļu skaita pieaugums no 2023. gada sākuma ir 14%.

Lauvas tiesa no uzskaitē esošajiem elektromobiļiem reģistrēti Rīgā (2260) un Pierīgas pilsētās un novados – 292 Jūrmalā, 92 – Ādažu novadā, 151 – Ķekavas novadā, 18 – Ogres novadā, kamēr Latvijas otrajā lielākajā pilsētā – Daugavpilī – reģistrēti vien 36 elektroauto¹, kas mudina domāt par infrastruktūras un uzlādes tīkla gatavību.

Šobrīd Latvijā ir 167 ātrās uzlādes stacijas. Cilvēku vēlme iegādāties elektromobili varētu būt augstāka nekā šobrīd, ja būtu atbilstošas uzlādes iespējas. Lai klimatam un budžetam draudzīgi elektromobiļi kļūtu par ikdienu, jāattīstās gan valsts investīcijām, gan cilvēku gatavībai izvēlēties šādu transporta līdzekli.

2018.gadā pie galvenajiem autoceļiem Latvijā ir plānots izveidot 70 uzlādes stacijas, bet līdz 2021.gadam – vēl 80, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Projektu kūrē VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu «Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana». Uzlādes staciju uzstādīšanas vietas un izvietojums tiek noteikts, ņemot vērā vairākus kritērijus – attālumu starp stacijām, publisko vietu tuvumu, pieejamās elektropieslēguma jaudas u.c. Šogad iecerēts uzstādīt 70 uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem vai tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās.

DB uzrunātie eksperti atzīst, ka šis ir nozīmīgs infrastruktūras attīstības solis, bet tas nav pietiekams. «Līdz ar šādu punktu izveidi ar elektroautomobiļiem varēs ērti pārvietoties pa Latviju. Protams, tehnoloģijām attīstoties, būs jāiet laikam līdzi, šī brīža 50kw lādēšanas stacijas jāmaina pret jaudīgākām, jo tehnoloģijas arī attīstās un spēj elektromobili arvien īsākā laikā uzlādēt,» spiež Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Jau kādu laiku novērojam aktīvu sabiedrības pāreju uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem. Elektromobiļus arvien vairāk izvēlas ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumi sākuši veidot elektromobiļu parkus, liecina If Apdrošināšanas portfeļa analīze Baltijas valstīs.

Analīze atklāj, ka 2021. gadā vieglie pasažieru elektromobiļi Baltijas valstīs veidoja 1,6% no uzņēmumu autoparkiem, 2022. gadā šis rādītājs pieauga līdz 2,6%, 2023. gadā līdz 4,7% un šogad tas jau sasniedz 5,4%. Kā norāda If P&C Insurance AS valdes priekšsēdētājs Andris Morozovs, uzņēmumu vadītāji, atjaunojot savus autoparkus, arvien biežāk pieņem lēmumu iegādāties tieši elektromobiļus.

“Redzam tendenci, ka elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ik gadu pieaug par aptuveni 1 procentpunktu. Pārskatot periodu no 2021. līdz 2024. gadam, secinām, ka Latvijā elektromobiļu skaits uzņēmumu autoparkos ir pieaudzis no 1,8% līdz 5,5%, Lietuvā no 0,9% līdz 6,7%, bet Igaunijā no 1,9% līdz 4,6%. No tā varam secināt, ka arvien vairāk uzņēmēju saskata nepieciešamību izmantot elektromobiļus, domājot gan par ilgtspējību, gan ilgtermiņa ietaupījumiem.

Pēdējā laikā sabiedrībā ir aktualizējušās diskusijas un šaubas par elektrisko automobiļu nākotni. Vai nākotne patiešām ir elektriska un vai uzlādes infrastruktūra ir pietiekami laba, lai iegādātos elektroauto?

Šie un citi jautājumi tika aplūkoti Moller Baltic Import nesen rīkotajā vebinārā “Elektroauto uzlādes infrastruktūra Baltijas valstīs”.

Pāreja uz elektriskajiem transportlīdzekļiem Baltijā uzņem apgriezienus, sekojot pasaules tendencēm ilgtspējīgas mobilitātes jomā. Tomēr, lai gan Lietuvā, Latvijā un Igaunijā elektrisko transportlīdzekļu skaits strauji pieaug, šo transportlīdzekļu atbalstam nepieciešamā infrastruktūra ir tikusi kritizēta, jo elektroauto skaits ir pieaudzis straujāk, nekā publiskā uzlādes infrastruktūra. Autoražotāju un uzlādes infrastruktūras attīstītāju aktīvais darbs šo plaisu ir ievērojami mazinājis, padarot patērētājiem vieglāku izvēli par labu elektroauto iegādei.

Līdz ar ziņojumu par elektromobiļu ražotāja Tesla jaunākajiem biznesa rādītājiem kompānija jau otro reizi ir «pastūmusi» uz priekšu plānu par cenas ziņā pieejamākā Model 3 piegādēm.

Pēdējā ceturksnī saražoti vien 1550 Model 3, lai gan Bloomberg ekspertu prognožu aptauja ļāva domāt, ka to būs tuvu 3000. Lielais plāns – 5000 saražoti Model 3 nedēļā – tiek atlikts pēc Jāņiem jeb vēl par vienu ceturksni, lai gan sākotnējais nodoms bija šo apjomu sasniegt jau decembrī.

Tai pašā laikā konkurenta General Motors «tautas klases» elektromobilis Chevy Bolt, kas tirgū tika palaists 2016. gada decembrī, uzrāda stabilu pārdošanas apjoma pieaugumu. Decembrī vien ASV ir pārdoti 3227 Chevy Bolt, liecina specializētā portāla GM Authority dati.

Elektromobiļi Latvijā: Pērkot lietotu mašīnu, jāuzmanās

Latvijas valdības pieteiktās elektromobiļu un lādējamo hibrīdu iegādes atbalsta programmas izstrādē kā prototips ir izmantots Lietuvas atbalsta programma: no 2020.g. 20.aprīļa līdz 2021.gada 1.februārim Lietuvā varēja iesniegt pieteikumu subsīdijai jauna un lietota elektroauto iegādei – attiecīgi 4000 un 2000 eiro apmērā.

Mīts: Latvijas valdība nedraudzējas ar realitāti

Kopumā projektam bija paredzēti 5 miljoni eiro. Kā redzam, mūsu kaimiņi jau dara to, ko Latvijas valdība plāno uzsākt no 2022. gada. Tātad, Latvijas valdības lēmums par atbalsta programmu vieglā transporta elektrificēšanai saskan ar pārticības ziņā līdzvērtīgas kaimiņvalsts – Lietuvas – lēmumu.

2021. gadā Lietuvas Vides ministrija paziņoja, ka no 8. jūnija pieņems juridisko personu pieteikumus subsīdijām par jaunu elektrisko transportlīdzekļu iegādi. Vienam transportlīdzeklim var iegūt pat 11 000 eiro lielu atbalstu. Atbalstam kopumā piešķirti 5 miljoni eiro. Kāpēc Lietuvā tāda centība? Kāpēc Lietuvas valdība nospraudusi mērķi – 46 000 elektromobiļi 2025. gadā, kas, pārrēķinot proporcionāli esošajiem autoparkiem, Latvijā atbilstu ap 23 000.

#Auto asociācija 2018. gadā prognozē 10% pieaugumu lietotu automobiļu segmentā.

Latvijas lietotu vieglo automobiļu tirgus 2017. gadā «atdzīvojās» pēc pēdējo divu gadu lēnās lejupslīdes – pērn reģistrētas gandrīz 54 000 lietotas vieglās pasažieru automašīnas, kas ir par 16% vairāk nekā gadu iepriekš, kad pirmoreiz reģistrētas tika 46 600 lietotas pasažieru automašīnas, informē Auto asociācijas pārstāvis Pēteris Rubulis.

Tiesa, vidējā ievestā automobiļa vecums palielinājās - ar katru gadu samazinās to automobiļu imports, kas ir jaunāki par 10 gadiem, un 2017. gadā ir ievērojami palielinājies ievesto automobiļu skaits segmentā, kas ir vecāki par 10 gadiem.

46% no populārākajiem 10 modeļiem ir vecuma robežās no 11-15 gadiem, kas ir 2002. gada līdz 2006. gada spēkrati.

Cer uz Eiropas kravu pārvadātājiem; Latvijā gan tik drīz šo degvielu neredzēt, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA RT Services Baltics valdes loceklis Mārcis Krastiņš. Viņa vadītais uzņēmums veic Shell degvielas karšu tirdzniecību Baltijas valstīs, kā arī piedāvā transporta uzņēmumiem citu valstu ceļu lietošanas apmaksas ierīces. Pēc degvielas staciju tīkla pārdošanas 2002. gadā Shell Baltijas valstīs nav pārstāvēts ar savu kapitālu, bet darbību trijos virzienos veic ar licencēšanas un aģentu starpniecību. Ar Shell eļļu un smērvielu tirdzniecību, kā arī degvielas mazumtirdzniecību Latvijā nodarbojas citi uzņēmumi. RT Services Baltics birojos Latvijā un Lietuvā katrā ir trīs darbinieki.

Viens ir publiski paustie viedokļi, otrs – ko saka zinātne, trešais – kā beigu beigās notiek dzīvē, ‒ tā M. Krastiņš atbild uz jautājumu par to, cik tad ilgi vēl neatjaunojamo (fosilo) energoresursu pietiks, jo regulāri tiek spekulēts ar to, ka naftas krājumi iet uz beigām, un arvien vairāk uzsvars tiek likts uz atjaunojamajiem energoresursiem (saule, vējš). Neizskatās, ka tuvākajā nākotnē naftas krājumi varētu beigties. Tai pašā laikā nozares kompānijas, vēloties radīt pēc iespējas mazāku izmešu apjomu, plāno savu darbību ilgtermiņā, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi uz globālo sasilšanu un sabiedrības viedokli attiecībā uz resursiem. Līdz ar to ir redzama liela kustība gāzes virzienā, «jo tā šajā ziņā atbilst visiem jauno enerģiju sapņiem». Proti, gāze ir komerciāli izdevīga un viegli transportējama, tai pašā laikā tā ir videi un sabiedrībai kopumā draudzīgāka nekā, piemēram, ogles. Tomēr arī naftas lomas mazināšanās nākotnē neesot paredzama, jo tā ir kā izejviela ķīmijas rūpniecībai. Droši vien, ka arī turpmāk varēs dzirdēt stāstus, ka tūlīt viss beigsies, taču tehnoloģijas mainās, piemēram, slānekļa gāzes ieguve nu ir milzīga industrija ASV.

Jaunākās paaudzes Nissan Leaf ir izdevies negaidīti pievilcīgs un gaitā azartisks auto

Nissan Leaf ir pasaulē populārākais tautas elektrovāģis. Kopš pirmās paaudzes Leaf modeļa iznākšanas 2010. gadā šis auto pasaulē ir atradis vairāk nekā 283 tūkst. klientu. Arī jaunākās paaudzes Leaf, kas pamatā būvēts uz iepriekšējā modeļa bāzes, par pircēju atsaucību nevar sūdzēties, jo pirmajos mēnešos Nissan jau ir saņēmis vairāk nekā 12 tūkst. pasūtījumu. Starp citu, no šiem pasūtījumiem lauvas tiesa pienākas elektroautomobiļu laimes zemei – Norvēģijai, proti, vairāk nekā 7 tūkst. pasūtījumu.

Glīts izskats, uzlabota aerodinamika, palielināta sniedzamība un virkne jaunu tehnoloģiju, kas iešūtas zem jaunā Leaf ādas, ir galvenie jaunumi, kas būtu jāzina par jaunāko Nissan elektromodeli. Elektrosistēmas kopējā 110 kW jauda un 320 Nm griezes moments acīmredzami uzlabojis auto veikstpēju, Leaf uzņems ātrumu straujāk, un arī tā sniedzamība, balstoties uz Eiropas Jauno braukšanas ciklu – NEDC, pēc papīriem būs 378 km, turklāt pilsētas apstākļos Leaf ar vienu uzlādi spēs nobraukt līdz 415 km. Tā visa, protams, ir «teorija», jo, pat saņemot testa auto saulainajā Tenerifē, Leaf borta dators vēstīja par iespēju nobraukt 257 kilometrus. Visticamāk, Latvijas apstākļos šis rādītājs varētu būt vēl mazāks, jo, kā zināms, Latvijas draņķīgajos un strauji mainīgajos laika apstākļos elektroauto sniedzamības rādītāji sarūk kā saulē pamests saldējums. Lai vai kā, salīdzinājumā ar priekšteci jaunais Leaf spēs nobraukt lielākus attālumus, jo Leaf baterijas ietilpība no 24 kilovatstundām ir uzlekusi līdz 40 kWh!

Veicot sūtījumu pakalpojumu sniedzēja Omniva autoparka nomaiņu, tas papildināts arī ar pirmo elektroauto – Nissan E-NV200. Ar tā palīdzību sākotnēji paredzēts nodrošināt piegādes Rīgā.

«Šāda elektroauto iegādes izmaksas ir, sākot no 36 tūkstošiiem eiro, t.sk.PVN. Taču šobrīd Omniva vēl nav pieņēmusi lēmuma par tā iegādi. Konkrētais elektroauto tiek testēts. Ja šis modelis spēs sevi pierādīt kā ilgtspējīgu un biznesa vajadzībām atbilstošu, Omniva apsvērs tā iegādi,» biznesa portālam db.lv paskaidroja uzņēmumā.

Ar pirmo elektroauto pamatā paredzēts veikt kurjerpiegādes Rīgas centrā. Tādējādi intensīvas satiksmes apstākļos visobjektīvāk varēs novērtēt iespējas uzņēmuma resursu efektivizēšanā – gan degvielas ekonomiju, gan bezmaksas autostāvvietas iespējas, gan arī kurjeriem nepieciešamo laiku piegāžu veikšanai, izmantojot sabiedriskā transporta joslu sastrēgumu laikā.

Elektroauto skaits Latvijā pēdējā gada laikā pieaudzis par 81%, izskan versijas, ka elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu.

Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti vairāk nekā 869 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, 26% – ar benzīnu, bet 0,4% – ar elektrību, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Kopumā Latvijā šobrīd reģistrēti teju četri tūkstoši elektroauto. Visvairāk jeb 1757 elektroauto reģistrēti Rīgā, 312 – Mārupes novadā, bet vēl 251 ar elektrību darbināms auto reģistrēts Jūrmalā.

Nozares pārstāvji prognozē, ka Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu panāktā vienošanās, kas paredz, ka no 2035. gada vairs netiks pārdoti jauni automobiļi ar iekšdedzes dzinējiem, tuvāko gadu laikā varētu veicināt būtiskāku elektroauto skaita pieaugumu gan Latvijā, gan arī citās Eiropas valstīs. Ir jārīkojas Ja elektroauto uzlādes tīkls spēs apmierināt visu lietotāju vajadzības, elektromobiļi pilnībā aizstāt ar dīzeļdegvielu un benzīnu darbināmās automašīnas Latvijā varētu jau ap 2050. gadu, prognozē Andris Sivickis, SIA Green Motors izpilddirektors.

Turpinot uzsākto zaļo kursu, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un SIA “Ignitis Latvija” atklājuši pirmo publisko elektrouzlādes staciju Čiekurkalnā, Talejas ielas 1, Rīgā, kur vienlaicīgi var veikt uzlādi četri elektromobīļi.

VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ar SIA “Ignitis Latvija”: “Elektromobilitāte ir mūsu nākotne, un šī stacija ir tikai viens no soļiem virzībā uz tīrāku un zaļāku vidi. Mēs esam gandarīti par veiksmīgo sadarbību un iespēju sniegt ieguldījumu šajā virzienā, veicinot ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu izplatību Čiekurkalna apkārtnē. Šogad plānots iznomāt zemesgabalus vēl trīs lokācijās publiski pieejamu elektrostaciju izvietošanas nolūkā”.

“Elektromobilitātes veicināšana ietver efektīvu publiskās pieejamības elektrouzlādes tīkla izveidi tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai vai darbavietai. Sadarbībā ar “Valsts nekustamie īpašumi” Čiekurkalna iedzīvotājiem tiek piedāvāts mūsdienīgs un moderns ātrās elektroauto uzlādes risinājums publiskai lietošanai, izmantojot 100% atjaunīgās enerģijas resursus. Esmu pārliecināts, ka tas ir pozitīvs sākums ilgtspējīgai sadarbībai ar “Valsts nekustamie īpašumi”, lai kopā īstenotu zaļā kursa virziena attīstību Latvijā,” norāda Arturs Svekris, Ignitis Latvija Elektroauto uzlādes tīkla vadītājs.

Elektromotori automašīnās kļuvuši par realitāti, un bagātās Eiropas valstis cenšas straujā tempā ieviest tos ikdienā. Tomēr šodien ne tikai enerģētikas kompānijas, bet arī autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru iekšdedzes dzinējos

2040. gads ir slieksnis, kad Parīzes, Londonas vai Oslo ielās vairāk būs elektroautomašīnu, bet Rīgā, visticamāk, vēl būs daudz iekšdedzes dzinēju, kas brauks ar videi draudzīgāku degvielu.

Vairākas Eiropas valstis nospraudušas ambiciozus mērķus strauji mainīt automašīnu iekšdedzes dzinējus uz elektromotoriem, liecina Eiropas Komisijas DB sniegtā informācija, piebilstot, ka CO2 izmešu mazināšanas plāns ir katras dalībvalsts iekšēja lieta. Eksistē alternatīvas, kuras ir mazāk dārgas un pietiekami efektīvas. Autoražotāji investē ievērojamus līdzekļus, lai mazinātu kaitīgos izmešus, kā arī fosilo materiālu izmantošanas īpatsvaru. Viens no nākotnes risinājumiem ir atjaunojamā dīzeļdegviela, kuras loma turpmākajās desmitgadēs Latvijā pieaugs, bet elektroautomašīnas vienlaikus ir lielpilsētu nepieciešamība un iespēja, uzskata degvielas tirgotāja Neste Latvija ģenerāldirektors Artu Airiainens (Arttu Airiainen).

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Pielāgojoties aizvien pieaugošajam pieprasījumam, sākot no šī gada novembra mobilajā lietotnē Mobilly ir iespējams apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumu plašākajā tīklā.

Papildus līdz šim tur atrodamajām “e-mobi” CSDD tīkla stacijām, kā arī vairākiem privātajiem uzlādes punktiem klāt nākušas arī Elektrum stacijas visā Latvijā.

Kā liecina CSDD apkopotā statistika, 2022. gada nogalē Latvijā uzskaitē ir 3478 elektromobiļi, un to skaits kopš gada sākuma ir pieaudzis par 60%. Ja 2015. gadā valstī reģistrēto elektromobiļu skaits sasniedza nepilnus divus simtus, tad šobrīd tas ir jau gandrīz 20 reizes lielāks, norādot uz iedzīvotāju vēlmi pāriet uz dabai draudzīgākiem pārvietošanās līdzekļiem. Līdz ar strauji augošo elektriskā transporta īpatsvaru pieaug arī nepieciešamība pēc to uzlādes. Mobilly lietotnē pašlaik ir iespējams norēķināties par auto uzlādi jau 243 stacijās, kurās kopā izvietoti 592 individuālie uzlādes spraudņi, tostarp degvielas uzpildes stacijās, tādējādi padarot uzlādi elektroauto īpašniekiem vēl pieejamāku.

Elektroauto uzlāde praksē ir izrādījusies nebūt ne tik vienkāršs tirgus, tādēļ būtiskas pārmaiņas dažādu enerģijas veidu izmantošanā transportā tuvākajā laikā vēl nav gaidāmas, intervijā sacīja "Circle K" Baltijas viceprezidents Skirmants Mačuks.

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, elektrības tīklu izbūve, lai nodrošinātu elektroauto uzlādi, ir diezgan dārga. Arī elektrības cenas ir svārstīgas. Tāpat pašu elektroauto tehnoloģijām joprojām vēl ir nepieciešama pilnveide.

"Pirms dažiem gadiem bija milzīgs optimisms tirgū un visi domāja, ka tas ir fantastisks bizness. Mēs vienkārši ejam un būvējam, jo mums ir elektrība. Patiesībā tas nav tik vienkārši, jo ieguldījumi ir lieli. Protams, ja jūs uzbūvējat 25 vai 50 kilovatu lēnās uzlādes punktu, ieguldījums nav tiks liels, bet tomēr jums ir vajadzīga zeme, jums joprojām ir vajadzīgs pieslēgums elektrotīklam. Tāpat lādētāju tehnoloģijas visu laiku uzlabojas un tiek modernizētas, uzlādes ātrums palielinās. Tādēļ tas nav tik vienkāršs bizness," sacīja "Circle K" vadītājs Baltijā.

«Tesla ir riktīgs amerikāņu auto - kaut kas liels, kaut kas ne līdz galam nostrādāts, vērsts uz kaut kādām ārišķībām - nu tāds riktīgs amerikānis. Mums Ogres servisā bijušas pāris Teslas, un esmu gan Latvijā, gan vairākās citās valstīs braucis ar to. No braukšanas viedokļa - super,» Dienas Bizness žurnālam Auto stāsta autoinženieris Kristaps Dambis.

«Tas ir sērijveida automobilis, kas sniedz visas tās sajūtas, ko var sniegt tikai un vienīgi elektriskais automobilis. Ja tas nebūtu ietērpts amerikāniskajā čaulā, tad tas varētu būt mans sapņu auto,» viņš saka.

«Tomēr amerikāniskā Tesla noteikti nav mans sapņu auto! Piedevām tas ir sarežģīts kompjūters, kuram dzīves laikā sāk rasties dažādas programmiskas problēmas,» atzīst autoinženieris. «Piemēram, tu aiztaisi ciet vienas durvis, otras tai pašā brīdī atveras. Un tamlīdzīgi. Ļoti bieži iznāk sastapties ar cilvēkiem, kas par elektriskajiem auto izsakās nicīgi - ka tie plīsīs un lūzīs, būs problēmas. Tad es vienmēr atbildu - kad tu brauc pa Rīgu, cik bieži redzēsi uzrakstu Autoserviss? Ar tiem ir pilna pilsēta. Un tas ir tāpēc, ka visi automobiļi ir jāapkopj. Visi. Tie plīst gan plānveidā, gan neplānoti. Visos laikos tā ir bijis, un tieši tas pats attiecas uz elektriskajiem. Atšķiras vien tas, ka problēmām ir jauna specifika. Tā ir sava laika iezīme. Automobilis jau pēc savas būtības ir remontējama un apkopjama tehniska vienība. Protams, ja kāds baigi grib, piekasīties jau var visam. Nu, ja tā gribas, tad piekasies tāpat dīzeļiem!»

Sūtījumu pārvadātājs «DPD Latvija» pirmo reizi Latvijā uzsācis sūtījumu piegādes ar mazizmēra elektromobili «Paxster». Ar mērķi veicināt videi draudzīgas piegādes tiek testēta jaunā bezemisiju transportlīdzekļa efektivitāte un atbilstība kurjerpiegāžu vajadzībām, informē «DPD Latvija».

Šobrīd «Paxster» tiek izmantots sūtījumu piegādēm Rīgas centra rajonā un Skanstes apkaimē ar aptuveni 60 pieturvietām dienā. Mazizmēra transportlīdzeklis ir īpaši piemērots sīkpaku piegādēm rajonos ar ciešu pieturvietu pārklājumu. «Paxster» ir aprīkots ar elektromotoru, un viena elektromobiļa uzlādes reize dod iespēju mērot līdz 120 km garu ceļu.

«Viens no mūsu šā brīža mērķiem ir mazināt piegāžu ietekmi uz vidi, īstenojot «DPD» grupas iniciatīvu «Smart Urban Logistics». Strādājam pie tā, lai mazinātu oglekļa dioksīda emisijas, ieviestu gudrākus piegādes risinājumus un veicinātu dažādas inovācijas, tostarp alternatīvās degvielas transportlīdzekļu izmantošanu,» uzsver «DPD Latvija» valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.

Uzņēmums “Smart Electric Technology” plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi Latvijā.

Uzņēmuma komanda jau līdz šim uzstādījusi vairāk nekā 2000 sava dizaina uzlādes stacijas Igaunijā, Lietuvā, Polijā, ASV un citās valstīs, bet šobrīd plāno uzsākt savu uzlādes staciju izbūvi arī Latvijā.

““Smart Electric Technology” ienāca Latvijā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu un šobrīd gatavojas investīciju nākošajam posmam, lai savas tehnoloģijas piedāvātu gan ES valstīs gan citos tirgos. Viens no uzņēmuma pilotprojektiem tiks realizēts arī Latvijā, nodrošinot elektrouzlādes infrastruktūru degvielas uzpildes stacijās. Viedā mobilitāte ir viens no prioritārajiem virzieniem investīciju piesaistes jomā, tādēļ esam gandarīti, ka uzņēmums turpina attīstību tieši Latvijā,” stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ekonomiskā situācija pasaulē un Latvijā šobrīd ir visai izaicinoša. Tāpēc paziņojumi par nozīmīgām investīcijām jaunas ražotnes izveidē izraisa pastiprinātu interesi.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir starptautiskais automatizācijas un pašapkalpošanās risinājumu ražotājs Omnic, kas tikko paziņoja par saviem plāniem Liepājā izveidot pakomātu ražotni. Plašāk par iecerētajām investīcijām Latvijā, zaļās loģistikas risinājumiem, dronu pakomātiem un tālākajiem izaugsmes plāniem Eiropā intervijā stāsta Omnic galvenā produktu attīstības vadītāja Anna Snitko.

Kā nonācāt pie lēmuma celt pakomātu rūpnīcu Liepājā?

Rīgā strādājam jau divus gadus un ļoti aktīvi paplašināmies. Redzam, ka no Latvijas varam tālāk organizēt izaugsmi pa visu Eiropu. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu investēt līdz pat 8 miljoniem eiro rūpnīcas celtniecībā Liepājā. Šobrīd mūsu galvenā ražotne, kas apgādā Eiropas tirgu, atrodas Gruzijā.