Jaunākais izdevums

Sapulču kavēšana un klusēšana tajās, nesveicināšanās, nedalīšanās ar informāciju, deminutīvu lietošana, biežas nopūtas, klačošanās un aprunāšana – nevēlama uzvedība vai nopietns pamats satraukumam?

Slēptās agresijas pamatā ir darbinieku uzkrātā neapmierinātība ar vadības vai kolēģu rīcību un procesiem uzņēmumā, tās izpausmes formas ir ļoti dažādas – savlaicīgi nepamanītas un nenovērstas, tās darba devējiem var radīt nopietnas problēmas un pat materiālus zaudējumus.

Savā mūžā cilvēki bieži sastopas ar dažādām agresijas izpausmēm. Ģimenē, sabiedriskās vietās un darba kolektīvos, uz ielas, pie auto stūres. Diemžēl vērojumi liecina, ka agresija sabiedrībā tikai pieaug. Visbiežāk šādu uzvedību provocē daudzu un dažādu problēmu summa, kur liela nozīme ir ārējiem notikumiem un tam, kā cilvēks uztver konkrēto situāciju. Neapmierinātība rada agresiju, jo, ja esi uzvilcies, rodas nepieciešamība izlādēties, atzīst SIA Ergo Personāla un biroja administrēšanas departamenta direktore Baltijā Ilze Žilde. «Darba vietās slēptā agresija var izpausties dažādi, un nebūtu pareizi domāt, ka tā vienmēr ir skaidri redzama un izpaužas kā bļaušana, lamāšanās, kaušanās vai tml. Daudzos gadījumos tā var būt neapzināta, īpaši tas novērojams darba vietā. Cilvēki ir dažādi, un katram ir savs raksturs. Liela nozīme ir arī tam, kā cilvēks uzvedas ārpus darba, ģimenē – kā tiek galā ar stresa situācijām un kā risina problēmjautājumus,» uzsver I. Žilde.

Organizāciju psihologu biedrības vadītājs Renis Lazda norāda, ka slēpto agresiju izraisa dažādi faktori, pirmkārt, tas ir personības tips, kam ir raksturīga šāda uzvedība.

«Neatkarīgi no darba apstākļiem un apkārtējo rīcības brīžiem šķiet, ka ir cilvēki, kuriem dzīves jēga ir būt riebīgiem, kaitēt visiem, tostarp arī darba vietai un darba devējam. Reizēm tā ir viņu dzīves nostāja pret sliktajiem kapitālistiem. Otrkārt, cēlonis var būt aizvainojums pret darbavietu par kādu reālu vai iedomātu pāridarījumu. Treškārt, tā var būt organizācijas kultūras iezīme – organizācijā gluži vienkārši var būt pieņemts, ierasts tā rīkoties. Piemēram, valsts pārvaldē itin bieži varam sastapties ar tā dēvēto gaiteņu futbolu, kur palīdzības meklētājs tiek nosūtīts no viena speciālista pie nākamā, lai beigās nonāktu sākumpunktā,» stāsta R. Lazda.

Organizāciju psihologs, Latvijas Universitātes lektors Uldis Pāvuls sanāksmju kavēšanu un klusēšanu tajās vērtē kā slēptās agresijas izpausmes. Viņš ir aprēķinājis, ka atkarībā no darbinieka algas un dalībnieku skaita darba devējam viena sanāksme izmaksā 50–100 eiro un, ja darbinieku rīcības rezultātā tā ir neefektīva, pasīvā agresija var radīt materiālus zaudējumus, tāpēc savā ziņā var tikt vērtēta kā perfekts noziegums. Kā biežāk sastopamos slēptās agresijas veidus U. Pāvuls min darbu izpildes termiņu pabeigšanas kavēšanu, strīdēšanos ar kolēģiem par nenozīmīgām lietām, kurnēšanu, biežas nopūtas un nekonsekvenci. Tāpat novērojama ir arī darba kavēšana, ilgāki pārtraukumi, vēlāka atnākšana un agrāka aiziešana un pat mājās palikšana.

Visu rakstu Trauksmes signāls – slēptā agresija lasiet 28. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mulsinoši dati par ievērojamu Latvijas eksporta pieaugumu uz Krieviju

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam,20.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Par vienu rezerves daļu cīnās desmit pretendentu

Armanda Vilciņa,26.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas karš Ukrainā ļoti sarežģījis visas līdzšinējās piegādes ķēdes, kuras jau bija ietekmētas Covid-19 ierobežojumu dēļ, tādēļ aviācijas nozare pašlaik saskaras ar milzīgu rezerves daļu trūkumu, atzīmē Deniss Žilkins, SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs.

Šī problēma bija aktuāla arī pirms kara sākuma, taču šobrīd cīņa par detaļām ir sīvāka nekā jebkad agrāk, norāda D.Žilkins, uzsverot, ka pašlaik uz katru pieejamo rezerves daļu pretendē aptuveni desmit aviokompānijas. Rezerves daļu krājumi izsīkst, un tirgū pieejamās detaļas savā īpašumā iegūst tikai tie komersanti, kas piegādātājam var piedāvāt augstāku cenu vai izdevīgākus līguma nosacījumus, teic SmartLynx Airlines operatīvais vadītājs, prognozējot, ka šī problēma nozarē, visticamāk, būs aktuāla vēl vismaz divus, trīs gadus.

Risinājuma nav

Aviācija ir stingri regulēta joma, kas pakļauta dažādām prasībām, tajā skaitā tehniskām, pauž D.Žilkins. “Pat pilnīgi jaunai lidmašīnai atsevišķas detaļas ir jāmaina pēc iepriekš noteikta stundu skaita vai nolidotajiem cikliem, kas nozīmē, ka arī jaunām lidmašīnām ir nepieciešamas rezerves daļas, bet to šobrīd ļoti trūkst. Gatavojoties lidojumu skaita pieaugumam pavasarī, aviokompānijas sāka pārbaudīt un apkopt lidmašīnas, kas Covid-19 laikā stāvēja dīkstāvē, kas nozīmē, ka rezerves daļas bija kritiski nepieciešamas, taču to vienkārši nebija, tādēļ daudzas lidmašīnas nevarēja atsākt lidojumus,” norāda D.Žilkins, piebilstot, ka šobrīd aviācijas nozare saskaras arī ar strauju degvielas cenu pieaugumu, kā arī darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankām aktīvi jāpiedalās nākotnes ekonomikas izveidē

LETA,03.11.2022

Valsts prezidents Egils Levits un Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda.

Foto: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankām ir aktīvi jāpiedalās nākotnes zaļās ekonomikas izveidē, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" sacīja Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka banku loma ir jaunu kanālu izveidē zaļās enerģijas finansēšanai.

Klimata pārmaiņas un aiziešana no fosilās enerģijas ir lielākais mūsdienu izaicinājums, turklāt Krievijas agresija Ukrainā izraisījusi enerģētisko krīzi un pieaugošu inflāciju visā Eiropā, uzsvēra Levits.

Vienlaikus, Levita ieskatā, Krievijas agresija paātrinās pāreju uz tīrākiem enerģijas avotiem, kas patlaban vēl nenotiek pietiekami ātri.

Tādēļ, pēc viņa teiktā, patlaban ir īstais laiks atbrīvoties no atkarības no Krievijas fosilajiem energoresursiem.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra komunikācijas speciāliste Elīna Kresa, Levits konferencē arīdzan norādīja, ka 21.gadsimtā centrālo banku loma mainās, taču to neatkarība ir daļa no mūsdienu ekonomikas vispārpieņemtās gudrības, un tai arī turpmāk tādai jābūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pieņem likumu atbalsta sniegšanai Krievijas kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem

LETA,02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā pieņēma likumu, kas nosaka atbalsta pasākumus Krievijas īstenotā kara skartajiem Latvijas uzņēmējiem.

Likums "Pret Ukrainu vērstās Krievijas militārās agresijas dēļ piemēroto sankciju un pretpasākumu izraisīto ekonomisko seku pārvarēšanas atbalsta likums" pieņemts to uzņēmēju atbalstam, kurus skārušas minētās sekas.

Atbalsts tiks piešķirts finanšu instrumentu veidā, un uz to varēs pretendēt tie uzņēmēji, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas - samazinājies pieprasījums un apgrozījums, pārtraukti esošie līgumi, traucētas piegādes, pieaugušas cenas un apgrūtinātas turpmākas investīcijas.

Atbalsts tiks piešķirts aizdevumu, garantiju vai pašu kapitāla investīciju veidā. Atbalstu nepiešķirs tiem uzņēmējiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas. Tā piešķiršanas un administrēšanas nosacījumus un kārtību noteiks Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiks, kad ekonomika ir atkarīga no sala, un mūsu vērtību skalas augšgalā atgriežas brīvība.

Šī gadsimta trešā desmitgade ir sākusies kā drudžains barjerskrējiens – kad pasaule sāka uzelpot pēc kovida nelaimes, sekoja nākamā – Krievijas agresija Ukrainā, ieilgstošs karš ar visām no tā izrietošajām sekām enerģētikā, sociālajā sfērā, ekonomikā.

Virspusēji atskatoties uz šiem dažiem gadiem, pirmajā brīdī gribas tos pat nodēvēt par “zudušu laiku”, – galvenokārt dēļ iespējām, kas palikušas nepiepildītas, jo enerģija bija jāvelta likstu, krīžu un nelaimju pārvarēšanai. Tomēr tas nebūtu tiesa, jo katrs no milzīgajiem izaicinājumiem ir devis savas mācības. Kovids kvalitatīvi jaunā līmenī pacēla mūsu spēju cīnīties ar pandēmijām, kā arī lika pārvērtēt valstu attieksmi pret veselības aprūpi, pieprasīja mūs plaši un strauji ieviest digitālus risinājumus pakalpojumiem un mainīja darba ikdienu. Krievijas agresija ir stiprinājusi Eiropas un NATO partneru vienotību, karš lika pārvērtēt brīvības un demokrātijas nozīmi, kā arī – pamatīgi izmainīja valstu attieksmi pret savu enerģētisko drošību. Lai arī šīs ir bijušas (un aizvien ir) baismīgi dārgas mācības, tomēr nebūtu pareizi šo laiku “norakstīt” kā zaudētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

8. aprīļa rītā pirms muitnieku nomaiņas Terehovas muitas kontroles punktā sākās kratīšanas un aizturēts apkaunojoši liels korupcijas shēmā iesaistītu muitnieku skaits – 29. Kopš tās dienas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme vairākās intervijās ir centusies marginalizēt notikušā nozīmi, pretojoties muitas vadības atstādināšanai un Terehovā pieķerto kukuļdošanu saucot par "piecīšu ņemšanas tradīciju", 23.aprīlī raksta laikraksts Diena.

Patiesībā Terehovas muitnieku organizētajam grupējumam bijis pakalpojumu izcenojums, izstrādāta shēma kukuļu slēpšanai un sadalei, kas katram muitniekam mēnesī pie algas nodrošināja 2000 līdz 3000 eiro no "obščaka", kas pārmaiņus slēpts muitas punkta virtuvē, tualetē vai garderobēs, naudu sametot cepurē vai kastē, Diena uzzināja no oficiāla avota, kas ieņemamā amata dēļ ir informēts par izmeklēšanas detaļām.

Informāciju par muitnieku iekasēto kukuļu "obščaku" jeb kopējo katlu, kurā visa maiņa samet dežūras laikā iekasētos kukuļus, lai pēc tam sadalītu, VID Iekšējās drošības pārvalde bija konstatējusi mēnešiem ilgušas operatīvās darbības rezultātā, tieši tādēļ operāciju Terehovā 8. aprīļa rītā bija svarīgi veikt, pirms kukuļu fonds tiek sadalīts un maiņa izklīst pa mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija oktobrī: zelta rudens, zelta cenas? Ne gluži

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste,08.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazinoties energocenu kāpuma ietekmei, oktobrī inflācija Latvijā bija 2.1 %, norādot uz mērenu cenu pieaugumu viena gada laikā, savukārt salīdzinājumā ar situāciju pirms mēneša vidējais cenu līmenis pat ir nedaudz samazinājies.

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada.

Gada inflācija oktobrī Latvijā samazinājusies līdz 2,1% 

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet...

Jāatzīmē gan, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un “nogurdinātajai pirktspējai” arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties.

Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad. Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan “tepat” Ukrainā, gan tāltālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā.

Tomēr nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības komersantiem sniegs atbalstu 50 miljonu eiro apmērā

LETA,20.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja 50 miljonu eiro atbalsta piešķiršanu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem, lai mazinātu Krievijas militārās agresijas pret Ukrainu radītās sekas ekonomikai.

Ar programmai pieejamo finansējumu iespējams sniegt atbalstu aptuveni 400 komersantiem, balstoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja analītiķu aplēsēm. Atbalsta programmas finansējums ir vidēji 200 000 eiro katram komersantam.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais noteikumu projekts sagatavots, lai samazinātu militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā energoresursu cenu pieaugums, paredzot atbalstu apstrādes rūpniecības energoietilpīgiem komersantiem to darbības noturēšanai un turpināšanai.

Paredzēts atbalsts granta veidā. Uz atbalstu var pretendēt apstrādes rūpniecības energoietilpīgi komersanti, kurus ietekmējušas militārās agresijas sekas, kas izpaužas kā papildu izmaksas par energoresursiem krasa to cenu pieauguma dēļ, un atbalsts vienam komersantam nepārsniedz divus miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Globālais fenomens "mūžīgais darbaspēka trūkums" Latvijā – kā uzņēmumiem to risināt?

Aija Bite-Ozere, Tele2 personāla departamenta direktore,12.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē runā par jauno fenomenu darba tirgū – “mūžīgo darbaspēka trūkumu” (Forever Labor Shortage), kas ir tieši saistīts ar demogrāfiju.

Kopš 2. pasaules kara, kad tika piedzīvots demogrāfiskais sprādziens jeb augsta dzimstība (darbspējīgo iedzīvotāju skaits pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados pieauga par 17%, bet nākamajā desmitgadē – vēl par 19%), uzņēmumi ir bijuši priviliģētā stāvoklī, ilgstoši baudot darbaspēka pārpilnību.

Šobrīd šie darbinieki ir devušies vai dodas pensijā, savukārt dzimstība samazinās un darbaspēka trūkums, ar kuru saskaras lielā daļā valstu, visticamāk, tāds saglabāsies un, iespējams, vēl pasliktināsies, veidojot to, ko var saukt par “mūžīgo darbaspēka trūkumu”. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī Latvijā, tāpēc aktuāls ir jautājums – kā uzņēmumiem to risināt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Krāpnieki ārstiem izsūta rēķinus vairāku tūkstošu eiro apmērā

Lelde Petrāne,04.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija ir saņēmusi informāciju par jaunu krāpniecības veidu. Tas izpaužas kā piedāvājums ārstiem savus datus ievietot kādā ārzemju datu bāzē jeb ārstu reģistrā. Pēc datu veidlapas aizpildīšanas un nosūtīšanas ārsti par to vēlāk saņem rēķinu vairāku tūkstošu eiro apmērā. Policija aicina iedzīvotājus būt uzmanīgiem un nekļūt par krāpnieku upuriem.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir saņēmusi informāciju par krāpniecības veidu, kas izpaužas kā e-pastā sūtīts ārzemju uzņēmuma piedāvājums dažādu profesiju pārstāvjiem reģistrēties kādā datu bāzē. Lai tajā reģistrētos ir jāaizpilda atsūtītā anketa, kurā jānorāda personas un profila dati. Tāpat anketā ar maziem burtiem atsevišķā laukā ir norādīts, ka anketu aizpildījusī persona piekrīt, ka viņa datu ievietošana un uzturēšana datu bāzēm izmaksās aptuveni 1000 eiro gadā, turklāt līgums tiek noslēgts uz trim gadiem. Pēcāk informācijas iesniedzējs saņem rēķinu ar aicinājumu apmaksāt 3000 eiro. Gadījumā, ja persona norādīto summu nemaksā, ar viņu sazinās elektroniski uz norādīto e-pastu un telefoniski, cenšoties pārliecināt vai rast kompromisu, draudot ar parādu piedzinēju iesaistīšanu. No krāpnieku puses šobrīd aktīva uzmanība pievērsta tieši ārstniecības personālam, piedāvājot ārstiem viņu datus iekļaut dažādos reģistros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzticēšanās ir būtiska

Čena Lifanga, Huawei korporatīvā vecākā viceprezidente un valdes priekšsēdētāja,28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaule saskārusies ar ārkārtīgiem izaicinājumiem, nedrošību un sarežģījumiem. Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli un ietekmējusi gandrīz katru mūsu dzīves daļu. Radikāli ir ietekmēta mūsu personīgā brīvība ceļot, strādāt un rotaļāties, vairs nav iespējas to darīt tā, kā vēl pavisam nesen.

Pandēmija spēcīgi skārusi arī tautsaimniecību un to, kā notiek biznesa procesi. Īsā laika posmā attālinātais darbs no mājām kļuvis par jauno dzīves normu. Patiesi - visa veida digitalizācijas procesi ātri akselerējās. Ekonomikas digitalizācijas nozīme ir neaprakstāma.

Šī jaunā realitāte ir devusi papildus pievienoto vērtību un likusi uzsvaru uz uzticēšanās veidošanu un tās uzturēšanu. Tā ir spēcīgs pamats savstarpējai sadarbībai un inovācijām. Patiešām, uzticība, kas mūs visus saista, tagad ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Manuprāt, sabiedrības normu un tehnoloģiju mijiedarbība būs viens no galvenajiem ekonomikas izaugsmes virzītājiem nākamajā desmitgadē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs,09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK rekomendācija armijā saprasta kā pavēle, uzsākot reiderismam līdzīgas darbības pret uzņēmēju

Jānis Goldbergs,18.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par lietotnes "TikTok" aizliegšanu Latvijas teritorijā.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Artūrs Babuškins. Viņš aicina Latvijā bloķēt piekļuvi lietotnei "TikTok", jo, viņaprāt, tieši to "uzkrītoši daudz" izmanto Krievijas noziegumu slavināšanai, naida kurināšanai un sabiedrības šķelšanai.

"Protams, ir arī datu drošības apsvērumi, kuru dēļ vairākas valstis un Eiropas Savienība "TikTok" ir jau aizliegusi lietot saviem ierēdņiem," norāda Babuškins, skaidrojot, ka "TikTok" tiek aktīvi izmantots kā instruments Krievijas karā pret Ukrainu, un Krievija to izmanto, lai popularizētu noteiktus naratīvus, kas ir esot arī tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos. Tomēr atšķirībā no tradicionālajieme medijiem "TikTok" tiek izmantots īsais video formāts, kas ietekmējot visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zāļu ražotāji meklē izdzīvošanas ceļus

Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons,10.03.2022

Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Situācija ir sarežģīta, realizācijas apjomi ir samazināti teju uz pusi, nopietni strādājam ar zāļu cenu politiku Krievijā un piegādes pārorientējām no lidmašīnām uz kravas auto,” stāsta AS Grindeks padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans.

Viņš atzīst, ka tiek īstenots nopietns darbs Eiropas tirgū, lai tādējādi arvien mazāks kļūtu Krievijas tirgus īpatsvars. “Šāda tirgus pārorientācija sākās jau pirms pieciem gadiem. Ja pirms tam uzņēmuma produkcijas Eiropas tirgū (izņemot Latviju) tikpat kā nebija, tad tagad pārdošanas apjomi Eiropā ir lielāki nekā Krievijā,” uz lūgumu skaidrot tirgus nomaiņu atbild K. Lipmans.

Viņš atzīst, ka Baltkrievijā labi strādā pārstāvniecība, taču piegādes uz šo valsti kļuvušas sarežģītākas tieši transporta kontekstā. “Ukrainā notiek karš, tomēr zāles bija un būs pieprasītas neatkarīgi no tā, kas notiek,” uz jautājumu par Ukrainas tirgu atbild K. Lipmans. Viņš ir pārliecināts, ka arī šādā sarežģītā situācijā tiks sasniegti maksimāli iespējami labākie rezultāti. “Neviens no valdības nav interesējies par to, kā dzīvojam šajos laikos, par to, kāpēc ir tādas cenas zālēm aptiekās un kā tās rodas,” piezīmē K. Lipmans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados igauņu nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor Latvijas tirgu papildinājis ar vairāk nekā 400 dzīvokļiem, nākamgad paredzēts uzsākt projektus ar vēl aptuveni 250 dzīvokļiem.

Mūsu mērķis, attīstot nekustamā īpašuma projektus Latvijā, ir nodrošināt cilvēkiem maksimāli labāko vidi dzīvei un darbam, pastiprinātu uzmanību pievēršot gan energoefektivitātei un ilgstpējai, gan ērtībām, atzīmē Martti Krass, SIA Hepsor valdes loceklis. Viņš norāda, ka līdz šim Hepsor Latvijā īstenojis deviņus veiksmīgus projektus, kurus klienti novērtē, bet nākotnē vēlas palielināt savu portfeli gan dzīvojamo ēku segmentā, gan komercprojektu jomā, tuvāko gadu laikā ieguldot aptuveni 90 miljonus eiro.

Cik ilgi Hepsor darbojas Latvijas tirgū?

Mēs darbību Latvijā sākām 2017. gadā. Sākotnēji galvenokārt fokusējāmies uz dzīvojamā segmenta attīstīšanu, tāpēc gan toreiz, gan tagad būtisku uzmanību pievēršam projekta lokācijai. Jau pirmajai dzīvokļu ēkai mēs vēlējāmies atrast vietu, kas būtu mūsu potenciālajiem klientiem interesanta un saistoša - ar labu infrastruktūru, tuvu pilsētas centram, bet tajā pašā laikā arī gana zaļa un piemērota dzīvošanai. Tā nonācām pie Āgenskalna, jo šī apkaime, pēc mūsu domām, mums bija visatbilstošākā. Šo gadu laikā esam veiksmīgi īstenojuši vairākus projektus, un jāsaka, ka klienti tos ir novērtējuši, ļaujot mums ienākt tirgū un audzēt savus apjomus. Šobrīd Latvijā esam uzbūvējuši vairāk nekā 400 dzīvokļus un to skaits katru gadu palielinās. Tāpat jāpiebilst, ka kopš 2021. gada esam sākuši darboties arī komercsegmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv,09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Šis ir laiks vietējiem Baltijas investoriem

Jānis Šķupelis,23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu patīkami satraukts par investēšanu Baltijā, jo šobrīd daudzi starptautiskie spēlētāji šo tirgu pamet kara ietekmē. Vietējiem tā ir laba iespēja investēt un būvēt tirgus līderus, intervijā Dienas Biznesam saka INVL Asset Management valdes loceklis un privātā kapitāla daļas vadītājs, INVL Baltic Sea Growth Fund partneris Vitauts Plunksnis (Vytautas Plunksnis).

Latvijas skaidrajā atpalicībā no saviem Baltijas kaimiņiem viņš saskata to, ka te arī potenciāls augt ir lielāks. Tāpat tas var ļaut tikt pie izdevīgākiem darījumiem.

Vispirms pastāstiet par INVL Baltic Sea Growth fondu jeb Baltijas jūras izaugsmes fondu! Kāda ir tā pieeja?

INVL Baltic Sea Growth fonds ir 165 miljonu eiro liels privātā kapitāla fonds. Tas investē Baltijas un tai blakus esošo valstu uzņēmumos. Tā mērķis, dodot uzņēmumiem kapitālu izaugsmei, ir vietējos līderus padarīt par reģionālajiem līderiem. Tad mūsu mērķis ir pēc pieciem-septiņiem gadiem no šiem biznesiem iziet, kur mūsu daļa var tikt pārdota lielākiem fondiem, stratēģiskajiem investoriem, vai tas var notikt ar biržas starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās bankas attiecībā uz Krieviju te esot izdarījušas mājasdarbu

Jānis Šķupelis,11.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules kārtībai piedzīvojot zemestrīci, izmaiņas skars teju ikvienu tautsaimniecības sektoru. Šajā ziņā izņēmums nav arī banku sektors. Jāņem vērā, ka sankcijas būtiski krāvušas tieši pa Krievijas finanšu sektora spējām veikt teju jebkādas darbības. Faktiski neiespējama vai ļoti apgrūtināta kļuvusi Krievijas banku sadarbība ar Eiropu un otrādi. Tam visam, protams, būs ietekme arī uz Latviju.

Kopējā bilde gan tiek zīmēta tāda, ka tā Rietumvalstu banku biznesa daļa, kas saistīta ar Krieviju, jau gadiem – būtībā kopš Krievijas pirmā iebrukuma Ukrainā 2014. gadā – ir mazinājusies. Protams, nav arī tā, ka no Krievijas atkarīgās summas būtu mazas. Piemēram, Starptautiskās Norēķinu bankas dati liecina, ka gan Itālijas, gan Francijas bankām Krievijā ir kredītrisks 25 miljardu ASV dolāru apmērā. Savukārt Austrijai tas esot 18 miljardi ASV dolāru. Tiek izcelts, ka lielākais bizness ar Krieviju no Eiropas bankām ir UniCredit, Raiffeisen Bank International un Societe Generale.

Pagaidām daudzu Rietumu banku pārstāvji vismaz publiski komentē, ka ir vēl pāragri teikt, cik lielu robu šis viss nozīmēs gan to biznesam, gan ekonomikai kopumā. Skaidrs, ka robs būs ievērojams, to radīs arī ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Vismaz pieņēmums gan paliek, ka Eiropas banku sektors no Krievijas kļuvis izolētāks un būtiski lielākas problēmas notiekošais, ja droši vien neņem vērā dažus izņēmumus, sagādās Krievijas finanšu sektoram, kas vienā mirklī varētu būt nostādīts kraha priekšā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūtības piekļūt finansējumam ir viena no galvenajām problēmām, kas neļauj Eiropas Savienības (ES) uzņēmumiem paplašināt savu darbību, ceturtdien eirokomisāru amata kandidātu iztaujāšanā Eiropas Parlamentā (EP) uzsvēra Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kurš izvirzīts ekonomikas un produktivitātes komisāra amatam.

Viņš akcentēja, ka ES saskaras ar monumentāliem izaicinājumiem, ar kādiem tā nav saskārusies bloka pastāvēšanas vēsturē. Dombrovskis norādīja, ka kontinentā ir atgriezties karš - Krievijas brutālā un nelikumīgā agresija pret Ukrainu apdraud tās brīvību un pastāvēšanu, kā arī visu Eiropas drošības arhitektūru. Viņaprāt, tas liecina par lielākām ģeopolitiskām pārmaiņām, kas maina pasauli, kādu mēs to pazīstam.

ES ekonomikas un produktivitātes komisāra amata kandidāts klāstīja, ka šīs pārmaiņas apdraud starptautisko, uz noteikumiem balstīto kārtību. Turklāt ES saskaras ar daudzām citām nopietnām problēmām. Tās esot klimata pārmaiņas, pieaugošā globālā konkurence par kritiskajām tehnoloģijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstādē Tech Industry 2022 piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi

Db.lv,13.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālapstrādes un mašīnbūves izstādē "Tech Industry 2022", kas norisināsies no 19.maija līdz 21.maijam Ķīpsalā, piedalīsies 16 Ukrainas uzņēmumi, informē izstādes organizatori.

Vienotā Ukrainas nacionālajā stendā būs sastopami mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas un jauno tehnoloģiju uzņēmumi no Ukrainas, tostarp metāla lāzergriešanas iekārtu ražotājs "Aramis Laser Systems", metāla pretkorozijas aizsardzības jomas uzņēmums "Escal", dzelzs lējumu ražotājs "Metalit" un smago kravas automašīnu, piekabju, lauksaimniecības un speciālās tehnikas ražotājs "VARZ".

Izstādē būs arī uzņēmums "Dniprodzerzhynsk Steel Plant", kas specializējas autobūves lējumu ražošanā, un lauksaimniecības tehnikas ražotājs "Egritech", kas sniedz inženiertehniskos pakalpojumus.

Tāpat izstādē piedalīsies uzņēmums "Dniprovagonmash", kas ražo kravas vagonus dzelzceļiem un dažādām projektēšanas, ražošanas nozarēm. Būs arī uzņēmums "Triada Welding", kas specializējas inženiertehnisko pakalpojumu sniegšanā un tehnoloģiju izstrādē, metāla iekārtu ražotājs "Variant AgroBuild", kā arī krāsas, lakas un pārklājumu ražotājs "Leader Group International".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem līdz 1,25%.

ECB padomes sēdē Frankfurtē arī nolemts palielināt noguldījumu iespējas uz nakti likmi līdz 0,75% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi līdz 1,5%. Arī abas šīs likmes palielinātas par 0,75 procentpunktiem.

Tas ir lielākais procentlikmju paaugstinājums ECB vēsturē.

"Šis būtiskais solis pietuvina pāreju no līdzšinējā ļoti stimulējošo monetārās politikas procentlikmju līmeņa uz tādu procentlikmju līmeni, kas vidējā termiņā veicinās savlaicīgu inflācijas atgriešanos ECB 2% mērķa līmenī," norādījusi padome.

Naudas drukāšana iedzinusi pasauli dziļos parādos 

Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka kopā ar ASV Federālo rezervju sistēmu īstenojusi...

"Balstoties uz pašreizējo novērtējumu, padome sagaida, ka vairākās turpmākajās sanāksmēs tiks turpmāk paaugstinātas procentlikmes, lai mazinātu pieprasījumu un nodrošinātos pret ilgstošu augšupvērstu inflācijas gaidu pārmaiņu risku," teikts padomes paziņojumā.

"Inflācija joprojām ir pārāk augsta, un iespējams, ka tā ilgstoši pārsniegs mērķa līmeni," brīdina padome.

Gada inflācija eirozonā jūlijā palielinājusies līdz rekordaugstam līmenim - 9,1%, liecina Eiropas Savienības statistikas departamenta "Eurostat" ātrais novērtējums.

"Strauji augošās enerģijas un pārtikas cenas, pieprasījuma spiediens dažos sektoros saistībā ar tautsaimniecības atkalatvēršanos, kā arī piegādes traucējumi joprojām nosaka inflācijas kāpumu," konstatē padome.

Jau ziņots, ka iepriekšējā sēdē 21.jūlijā ECB padome nolūkā cīnīties pret augsto inflāciju nolēma īstenot pirmo procentlikmju paaugstinājumu 11 gadu laikā.

ECB ceturtdien publiskoja arī jaunākās makroekonomikas prognozes. Tās liecina, ka inflācija eirozonā būs vidēji 8,1% 2022.gadā, 5,5% 2023.gadā un 2,3% 2024.gadā.

"Pēc kāpuma 2022.gada pirmajā pusgadā jaunākie dati liecina, ka eirozonas tautsaimniecības izaugsmes temps būtiski samazinājies, un gaidāms, ka šā gada atlikušajos mēnešos un 2023.gada pirmajā ceturksnī tautsaimniecībā iestāsies stagnācija," norāda padome.

"Ļoti augstās enerģijas cenas samazina iedzīvotāju ienākumu pirktspēju, un, lai gan piegādes problēmas mazinās, tās joprojām ierobežo tautsaimniecības aktivitāti. Turklāt nelabvēlīgā ģeopolitiskā situācija, īpaši Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu, mazina uzņēmumu un patērētāju pārliecību," sacīts padomes paziņojumā.

ECB jaunākās prognozes paredz eirozonas ekonomikas izaugsmi par 3,1% 2022.gadā, par 0,9% 2023.gadā un par 1,9% 2024.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somija 4.aprīlī oficiāli kļuvusi par 31.NATO dalībvalsti, noslēdzot iestāšanās procesu ar nepieciešamo dokumentu deponēšanu.

Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.

Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.

"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.

Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Nacionālās Mākslu vidusskolas ēkas pārbūves pabeigšanai plānots piesaistīt 2,3 miljonus eiro

Db.lv,28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pabeigtu Mākslu izglītības kompetences centra "Nacionālā Mākslu vidusskola" (NMVsk) ēkas pārbūves darbus, Kultūras ministrija (KM) plāno piesaistīt 2,3 miljonus eiro no Eiropas Savienības (ES) kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam,* projekta īstenošanas termiņu pagarinot līdz nākamā gada 31.decembrim.

Ēkas pārbūve tiek veikta NMVs struktūrvienības "Jāņa Rozentāla mākslas skola" darbības nodrošināšanai. Būvdarbi tika uzsākti 2021.gada nogalē. Kritisku ietekmi uz būvdarbu izpildi radīja Krievijas militārā agresija pret Ukrainu un pret Krieviju un Baltkrieviju ieviestās sankcijas pēc 2022.gada 24.februāra, kā rezultātā būvdarbu veicējam radās būtiskas finansiālās grūtības būvdarbu līguma izpildē. Lai arī NMVsk aktīvi iesaistījās dažādu risinājumu meklēšanā, tai skaitā, bet ne tikai, vienojoties par kara izraisītā sadārdzinājuma kompensēšanu, būvnieks nespēja nodrošināt būvdarbu veikšanu un sāka pieļaut būtiskus būvdarbu līguma pārkāpumus, kā rezultātā 2023.gada sākumā Skola līgumu izbeidza. Būvnieks nesadarbojās ar Skolu izpildīto būvdarbu un dokumentācijas nodošanā, līdz ar to Skola bija spiesta organizēt būvnieka veikto būvdarbu apjoma un kvalitātes ekspertīzi, kas savukārt iekavēja atlikušo būvdarbu iepirkuma izsludināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru