Visticamāk, no partijas LPP/LC aizgājušie Liepājas, Grobiņas un citu mazāko Liepājas apkaimes nodaļu biedri nākotnē varētu dibināt jaunu reģionālo partijum, pastāstīja līdzšinējais LPP/LC Liepājas nodaļas vadītājs, uzņēmējs un Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Komentējot savu turpmāko politisko darbību, Vilnītis sacīja, ka pastāv trīs iespējas - pamest politiku, pievienoties kādam jau esošam politiskajam spēkam vai dibināt jaunu reģionālo partiju. «Pēdējo variantu uzskatu par visticamāko,» sacīja Vilnītis.

Viņš kā viens no iespējamajiem reģionālās partijas dibinātājiem esot gatavs rīkot socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, kāds ir iedzīvotāju viedoklis par jauna reģionālā politiskā spēka dibināšanu. Reģionālā partija, ja tāda tiks nodibināta, visticamāk, aptvers ne vien Liepājas pilsētu, bet plašāku teritoriju bijušā Liepājas rajona robežās. Tas būtu loģisks solis, jo liels skaits pilsētā strādājošo dzīvo ārpus Liepājas - Grobiņā, Nīcā, Priekulē un citās apdzīvotās vietās, skaidroja Vilnītis.

Partija LPP/LC plāno mainīt partijas nosaukumu un kļūt par Šlesera Reformu partiju LPP/LC, liecina kongresa delegātiem izplatītais 4 000 zīmju programmas projekts.

LPP/LC valdes loceklis Andris Bērziņš apstiprināja, ka valde par to ir lēmusi un viens no iemesliem ir tas, ka V. Zatlers būdams Valsts prezidents iestājās pret lokomatīvju principiem, taču, ienākot politikā, pats šo principu ir pārkāpis, tāpēc partija izšķīrās par šādu soli, lai tam pievērstu sabiedrības uzmanību, vēsta Dienai.lv.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC piektdien sanākusi uz ārkārtas kongresu, lai spriestu par 11.Saeimas vēlēšanām.

A.Šlesers arī norādīja, ka piedāvā nosaukumu Šlesera Reformu partija LPP/LC, jo uzskata, ka tagad ir jāspēlē pēc V.Zatlera piedāvātajiem spēles noteikumiem, ka katra partija asociējas ar savu līderi.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Partijas LPP/LC priekšsēdētāju Aināru Šleseru nesatrauc Liepājas politiķu gatavība izstāties no partijas.

Vēl jo vairāk – politiķis neslēpj, ka šim piemēram varētu sekot arī citu reģionu pārstāvji, taču tas, kā uzsvēra A.Šlesers, nav saistīts ar nesaskaņām partijas iekšienē, bet gan ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, kurās toni noteikšot tieši reģionālās partijas, raksta Neatkarīga.

Pēc diviem gadiem Latvijā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ A.Šlesers uzskata, ka Liepājas politiķu aiziešana no LPP/LC ir tieši saistīta ar gatavošanos šim notikumam.

DB jau rakstīja, ka no LPP/LC nolēmuši izstāties aptuveni 20 liepājnieki - LPP/LC aktīvākie biedri, to vidū partijas valdes loceklis Liepājas domes deputāts Jānis Vilnītis.

Starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem lielākā parādniece ir Jūrmalas pilsētas domes deputāte un SIA Man-Tess finanšu analītiķe Marija Vorobjova (LPP/LC), kuras parādsaistības ir 944 899 lati, savukārt dāsnākais aizdevējs ir tieslietu ministrs un iekšlietu ministra pienākumu pildītājs Aigars Štokenbergs (V), kurš aizdevis 882 790 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Nākamais lielākais parādnieks 20 lielāko parādnieku sarakstā ir Ainis Dābols (ZRP), kura parādsaistības ir sasniegušas 712 110 latus, Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) - 614 311 lati, Valdis Liepiņš (ZRP) - 564 295 lati, Gatis Sprūds (VL-TB/LNNK) - 402 263 lati, Edmunds Sprūdžs (ZRP) - 329 977 lati, Ivars Zariņš (SC) - 182 026 lati, Rihards Eigims (ZZS) - 178 000 latu, Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) - 140 455 lati, Jānis Reirs (V) - 137 398 lati.

Vjačeslava Dombrovska (ZRP) parādsaistības ir 130 000 latu, Alda Cimoškas (V) - 126 394 lati, Nadeždas Galkinas (LPP/LC) - 117 430 lati, Ilmas Čepānes (V) - 85 553 lati, Ilzes Verginas (V) - 84 448 lati, Ivetas Grigules (ZZS) - 81 496 lati, Vitālija Orlova (SC) - 80 657 lati, Edgara Tavara (ZZS) - 72 954 lati, Viktora Makarova (ZRP) - 72 312 lati, Dzintara Jaundžeikara (LPP/LC) - 70 000 latu.

Pakalpojumu tarifos varētu paredzēt izmaksu posteni neatgūstamo komunālo parādu kompensēšanai.

Tas izriet no Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajiem un Ministru kabineta sēdē akceptētajiem grozījumiem Civilprocesa likumā. Valdība gan šos grozījumus akceptēja ar atrunu, ka EM tos iesniegs balsošanā Saeimai. Grozījumu būtība ir vienkārša- parādi par komunālajiem maksājumiem turpina ievērojami pieaugt, piedziņas iespējas ir niecīgas, nereti pat nekādas, ja dzīvoklis, kurā parādnieks dzīvo, ir ieķīlāts bankai, līdz ar to tiek meklēts ceļš, kā šos parādus tomēr atgūt.

DB aptaujātie juristi visi kā viens atzina, ka parādu pārlikšana uz pārējo iedzīvotāju pleciem, iekļaujot tos tarifos, būtu prettiesiska. «Pārlikt ilgstošo nemaksātāju parādus uz pārējiem maksātājiem, ja tos iekļautu kā tarifa posteni, būtu aplami gan no juridiskā, gan no morālā viedokļa,» uzskata advokātu biroja Liepa, Skopiņa / Borenius partneris advokāts Lauris Liepa. (4.,5. lpp.)

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes preču zīmolus kā Reserved, Sinsay, Mohito, House un Cropp, paziņojis par vērienīgiem attīstības plāniem Latvijas reģionos.

Tuvākajā laikā plānots atvērt vairākus zīmola Sinsay veikalus dažādās pilsētās - Daugavpilī, Jēkabpilī, Cēsīs, Ķekavā u.c.

Kā informē LPP Latvia ltd valdes locekle Inese Ļebedeva, šis ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā. LPP pārstāvošais uzņēmums Latvijā darbojas gandrīz 20 gadu un pašlaik nodarbina 340 darbinieku. "Līdz šim visi mūsu veikali darbojušies tikai Rīgā, taču uzņēmuma 20. jubilejas priekšvakarā sākts aktīvs darbs pie Sinsay veikalu atvēršanas ārpus galvaspilsētas. Turklāt nākamajā gadā uzņēmums plāno atvērt vēl vismaz 10 veikalus Latvijas pilsētās."

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

Tā kā šobrīd noslēgtie telpu nomas līgumi neaptver visus reģionus, kuros uzņēmums redz attīstības potenciālu, LPP Latvia ltd. turpina raudzīties attīstības virzienā reģionos, izskatot visas telpu nomu iespējas pilsētās ar vismaz 6000 iedzīvotāju, piemēram, Liepājā, Jūrmalā, Jelgavā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā, Salaspilī u. c.

Kā norāda Sinsay nomas un attīstības projektu vadītājs Alberts Aigars, tieši piemērotu telpu atrašana reģionos ir lielākais izaicinājums, ar kuru uzņēmums šobrīd saskaras. Daļā pilsētu trūkstot Sinsay standartiem atbilstošu tirdzniecības telpu, kas būtu vismaz 800 m2 platībā, tādēļ joprojām notiek aktīvs darbs pie vietu meklēšanas un uzņēmums ir atvērts dažādu telpu nomas piedāvājumu izskatīšanai.

"Pandēmijas laiks ir veicinājis strauju tiešsaistes tirdzniecības popularitātes pieaugumu, tādējādi paplašinot preču pieejamību reģionos, un, likumsakarīgi, mazpilsētās cilvēki ir kļuvuši prasīgāki attiecībā uz preču piedāvājumu. Pieprasījums pēc lielo ķēžu zīmolu klātienes veikaliem reģionos ir augsts, bet piedāvājums - joprojām zems," uzņēmuma ieceres pamato LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums un uzskatāms par vienu no visstraujāk augošajiem apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā.

"LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos visā pasaulē trijos kontinentos. Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo platību 1,4 miljoni m2, un uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

«Man bija liels prieks un gandarījums būt kopā ar jums, esmu pārliecināts, ka mūsu cilvēciskās attiecības tikai stiprināsies. Es novērtēju šo laiku, kad man bija iespēja vadīt šo partiju,» teica Šlesera Reformu partijas LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers ceturtdien partijas kongresā paziņojot par atkāpšanos no partijas vadītāja amata un aicinot izbeigt partijas darbību.

Šlesers Šos lēmumus viņš skaidroja ar partijas vājajiem rezultātiem 11.Saeimas vēlēšanās, kad tā nepārvarēja 5% robežu un parlamentā neiekļuva. Tomēr viņš uzsvēra, ka šīs partijas biedri nebūs tie, kuri raudās un nezinās, ko darīt tālāk.

«Mūsu cilvēki nav tie, kas sāks raudāt un nezinās, ko darīt tālāk. Liela daļa mūsu biedru ir pateikuši, ka paliks politikā. Tā būs katram sava individuāla izšķiršanās, jo mūsu biedri vienmēr bijuši tie, kuri uzņēmušies atbildību arī brīžos, kad citi to nevēlas,» viņš pauda.

Šlesers vēlēja veiksmi Andrim Amerikam, īstenojot plānu, izveidot Rīgas partiju, kā arī bijušajiem LPP/LC biedriem reģionos. Viņš teica, ka reģionālām partijām ir sagaidāma droša nākotne.

Kaut gan Liepājas tūrisma informācijas birojā (LRTIB) apkalpoto tūristu skaits pērn sarucis, kopējais reģistrēto ceļotāju skaits pieaudzis. Šogad pilsētas viesu skaits varētu vēl pieaugt, jo Liepājas pašvaldība īsteno pilsētas vēstnešu projektu.

Šogad Liepājas pilsēta sākusi jauno reklāmas kampaņu un ikvienam Latvijas iedzīvotājam piedāvā iespēju atbraukt ciemos pie īstiem liepājniekiem, informē Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Rīgā, Nacionālajā bibliotēkā notika iepazīstināšana ar Liepājas pilsētas jaunās vasaras sezonas aktualitātēm, un publiski tika paziņoti septiņi liepājnieki, kuri kļuvuši par Liepājas vēstnešiem un aicinās viesus no visas Latvijas izbaudīt nedēļas nogali vēju pilsētā.

Kopumā Liepāju klātienē izrādīs 7 liepājnieki: Marta Toode-Pusaudze un Vairis Pusaudzis parādīs aktīvās atpūtas iespējas vēju pilsētā, Ralfs Jēkabsons atklās Liepāju no jauna, Monta Glumane (Dienas Bizness žurnāliste) sarūpēs neaizmirstamu nedēļas nogali ar draudzenēm, Inguna Eņģele iepazīstinās ar Liepājas kultūras dārgumiem, Andris Lanka ar ģimeni ielūgs uz aizraujošu nedēļas nogali, Kristiāna Bumbiere parādīs labāko, ko jaunieši var darīt pilsētā, Annija Vētra un Oskars Tērauds atklās Liepājas sportiskāko pusi.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Turpinot demokrātisko cenu zīmola Sinsay attīstību reģionos, 13.janvārī Rēzeknē durvis vērs jau ceturtais zīmola veikals ārpus Rīgas.

"2022.gada beigās uzsākām vērienīgu uzņēmuma paplašināšanos ārpus Rīgas un 2023.gadā šo uzņemto kursu noteikti trupināsim, lai būtu vēl sasniedzamāki saviem klientiem. Jaunajā gadā pirmais atvērtais veikals būs Rēzeknē, bet noteikti tuvākā laikā atgriezīsimies ar labām ziņām arī pie citu pilsētu iedzīvotājiem, jo zīmola veikali tiks atvērti arī daudzās citās vietās," norāda LPP Latvia ltd. valdes locekle Inese Ļebedeva.

Sinsay vērienīgi attīstības plāni Latvijas reģionos 

Apģērbu mazumtirdzniecības uzņēmums LPP Latvia ltd., kas pārstāv tādus plaši pazīstamus modes...

Līdz ar zīmola Sinsay veikala atvēršanu Rēzeknē tiks radītas vismaz 10 jaunas darbavietas. LPP Latvia ltd. personāldaļas vadītāja Andra Luksa-Urtāne atzīst: "Veikala atvēršana Rēzeknē ir investīcija gan vietējā ekonomikā, gan jaunu darbavietu izveidē. Mēs redzam, ka ir liels pieprasījums pēc stabilām darba vietām, kas atrodas tuvu dzīvesvietai".

Biznesu reģionos bremzē atbilstošu namu trūkums 

Piemērotu telpu atrašana ārpus Rīgas uzņēmējiem ir liels izaicinājums, atsevišķās pilsētās...

"Neskatoties uz klātienes veikalu ekspansiju, joprojām aktīvākā tirdzniecība notiek Sinsay e-veikalā," komentē LPP Latvia ltd. mārketinga vadītāja Jana Meidropa.

"LPP Latvia ltd. mātes uzņēmums "LPP" ir Polijas ģimenes uzņēmums. "LPP SA" pārvalda piecus modes zīmolus: "Reserved", "Cropp", "House", "Mohito" un "Sinsay", kuru piedāvājums šobrīd ir pieejams klātienes un tiešsaistes veikalos gandrīz 40 tirgos trijos kontinentos visā pasaulē.

Uzņēmumam ir vairāk nekā 1700 veikalu tīkls ar kopējo telpu platību 1,4 miljoni kvadrātmetru. Uzņēmuma birojos un pārdošanas struktūrās Eiropā, Āzijā un Āfrikā ir nodarbināti vairāk nekā 24 tūkstoši cilvēku.

Daugavpils pilsētas domes ārkārtas sēdē ceturtdien no amata atbrīvoja pilsētas mēru Jāni Lāčplēsi (LPP/LC), informēja pašvaldības pārstāve Līga Korsaka.

Aizklātā balsojumā par Lāčplēša atbrīvošanu balsoja desmit, bet pret bija pieci pašvaldības deputāti.

Korsaka arī pavēstīja, ka jauno domes priekšsēdētāju plānots vēlēt ceturtdien plkst. 19.30. Pagaidām gan oficiāli nav izvirzīts jaunais mēra amata kandidāts, taču LPP/LC un apvienības Saskaņas centrs Daugavpils pašvaldības deputāti un LPP/LC vadība jau iepriekš nolēmuši šim amatam virzīt līdzšinējo Lāčplēša vietnieci Žannu Kulakovu (LPP/LC).

Lāčplēsis Daugavpils domi vadīja no 2009.gada septembra beigām, nomainot iepriekšējo pilsētas mēru Rihardu Eigimu (tolaik Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, LSDSP).

"Provendi Asset Management” pārvaldītā “Indexo Real Estate Fund” īpašumā esošais tirdzniecības centrs “Gaiļezers” iznomājis telpas uzņēmuma “LPP Latvia ltd” pārstāvētajam apģērba un mājas preču zīmolam “Sinsay”.

Telpu pārbūvē un pielāgošanā jaunajam nomniekam ir investēti aptuveni 150 000 eiro, savukārt nomnieka investīcijas iznomātajās telpās sastāda vairākus simtus tūkstošu eiro. Veikala oficiālā atvēršana paredzēta 10. augustā.

Ņemot vērā, ka “Sinsay” vajadzību nodrošināšanai veikala telpām jābūt vismaz 550 m2 platībā, “Indexo Real Estate Fund” organizēja tirdzniecības centra telpu pārbūvi. “Esam pārliecināti, ka jaunais veikals pozitīvi papildinās tirdzniecības centra piedāvājumu gan esošajiem, gan jaunajiem pircējiem. Zīmols būs ieguvums arī tirdzniecības centra tēlam kopumā, tādēļ nešauboties bijām gatavi ieguldīt līdzekļus salīdzinoši lielai telpu pārbūvei, lai nodrošinātu jaunā nomnieka prasības,” saka “Provendi Asset Management” valdes priekšsēdētājs Kristaps Bērziņš.

Ilggadējais Saeimas deputāta Aināra Šlesera (Par labu Latviju) domubiedrs Dainis Liepiņš otrdien paziņojis par izstāšanos no A. Šlesera vadītā politiskā spēka LPP/LC.

Jāatgādina, ka pērnā gada nogalē D. Liepiņš zaudēja a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja amatu, turklāt sākts kriminālprocess par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un par noziedzīgiem nodarījumiem pret pārvaldības kārtību saistībā ar konfliktu starp Intrasserviss 50 % kapitāldaļu īpašnieku D. Liepiņu un citiem SIA Līdzīpašniekiem.

Turklāt bijušie D. Liepiņa biznesa partneri arī apgalvo, ka viņš mudinājis viņus veikt nelegālus ziedojumus LPP/LC.

Db jau vēstījis, ka LPP/LC pametuši aktīvākie Liepājas un Grobiņas nodaļu biedri. Vienlaikus ar D. Liepiņu, kas no LPP/LC saraksta ievēlēts Jelgavas domē, LPP/LC nolēmis pamest arī otrs no šī saraksta ievēlētais deputāts – Saulvedis Šalājevs.

Augstākās tiesas (AT) Senāts noraidījis likvidētās partijas LPP/LC kasācijas pieteikumu pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), līdz ar to partijai par nelikumīgu līdzekļu izlietošanu Valsts kasē būs jāatmaksā vairāk nekā pusmiljons latu, informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja.

Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, KNAB 2008.gadā secināja, ka partija LPP/LC ir 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušās un patlaban darbību izbeigušās Latvijas Pirmās partijas un Latvijas Ceļa vēlēšanu apvienības saistību un tiesību pārņēmēja.

Partijai tika uzdots atmaksāt pārsniegtos pieļaujamos priekšvēlēšanu izdevumus 422 226 latu apmērā un pretlikumīgi saņemtos dāvinājumus jeb ziedojumus kopsummā par 106 643 latiem. Tie Valsts kasē bija jāatmaksā līdz 2008.gada 13.decembrim.

KNAB secināja, ka konkrētajā gadījumā apvienība, izmantojot politisko partiju pārreģistrācijas kārtību, izvairījusies no saistībām pret valsti, tādējādi rīkojusies pretēji likuma mērķim, kas paredz nodrošināt partiju finansiālās darbības atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.

Uzņēmumu reģistrs pirmdien reģistrējis Rīgas vicemēra Andra Amerika dibināto politisko partiju Gods kalpot Rīgai, kurai patlaban ir 345 biedri un vairāk nekā 800 atbalstītāji. Partijas valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti.

«Gods kalpot Rīgai izveidota ar mērķi apvienot īstenus pilsētas patriotus, lai, kopā strādājot, veidotu Rīgu par drošu un sakārtotu mājvietu visiem tājā dzīvojošajiem,» pauda organizācijas pārstāve Liene Pētersone.

Jau iepriekš vēstīts, ka šā gada aprīļa beigās Uzņēmumu reģistrs atteica reģistrāciju partijai Gods kalpot Rīgai, jo iesniegtajos statūtos tika konstatētas nepilnības.

Jau vēstīts, ka esošā Rīgas vicemēra un bijušā LPP/LC politiķa A. Amerika dibinātā organizācija Gods kalpot Rīgai 17. martā no biedrības pārtapusi lokālpatriotiskā reģionālajā partijā.

Jau rakstīts, par Gods kalpot Rīgai priekšsēdētāju partijas dibināšanas kongresā vienbalsīgi tika ievēlēts vienīgais izvirzītais kandidāts A. Ameriks. Valdē iecelti gandrīz visi bijušās LPP/LC Rīgas domes deputāti - Rīgas Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs un a/s Rīgas siltums padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko, Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) valdes locekle Vita Jermoloviča, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais, Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane, komiteju deputāti Andris Bērziņš, Irina Vinnika, Mihails Gavrilovs, a/s Getliņi EKO valdes loceklis Raimonds Timma, Kristīgo draudžu kolēģijas darba grupas vadītājs Jānis Šmits, kā arī Austrumu izpilddirekcijas izpilddirektors Dmitrijs Pavlovs. Arī pārējie valdes locekļi ir bijušie partijas LPP/LC biedri. Valdē ievēlēts Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs, bijušais bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks, kurš tagad ir A. Amerika padomnieks Rīgas domē, pašvaldības SIA Rīgas karte valdes loceklis Aleksandrs Brandavs, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors Romāns Alijevs, Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, Mix Media Group īpašnieks uzņēmējs Andrejs Feldmanis, bijusī Rīgas domes deputāte Sarmīte Pīka, kā arī kādreizējais Saeimas un Rīgas domes deputāts, bijušais TB/LNNK biedrs Andrejs Požarnovs un Latvijas Baptistu Draudžu Savienības izpilddirektore Inga Ziņģe-Pupiņa, kā arī A. Amerika biroja vadītāja Rīgas domē Rudīte Leitena, kura 2009. gadā kandidējusi pašvaldību vēlēšanās no LPP/LC saraksta.

Saskaņas centra un LPP/LC Rīgas domes frakcijas ir parakstījušas līgumu par frakciju bloka izveidi, kas sauksies SC-LPP/LC, paredzot iespēju nākamajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā piedalīties ar vienu sarakstu.

Blokam ir divi līdzpriekšsēdētāji - Nils Ušakovs no SC un Andris Ameriks no LPP/LC.

N.Ušakovs uzsvēra, ka pusotra gada laikā Rīgas domē starp abām partijām nav bijis neviens publisks konfliks vai publiskas debates un ar šī bloka izveidi abi politiskie spēki grib parādīt, ka latviešu un krievu politiķi var vienoti strādāt rīdzinieku labā.

Gan N.Ušakovs, gan A.Ameriks izvairīgi atbildēja uz jautājumu par iespēju nākamajās pašvaldību vēlēšanās blokā iesaistīt kādu no Par labu Latviju! dalībiekiem, ar ko LPP/LC ir kopā Saeimā.

Atbildot uz jautājumu, ja, piemēram, TP līderis Andris Šķēle gribētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās 2013.gadā kandidēt Rīgā, vai viņš tiktu ņemts kopīgajā sarakstā, A.Ameriks atbildēja, ka tad viņam jāiestājas LPP/LC vai SC.

Muzeju naktī Karostas cietumu apmeklējuši vairāk nekā 1500 cilvēku, un interesentu skaits krietni pārsniedzis cietuma iespējas.

Šāda interese par Karostas cietumu bija liels pārsteigums pat pašiem cietuma darbiniekiem, apgalvo Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Monta Krafte. Lielākā daļa apmeklētāju bija liepājnieki. Karostas cietuma pirmajos darbības gados to visbiežāk apmeklēja ārzemju tūristi. Daudzi no tiem bija atbraukuši uz Liepāju tikai tādēļ, lai apskatītu Karostas cietumu, turpretī liepājnieki Karostas cietuma apmeklētāju vidū bija retums, stāsta M. Krafte. Karostas cietumā šogad nebija sagatavota nekāda īpaša Muzeja nakts programma, piedāvājot tūristiem domātu standarta apmeklējuma programmu. Apmeklētājiem bija iespēja noskatīties filmu Karosta, apskatīt cietumu, paviesoties padomju laika bufetē, ietērpties un nofotografēties dažādos militāros tērpos, uzzināt par jaunās sezonas piedāvājumiem.

Liepājnieks Uldis Atmats izstādē Boot Diseldorfā saņēmis piedāvājumu piedalīties starptautiskās sacensībās ar paša konstruēto priekšpiedziņas ūdens motosporta laivu Laurita.

«Doma ir aizbraukt līdz Anglijai, lai mēģinātu «nokaut» pasaules rekordu,» vienkārši stāsta pirmās priekšpiedziņas sacīkšu laivas konstruktors. Uzaicinājumu izteikusi Lielbritānijas ūdens motosporta federācija, kas nodarbojas ar sacensību rīkošanu. Savukārt Liepājā esot vairāki augstas klases sportisti, kas spētu laivu vadīt, DB stāsta SIA Nacri tehniskais direktors U. Atmats. Tikko sāksies laivu sezona, Laurita tikšot nolaista ūdenī, testēta, lai novērstu iespējamos defektus, un rudenī, iespējams, notiks mēģinājums labot pasaules ātrumrekordu šajā laivu klasē.

Visvairāk uzņēmēju starp prāvākajiem 11.Saeimas vēlēšanām iesniegtajiem deputātu kandidātu sarakstiem atrodams nacionālās apvienības Visu Latvijai! -Tēvzemei un Brīvībai/LNNK sarakstā – 39 uzņēmēji no 115 kandidātiem. Otro vietu šajā ziņā ieņem Zatlera Reformu partija, bet trešo - Šlesera Reformu partija LPP/LC, liecina sarakstu analīze.

11.Saeimas vēlēšanām savus deputātu kandidātu sarakstus kopumā iesniegušas 13 partijas un to apvienības: Saskaņas centrs, Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība, Nacionālā apvienība Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Par prezidentālu republiku, Šlesera reformu partija LPP/LC, Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Tautas kontrole, Pēdējā partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Zatlera reformu partija un partija Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām.

Uzņēmēju netrūkst

Zatlera Reformu partijas sarakstā no kopumā 114 kandidātiem 36 kandidāti norādījuši, ka darbojas dažādos uzņēmumos kā valdes priekšsēdētāji, valdes locekļi, direktori, īpašnieki un tamlīdzīgi, Šlesera Reformu partijā LPP/LC - 35 no 115, Zaļo un Zemnieku savienībā - 33 no 115, bet politisko partiju apvienībā Saskaņas Centrs - 32 no 115. Savukārt starp Vienotības 115 kandidātiem ir 26 uzņēmējdarbības vidē strādājošie.

Augustā vienu maksimālo ziedojumu saņēmusi partiju apvienība Vienotība, savukārt Šlesera Reformu partija LPP/LC (ŠRP-LPP/LC) tikusi pie vairākiem dāvinājumiem, kas ir tuvi atļautajam limitam.

Politisko organizāciju finansēšanas likumā noteikts, ka gadā viena persona partijai drīkst atvēlēt summu, kas nepārsniedz 100 minimālās mēnešalgas, tātad šogad pirms 11.Saeimas vēlēšanām - 20 000 latu.

Šādu summu - 20 000 latu - augustā apvienībai Vienotība dāvinājusi Dace Pūce, kas ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces māte. Apvienību veidojošās partijas Jaunais laiks kasē tās atbalstītājs uzņēmējs Māris Paiders ieskaitīja 14 000 latu, uzņēmējs Arnis Ruža - 12 300 latus, Valdis Belovs - 9000 latu, bet Klāvs Vasks atvēlēja partijai 9999 latus un 50 santīmus.

Savukārt ŠRP-LPP/LC saņēmusi divus 18 000 latu vērtus ziedojumus no uzņēmēja Andreja Dozorceva un uzņēmēja Leonida Esterkina, kurš arī pērn apvienībai bija dāvinājis tādu pašu summu. Olaines ķīmiskās rūpnīcas Biolars priekšsēdētājs Jurijs Daņilko un uzņēmuma valdes loceklis Pāvels Daņilko katrs partijai apvēlējuši 12 500 latus, bet uzņēmējs Aleksandrs Babenko - 15 000 latu, uzņēmēji Vadims Milovs un Natālija Petkeviča katrs - 10 000 latu.

AS "Dinamo Rīga" padome pieņēmusi lēmumu izstāties no visām Kontinentālās hokeja līgas (KHL) struktūrām, teikts kluba svētdien izplatītajā paziņojumā.

Lēmums pieņemts, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā.

"Lēmums izstāties no KHL ir pieņemts, tādējādi paužot nepārprotamu kluba vadības nostāju. Šādas militāras un humānas krīzes laikā neredzam nekādu iespēju sadarbībai ar KHL," paziņojumā citēts kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Rīgas "Dinamo" ģenerālsponsors ir Krievijas uzņēmums "Gazprom Export".

Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) uzskata, ka šī brīža politiskajā situācijā nav pieļaujama Latvijas sporta komandu, tostarp privāto sporta klubu, dalība Krievijā organizētos čempionātos.

"Dinamo" janvārī regulārā čempionāta pārtraukšanas brīdī ieņēma 12.vietu Rietumu konferencē un izslēgšanas turnīram nekvalificējās. Rīgā bāzētais klubs KHL spēlēja no 2008./2009.gada sezonas, kas šim turnīram bija pirmā formātā, kurā bez Krievijas komandām čempionātā spēlēja arī ārvalstu vienības.

Luksemburgas holdingkompānija “ABH Holdings” S.A., kam pieder “Sense Bank” (Ukrainā), “Alfa-Bank” un “Alfa-Insurance” (Krievijā), plāno izstāties no saviem Krievijas aktīviem.

ABH Holdings S.A. ("ABHH") direktoru padomes loceklis Endrjū Baksters (Andrew Baxter) uzsver, ka ABHH plāno izstāties pilnībā no visa biznesa Krievijā – gan banku, gan apdrošināšanas: "ABHH grupa sadarbojas gan ar Eiropas, gan citiem iesaistītajiem regulatoriem saistībā ar “Alfa-Bank” (Krievija) pārdošanas darījumu. Vienlaikus tiek pētītas arī citas iespējas, piemēram, uzņēmuma jurisdikcijas maiņa, pārstrukturēšana un atdalīšana.”

Tāpat E. Baksters norāda, ka ABHH akcionāri, uz kuriem attiecas ES sankcijas, nekādā veidā nepiedalās ABHH darbā, viņiem nav piekļuves ABHH aktīviem un viņi nevar atsavināt savas ABHH daļas, jo tās ir iesaldētas atbilstoši ar Eiropas tiesību aktiem.

Nākamajās pašvaldību vēlēšanās apvienība LPP/LC startēs vienā sarakstā ar Saskaņas centru (SC) un, visticamāk, nepretendēs uz Rīgas mēra krēslu, jo Ainārs Šlesers vēlreiz pašvaldību vēlēšanās nekandidēšot.

Mēs respektējam sadarbību ar SC, un šādā kombinācijā, kad ir viens mērs un viens vicemērs, mēs atbalstām Nilu Ušakovu kā Rīgas mēru arī turpmāk, norādīja Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Viņš piekrīt, ka, iesaistoties blokā ar SC, LPP/LC būtībā atsakās no ambīcijām uz mēra krēslu, vēsta laikraksts Diena.

A.Ameriks arī uzskata, ka pagājušā gada Rīgas domes vēlēšanas bija pēdējās, kurās uz pašvaldības deputāta vietu kandidēja A.Šlesers. LPP/LC nav reģionāla partija. Ja partija ir visas Latvijas mēroga, tās priekšsēdētājs nevar būt vienas pašvaldības lokomotīve. Partijas priekšsēdētāja vieta ir Saeimā. Ja partija grib sevi nopietni pozicionēt Latvijas mērogā, Saeimas deputāta mandāts ir bāze tam, uzsver A.Ameriks.

Pērn 20 lielāko ienākumu guvēju vidū bija Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), kura ieņēmumi sasnieguši 324 002 latus, un deputātu kandidāti Augusts Brigmanis (ZZS) - 73 239 latus un Ilma Čepāne (V) - 65 968 latus, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) pērn nopelnījis - 63 629 latus,

Solvita Āboltiņa (V) - 58 332 latus,

Ainārs Šlesers (ŠRP-LPP/LC) - 55 133 latus,

Ņikita Ņikiforovs (SC) - 50 125 latus,

Jānis Vucāns (ZZS) - 44 949 latus,

Janīna Kursīte-Pakule (V) - 43 078 latus,

Andris Bērziņš (ŠRP-LPP/LC) - 38 312 latus,

Ausma Cimdiņa (ŠRP-LPP/LC) - 35 379 latus,

Oskars Zīds (ZZS) - 34 152 latus,

Staņislavs Šķesters (ZZS) - 33 609 latus,

Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) - 33 302 latus,

Valdis Zatlers (ZRP) - 33 202 latus,

Sarmīte Ēlerte (V) - 32 418 latus,

Aija Barča (ZZS) - 32 088 latus,

Ina Druviete (V) - 30 794 latus,