Rīgā darbu pārtraukušas Shell degvielas uzpildes stacijas, novēroja Db.lv.

Par savu atgriešanos Latvijas tirgū uz zīmola licences līguma pamata ar SIA Baltic Fuels Retail Partners pasaulē lielākais degvielas mazumtirdzniecības zīmols Shell paziņoja 2016.gada vasarā.

Shell degvielas uzpildes stacijas tika atvērtas bijušo Trest DUS vietā. Kompānijas atgriešanās plāni Latvijā bija daudzsološi. «Šī iniciatīva ir daļa no plašas stratēģijas, lai piepildītu mūsu izaugsmes cerības un paplašinātu Shell zīmola izplatību jaunos tirgos, tostarp Latvijā,» toreiz Db.lv skaidroja Shell International sabiedrisko attiecību Lielbritānijā nodaļas vadītājs Džonatans Frenčs.

Taču nu degvielas uzpildes stacijas slēgtas un komentāru par iemesliem nav. Db.lv jau ilgstoši neizdodas sazināties ar kompānijas pārstāvjiem, jo uz telefona zvaniem un e-pastiem atbilžu nav. Degvielas uzpildes stacijām neraksturīgas darbības Shell stacijās varēja novērot jau labu laiku pirms slēgšanas – piemēram, benzīntanks Pārdaugavā, pie Botāniskā dārzā brīvdienās nestrādāja vispār. Tagad apmeklētājiem slēgtas arī citas Shell stacijas Rīgā.

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

Pretēji aprīlī vēstītajam, ka degvielas tirgotājs Shell jau otrreiz pārtraucis darbību Latvijā, trīs no kopumā 10 degvielas uzpildes stacijām(DUS) Rīgā darbību tomēr turpina, noskaidroja Db.lv.

Shell stacijas vēl aizvien darbojas Pārdaugavā, Mārupes un O.Vācieša ielu krustojumā, kā arī K.Ulmaņa gatvē. Vēl viena stacija turpinot darboties arī Deglava ielā. Ieeja degvielas stacijās ir slēgta, tā vietā norēķini iespējami caur lodziņu, veikalu plaukti ir diezgan patukši, veikalā iegādājami pārsvarā atspirdzinošie, kā arī alkoholiskie dzērieni, Āgenskalna stacijā novēroja Db.lv. Klientiem vienīgā iespēja ir norēķināties skaidrā naudā, jo bankas kartes un uzņēmuma bonusa kartes nedarbojas. Lai gan iespaids par biznesu Pārdaugavas stacijās radās visai nīkulīgs, uzrunātā pārdevēja anonīmi apgalvoja, ka nav dzirdētas runas par šo staciju slēgšanu tuvākajā laikā un darbs turpinoties kā ierasts.

Krievijas naftas uzņēmums "Lukoil" iegādājies Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānijas "Shell" struktūrvienību "Shell Neft", kas Krievijā pārvalda degvielas uzpildes stacijas, teikts ceturtdien publiskotajā uzņēmuma paziņojumā.

"Lukoil" sīkāku informācija par šo darījumu neizpauž.

"Shell Neft" Krievijā pārvalda 411 degvielas uzpildes stacijas un nodarbina vairāk nekā 350 cilvēkus.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" otrdien paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi.

Uzņēmums arī paziņojis, ka valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes saistībā ar starptautiskajiem aicinājumiem uzņēmumiem saraut attiecības ar Maskavu Ukrainas kara dēļ.

"Shell" norāda, ka no Krievijas pārtrauks pirkt visa veida ogļūdeņražus, tostarp jēlnaftu, naftas produktus, dabasgāzi un sašķidrināto dabasgāzi.

Šāds lēmums pieņemts dažas dienas pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba kritizēja "Shell" par to, ka tā turpina iegādāties Krievijas naftu.

Uzņēmuma vadītājs Bens van Beurdens atvainojies par šādu kompānijas rīcību.

Kā vēstīts, "Shell" pagājušajā nedēļā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" pirmdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kas paredz nosaukumā likvidēt pirmos divus vārdus un pārcelt savu nodokļu rezidenci no Nīderlandes uz Lielbritāniju.

"Royal Dutch Shell" norāda, ka turpmāk padomes sēdes notiks Lielbritānijā, un šajā valstī bāzēsies arī uzņēmuma vadītāji un finanšu bosi.

Vienlaikus kompānija savā nosaukumā likvidēs vārdus "Royal Dutch", un turpmāk uzņēmumu sauks vienkārši "Shell".

Tāpat uzņēmums plāno atcelt tā nedaudz mulsinošu struktūru ar divu klašu akcijām. Šobrīd Londonas biržā akcionāri var iegādāties A vai B klases akcijas.

Akcionāri par šo restrukturizācijas plānu balsos nākamajā mēnesī.

Nīderlandes valdība paziņojusi, ka to šis "Royal Dutch Shell" paziņojums ir nepatīkami pārsteidzis.

Pārāk krāšņa sevis kā ilgtspējīga, “zaļa”, klimata neitrāla uzņēmuma reklamēšana šodien var beigties ar visai nepatīkamām sekām. Ja šādai komunikācijai nav reāla seguma, uzņēmumam vai organizācijai var nākties skaidroties tiesā par t.s. zaļmaldināšanu (greenwashing).

Turklāt, šāda “piemelošana” nav tikai biznesa drauds uzņēmumiem vien, – tas attālina mūs no kopīga mērķa panākt reālas pārmaiņas, lai mazinātu ietekmi uz klimatu.

Virkne aptauju Eiropā un Baltijas valstīs liecina, ka cilvēki arvien lielāku vērību pievērš klimata pārmaiņām un sagaida, ka vides aizsardzība un ilgtspējīga prakse kļūs par uzņēmumu galveno prioritāti. Cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, ja produkts vai pakalpojums ir ilgtspējīgs un klimata neitrāls. Ilgtspēja ir ne vien patērētāju, bet arī starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības uzmanības centrā, – uzņēmumiem jomā tiek izvirzītas aizvien stingrākas un konkrētākas prasības. Uzņēmēji par ilgtspējas jautājumiem aktīvi komunicē, atzīst ilgtspējas nozīmi, taču ilgtspējīga rīcība bieži vien izpaliek. Katram vārdam reklāmā, mārketinga komunikācijā vai produkta aprakstā ir jābūt pārdomātam un pamatotam, – pretējā gadījumā tas var radīt lielas nepatikšanas uzņēmumiem, kuri būs aizrāvušies ar zaļmaldināšanu.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Royal Dutch Shell" trešdien paziņoja par vērienīgu restrukturizāciju, kuras ietvaros līdz 2022.gada beigām paredzēts likvidēt 7000-9000 darbavietu.

Nepieciešamību pēc restrukturizācijas uzņēmums skaidro ar naftas cenu kritumu pasaules tirgū, ko izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

"Royal Dutch Shell" šī plāna ietvaros cer ietaupīt 2-2,5 miljardus ASV dolāru (1,7-2,1 miljardu eiro) gadā.

Uzņēmums jau jūlijā izteica pieņēmumu, ka varētu tikt likvidētas darba vietas, ņemot vērā otrajā ceturksnī ciestos zaudējumus 18,1 miljarda dolāru apmērā.

"Royal Dutch Shell" vairāk nekā 70 valstīs nodarbina aptuveni 80 000 cilvēku.

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" ceturtdien paziņoja, ka norakstīs līdz pat pieciem miljardiem ASV dolāru (4,6 miljardi eiro), pārtraucot darbību Krievijā pēc tās uzbrukuma Ukrainai.

Aktīvu vērtības samazināšanās un papildu izdevumi saistībā ar darbībām Krievijā pirmajā ceturksnī veidos aptuveni 4-5 miljardus dolāru, norāda uzņēmums.

"Shell" februāra izskaņā paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Tolaik uzņēmums vēstīja, ka šo kopprojektu vērtība veido aptuveni trīs miljardus dolāru.

Savukārt marta sākumā "Shell" paziņoja, ka pārtrauks iegādāties Krievijas naftu un dabasgāzi, kā arī valstī slēgs degvielas uzpildes stacijas, pārtrauks aviācijas degvielas piegādi un citas aktivitātes.

Lai radītu veiksmīgu biznesu, primāri nepieciešama laba ideja, kā arī pareizie cilvēki, kas palīdzēs šo ideju īstenot, uzskata Juris Frīdmanis, SIA Nordes būve valdes loceklis.

Pēc idejas formulēšanas un apstākļu analīzes nepieciešams uzstādīt mērķus, kā arī definēt stratēģiju un vajadzīgos resursus mērķu sasniegšanai, atzīmē J.Frīdmanis, uzsverot, ka viens no galvenajiem biznesa resursiem ir cilvēki. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī saprotami spēles noteikumi, tajā skaitā no valsts puses, spriež Nordes būve valdes loceklis. Latvijā, manuprāt, trūkst ilgtermiņa redzējuma - stratēģijas, kur mēs vēlamies nonākt 10-20 gadu perspektīvā un kādas jomas attīstīt. Lai bizness Latvijā attīstītos, jābūt kvalitatīvākam dialogam starp valsts pārvaldi un uzņēmējiem, un es patiesi ceru, ka nākotnē šī situācija uzlabosies, norāda J.Frīdmanis.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Tehnoloģiju pārsvars pār mārketinga vēsti ignorē reklāmas industrijas ētiku un labākās tradīcijas

Reklāmistam nav jābūt pirmām kārtām lojālam savam klientam, bet gan patērētājam, savas industrijas maksimu atgādina mārketinga autoritāte Stīvs Herisons (Steve Harrison). 18 Kannu Lauvu godalgu un vairāku grāmatu autors Rīgā viesojās, lai piedalītos meistarklasē un savas filmas Vienīgais pieauguša cilvēka cienīgais darbs ir pasaules mainīšana pirmizrādē. Filma un tāpat nosauktā S. Herisona grāmata ir par XX gadsimta ietekmīgāko un inovatīvāko reklāmas un komunikācijas meistaru Hovardu Laku Gosāžu.

Par latviešiem saka, ka mēs esam slikti pārdevēji, taču esam ļoti radoši. Kas mārketingā ir būtiskāk?

Ir jāsaprot, ka mēs kā reklāmisti esam komerciāli mākslinieki, tāpēc ir jālieto savi talanti komercijai. Radošie cilvēki mēdz par to domāt kā par kaut ko zem viņu līmeņa. Tieši tāda pati problēma mums ir Lielbritānijā, un mēs to saucam par entuziastisku amatieru kultu.

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Nīderlandes un Lielbritānijas naftas kompānija "Shell" pirmdien paziņoja, ka pārdos savas daļas visos kopprojektos ar Krievijas dabasgāzes koncernu "Gazprom".

Kompānija pavēstīja, kā pārdos savu 27,5% daļu naftas un gāzes projektā "Sakhalin-2", 50% daļu divos Sibīrijas naftas atradņu projektos un izstāsies no gāzesvada "Nord Stream 2" projekta.

"Mēs esam šokēti par dzīvības zaudēšanu Ukrainā bezjēdzīgās militārās agresijas rezultātā, kas apdraud Eiropas drošību," paziņoja "Shell" izpilddirektors Bens van Bērdens.

Kā ziņots, pirmdien Norvēģijas enerģētikas kompānija "Equinor" paziņoja, ka pārtrauks investīcijas Krievijā un aizies no valstī izveidotajiem kopuzņēmumiem.

"Equinor" uz pērnā gada beigām Krievijā pārvaldīja aktīvus 1,2 miljardu dolāru apmērā.

Kopš 2012.gada uzņēmumam arī bijušas partnerattiecības ar Krievijas valsts kontrolētās naftas kompāniju "Rosņeftj".

Biznesa ziņu portālā Db.lv rīcībā nonākusi informācija, ka dārzeņu konservu, pamatēdienu un piedevu ražotājs Milda KM pārtraucis ražošanu. Par to mudina domāt arī novērojumi, ka šī ražotāja produkcija veikalos vairs nav pieejama.

Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir SIA GGV Invest. Tā preses pārstāvis Mārcis Krastiņš Db.lv informēja, ka, lai uzņēmums Milda KM spētu augt un tālāk attīstīties ir nepieciešamas jaunas investīcijas uzņēmuma ražošanas līdzekļos.

«Uzņēmuma īpašniekiem pašlaik ir izstrādāts skaidrs tālāko investīciju plāns un notiek sarunu process ar vairākiem potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem, kuri apliecinājuši vēlmi uzņēmumā ieguldīt līdzekļus un attīstīt to nākamā līmenī. Ja iepriekš Milda KM, galvenokārt, uzmanību koncentrēja uz vietējo - Latvijas tirgu, tad turpmāk uzņēmums fokusēsies uz eksporta tirgiem. Ceram tuvākajā laikā publiski ziņot par uzņēmuma tālākajiem attīstības plāniem un stratēģisko virzību,» skaidro M.Krastiņš.

ASV Kongress gatavo likumprojektu sankciju piemērošanai gāzesvada projektam "Nord Stream 2", kas pa Baltijas jūras dibenu savienos Krieviju ar Vāciju, lai piegādātu Rietumeiropai dabasgāzi, apejot Ukrainu un Poliju, ziņo mediji.

Jaunā likumprojekta mērķis ir nepieļaut dabasgāzes piegādāšanu Eiropai pa šo gāzesvadu, ziņo izdevums "Defensenews.com".

"Defensenews.com" citē kādu ASV senatoru sakām, ka likumprojekts paredz piemērot sankcijas uzņēmumiem, kas iesaistīti "Nord Stream 2" projektā.

ASV Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Džims Rišs pauda ticību, ka sankcijas pārliecinās projektā iesaistītās būvfirmas apturēt dalību "Nord Stream 2", vēsta "Defensenews.com".

Rišs, republikāņu senators no Aidaho, piektdien sacīja, ka likumprojekts tiek izstrādāts, jo laika kļūst arvien mazāk un liela daļa "Nord Stream 2" jau ir pabeigta.

"Tas viņiem dārgi maksās. Es domāju, ja sankcijas tiks pieņemtas, kompānijas tiks slēgtas, un es domāju, ka krieviem būs jāmeklē cits veids, kā to paveikt, ja viņi to spēs," saskaņā ar "Defensenews.com" sacīja Rišs.

Blokķēdes izmantošanas iespējas ir radījušas pamatīgu ažiotāžu daudzās industrijās. Šī tehnoloģija ļauj nodrošināt darījumus starp divām pusēm, izmantojot algoritmus bez trešo pušu apstiprinājuma. Tas palielina darījumu nodrošināšanas ātrumu un samazina izmaksas tirdzniecībā un uzņēmējdarbībā.

Tā ir patiesa revolūcija, jo jaunas un, iespējams, labākas sadarbības formas aizstās pašreizējos starpniekus. Blokķēde pārvērtīs enerģētikas nozari, atbalstot pāreju no centralizēta modeļa (no augšas uz leju) ar ražotāju un patērētāju, uz izkliedētu modeli ar jauniem tirgus dalībniekiem: ražotāj-patērētājiem.

Paradigmas maiņa: no patērētājiem uz ražotāj-patērētājiem Pašreizējais «no augšas uz leju» (top-down) modelis ir balstīts vienkāršā paradigmā: ražotāji ražo elektroenerģiju un pārdod to patērētājiem, kuri to lieto. Taču līdz ar būtisku saules paneļu un bateriju cenu kritumu patērētāji sāks paši ražot elektroenerģiju, tādējādi kļūstot par ražotāj-patērētājiem. Pašreiz to galvenokārt virza nepieciešamība pēc ražošanas savām vajadzībām, toties šo pārmaiņu rezultātā mēs redzēsim elektroenerģijas tirdzniecības sākumu ražotāj-patērētāju starpā (peer-to-peer). Tādējādi pašreizējo modeli «no augšas uz leju» aizstās izkliedētais modelis. Jaunā sistēma rosinās jauna informācijas tīkla parādīšanos paralēli fiziskajam elektrības tīklam (tā saucamie «Digitālie Dvīņi»). Šis informācijas tīkls radīs milzīgu datu apjomu, kuru būs nepieciešams apstrādāt. Šīs pārmaiņas modelī ir patiesa revolūcija, un, kā jebkura revolūcija, tā radīs gan jaunas problēmas un jautājumus, gan arī jaunas iespējas.

Kompānija 12.janvārī plāno atvērt pirmo pilna servisa DUS galvaspilsētā, Dzelzavas ielā 116, Db.lv norādīja SIA KOOL Latvija valdes loceklis Sandis Šteins.

Kopš zemes nomas līguma noslēgšanas projekts īstenots gada un trīs mēnešu laikā.

Vaicāts par atšķirībām no citām uzņēmuma DUS, viņš norādīja, ka veikals ir lielāks nekā Augšlīgatnes DUS, lai varētu uzņemt vairāk ātro uzkodu cienītājus. Degvielu (dīzeli, benzīnu, gāzi) varēs uzpildīt visu diennakti, maksājot ar karti, bet veikals naktī būs slēgts.

Atšķirsies arī pilona (cenu displejs) risinājums. Komentējot vietas izvēli, S. Šteins atzīmē šajā mirkrorajonā tas ir visērtākais izbraukšanas virziens no Rīgas (Dzelzavas un Ulbrokas ielu krustojums), tranzītceļš, līdz ar ko pa dienu plānots apkalpot korporatīvo klientu plūsmu. Attiecībā uz jauniem produktiem, tehnologi, piemēram, izstrādājuši KOOL desu ar 93% gaļas.

Naftas giganta Saudi Aramco akcijas cena pēc tirdzniecības uzsākšanas biržā uzlēca par 10%, uzņēmuma vērtībai sasniedzot 1,88 triljonus dolāru.

Pagājušajā nedēļā uzņēmums, kas ražo vairāk nekā desmitdaļu no kopējā pasaules naftas piedāvājuma, piesaistīja finansējumu 25,6 miljardu dolāru vērtībā.

Šodienas pieaugums par 10% nozīmē, ka uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz aptuveni 1,88 triljonus dolāru. Tādējādi Saudi Aramco patlaban ir visvērtīgākā kompānija pasaulē, taču tā vērtība ir zemāka nekā kroņprinča Muhameda bin Salmana lēstie 2 triljoni dolāru. Kompānijas novērtējums liecina, ka Aramco patlaban ir vērtīgāks nekā piecas nākamās vērtīgākās naftas kompānijas kopā - ExxonMobil, Total, Royal Dutch Shell, Chevron un BP.

Tāpat šis ir lielākais akciju tirdzniecības darījums, pārspējot Alibaba akciju IPO 2014.gadā, kad uzņēmums piesaistīja 25 miljardus dolāru.

Šonedēļ pasaulē nafta kļuvusi nedaudz dārgāka, ko daļēji noteikuši vairāk faktori. Viens no tiem ir, piemēram, tas, ka ASV krastiem pietuvojusies visai pamatīga viesuļvētra Delta, kas Meksikas līcī likusi pieslēgties gandrīz visai melnā zelta ieguvei.

Naftas tirgum arī palīdzēja spekulācijas, ka ASV tomēr izdosies vienoties vēl par papildu ekonomikas stimuliem, ko sākotnēji gan lika apšaubīt šīs valsts prezidenta Donalda Trampa tūlītējie izteikumi pēc viņa saslimšanas ar Covid-19.

Kopumā skaidrība par nedaudz tālāk nākotni naftas tirgū ir visai nosacīta. Tradicionāli liela uzmanība tiek pievērsta tam, ko saka un dara vadošie jēlnaftas ieguvēji. Šajā frontē notiekošais var pat liecināt, ka būtiski dārgākai naftai kļūt nevajadzētu.

OPEC galvas lauzīšana

Proti, Jēlnaftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) varētu pat turpināt palielināt savu melnā zelta ieguvi. Sākoties pandēmijas ekonomikas kraham, OPEC līderi lēma krasi ierobežot savu naftas ieguvei par 10 miljoniem bareliem dienā. Pasaules ekonomikai rāpjoties ārā no asās Covid-19 bedres, nu OPEC aiztur astoņus miljonus barelus (dienā) savas naftas ieguves. Savukārt paredzēts, ka jau no nākamā gada sākuma tie būs vairs vien seši miljoni bareli dienā.

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju perspektīvu un gaidot kompānijas "Apple" jaunākos peļņas rādītājus.

FRS Atvērtā tirgus komiteja trešdien jau sesto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Preses konferencē pēc komitejas sēdes FRS vadītājs Džeroms Pauels prognozēja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma.

Lielās tehnoloģiju kompānijas ceturtdien piedzīvoja pozitīvu akciju tirdzniecības sesiju, nosakot Volstrītas indeksa "Nasdaq Composite" palielināšanos par 1,5%.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja enerģētikas uzņēmuma "Shell" laba pirmā ceturkšņa peļņa. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās, tirdzniecībai šajās biržās atsākoties pēc 1.maija brivdienas.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien palielinājās par 0,9% līdz 38 225,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,9% līdz 5064,20 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,5% līdz 15 840,96 punktiem.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Norvēģijas triljonu dolāru vērtais suverēnais fonds plāno pārdot daļu no saviem naftas un gāzes ieguldījumiem, raksta BBC.

Pasaules lielākajam suverēnajam fondam pieder naftas kompāniju akcijas 37 miljardu dolāru vērtībā, tostarp, tādu uzņēmumu akcijas kā BP, Shell un Francijas Total.

Lēmums pārdot akcijas saistīts ar to, ka fonds vairs nevēlas būt tik ļoti atkarīgs no naftas cenām, taču tajā pašā laikā Norvēģijas finanšu ministrija paziņoja, ka nafta aizvien būs nozīmīga Norvēģijas ekonomikas sastāvdaļa.

Norvēģija ir Rietumeiropas lielākais naftas un gāzes ražotājs, un tās suverēnais fonds, oficiāli zināms arī kā valdības pensiju fonds, parasti investēja valsts naftas sektorā.

Šis fonda solis tiek pozicionēts kā veids, kā diversificēt iedzīvotāju līdzekļus, nevis naftas nākotnes vērtējums.