Pieaug summas, kuras deputāti sadala mērķdotācijās. Sistēma nerada pārliecību par valsts naudas lietderīgu izmantošanu. "Šī nav politiķu privāti nopelnīta nauda, tā ir tāda pati nodokļu maksātāju nauda kā visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti pēc konkrētiem noteikumiem," norāda Valsts kontroliere Inguna Sudraba, kritizējot naudas dalīšanu pēc politiskajām simpātijām.
Saskaņā ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas aplēsēm, 2006. gada budžeta grozījumos pēc valdošās koalīcijas partiju, TB/LNNK un Saskaņas centra deputātu priekšlikumiem mērķdotācijās dažādiem pasākumiem tika sadalīti jau 4.948 milj. Ls.Gan saskaņā ar šī gada budžeta grozījumiem, gan iepriekšējos gados pateicoties parlamentāriešu labvēlībai līdzekļi tikuši piešķirti gan dažādu pašvaldību skolu, baznīcu un kultūras namu remontiem, gan bērnu rotaļlaukumu iekārtošanai, gan tautas un sporta tērpu iegādei dažādiem deju un sporta kolektīviem, gan grāmatu un bukletu izdošanai, gan dažādu nevalstisku organizāciju pasākumiem.
Dala pēc simpātijām
"Šī nav politiķu privāti nopelnīta nauda, tā ir tāda pati nodokļu maksātāju samaksāta nauda kā visi valsts budžeta līdzekļi, kas tiek sadalīti pēc konkrētiem noteikumiem," uzsver Valsts kontroliere Inguna Sudraba. Viņasprāt, prakse, kad Saeimas deputāti pēc saviem ieskatiem sadala daudzos tūkstošos un pat miljonos mērāmas summas nav uzskatāma par īsti normālu, jo deputāti, atbalstot vai noraidot kādu budžeta līdzekļu pieprasījumu, nevar izvērtēt, vai līdzekļu piešķiršana konkrētajam projektam ir lietderīga un pamatota. Tāpat pastāvot bažas, ka dažos gadījumos līdzekļu pieprasītāji iet vieglāko ceļu un tā vietā, lai aizstāvētu savus projektus ministrijās, tos vienkārši iesniedz Saeimas deputātiem, kas tos atbalsta vai noraida pēc saviem ieskatiem vai politiskajām simpātijām.
Jāuztic ministrijām
Pēc I. Sudrabas teiktā, tā dēvēto "jumtu naudu" būtu jāaizstāj ar lielāku līdzekļu piešķiršanu vai jaunu budžeta programmu izveidi atbildīgajās ministrijās, lai ikviena pašvaldība varētu pretendēt uz līdzekļiem, piemēram, skolas logu un durvju nomaiņai, iesniedzot attiecīgu projektu un varbūt pat piedaloties projektu konkursā. "Ja deputāti redz, ka jautājums par budžeta līdzekļu piešķiršanu skolu vai slimnīcu sakārtošanai ir aktuāls, viņiem tā vietā, lai dotu naudu, būtu jādod valdībai uzdevums to risināt," uzsver valsts kontroliere.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš Db sacīja, ka jau tuvākajā laikā, iespējams, pirms 2007. gada budžeta likuma iesniegšanas Saeimā, Finanšu ministrija veiks analīzi par ar Saeimas deputātu lēmumiem sadalīto līdzekļu izlietojumu. Ar to tikšot iepazīstināta gan valdošā koalīcija, gan parlamenta deputāti, taču ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums, visticamāk, tikšot iekļauts arī nākamā gada budžetā. "Ir lietas, no kurām nav iespējams atteikties, jo visiem politiķiem ļoti patīk kādam palīdzēt," sacīja O. Spurdziņš.
Izlietojums - neskaidrs
Pastāvošā sistēma arī nerada pārliecību par piešķirto valsts līdzekļu izmantojumu. Db Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā www. iub.gov.lv esošajā sludinājumu arhīvā pārbaudot, vai līdzekļu saņēmēji ir izsludinājuši iepirkumu konkursus, lai īstenotu projektus, kam 2005. gada budžeta grozījumos paredzēti valsts budžeta līdzekļi, konstatēja, ka tikai vienā gadījumā no desmit pēc nejaušības principa izvēlētiem gadījumiem, līdzekļu saņēmējs pēc budžeta grozījumu pieņemšanas pērnā gada augustā, ir izsludinājis konkursu. Proti, Krāslavas slimnīca, kam pēc Jaunā laika priekšlikuma bija piešķirti 21 400 Ls, bija izsludinājusi konkursu par anestezioloģiskās aparatūras iegādi, savukārt citi līdzekļu saņēmēji, kuriem piešķirtās summas svārstījās no 4500 Ls līdz 22 000 Ls, spriežot pēc www.iub.gov.lv sludinājumu arhīvā atrodamās informācijas, nebija veikuši nedz iepirkumu konkursus, nedz cenu aptaujas, nedz sarunu procedūras. Tā, piem., iepirkumu konkursus laikā no 2005. gada 1. augusta līdz 31. decembrim nav izsludinājusi nedz Balvu pašvaldība, kam pēc Tautas partijas priekšlikuma tika piešķirti 20 000 Ls pašvaldības datortīkla izveidei, nedz Bauskas pašvaldība, kam pēc deputāta Andreja Radzeviča ierosinājuma budžetā tika paredzēti 15 000 Ls Bauskas 1. vidusskolas stadiona rekonstrukcijas projekta izstrādei. Jāatzīmē, ka, saskaņā ar tobrīd spēkā esošām likuma normām, pasūtītājiem cenu aptauja vai sarunu procedūra bija jāveic, ja paredzamā līgumcena bija no 1000 Ls līdz 10 000 Ls, bet paredzamā būvdarbu cena - no 1000 Ls līdz 50 000 Ls.
Nepaspēj apgūt
Valsts kontroliere I. Sudraba norāda, ka, ņemot vērā, ka dažādi līdzekļu pieprasījumi Saeimai tiek iesūtīti visa gada garumā, bet budžeta grozījumi parasti tiek veikti gada beigās, nevar izslēgt iespēju, ka daļa no projektiem jau ir realizēti, izmantojot finansējumu no citiem avotiem. Arī finanšu ministrs O. Spurdziņš atzīst, ka ir bijuši gadījumi, kad ar Saeimas deputātu gādību piešķirtais finansējums netiek apgūts un, ņemot vērā, ka pašvaldības to nedrīkst izmantot citiem mērķiem, šie līdzekļi tiek novirzīti valsts budžeta deficīta segšanai.
Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Db atzina, ka pavaldībām, kas tikai gada pēdējos mēnešos saņem būtisku finansējumu savu pasākumu finansēšanai, ir grūti piešķirto naudu apgūt.
Deputātiem nav skaidru kritēriju
Saeimas frakciju pārstāvji, pēc kuru iesniegtajiem priekšlikumiem valsts budžeta līdzekļi tiek atvēlēti dažādu pasākumu finansēšanai, atzīst, ka naudas izlietojumu īpaši nekontrolē.
Deputāti gan ir pārliecināti, ka Finanšu ministrija un Valsts kontrole rūpīgi pārbauda, vai piešķirtie līdzekļi tiek izmantoti tiem projektiem, kam tie paredzēti.
Savukārt Valsts kontroliere Inguna Sudraba atzīst, ka viņas vadītā institūcija gan pārbauda, vai valsts nauda tiek izmantota atbilstoši tās piešķiršanas mērķiem, tomēr arī Valsts kontrolei ir visai sarežģīti izkontrolēt, kā naudu izlieto simtiem saņēmēju, kam tie piešķirti ar Saeimas deputātu gādību. "Mēs nekad nevarēsim izkontrolēt katru projektu un katra lata izlietojumu," viņa uzsver.
Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta speciālists Edgars Zagorskis Db skaidroja, ka, saskaņā ar likumu Par budžeta un finanšu vadību, par piešķirto budžeta līdzekļu izlietojumu ir atbildīgi pašvaldību un citu līdzekļu saņēmējorganizāciju vadītāji. "Finanšu ministrija atzīst, ka sistēmu ir nepieciešams pilnveidot," viņš uzsvēra.
Pārbauda tikai daži
Latvijas Pirmās partijas (LPP) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Šmits stāsta, ka cenšas pārbaudīt, vai piešķirtie līdzekli sasnieguši to īsto adresātu.Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Db atzina, ka vairākkārt ierosinājis ldzekļu piešķiršanu dažādiem Pūres pagasta pašvaldības pasākumiem un ir pārliecinājies par to izlietojumu, jo pats šajā pašvaldībā dzīvo. "Man personiski nav ne mazāko šaubu, ka visi pasākumiem pieširtie līdzekļi tiek izmantoti pareizi. Arī tad, ja pašvaldībai nauda paliek pāri, tos nedrīkst izmantot citiem mērķiem kā vien tiem, kam tie piešķirti," sacīja A. Brigmanis.
Tautas partiju pārstāvošais Jānis Lagzdiņš un Saskaņas centra deputāts Andrejs Klementjevs, kuru pārstāvētās partijas ir aktīvas budžeta līdzekļu piešķiršanas ierosinātājas, ir pārliecināti, ka šie līdzekļi vienmēr tikuši izmantoti tā, kā paredzēts. "Pārbaudīšana nav deputātu kompetencē, bet es nezinu nevienu gadījumu, kad pašvaldības būtu izmantojušas naudu citiem mērķiem," uzsvēra J. Lagzdiņš.
Pamatojas uz lūgumiem
Deputātu priekšlikumi lielākoties top, balstoties uz deputātu saņemtajām vēstulēm, kurās dažādas pašvaldības, nevalstiskās organizācijas un citi izklāsta savas vajadzības. "Mēs nevaram izpildīt pat vienu trešdaļu šo lūgumu," stāsta A. Brigamanis, atzīstot, ka dažkārt naudas lūdzēji sūtot deputātiem arī projektu tāmes un citus dokumentus, taču tie netiekot īpaši izvērtēti. LPP deputāti, gatavojot priekšlikumus budžeta likumam un tā grozījumiem, parasti atbalstot tos, kas atbilst partijas programmatiskajām nostādnēm, atzina J. ·mits. Savukārt Tautas partijai galvenais kritērijs naudas pieprasījumu izvērtēšanai esot "valstiskā nepieciešamība", kuru deputāti cenšoties apzināt, apspriežoties ar pašvaldību vadītājiem un nozaru ministrijām, stāstīja J. Lagzdiņš.
