Šogad ik mēnesi ierosinātas vidēji 60 fizisko personu maksātnespējas jeb divas līdz trīs lietas dienā (kas ir vairāk nekā juridiskām personām), un kopš 2008. gada nogales līdz šā gada jūlija vidum Latvijā kopumā ierosinātas 812 fizisko personu maksātnespējas lietas, liecina Maksātnespējas reģistra dati.
«Tas ir daudz. Tas nozīmē, ka daudziem ir parādi, kurus tie nevar segt,» laikrakstam Dienas bizness atzina pieredzējušais administrators Aigars Lūsis.
No šobrīd ierosinātajām fizisko personu maksātnespējas lietām ap 30-40% «nākuši» no Latvijas kredītņēmēju apvienības (LAKRA). LAKRA konsultants Jānis Āboliņš DB zināja stāstīt, ka šobrīd no maksātnespējām ap 90% gadījumos iemesls ir samazinātas algas. «Tipisks piemērs: policijas darbiniekam bija 420 Ls alga, tagad - 280 Ls, dzīvoklis atņemts, ir komunālie parādi un pēc dzīvokļa pārdošanas palicis 30 tūkst. Ls parāds. Šādos gadījumos vai nu visu mūžu dzīvo ar tiesu izpildītāju, vai maksātnespējas process, kad pēc 2,5 gadiem esi atbrīvojies no parādsaistībām,» tā J. Āboliņš.
Eksperti spriež, ka tuvākajā laikā situācija varētu kļūt vēl dramatiskāka un pieaugs to fizisko personu skaits, kas pieteiks savu maksātnespēju. To apstiprina ne vien pašreizējā statistika par kavētiem kredītiem, bet arī ziņas par 100 miljonu latu komunālajiem parādiem un neliels algu pieaugums pretstatā pieaugošām gāzes, elektrības, līdz ar to pārtikas cenām, kā arī nodokļiem. «Es domāju, ka tendence turpināsies. Ir vēl daudzi cilvēki, kas nav zinājuši par maksātnespējas pieteikšanas iespējām. Tāpat pēdējā laikā daudzi atzīst, ka aizņēmušies no radiem, draugiem, lai segtu kredītsaistības, tomēr pienācis brīdis, ka šobrīd tomēr nav citas izejas, kā pieteikt maksātnespēju. Paredzu, ka vajadzētu būt 100 fizisko personu maksātnespējas procesiem mēnesī. Redzams arī, ka kredītsaistības nepilda ap 200 tūkstošiem cilvēku. 600 cilvēku maksātnespēja ir piliens,» uzskata J. Āboliņš.