Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Iepircēji pret licencēm

Ogu iepircēji sašutuši par vēlmi ieviest licencēšanu un gatavi aizstāvēt savu taisnību Eiropā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās. Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Strādā ar peļņu

Vidējais Latvijas uzņēmums pērn, nodarbinot 13 strādājošos, sasniedzis 0,39 milj. Ls lielu apgrozījumu un nopelnījis nepilnus 1 900 Ls.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Nodokļu parādiem līdz 10 Ls varētu netikt piemērots to piedziņas process, ja to atļautu likums, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pašlaik normatīvi nedod nodokļu administrācijai tiesības neveikt piedziņas procesu mazajiem - dažu santīmu vai latu - parādiem.

«Valsts ieņēmumu dienests jau līdz šim akcentu ir licis uz lielo parādu piedziņu un šādu ļoti mazo parādu piedzīšanu nepraktizē, jo piedziņa ir ekonomiski neizdevīga (izmaksā dārgāk, nekā atgūtais parāds,» stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Nelija Jezdakova.

Viņa atzīst, ka ES muitas jomā ir norma, kas parādu līdz 10 eiro neuzskata par parādu un nenodarbojas ar to piedzīšanu, un šāda norma, piemēram, 10 Ls apmērā, būtu nepieciešama arī Latvijā.

Pārāk dāsnais atbalsts zaļai enerģijai un koģenerācijai ievērojami sadārdzinās ikmēneša elektrības maksājumus, kopējas rēķins» varētu sasniegt 127 miljonus latu.

SIA Bolderāja serviss valdes priekšsēdētājs Arvis Purs norāda, ka, šādā garā turpinot ir strupceļš, jo esošā alternatīvās elektroenerģijas atbalsta sistēma ir tautsaimniecību graujoša. «Baidos, ka, tādu politiku turpinot, izdevīgāk būs darbināt savu dīzeļģeneratoru,» saka viņš.

E-veselības klusie telefoni

Latvijā jau vairākus gadus tiek runāts par e-veselības projektiem un izsludināti arī vairāki konkursi. Tiesa Saeimas deputāte Ingrīda Circene veselības ministru vēstulē aicinot izskatīt iespēju pārņemt gatavo Igaunijas e-veselības sistēmu, pret ko iebilst Latvijas IT uzņēmumi.

Nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas dekriminalizācija atsaitēšot Finanšu policijas rokas un tā nākamgad daudz vairāk laika veltīs naudas «atmazgātāju», nodokļu izkrāpēju un nemaksātāju ķeršanai, informē Dienas bizness.

Šādu apņemšanos Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas direktors Kaspars Čerņickis pauda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Līdz šim daudz policijas enerģijas tika tērēts, lai tiktu galā ar lietām, kas ierosinātas pēc Krimināllikuma 214.panta, kas paredzēja kriminālatbildību par nepamatota maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu un maksātnespējas procesa pieteikuma neiesniegšanu. Līdz ar 2011.gadu šis pārkāpums būs sodāms administratīvā kārtā.

Civilprocesa likuma grozījumi par labu komunālo pakalpojumu sniedzējiem radītu vismaz 20 miljonu latu zaudējumus bankām Tajā skaitā arī valstij piederošajai Parex bankai un bankai Citadele, kurās ieguldīts aptuveni miljards Latvijas nodokļu maksātāju naudas.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi grozījumus Civilprocesa likumā, paredzot, ka izsolē pārdodot bankā ieķīlātu nekustamo īpašumu kredīta piedziņai, līdz 10% no gūtajiem ienākumiem kā pirmie savus maksājumu prasījumus saņem dzīvojamo māju pārvaldītāji vai komunālo pakalpojumu sniedzēji. Par šādiem ierosinājumiem nav sajūsmā bankas, kas turklāt norāda, ka ar to komunālo parādu problēma valstī netiks risināta, bet pat var vēl saasināties.

Likuma grozījumu rezultātā iedzīvotājiem būs lielākas garantijas, ka nemaksātāju dēļ necietīs maksātāji, jo namu apsaimniekotājiem būs iespēja agri vai vēlu piedzīt parādu, ko šodien nevar izdarīt, skaidroja SIA Latio namsaimineks Aivars Gontarevs, kurš ir arī viens iniciatoriem likuma grozījumiem.

Vairums uzņēmēju gan Latvijā, gan Eiropā nogaida vidēji 90 dienu, līdz sāk aktīvu parāda piedziņu. Bieži viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc parāda atgūšana tiek novilcināta, ir tas, ka starp pusēm nav noslēgts līgums vai tajā nav atrunāta procedūra, kas notiek kavējuma gadījumā. Bieži kreditors kavējas piedzīt parādu, jo vēlas saglabāt sadarbību un pozitīvas attiecības ar nemaksātāju. Šādas dilemmas izpaliktu, ja jau līguma slēgšanas brīdī abas puses rakstveidā atrunātu sankcijas par kavētiem maksājumiem un sāktu tās īstenot līdz ar pirmo kavējuma dienu.

Pieredze rāda, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nesen sākuši eksporta sadarbību ar kādu no Eiropas vai pasaules valstīm, parādu atgūšana sagādā īpašas raizes un bieži tiek novilcināta. Ja uzņēmumam ir būtiski sadarboties ar pircēju citā valstī, bieži viņš baidās būt pārlieku uzstājīgs brīžos, kad rēķini netiek apmaksāti laikus. Tas rada finansiālas grūtības uzņēmumam, samazina ienākumus, attīstības iespējas u.tml. Šī iemesla dēļ būtiski līgumā skaidri atrunāt soda sankcijas maksājumu kavējumu gadījumā un sākt tās īstenot jau pirmajā kavējuma dienā. Šāds punkts līgumā arī ievērojami maina partneru attieksmi un atbildības līmeni vienam pret otru.

«Katru dienu mums Ventspils naftai ir cits pircējs, bet mēs neļaujam tam sevi samulsināt»

To laikrakstam Dienas bizness ekskluzīvā intervijā sacīja lielākā a/s Ventspils nafta īpašnieka Vitol Group pārstāvis Marks Vērs (attēlā). Kā akcionāra pārstāvis viņš pilnībā atbalsta bufernaftas izsūknēšanu no Baltkrievijas - Ventspils naftas vada, jo tā bojājot naftas vadu, turklāt, naftu pārdodot, būšot iespējams gūt vismaz kaut kādus ienākumus no līdz šim desmitiem miljonu latu zaudējumus sagādājušā uzņēmuma aktīva - naftas vada.

Vislielākais sāpju bērns Ventspils naftai pašlaik esot a/s Latvijas kuģniecība, «kas draud palikt tikai par čaulu ar lieliem parādiem».

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

SIA Infoeksperts piesaka sevi ne vien kā jaunu uzņēmumu, bet arī drosmīgi iezīmē jaunu biznesa nišu - zīmola žurnālistiku, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Tradicionālie masu informācijas līdzekļi paņem to informācijas daļu, kas viņiem ir aktuāla, kas palīdz attīstīt savu biznesu - mediju komercializēšanās ir neizbēgams fakts. Savukārt cilvēki sabiedriskās attiecības joprojām uztver kā reklāmu. Pētījumi liecina, ka 85% cilvēku cenšas izvairīties no reklāmas satura. Paliek tukšums - kā gan izstāstīt savu ziņu interesantā un auditorijai saprotamā valodā?» tā Līga Dzirnekle, SIA Infoeksperts līdzīpašniece.

Lai aizpildītu šo tukšumu, tapuši zīmola mediji un zīmola žurnālistika, kur apvienojas vairākas tendences: krīzes ietekmē uzņēmumiem nepieciešams aktīvāk komunicēt ar auditoriju un ir daudz nenodarbinātu žurnālistu. Tāpēc uzņēmumi piesaista profesionālas žurnālistu komandas, lai viņi sagatavotu žurnālistisku informāciju par kompānijas rūpju lokā esošajām sfērām un pasniegtu šīs ziņas gan klientam, gan produkta pircējam, gan akcionāram. «Tas arī ir mūsu darbības lauciņš - jāsaliek kopā uzņēmuma mērķi un vērtības, izvēlētā mērķauditorija, jāatrod tēmas, kas šajā rāmī cilvēkiem ir interesantas un jāpasniedz žurnālistikā pieņemtā veidā. Ja mēs paskatāmies uz sabiedrisko attiecību ziņām - tās top no vadības, kompānijas un produkta pārdošanas viedokļa, bet ne vienmēr tās interesē auditoriju un dažkārt nav interesanti pasniegtas,» Līga stāsta. «Ir sadalītas lomas - sabiedriskās attiecības, tradicionālie mediji, bet te uzrodas kaut kas, par ko nevar saprast, vai tas ir gulbis vai neglītais pīlēns. Mums jāpastāsta vīzija, ka šis neglītais pīlēns būs gulbis,» skaidro Līga. Amerikā zīmola žurnālistika jau esot paziņota par korporatīvo komunikāciju nākotni.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Lai arī sociālo pabalstu griesti ir spēkā vēl līdz nākamā gada beigām, jau tagad skaidrs, ka pabalstu apmēra ierobežojumu darbību tiek piedāvāts pagarināt vēl uz diviem gadiem.

Jautājuma skatīšana valdībā uz nedēļu atlikta, tomēr atbildīgās institūcijas jau saskaitījušas iespējamos ieguvumus no sociālo pabalstu griestu saglabāšanas līdz pat 2014. gada beigām - uz lielo pabalstu saņēmēju rēķina tādējādi plānots ietaupīt vēl 64,2 milj. Ls.

Par 12 miljoniem latu atšķiras būvnieku piedāvājumi ostai

Krievu salas ostas izbūvi, uz kuru plāno pārcelt Rīgas ostu, trīs būvfirmas piedāvā par 78 līdz 90 miljoniem latu.

Enerģētika

Likumprojektu būtiski mainīs

Tautsaimniecības komisijai vēl neizdodas saskaņot dažādās zaļās enerģijas intereses.

Diskusijas sabiedrībā ir radījis enerģētikas speciālistu spertais solis, sagatavojot vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar aicinājumu apturēt Latvenergo TEC-2 rekonstrukcijas otro kārtu.

Šim projektam atvēlētās investīcijas ir milzīgas. TEC-2 pirmās kārtas rekon-strukcija, kas tika nodota ekspluatācijā 2008. gada nogalē, spriežot pēc publiski pieejamās informācijas, izmaksāja ap 178 miljoniem eiro. Šis rekonstrukcijas projekts tika veikts globālās ekonomikas augšupejas periodā. Savukārt identiskas TEC-2 otrās kārtas izmaksas ekonomikas lejupslīdes brīdī ir pieaugušas vismaz par 182 miljoniem un šobrīd tiek lēstas 360 miljonu eiro apmērā. Interesants ir arī fakts, ka izvēlētais šīs rekonstrukcijas realizētājs ir Turcijas būvkompānija GAMA - Krievijas monopolkoncerna Gazprom biznesa partneris Turusgaz gāzes vada projektā Turcijā. Pētot jautājumu saistībā ar TEC-2 rekonstrukciju, konstatēts, ka šā procesa izmaksas paredzēts iekļaut tarifā gala patērētājiem. Tas nozīmē, ka visiem - gan mājsaimniecībām, gan arī uzņēmumiem - šī rekonsrukcija būs jāapmaksā.

AKKA/LAA lēsusi, ka, viņuprāt, par kopēšanu personiskajām vajadzībām Latvijā ik gadu netiek samaksāti 330 milj. Ls. Tam nepiekrīt ne nozares pārstāvji, ne Kultūras ministrija.

ASV nesola alternatīvu Kioto

Pārāk stingro vides prasību dēļ Eiropa var izkrist no globālās konkurences.

Enerģētika

Naftas lietā arī notas

Baltkrievija iesniegusi notu Latvijai par to, ka LatRosTrans uzsākusi bufernaftas izsūknēšanu no cauruļvada.

Investors

Pieaug lejupslīdes riski

Lai arī eksperti prognozē, ka attīstības valstu akciju tirgi var turpināt demonstrēt labāku sniegumu par attīstīto valstu akciju tirgiem, investoriem jārēķinās ar pieaugošu risku.

Pasaule

Portugāle un Spānija aizstāvas

Arvien vairāk par savas ekonomikas veselību un valsts parādiem medijos nākas taisnoties Portugāles un Spānijas amatpersonām.

Pagaidām grūti prognozēt finanšu tirgu satricinājumu ietekmi uz Latvijas izredzēm piesaistīt līdzekļus deficīta segšanai, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Atbilstoši pašreizējiem Valsts kases aprēķiniem, 2012. g. Latvijai SVF procentu maksājumos par 2009. un 2010. g. saņemtajiem aizdevuma maksājumiem būs jāsamaksā 20,1 milj. Ls, Eiropas Komisijai - 64,2 milj. Ls, bet Pasaules Bankai - 8,8 milj. Ls.

Tāpat būs nepieciešams piesaistīt līdzekļus valsts konsolidētā kopbudžeta deficīta segšanai - patlaban tiek lēsts, ka budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 5,66 miljardus Ls jeb 39,4% no IKP, bet ieņēmumi - 5,21 miljardu Ls jeb 36,9% no IKP. Tādējādi budžeta deficīts tiek plānots vismaz 2,5% IKP jeb 353,2 milj. Ls apmērā.

Lai arī pēc Standard&Poor’s lēmuma samazināt pasaulē lielākās ekonomikas - ASV - kredītreitingu un pēc regulārajām baumām, ka vairākas no ES lielajām ekonomikām nespēs tikt galā ar saviem parādiem, pasaules finanšu tirgos ir sākusies pamatīga lejupslīde, DB izvaicātie eksperti pagaidām atturas prognozēt šo notikumu ietekmi uz Latvijas izredzēm piesaistīt līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos.

Šogad ik mēnesi ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā (kas ir vairāk nekā juridiskām personām), un kopš 2008. gada nogales līdz šā gada jūlija vidum Latvijā kopumā ierosinātas 812 fizisko personu maksātnespējas lietas, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

«Tas ir daudz. Tas nozīmē, ka daudziem ir parādi, kurus tie nevar segt,» laikrakstam Dienas bizness atzina pieredzējušais administrators Aigars Lūsis.

No šobrīd ierosinātajām fizisko personu maksātnespējas lietām ap 30-40% «nākuši» no Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA). LAKRA konsultants Jānis Āboliņš DB zināja stāstīt, ka šobrīd no maksātnespējām ap 90% gadījumos iemesls ir samazinātas algas. «Tipisks piemērs: policijas darbiniekam bija 420 Ls alga, tagad - 280 Ls, dzīvoklis atņemts, ir komunālie parādi un pēc dzīvokļa pārdošanas palicis 30 tūkst. Ls parāds. Šādos gadījumos vai nu visu mūžu dzīvo ar tiesu izpildītāju, vai maksātnespējas process, kad pēc 2,5 gadiem esi atbrīvojies no parādsaistībām,» tā J. Āboliņš.

Pašvaldību vadītāji atbrīvojas no īpašumiem, ziedo algu labdarībai un grimst parādos, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lai gan, spriežot pēc deklarācijām 2010. gads pavadīts samērā mierīgi - atsevišķās pašvaldībās samazinājušās algas, piemēram, par 5,5 tūkst. Ls mazāk domē nopelnījis Jelgavas mērs Andris Rāviņš (19,5 tūkst. Ls), par 7 tūkst. Ls - Valmieras vadītājs Inesis Boķis (22,7 tūkst. Ls), nav bijis arī milzu pirkumu, darījumu un ienākumu kā pērn, kad, piemēram, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs (Saskaņas centrs) deklarēja 137,9 tūkst. Ls lielas dividendes no SIA Latgalija, - ir atsevišķi fakti, kas piesaista uzmanību.

Osta baro - tā jau gadiem var teikt par ostu pilsētu vadītājiem. Rīgas domes vadība un deputāti parasti krietni brangākus ienākumus gūst ostu valdēs, ne pilsētas vadītāja krēslā. Izņēmums gan ir Nils Ušakovs, kurš atšķirībā no saviem priekštečiem netika pie brīvostas valdes priekšsēdētāja krēsla - viņš piekāpās par labu LPP/LC līderim Aināram Šleseram, kuram kļūstot par Saeimas deputātu, amats tika viņa partijas biedram, vicemēram Andrim Amerikam. N. Ušakovs brīvostas valdē nonāca vien pagājušā gada novembrī, līdz ar to brīvostas pārvalde viņam atalgojumā izmaksājusi vien nepilnus trīs tūkst. Ls, bet pašvaldība - 21,2 tūkst. Ls. Kopējie mēra ienākumi pērn nedaudz sarukuši. Turklāt deklarācijas liecina, ka N. Ušakovs dzīvo uz parāda - pirms iesaistīšanās aktīvā politikā veidotie uzkrājumi izkusuši jau pirms vairākiem gadiem, un šobrīd viņam nav ne skaidras, ne bezskaidras naudas uzkrājumi, nepieder neviens nekustamais īpašums - dzīvoklis ir vien lietošanā.

«Esmu atgriezies pie savām saknēm,» laikrakstam Dienas bizness saka Jānis Buks (attēlā), kurš nesen kļuvis par Nordea bankas valdes locekli un Korporatīvo darījumu departamenta vadītāju.

«Lidojumi varbūt daudziem cilvēkiem šķiet romantiski, bet, kad tu ieej Šeremetjevas biznesa lounge un tevi sagaida, uzrunājot vārdā un tēvavārdā, tas jau kļūst par traku. Augustā biju atvaļinājumā kopā ar bērniem, kuriem ir seši un astoņi gadi, un vienu rītu atskārtu, ka divus gadus esmu pavadījis pārlidojumos, dzīvojis īrētos dzīvokļos un viesnīcās un nevēlos pamosties kādu dienu pēc desmit gadiem un saprast, ka mani bērni jau ir izauguši un es viņiem vairs neesmu vajadzīgs.»

Pēc pāris dienām J. Buks saņēmis zvanu ar darba piedāvājumu no Nordea bankas Latvijas filiāles vadītāja Valda Sikšņa. «Mans pirmais jautājums bija, cik daudz biznesa braucienu ir šajā amatā. Kad saņēmu atbildi, ka vidēji divi braucieni mēnesī, biju gatavs runāt tālāk. Maskavā bērni nebija kopā ar mani, bet kontakts ar viņiem man ir ļoti svarīgs, visu savu brīvo laiku es veltu bērniem. Mana sapņu profesija ir būt bērnudārza audzinātājam, un joprojām neesmu atmetis domu iegūt pedagoģisko izglītību,» viņš stāsta.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Lielākie kūdras ieguvēji un pārstrādātāji pērn kāpinājuši apgrozījumu. Šogad ienākumi turpinās celties, informē laikraksts Dienas bizness.

Pirmo reizi apkopotie dati par Latvijas lielākajiem kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, pēc SIA Lursoft datubāzē iesniegtajiem nozares uzņēmumu gada pārskatu datiem, liecina par veiksmīgu pērno gadu. Tabulā ir redzami tikai 17 nozares uzņēmumi, kuru neto apgrozījums 2009. gadā bijis lielāks par vienu milj. Ls. Pēc Dienas biznesa aplēsēm šādu uzņēmumu nozarē ir vairāk, nekā norādīts tabulā, taču līderi ir tie paši. Lai arī šī nozare, neraugoties uz pasaules ekonomisko krīzi, pērn ir spējusi kāpināt savus ienākumus, tomēr to daudz būtiskāk ietekmē klimatiskie apstākļi.