Ventspils pašvaldība šovakar ārkārtas sēdē kā savu ceturto pārstāvi darbam Ventspils brīvostas pārvaldes valdē nolēma iecelt Ventspils domes deputātu Uldi Boitmani ("Latvijai un Ventspilij"), informēja Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij").

Lembergs 10.decembrī atkāpās no Ventspils brīvostas pārvaldes valdes locekļa amata, lai netraucētu Ventspils brīvostas pārvaldes darbību un tās konkurētspēju, ņemot vērā ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) 9.decembrī noteiktās sankcijas pret Lembergu un četrām ar viņu saistītām struktūrām - Ventspils Brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.

Jaunieceltā valdes locekļa pilnvaru termiņš noteikts līdz 2025.gada 31.decembrim. Drīzumā gan situācija var būtiski mainīties, jo valdība ir nolēmusi virzīt grozījumus likumā "Par ostām", paredzot valsts pārvaldībā pārņemt divas ostas - Ventspils un Rīgas.

Latvija par atrašanos Eiropas Savienības (ES) sastāvā maksā ar savu atpalicību, taču mums ir visas iespējas, lai atkārtotu, piemēram, vāciešu veiksmi, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij). «Latvijai jābūt bagātākai un pārtikušākai uz vienu iedzīvotāju nekā Vācijai un Zviedrijai,» atzina Lembergs.

«Vācija pazaudēja Otro pasaules karu un ir galvenā ekonomika Eiropā. Mums tikai jāatkārto vāciešu veiksme. Tikai mēs to varam izdarīt labāk, jo esam kompaktāki. Arī Ventspilij ir vieglāk, jo mēs esam kompaktāki. Viss potenciāls gan Latvijai, gan Ventspilij tam ir,» uzskata Lembergs.

«Man neder Eiropas Savienības 27 valstu vidējais līmenis, man Rumānija un Bulgārija nav kritērijs. Es vēlos, lai Latvijai uz vienu iedzīvotāju dzīves kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir virs Vācijas un Zviedrijas līmeņa, lai vācieši un zviedri brauc pie mums strādāt, bet pirmā pilsēta, uz kuru brauc, lai ir Ventspils. Tāds ir mans uzstādījums. Ja mēs pieejam tam savādāk un ja cenšamies būt labāki nekā bulgāri, rumāņi vai poļi... Atvainojiet, kāpēc mēs gribam būt mazliet labāki nekā tie švakākie?» uzsvēra Ventspils mērs.

Projekts Kurzemes loks, kura otrajā kārtā ir izbūvēta 330 kilovoltu (kV) gaisvadu augstsprieguma elektrolīnija no Grobiņas līdz Ventspilij, ir solis pretī Latvijas integrēšanai Eiropas elektroenerģijas tirgū, - tādu atziņu Kurzemes loka posma atklāšanas pasākumā Ventspilī pauda amatpersonas.

Liberalizējot elektronerģijas tirgu, parādās nepieciešamība ar elektrolīnijām savienot ne tikai ražotnes un pilsētas, bet arī reģionus un valstis. Šādai atziņai piekrīt arī ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP/V), kurš uzsvēra: «Mums ir vienotais tirgus, brīva preču kustība Eiropā, gandrīz brīva cilvēku kustība, taču mūsu enerģijas tirgus faktiski ir izolēts - tā tas ir gan elektroenerģijas gadījumā, gan arī īpaši attiecībā uz gāzes tirgu.»

«Šis ir ļoti nozīmīgs solis mūsu izolācijas izbeigšanai. Tas mums arī palīdzēs veidot savienojumus ar Lietuvu un Zviedriju. Šiem soļiem nav tikai simboliska nozīme, bet arī praktiski ieguvumi. Pirmkārt, mēs iegūsim pieeju Skandināvijas valstu samērā lētajiem energoresursiem. Kurzemes loks nodrošinās lielākas elektroenerģijas jaudas Kurzemes reģionam, vismaz piekrastes reģionam, kas, cerams, nākotnē arī veicinās rūpniecības attīstību šajā reģionā,» prognozēja ekonomikas ministrs.

"Amazon" dibinātājs un vadītājs Džefs Bezoss pārdevis ASV interneta tirdzniecības lieluzņēmuma akcijas aptuveni divu miljardu dolāru apmērā, liecina nesen publiskotā fondu biržas regulatoru informācija.

Bezoss pārdevis aptuveni 12 miljonus "Amazon" akciju. Iepriekš publiskota informācija liecināja, ka Bezoss nākamā gada jūlijā plāno pārdot 50 miljonus uzņēmumu akciju.

Žurnāla "Forbes" aplēses liecina, ka Bezoss ir trešais turīgākais cilvēks pasaulē ar 195,5 miljardu dolāru bagātību. Otrajā vietā šajā sarakstā ir Francijas luksusa preču ražotāja LVMH vadītājs Bernārs Arno, bet pasaulē turīgākā cilvēka statuss pieder ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" īpašniekam un vadītājam Īlonam Maskam.

Jau vēstīts, ka "Amazon" peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieauga līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem dolāru attiecīgajā laika periodā pirms gada.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Administratīvā rajona tiesa Liepājā šodien pilnībā apmierināja Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) prasību atcelt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža (RP) rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas, informēja tiesneša palīdze Inga Serafimova.

Ar tiesas lēmumu ministra rīkojums ir atceļams ar tā izdošanas dienu.

Kā ziņots, Lembergs Administratīvajā rajona tiesā pērn 16.novembrī pārsūdzēja Sprūdža rīkojumu par viņa atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas. Šis Lemberga pieteikums ir pieņemts tiesā, un tika ierosināta administratīvā lieta.

2012.gada 23.oktobrī oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis ir publicēts Sprūdža rīkojums par Lemberga atstādināšanu. Vairāku lappušu garumā arī ir aprakstīti juridiskie argumenti šādam lēmumam.

Publicētajā rīkojumā minēts, ka atbilstoši likuma «Par pašvaldībām» 93.panta pirmajai daļai ministrs atstādina Lembergu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas par vairākiem pieļautajiem normatīvo aktu pārkāpumiem.

Brexit joprojām negatīvi ietekmē luksusa nekustamā īpašuma tirgu Londonā, tomēr ietekme uz augstākās klases īres segmentu (virs 5000 sterliņu mārciņām nedēļā) ir pozitīva, ziņo nekustamo īpašumu aģentūra Knight Frank.

Neziņa par politiskās situācijas attīstīšanos un to, līdz kam galu galā novedīs Brexit, novedusi līdz ievērojamam darījumu un pieprasījuma kāpumam īres segmentā virs 5000 sterliņu mārciņām nedēļā.

Turīgākais slānis izvēlas īrēt un šobrīd izvairās no apartamentu iegādes. Pirmajā pusgadā šogad reģistrēti 153 super-prime īres darījumi, kas ir pēdējo septiņu gadu rekords. Otrajā ceturksnī šajā gadā ir noslēgti 40 šādi darījumi, kas arī ir augstākais rādītājs pēdējo septiņu gadu laikā.

Attiecīgās klases īpašumiem šobrīd iespējams sasniegt pat 4% ienesīgumu, kas ir samērā augsts rādītājs Londonas luksusa segmentam. Izteiktākais pieprasījums vērojams tieši modernās, augstas kvalitātes jaunbūvēs. Pagājušā gada otrajā ceturksnī piedāvājumā bija izlikti kopā 284 super-prime īres piedāvājumi, taču šogad vien 209 - pieprasījums aug un piedāvājums kļuvis šaurāks.

Digitalizācija Latvijā, līdzīgi kā tas ir citviet pasaulē, attīstās viļņveidīgi. Pēdējais straujais attīstības lēciens tika pieredzēts 2020. un 2021. gadā, kad visā pasaulē dzīvi uz brīdi paralizēja COVID pandēmija.

Tad visa pasaule bija spiesta ātri meklēt veidus kā veikt darbus attālināti un sprādzienveidīgu attīstību pieredzēja e-komercija vai attālinātās apmācības. Arī Latvija rekordīsā laikā ieviesa gan dažādus inovatīvus izglītības projektus, gan vakcinācijas reģistru manavakcina.lv un vakcinācijas QR sertifikātu, kurš funkcionāli darbojās visā ES teritorijā.

Tomēr, lai arī dažādu digitalizācijas projektu attīstība ir turpinājusies, tā ir bijusi ievērojami lēnāka. Jā, katru gadu arvien vairāk cilvēku izmanto e-parakstu vai saņem valsts un pašvaldību pakalpojumus elektroniski, tomēr mēs šajā gadījumā nevaram runāt par revolūciju, bet gan salīdzinoši lēnu evolūciju. Latvijas potenciāls ir ievērojami lielāks un, salīdzinot ar laiku pirms 5 gadiem, vajadzība pēc modernas e-pārvaldes nav samazinājusies, tā ir kļuvusi vēl aktuālāka.

Jaunākais Rīgas Ekonomikas augstskolas veidotais Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai, turpina pieaugt arī ēnu ekonomika.

Pērn Latvijā tā sasniedza 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu. Visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents ir aplokšņu algas, kas Latvijā veido 43,5% no visas ēnu ekonomikas. Otrajā vietā ir ienākumu neuzrādīšana. Latvijā vidējā ienākumu daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts, 2018. gadā ir pieaugusi līdz 17,9%. Salīdzinājumam - Igaunijā tā ir vien 9,9%. Nozaru griezumā visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām ir būvniecības nozarē, bet ģeogrāfiski negatīvais līderis ir Rīgas reģions, kas ir turīgākais valstī. Tas nozīmē, ka pašreizējā nodokļu nenomaksa un ienākumu slēpšana ir saistīta ar uzņēmēju negodprātu, nevis nabadzību un cīņu par izdzīvošanu.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") šodien paziņoja, ka nekandidēs 11.Saeimas vēlēšanās, tomēr būs Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, vēsta Leta.

Jau ilgstoši Lemberga darbībai uzmanību pievērsusi prokuratūra, kura uzskata, ka viņš slepus bijis patiesā labuma guvējs vairākos Ventspils tranzīta uzņēmumos un nodarbojies ar kukuļņemšanu, taču līdz notiesājošiem tiesas spriedumiem lietas līdz šim nav nonākušas. Lembergs šādas apsūdzības kategoriski noliedz un uzskata par politiski motivētām.

Pašlaik Rīgas apgabaltiesā tiek izskatīta krimināllieta, kurā Aivaru Lembergu prokuratūra apsūdz par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu un citas mantas legalizēšanu, par dienesta viltojumu, par piedalīšanos mantiskos darījumos, kuri viņam sakarā ar dienesta stāvokli bijuši aizliegti, kā arī par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu un citiem noziegumiem. Šajā lietā apsūdzēts arī Ventspils mēra dēls Anrijs Lembergs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis.

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un noraidījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kasācijas sūdzību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru partijai valsts budžetā jāatmaksā pretlikumīgi saņemtie un iztērētie finanšu līdzekļi 11,63 tūkst. Ls apmērā, DB uzzināja tiesā. Tas nozīmē, ka ZZS tomēr nevarēs izvairīties no minētās summas ieskaitīšanas valsts budžetā.

DB jau rakstīja, ka 2008. gadā KNAB saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem uzdeva piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1,055 milj. Ls apmērā. ZZS tika uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 11,63 tūkst. Ls apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, ka pastāv tieša saikne starp ZZS un politiskās organizācijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga organizēto priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras izvietošanu medijos viņš un viņa dzīvesbiedre bija apmaksājuši.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ASV tiesā pārsūdzējis ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) noteiktās sankcijas, kas viņam piemērotas balstoties uz tā dēvēto Magņitska likumu par korupciju, šodien intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Bordāns apstiprināja, ka Lembergs 11.augustā iesniedzis prasību ASV Kolumbijas štata tiesā, kurā lūgts atcelt pret viņu OFAC piemērotās sankcijas.

"Tieslietu ministrija saņēmusi apliecinājumu, ka šāda prasība ir iesniegta, bet jocīgs ir fakts, ka šajā pārsūdzībā vaina par sankciju piemērošanu tiek attiecināta uz tieslietu ministru Jāni Bordānu un Jauno konservatīvo partiju, kuri mēģina šādi izrēķināties ar Lembergu," piebilda Bordāns.

Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis ASV detalizētu informāciju par OFAC paziņojumu, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs ("Latvijai un Ventspilij") ietekmējis un korumpējis amatpersonas.

Pēdējo dienu šūmēšanās ap nodokļu parādiem vai pārmaksu, kas ir tiešas sekas nodokļu reformai, liek uzdot jautājumu – vai tas (lasi: nodokļu reforma) bija tā vērts? Atbilde ir: nē.

Par to liek domāt arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Jāņa Platā teiktais, ka reforma ir dārga, tās dēļ trūkst naudas šā gada budžetā, un cerēto mērķi – nevienlīdzības mazināšanu – tā sasniedz minimāli jeb, citiem vārdiem sakot, nesasniedz. Uz to, ka reforma nenāk par labu sabiedrības nabadzīgākajai daļai, norādījusi arī Eiropas Komisija.

Arī Tiesībsarga biroja pasūtītajā pētījumā, kuru veikuši Latvijas Universitātes ( LU) mācībspēki, norādīts, ka reforma nav nākusi par labu ģimenēm ar apgādājamiem un nelieliem ienākumiem. Viens no nodokļu reformas stūrakmeņiem ir Iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) reforma, kas paredz dažādus atvieglojumus. Taču, kā secina LU pētnieki, «2018.gadā virkne nodokļu maksātāju pat pie esošiem attaisnotiem izdevumiem tos piemērot nevar, t.i., to ienākumu summa nav pietiekama, lai attaisnotie izdevumi varētu tikt piemēroti. Spriežot no vienlīdzības un sociālā taisnīguma principu skatījuma, nešķiet pieņemama situācija, kad ieguvumi no IIN reformas vairāk izpaužas nodarbinātajiem bez apgādājamajiem vai personām ar ienākumu līmeni, kas būtiski pārsniedz vidējo algu valstī.» Ja ir skaidrs, ka IIN atvieglojumi, tostarp attaisnotie izdevumi, nav pieejami mazo algu saņēmējiem ar apgādājamajiem, tad kāpēc tie vispār bija jāievieš? Kāds mērķis ar to tiek sasniegts? Nevienlīdzība noteikti netiek mazināta. Turklāt tas izmaksā ļoti dārgi, radot pamatotu jautājumu, vai šos līdzekļus nevarēja izmantot sociāli taisnīgāk un solidārāk?

Ķīnas turīgākais cilvēks - nekustamo īpašumu un izklaides uzņēmuma Wanda Group dibinātājs Vans Dzjanliņs - pēdējā gada laikā spējis savu bagātību dubultot, pirmdien ziņo ASV žurnāls Forbes.

Vana bagātība gada laikā pieaugusi no 13,2 miljardiem dolāru (11,9 miljardiem eiro) līdz 30 miljardiem dolāru (27,06 miljardiem eiro), norāda žurnāls.

Bagātības pieaugumu galvenokārt nodrošinājusi divu Wanda Group struktūrvienību akciju kotēšana fondu biržā.

Forbes veidotajā Ķīnas bagātāko cilvēku sarakstā Vans spējis uz pirmo vietu pakāpties no ceturtās vietas.

Tikmēr otrajā vietā ierindojies Ķīnas interneta tirdzniecības uzņēmuma Alibaba dibinātājs Džeks Ma, kurš nokritis no pirmās vietas saistībā ar kompānijas akciju vērtības samazināšanos Ņujorkas biržā.

Forbes arī vēsta, ka 100 Ķīnas turīgāko cilvēku bagātība sasniegusi 450 miljardus dolāru, kas ir par gandrīz 20% vairāk nekā pirms gada.

Ventspils mērs Aivars Lembergs ir piektais turīgākais cilvēks Baltijas valstīs ar 876 miljonu litu (aptuveni 179 miljonu latu) lielu bagātību, liecina pirmdien publiskotais Lietuvas žurnāla IQ izveidotais 50 bagātāko Baltijas iedzīvotāju reitings.

Baltijā visbagātākā cilvēka titulu žurnāls piešķīris Baltijā lielākā mazumtirdzniecības tīkla Maxima īpašnieces Lietuvas grupas Vilniaus prekyba akcionāram Nerijum Numavičam - viņa turības apmērs tiek lēsts 1,8 miljardi litu (367 miljoni latu).

Otrs bagātākais baltietis ir Lietuvas rūpniecības grupas Achemos grupe akcionārs un Lietuvas ekspremjers Broņislavs Lubis ar 1,35 miljardu litu (275 miljonu latu) bagātību, bet trešo un ceturto vietu dala Lietuvas daudznozaru koncerna MG Baltic īpašnieks Darjus Mockus un Lietuvas mobilo aplikāciju tirdzniecības kompānijas GetJar getjar.com dibinātājs Iļja Laurss - katram no viņiem turības apmērs sasniedz miljardu litu (204 miljonus latu).

Hip hop mākslinieks Šons Kārters (Shawn Carter), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu Jay-Z, iegādājies Skandināvijas mūzikas straumēšanas pakalpojumu Wimp un tā mātes kompāniju Aspiro, ziņo thelocal.se.

Tas šobrīd ir lielākais zviedriem piederošā mūzikas straumēšanas pakalpojuma Spotify konkurents.

Kompānijas pašreizējie īpašnieki, kuriem ir 90 procenti Aspiro akciju, pieņēmuši 54 miljonus ASV dolāru vērto pārņemšanas piedāvājumu.

Šo informāciju apstiprinājusi Jay-Z kompānija Project Panther Bidco.

2014. gada trešā ceturkšņa beigās Wimp bija 512 000 maksājošu lietotāju Skandināvijā, Vācijā un Polijā. Zināms, ka Spotify patlaban ir vairāk nekā 15 miljoni maksājošu lietotāju.

Gandrīz trešdaļa Lielbritānijas miljardieru ir pārcēlušies vai gatavojas pārcelties uz tā dēvētajām nodokļu patvēruma valstīm, liecina ceturtdien laikrakstā «The Times» publiskotie izmeklēšanas rezultāti.

Laikrakstā teikts, ka Lielbritānijas turīgākie iedzīvotāji pēdējo desmit gadu laikā no Lielbritānijas Valsts kases slēpuši vairākus miljardus sterliņu mārciņu.

Šāda informācija publiskota dažas dienas pēc tam, kad Lielbritānijas valdība izraisīja sabiedrības sašutumu, aizkavējot balsojumu par ierosināto likumprojektu, kas paredz izbeigt noslēpumainas uzņēmumu īpašumtiesības ārzonu teritorijās.

«Mums jāaptur izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, lai turīgākie maksātu savu godīgo daļu,» reaģējot uz «The Times» publicēto informāciju, tviterī raksta Leiboristu partijas pārstāve Mārgareta Hodža.

«The Times» raksta, ka 28 no 93 britu miljardieriem pārcēlušies uz nodokļu patvēruma valstīm vai veic procesu, lai to izdarītu. Šo infomāciju publiski pieejamajos atraduši «The Times» žurnālisti.

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), 2015.gadā veidoja 64% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, kas ir mazāk nekā abās pārējās Baltijas valstīs, kur šis rādītājs sasniedza 75%.

Jaunākie Eurostat dati apkopoti par 276 reģioniem ES. Baltijas valstis savu nelielo izmēru dēļ nav dalītas atsevišķos reģionos.

Eirostatistiķu aplēses liecina, ka turīgākais reģions ir Iekšlondona-Rietumi, kur IKP uz vienu iedzīvotāju, izsakot to PPS, sasniedza 580% no ES vidējā rādītāja. Luksemburgā tas bija 264%, Vācijas Hamburgas reģionā - 206%, Briselē, Beļģijā, - 205% un Slovākijas galvaspilsētas Bratislavas reģionā - 188%. 20 ES reģionos IKP uz vienu iedzīvotāju par vismaz 50% pārsniedza ES vidējo rādītāju. Pieci no šiem reģioniem bija Vācijā, četri - Lielbritānijā, pa diviem Nīderlandē un Austrijā, bet pa vienam Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Luksemburgā, Slovākijā un Zviedrijā.

Igaunijā bagātākais uzņēmējs ir Hilars Teders, kura galvenā uzņēmējdarbība ir attīstīt un pārvaldīt iepirkšanās centrus Krievijā un Ukrainā, atsaucoties uz izdevumu Äripäev, ziņo bbn.ee. Viņš ir krietni bagātāks nekā Ventspils mērs Aivars Lembergs, kura bagātība pavasarī tika lēsta 179 miljonu latu (250 miljoni eiro) apmērā.

H. Tederam pieder daļa no viena no Krievijas lielākajiem iepirkšanās centriem O'Key, un viņa bagātība esot 383,5 miljoni eiro. Viņš ir pirmais lielveikalu īpašnieks, kurš Äripäev bagātāko sarakstā ieņēmis pirmo vietu. Lielveikalu tīklu O’Key veido 61 veikals Krievijā, no kuriem 32 atrodas Sanktpēterburgā.

Otrais šajā sarakstā ir kuģu remonta un kuģu būvniecības kompānijas BLRT Grupp lielākais akcionārs Fjodors Bermans. Šī kunga bagātība veido 189 miljonus eiro, un viņam piederošais kuģu būves industrijas koncerns BLRT Grupp ietver 65 uzņēmumus, kas darbojas Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas, Norvēģijas un Krievijas tirgos, liecina informācija uzņēmuma oficiālajā mājas lapā.

Pasaulē turīgākais cilvēks Džefs Bezoss koronavīrusa pandēmijas laikā kļuvis vēl bagātākās, pateicoties ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" akciju vērtības kāpumam.

"Amazon" akcijas cena otrdien pieauga par 5% un sasniedza visu laiku augstāko līmeni.

Kopumā uzņēmuma akcijas vērtība kopš gada sākuma palielinājusies par gandrīz 25%.

Ziņu aģentūras "Bloomberg" veidotā miljardieru indeksa dati liecina, ka Bezosa aktīvu vērtība kopš šī gada sākuma pieaugusi par 24 miljardiem dolāru - līdz 138,5 miljardiem dolāru.

Pieprasījums pēc "Amazon" piegāžu pakalpojumiem uzrādījis strauju kāpumu, jo koronavīrusa izplatības dēļ cilvēki spiesti uzturēties mājās.

Ķīnas konglomerāts Wanda Group otrdien parakstījis vienošanos, lai iegādātos ASV producentu uzņēmumu Legendary Entertainment, nodēvējot šo par Ķīnas visu laiku lielāko pārņemšanas darījumu kultūras jomā.

Darījuma summa veido 3,5 miljardus dolāru (3,2 miljardus eiro).

Legendary Entertainment veidojis tādas filmas kā Godzilla, Jurassic World (Juras laikmeta pasaule) un jaunāko Batman (Betmena) triloģiju.

Wanda Group norāda, ka ASV uzņēmuma projekti galvenokārt ir liela budžeta asa sižeta filmas, kuras tik ļoti iecienījuši ķīniešu skatītāji.

Wanda Group, kuru dibinājis Ķīnas turīgākais cilvēks Vans Dzjanliņs, sākotnēji savu darbību uzsāka nekustamo īpašumu jomā, taču vēlāk to paplašināja vairākos sektoros, tostarp izklaidē un e-tirdzniecībā.

Latvijas dzelzceļa elektrifikācija varētu sākties 2015.gadā, taču patlaban vēl nav skaidrības, vai vispirms modernizēs esošās līnijas un pēc tam jaunos posmus, vai finanšu līdzekļi pietiks un abus darbus varēs veikt vienlaicīgi, norāda VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča.

Viņa arī norāda, ka, lai gan Eiropas Komisija piešķīrusi 50% no finansējuma skiču projekta izstrādei, nauda vēl nav saņemta.

«Patlaban ir jānoslēdz līgums ar TEN-T aģentūru par naudas lietošanu. Esam tikušies Briselē, ir bijuši precizējumi attiecīgajos dokumentos. Prognozēts, ka šo līgumu varētu parakstīt oktobrī. Patlaban esam aizsūtījuši pēdējo precizēto redakciju,» skaidro amatpersona. Kopējais skiču projekta finansējums ir 2,838 miljoni eiro (1,96 miljonus latu).

Tagad LDz paralēli strādājot pie konkursa nolikuma un darba uzdevuma, kas saistīts ar konkursu par skiču projekta izstrādi Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijai. Par gaidāmo skiču projekta konkursu uzņēmēji interesējoties nepārtraukti.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu astoņām pašvaldībām sagatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējuma izmantošanai, lai nodrošinātu šo pilsētu infrastruktūras sasaisti ar Eiropas transporta tīklu (TEN-T), informē CFLA.

Programmā no KF līdz 2018. gada 31. decembrim paredzēti vairāk nekā 35 miljoni eiro.

Uzaicinājumi iesniegt projektus nosūtīti nacionālas nozīmes attīstības centru pašvaldībām: Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Rēzeknei, Valmierai un Ventspilij. Pašvaldībām vai to iestādēm projekti jāiesniedz CFLA līdz 2017.gada 16.janvārim.

Programmas mērķis ir novērst infrastruktūras pārrāvumus pilsētās un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot to no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām.

Paredzēts, ka projektu gaitā tiek veidotas jaunas maģistrālās ielas vai attīstīti esošie maršruti, veicot tiltu, satiksmes pārvadu, tuneļu un ielu būvniecību, satiksmes mezglu izveidi vai likvidāciju, kā arī objektu labiekārtošanu - autobusu pieturvietu, apgaismojuma līniju, lietusūdens savākšanas un attīrīšanas iekārtu izbūvi, apzaļumošanu, satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanu u.c.