Līdz ar finanšu tehnoloģiju straujās attīstības radītajām iespējām, no šodienas Eiropas Savienībā (ES) stājas spēkā vienotas prasības kolektīvā finansējuma pakalpojuma sniedzēju reģistrācijai, darbības veikšanai un uzraudzībai.

Prasības nosaka pagājušā gada nogalē pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai.

Valdība 12.oktobrī atbalstīja Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likumprojektu, izveidojot normatīvo regulējumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka šobrīd izaicinājums finanšu sektora tālākai attīstībai ir straujā tehnoloģiju attīstība, kas var pārvirzīt finanšu pakalpojumu sniedzējus no tradicionālajiem pakalpojumu sniedzējiem uz jauniem, kā arī ļauj tradicionālo finanšu pakalpojumu sniedzējiem ieviest jaunus inovatīvus pakalpojumus.

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) neatbalsta Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu pilnīgu atcelšanu, vienlaikus ierosinot Saeimai izvērtēt nepieciešamību noteikt adekvātu iespējamo priekšvēlēšanu izdevumu summu, biznesa portālu Db.lv informēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece.

Tādējādi tiks nodrošināts minētā likuma mērķis, kas nosaka partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai, norāda KNAB.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam Mārim Krastiņam nosūtītajā vēstulē KNAB atzīst, ka priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi ir nepieciešami, lai ierobežotu partiju atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Tādējādi 2004.gadā likumā ieviestās likuma normas mērķis un jēga ir mazināt partiju atkarību no ziedotājiem un censties nodrošināt lielāku vienlīdzību finanšu nodrošinājuma ziņā partiju starpā priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 10.pantā ietvertās normas nosaka atbildību par priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumu neievērošanu, kā arī politisko organizāciju (partiju) pienākumus, pārsniedzot noteikto priekšvēlēšanu izdevumu apmēru.

Ievērojot, ka jau kopš pērnā gada maija Latvijā iespējams reģistrēt kolektīvās finansēšanas platformas, kā arī to, ka Dienā pirms regulējuma stāšanās spēkā esam veidojuši publikāciju sēriju par pūļa aizdevumu platformu Crowdestor OU, kas ir Igaunijā reģistrēts uzņēmums ar sazarotu saistītu uzņēmumu (SIA) tīklu Latvijā, lūdzam Latvijas Banku, kas ir nozares uzraugs, komentēt pašreizējo situāciju un likumisko rāmi dažādos gadījumos.

Dažādu ekspertu atbildes apkopojis Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns.

No kura brīža Latvijā varēja uzsākt kolektīvās finansēšanas platformu reģistrāciju. Cik šobrīd Latvijā ir oficiāli reģistrētu kolektīvās finansēšanas platformu?

Vienotais Eiropas Savienības regulējums (regula Nr. 2020/1503) kolektīvās finansēšanas jomā Latvijā un visā pārējā Eiropas Savienībā tiek piemērots no 2021. gada 10. novembra. Savukārt Latvijas nacionālais Kolektīvās finansēšanas likums stājās spēkā 2022. gada 4. maijā. Ar šo likumu par regulas piemērošanas kompetento iestādi tika noteikta Finanšu un kapitāla tirgus komisija (šobrīd Latvijas Banka kā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas saistību un tiesību pārņēmēja), un tā varēja uzsākt oficiālu pieteikumu pieņemšanu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju darbības atļauju saņemšanai.

Saskaņā ar PROVIDUS projekta "Atklāti par 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas finansēm" datiem, Tautas partija līdz 2006. gada 1. oktobrim priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus bija pārkāpusi par 423 143 LVL. Savukārt Latvijas Pirmā partija par 241 849 LVL. Šie pārkāpumi radušies, reklāmu izvietojot gan pašām politiskajām partijām, gan to kampaņas rīkotāju izveidotām juridiskām personām. Biedrība "Sabiedrība par vārda brīvību", kas izveidota, lai dotu iespēju Tautas partijai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 11 stundas un 18 minūtes ilgu Tautas partiju slavinošu politisko reklāmu, kopā iztērējusi 506 583 LVL. Savukārt Tautas partija savā vārdā izvietojusi reklāmu par 195 613 LVL. Kopsummā partija reklāmas tēriņos sasniegusi LVL 702 196 LVL un par 423 143 LVL pārkāpusi Partiju finansēšanas likumā noteiktos priekšvēlēšanu kampaņas izdevumu ierobežojumus. Tādejādi TP atļautos kampaņas izdevumus (279 053 LVL) pārtērējusi 2,5 reizes. Savukārt nodibinājums "Pa saulei", kas izveidots, lai dotu iespēju Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa apvienībai reklamēties lielākā apjomā nekā pieļauts Partiju finansēšanas likumā, izvietojot 4 stundas un 36 minūtes ilgu LPP/LC slavinošu politisko reklāmu, iztērējis 309 365 LVL. LPP/LC savā vārdā izvietojusi reklāmu par 54 344 LVL, partijas priekšsēdētājs A. Šlesers par 84 033 LVL, mediju uzņēmumi Shark media un Creative media services kopā 61 557 LVL dārgu LPP/LC slavinošu reklāmu, LPP – 11 603 LVL vērtu reklāmu. Kopsummā LPP/LC reklāmai iztērēti 520 902 LVL. Tādā veidā LPP/LPP Partiju finansēšanas likumā noteiktos kampaņas izdevumu ierobežojumus pārtērējusi gandrīz divas reizes (1,8 reizi). Šādā veidā divas no valdošajām partijām – TP un LPP ir iznīcinājušas partiju finansēšanas likumā noteikto kampaņas izdevumu ierobežojumu jēgu. Šie ierobežojumi tika ieviesti 2004. gadā, lai padarītu partijas mazāk atkarīgas no to sponsoriem un nostiprinātu Satversmē noteikto vienlīdzīgo vēlēšanu principu. Trešajā vietā tēriņu ziņā ir ZZS, kas kopsummā reklamēta par 199 759 LVL. Savā vārdā tā izvietojusi 107 910 LVL dārgu reklāmu, tomēr kopējā izdevumu summā ieskaitīti tās premjera kandidāta A. Lemberga politiskajai reklāmai iztērētie 80 086 LVL un Media Planning Group ZZS reklāmai iztērētie 11 763 LVL. ZZS reklāmas izdevumu "griestus" vēl nav sasniegusi. Ceturtajā vietā reklāmas tēriņu ziņā ir LSDSP, kas politisko reklāmu izvietojusi par 151 084 LVL, tai seko Saskaņas Centrs, kas iztērējis 127 901 LV, TB/LNNK ar 107 314 LVL lieliem tēriņiem un Jaunais laiks, kas reklāmas izvietošanai iztērējis 72 530 LVL. PROVIDUS uzskaita tikai tās izmaksas, kas partijām vai ar tām saistītām personām rodas par reklāmas izvietošanu medijos. Ārpus uzskaites paliek tādi izdevumi kā vides reklāmas, kampaņas sagatavošanas, reklāmu filmēšanas, honorāru un citi izdevumi. Pamatojoties uz šo, PROVIDUS ir pamats uzskatīt, ka TP un LPP/LC priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojuma pārkāpums faktiski varētu būt vēl lielāks.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Saskaņā ar likumā uzlikto pienākumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk tekstā – KNAB) priekšnieks iesniedzis tiesai prasību par partijas LPP/LC darbības apturēšanu, jo minētā partija arī pēc rakstveida brīdinājuma nav izpildījusi likumā noteiktās prasības un nav pārskaitījusi valsts budžetā pretrunā ar Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumu saņemta ziedojuma daļu 2 938,90 latu apmērā.

Veicot 2005.gadā saņemta ziedojuma (5 000 latu) likumības un patiesuma pārbaudi, kā arī izvērtējot tās gaitā gūtos pierādījumus un paskaidrojumus, KNAB konstatēja, ka viena fiziska persona ziedojusi naudas summu, kas pārsniedz viņas ienākumus iepriekšējos trijos gados (2002.-2004.), tādējādi pārkāpjot Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā noteikto, proti, ziedojuma daļa 2 938,90 latu apmērā veikta no ienākumiem, kuri neatbilst likuma prasībām.

Saskaņā ar likumā uzlikto pienākumu KNAB priekšnieks 2007.gada jūlijā pieņēma lēmumu uzdot LPP ieskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus.

Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

No politisko partiju apvienības Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis. Partiju grasās pamest arī citu nodaļu biedri.

Aģentūrai BNS Vilnītis pastāstīja, ka pagājušonedēļ notika LPP/LC Liepājas nodaļas aktīvāko biedru sanāksme, kurā visi nolēmuši uzrakstīt iesniegumu par izstāšanos no partijas. Partiju nolēmuši pamest uzņēmēji Gunvaldis un Tālivaldis Vēsmiņi, ārste Laila Atiķe, uzņēmuma Elme Messer Metalurgs vadītājs Silvis Fridrihsons, uzņēmuma Liepājas metalurgs personāla daļas vadītājs Atis Deksnis, Latvijas gāzes Liepājas iecirkņa vadītājs Aivars Ķirsis un citi.

Viņš norādīja, ka no LPP/LC plāno izstāties arī vairāki valdes locekļi un citu partijas nodaļu pārstāvji, tostarp atsevišķu novadu vadītāji. Šonedēļ visi LPP/LC biedri, kas nolēmuši izstāties no partijas, plāno nākt klajā ar kopīgu paziņojumu.

«Šķēle vairs nav jaunais un dusmīgais, bet vīrs ar pusmūža pieredzi un arī izskatu,» vērtējot Tautas partijas līdera Andra Šķēles atgriešanos politikā, DB atzīst biznesa un sabiedrisko attiecību konsultants Mārcis Bendiks, kurš TP līderim deva padomus viņa pirmās un trešās valdības laikā.

Tieši no tā, vai un kā TP un LPP/LC spēs atrast kopsaucēju starp A. Šķēli un Aināru Šleseru, kurš asociējas ar jauna un enerģiska politiķa tēlu, lielā mērā būšot atkarīgs, vai abām partijām izdosies konsolidācija, lai kopīgā sarakstā startētu 10. Saeimas vēlēšanās. Abas partiju tēls balstās to līderos, kas sevi pozicionē vienā un tajā pašā nišā kā rīcības cilvēkus, tādēļ rodas jautājums, vai A. Šleseram un A. Šķēlem pietiktu vietas konsolidētā politiskajā spēkā. «Šķēle taisa lielo bildi, bet Šlesers dzen konkrētas vagas,» par to saka M. Bendiks.

Kā piemēru kādreizējais A. Šķēles padomnieks min rīcības plānu, ko TP piedāvājis premjeram – tajā esot bijušas «prasības domājot par valsti», kamēr LPP/LC piedāvājumā, kuru pirms Lieldienām iesniedza A. Šlesers, dominējušas konkrētas prasības par «otro skrejceļu Rīgas lidostā». Ja abi spēs viens otru šādi papildināt, sadarbība esot iespējama. Atšķirībā no A. Šķēles, A. Šlesers vēl nav pateicis, vai kandidēs Saeimas vēlēšanās un sola to paziņot LPP/LC kongresā 5. jūnijā.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

«Andris Šķēle un Ainārs Šlesers kopā ir vairāk nekā katrs atsevišķi un arī vairāk nekā tikai AŠ+AŠ. Tas ir AŠ kvadrātā,» tā DB stāsta kāds Tautas partijas un LPP/LC konsolidācijai tuvu stāvošs avots. Tādēļ topošo vēlēšanu apvienību nolemts pieteikt zem lozunga (AŠ)2.

Lai ar šo tandēmu apradinātu abu partiju biedrus, tuvākajās nedēļās līdz TP un LPP/LC kongresiem, kas plānoti attiecīgi 22. maijā un 5. jūnijā, A. Šķēle un A. Šlesers kopīgi apbraukās reģionus, tiekoties ar abu partiju mēriem, nodaļu cilvēkiem. Pirmais pasākums notiks nākampiektdien Rēzeknē, pēc tam arī Gulbenē, Jelgavā, Daugavpilī un Liepājā. 29. maijā plānots uzņēmēju kustības Par labu Latviju pasākums, kurā tiks pausts atbalsts šai TP un LPP/LC apvienībai.

Tas, par ko A. Šķēle un A. Šlesers paziņos trešdien kopīgajā preses konferencē būs TP un LPP/LC «piecu punktu plāns» ar kopīgo redzējumu par valsts ekonomisko attīstību. Darba grupa, kas strādā pie abu partiju programmātisko nostādņu tuvināšanas, vienojušās par kopīgu pozīciju nodokļu politikā, kas vērsta uz nodokļu sloga pārlikšanu no darba ņēmējiem uz kapitālu un patēriņu, rosinot likumā par nodokļiem un nodevām noteikt, ka nodokļu slogs nedrīkst pārsniegt 32% no IKP. TP un LPP/LC arī vienojušās prasībā, ka līdz 1. septembrim Saeimā jāiesniedz 2011. gada budžeta projekts, lai būtu skaidrs, uz kā rēķina notiks budžeta deficīta konsolidācija pusmiljarda latu apmērā. TP un LPP/LC vienojušās par kopīgu redzējumu ministriju skaita samazināšanā pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kur domstarpības pagaidām saglabājas tikai par Kultūras ministrijas iespējamo pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, ko neatbalsta TP. Abas partijas rosinās alternatīvu Fiskālās disciplīnas likumu, nosakot tajā, ka nākamajos piecos gados publiskā sektora budžets netiks palielināts, bet gados, kad būs IKP pieaugums, pārpalikums būtu noguldāms stabilizācijas fondā un novirzāms ārējā parāda atmaksai. Visbeidzot TP un LPP/LC vienojušās virzīt alternatīvu redzējumu mikrouzņēmumu nodoklim, kas, piemēram, atšķirībā no valdības piedāvātā modeļa neuzliktu kritēriju par 500 latu algu. TP un LPP/LC domā, ka šis limits, ja arī nosakāms, drīzāk būtu 1000 latu robežās.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Tautas partijas līderis Andris Šķēle sestdien partijas kongresā aicinās balsot par vēlēšanu apvienības izveidi ar LPP/LC, kurā plānots deleģēt pārstāvjus arī no uzņēmēju organizācijas Par labu Latviju!

5. jūnijā kongresā līdzīgs lēmums būs jāpieņem LPP/LC, bet 12.jūnijā notiks kustības Par labu Latviju! kopsapulce, kurā tiks paziņots par plašas vēlēšanu apvienības izveidi startam 10. Saeimas vēlēšanās. Seko šie notikumiem db.lv Twitter profilā!

Sestdien TP kongresā, kas notiks Dailes teātrī, plānotas arī viesu uzrunas. Tribīnē kāps LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, partijas Ogres novadam priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, kā arī kustības Par Labu Latviju dibinātāja uzņēmēja Ieva Plaude-Rēlingere.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Pieaugot interesei par alternatīvās finansēšanas veidu crowdfunding (pūļa finansēšana), strauji aug arī kolektīvās finansēšanas platformu skaits. Lai pārvaldītu un pārredzētu konkrēto nozari, Latvijā nodibināta pirmā pūļa finansēšanas platformu asociācija “Latvian Crowdfunding Association”.

“Latvian Crowdfunding Association” apvienos Latvijā strādājošās kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzējus. Asociācijas galvenie mērķi ir veicināt konkrētās nozares pārredzamību un pārvaldību, kā arī nodrošināt Latvijā strādājošo kolektīvās finansēšanas pakalpojuma sniedzēju interešu pārstāvību un īstenošanu nacionālā un starptautiskā līmenī.

Šī gada novembrī Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, tai skaitā Latvijā, sāks piemērot spēkā stājušos Regulu par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai jeb “Crowdfunding regulu”. Lai vēlreiz uzsvērtu un nostiprinātu regulā minēto, asociācija plāno izstrādāt labas prakses kodeksu. Tas palīdzēs nodrošināt labāko kolektīvās finansēšanas nozares praksi Latvijā un kalpos kā vadlīnijas visām platformām un pūļa finansēšanas profesionāļiem.

Eiropas Komisija (EK) izmantos diversificētu finansēšanas stratēģiju, lai līdz 2026.gadam piesaistītu aptuveni 800 miljardus eiro faktiskajās cenās, veicot pasākumus, kas nodrošinās, ka aizdevumi no pagaidu atveseļošanās instrumenta "Next Generation EU" tiks finansēti ar visizdevīgākajiem noteikumiem Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un to iedzīvotājiem.

Kā informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, šī pieeja, kas būs saskaņā ar valsts emitentu paraugpraksi, ļaus EK raiti un efektīvi piesaistīt vajadzīgos apjomus. Tas arī piesaistīs investorus Eiropai un stiprinās eiro starptautisko nozīmi.

Paredzēts, ka "Next Generation EU", kas centrālais instruments ES reaģēšanai uz koronavīrusa pandēmiju, tiks finansēts no aizņēmumiem kapitāla tirgos. Līdz 2026.gada beigām tiks piesaistīti aptuveni 800 miljardi eiro. Kā skaidroja EK, tas nozīmēs aizņēmumu apjomu vidēji aptuveni 150 miljardu eiro apmērā gadā un tas padarīs ES par vienu no lielākajiem emitentiem eiro izteiksmē. Visi aizņēmumi tiks atmaksāti vēlākais līdz 2058.gadam.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vērš uzmanību, ka pašreiz nav iespējams veikt izmeklēšanu, saukt personas pie kriminālatbildības un piespriest tām sodus saistībā ar nelikumīgu partiju finansēšanu un ziedojumu pieņemšanu lielā apmērā, kā arī pieprasīšanu nelikumīgi finansēt lielā apmērā partijas.

KNAB sagatavojis attiecīgus Krimināllikuma grozījumus, kuru mērķis ir paplašināt kriminālatbildības saturu par pārkāpumiem partiju finansēšanas jomā, veidojot tādu vienotu administratīvās atbildības un kriminālatbildības sistēmu, kāda tā ir tradicionāli citās jomās un nozarēs, proti, par mazākiem pārkāpumiem noteikta administratīvā atbildība, bet par smagākiem – kriminālatbildība.

Pašreiz par Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma pārkāpumiem neatkarīgi no dāvinājuma (ziedojuma) apmēra paredzēta administratīvā atbildība, savukārt Krimināllikumā noteikta atbildība par šauru jautājumu loku – tikai par partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību. KNAB uzskata, ka partiju finansēšanas jomā nepieciešams noteikt kriminālatbildību arī par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, tādējādi pieļaujot arī to atklāšanā un izmeklēšanā izmantot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības metodes.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

Pat tad, ja Valsts prezidents Valdis Zatlers jau trešdien nosauks jauno Ministru prezidenta amata kandidātu, šoceturtdien Saeima vēl nevarēs balsot par jaunās valdības apstiprināšanu.

Šādu pārliecību pēc tikšanās ar V. Zatleru šodien pauda demisionējušā premjera Ivara Godmaņa pārstāvētās Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) politiķi.

LPP/LC pārstāvjiem esot radies iespaids, ka arī V. Zatlers atbalsta ideju par to, ka ikvienam no potenciālajiem valdības vadītājiem būtu jāpiedāvā plāns ekonomiskās krīzes pārvarēšanai. Nominētajam premjeram ar šo programmu esot jāiepazīstina arī visu Saeimas frakciju deputāti, lai viņi varētu izdarīt savu izvēli par labu kādam no kandidātiem.

A.Bērziņš sacīja, ka LPP/LC prezidentam arī apliecinājusi, ka gadījumā, ja neviens no citu partiju nosauktajiem premjera amata kandidātiem netiks atzīts par piemērotu valdības vadītāja amatam, LPP/LC ir gatava šim postenim atkārtoti izvirzīt I. Godmani un runāt ar citām Saeimas frakcijām par atbalsta nodrošināšanu jaunam I.Godmaņa veidotam Ministru kabinetam.

Eiropas speciālisti raduši virkni nepilnību likumos, kas vērsti pret kukuļošanu. Nepilnības būtu jānovērš līdz 2010. gadam.

Izvērtējot Latvijas Krimināllikuma atbilstību starptautisko konvenciju prasībām, Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO) rekomendējusi Latvijai līdz 2010.gada aprīlim noteikt kriminālatbildību par kukuļošanu šķīrējtiesnešiem un tiem valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, kas nav valsts amatpersonas Krimināllikuma izpratnē, kā arī paredzēt saukšanu pie kriminālatbildības par kukuļošanu gadījumos, kad labums nav domāts pašam kukuļņēmējam, bet kādai trešajai personai.

Tā kā GRECO eksperti secinājuši, ka Latvijas Krimināllikumā noteiktais kukuļošanas regulējums atsevišķos aspektos neatbilst Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijas un tās papildprotokola prasībām, tad ir saņemtas kopumā 8 rekomendācijas konstatēto trūkumu novēršanai kukuļošanas regulējuma jomā un 5 rekomendācijas par Politisko partiju finansēšanas atklātuma nodrošināšanas jautājumiem.

Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, 2011. gadā Latvijā varētu tikt ieviesta sistēma, kas paredzētu vismaz daļēju politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, bet jau nākošo parlamenta vēlēšanu kampaņu laikā partiju tēriņu griesti tiktu pacelti, lai vairāk atbilstu vai, precīzāk sakot, mazāk neatbilstu reālajai situācijai.

Partiju finansēšanas no valsts budžeta iniciatīva varētu šķist lieliska - beidzot demokrātijas, likumības, tikumības aizstāvji dabūtu kvēli kāroto partiju neatkarību no sponsoriem.

Vēl lieliskāka var šķist partiju priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu griestu pacelšana - partiju izdevumi arī ir saistīti ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī, un par to, ka viss kļūst dārgāks, pārliecināmies katru dienu kaut vai pie veikala kases. Vienīgais... Kā bieži vien Latvijā ir liels bet, maziņš tikai un ne tik tīkams no otras puses.

Uz tikšanos ar «AŠ kvadrātā» jeb Tautas partijas un LPP/LC līderiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru piektdien Vecgulbenes muižā ieradušies daudzi cilvēki, ne tikai no Gulbenes, bet arī citām pilsētām.

Starp TP un LPP/LC biedriem var atrast arī dažus vietējos pensionārus un uzņēmējus, kuri nav šo partiju aktīvisti. Zāle ar 400 vietām ir pilna.

Viena no sanākušajiem, TP jaunatnes organizācijas biedre Justīne Baltiņa, kura strādā Gulbenes jauniešu centrā, rāda uz abu politiķu reģionālās turnejas pazīšanās zīmi (AŠ)2: «Paskatieties – tas ir gandrīz kā likteņa pirksts, ka abiem vārds un uzvārds sākas ar AŠ».

Gulbenes pensionāres Ināra Pakule, Rita Stībele un Velta Ņetaurovannaja saka, atnākušas «ziņkārības pēc». I. Pakule savulaik bijusi Latvijas ceļa atbalstītāja, jo «simpatizēja Gorbunova kungs». R. Stībelei atmiņā palicis, ka A. Šķēle savulaik premjers būdams pensijas indeksējis par 17 santīmiem, par kuriem «pat maizes kukulītis nesanāca tajā laikā». Ne A. Šķēle, ne TP vietējais līderis, ilggadējais pilsētas mērs Nikolajs Stepanovs pensionārei neesot spējuši «iedot recepti, kā izdzīvot ar 120 latu pensiju». I. Pakulei ir cerība no A. Šķēles un A. Šlesera izdzirdēt apsolījumu radīt darbavietas, jo sirmgalves mazdēls nupat aizbraucis uz Spāniju «tos pašus apelsīnus lasīt». R. Stībelei palicis atmiņā, ka Gulbenē savulaik solīts uzbūvēt sērkociņu fabriku, kas nav izdarīts, bet veikalā nopērkamie sērkociņi nekam nederot – varot «raut kaut septiņus, bet nedeg». V. Ņetaurovannuju interesē, «kāpēc Šķēle aizgāja projām no politikas, bet tagad atgriezās». Pensionāres versija ir «tāpēc, ka biznesā neveicās», bet viņa nezina, vai būs dūša pajautāt pašam A. Šķēlem.

Bijušais Saeimas deputāts un iekšlietu ministrs, kādreizējais LPP priekšsēdētājs Ēriks Jēkabsons šodien izplatījis paziņojumu, kurā norāda, ka partijas Jaunais Laiks līderis Einars Repše, 18.aprīlī raidījumā Kas notiek Latvijā? sakot, ka ir notikusi trīspusēja saruna starp Repši, Lembergu un Jēkabsonu, ir melojis.

Piedāvājam lasīt visu paziņojuma tekstu:

Runājot par pēdējā laikā izveidojušos neapskaužamo politisko situāciju un straujo notikumu attīstību, kas līdzinās karstai izvirduma vulkāna lavai, uzskatu par nepieciešamu šajā paziņojumā sniegt savu viedokli par toreizējo politisko notikumu gaitu, lai kliedētu E.Repšes publiski izteiktos melus par it kā kopēju tikšanos ar Lembergu, Repši un mani pie viena sarunu galda, lai runātu par valdības veidošanu.

Pēc 8.Saeimas vēlēšanām politiskā situācija izveidojās, ka Saeimā iekļuvušie JL un LPP izveidoja sabiedroto bloku. Tajā laikā es biju LPP priekšsēdētājs un izjutu dziļu cieņu un godbijību pret JL līderi E.Repši, taču šīm jūtām nebija lemts turpināties mūžīgi. Valdības veidošanas sākuma stadijā Repše vairakkārt tikās ar mani individuāli un tikšanās reizēs atzina, ka A.Lembergs kategoriski iebilst pret LPP cilvēkiem (konkrēti A.Šleseru un A.Laksu) valdībā, jo baidās, ka A.Šlesers un A.Laksa ar viņu izrēķināsies (iespējams notika otrādāk, jo vēlāk, kad mēs turpinājām konsekventi panākt taisnību, A.Laksa saņēma draudus, kurus drosmīgi ignorēja). Jau priekšvēlēšanu laikā starp Ventspils grupējumu un LPP politiskajā un mēdiju telpā norisinājās karš, tāpēc attiecības starp A.Lembergu un LPP vēl pēc Saeimas vēlēšanām bija naidīgas. Šī iemesla dēļ valdības veidošanas process ievilkās. E.Repše nebija spējīgs noformēt valdību, radot politisku nestabilitāti valstī un neizpratni sabiedrībā.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.