Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtījis Ministru prezidentam lūgumu atsākt Krimināllikuma grozījumu virzību, lai Latvijas likumdošanā kriminalizētu prettiesiskas darbības saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem lielā apmērā.

KNAB uzskata, ka vairāki partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumi, ja tie izdarīti lielos apmēros, var būtiski aizskart sabiedrības un valsts intereses. KNAB pieredze, kontrolējot partiju finansēšanas atbilstību likuma prasībām, kā arī ārvalstu prakse liecina, ka šādi pārkāpumi ir nozīmīgi un no citiem pārkāpumu veidiem atšķiras ar lielu bīstamību sabiedrības interesēm.

Patlaban nav iespējams veikt izmeklēšanu, saukt personas pie kriminālatbildības un piespriest tām sodus saistībā ar nelikumīgu partiju finansēšanu un ziedojumu pieņemšanu lielā apmērā, kā arī pieprasīšanu nelikumīgi finansēt lielā apmērā partijas. KNAB ierosina kriminalizēt šādas ar partiju finansēšanu saistītās pretlikumīgās darbības, tādējādi pieļaujot to atklāšanā un izmeklēšanā izmantot kriminālprocesuālās un operatīvās darbības metodes.

#Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

ASV Kongress pirmdien nobalsoja par valdības darbības finansēšanu, apstiprinot likumprojektu, kas ļaus atsākt pilnvērtīgu federālo aģentūru funkcionēšanu.

Vispirms Kongresa augšpalātā Senātā likumprojektu atbalstīja 81 senators, bet 18 balsoja pret. Pēc tam apakšpalātā Pārstāvju palātā par likumprojektu balsoja 266 likumdevēji, bet 150 bija pret.

Likumprojektu pēc tam parakstījis ASV prezidents Donalds Tramps.

«Man prieks, ka demokrāti Kongresā ir nākuši pie prāta,» paziņoja Tramps.

Likumprojektā iekļauta populāra bērnu veselības apdrošināšanas programma, tomēr tajā nav garantiju imigrantiem, kuri ASV nelegāli tika ievesti kā bērni.

Likumprojekts paredz valdības finansēšanu līdz 8.februārim un federālo darbinieku atgriešanos darbā jau otrdien.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, 2011. gadā Latvijā varētu tikt ieviesta sistēma, kas paredzētu vismaz daļēju politisko partiju finansēšanu no valsts budžeta, bet jau nākošo parlamenta vēlēšanu kampaņu laikā partiju tēriņu griesti tiktu pacelti, lai vairāk atbilstu vai, precīzāk sakot, mazāk neatbilstu reālajai situācijai.

Partiju finansēšanas no valsts budžeta iniciatīva varētu šķist lieliska - beidzot demokrātijas, likumības, tikumības aizstāvji dabūtu kvēli kāroto partiju neatkarību no sponsoriem.

Vēl lieliskāka var šķist partiju priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu griestu pacelšana - partiju izdevumi arī ir saistīti ar vispārējo ekonomisko situāciju valstī, un par to, ka viss kļūst dārgāks, pārliecināmies katru dienu kaut vai pie veikala kases. Vienīgais... Kā bieži vien Latvijā ir liels bet, maziņš tikai un ne tik tīkams no otras puses.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) varētu būt konstatējis partiju finansēšanas likuma pārkāpumu partiju apvienībā Jaunā Vienotība (JV), kas paredzētu vairāk nekā 30 tūkstošu eiro atmaksu valsts budžetā, liecina Dienas rīcībā esoša informācija. Šāds pārkāpums, faktiski, nozīmē, ka varētu būt apdraudēta valsts finansējuma saņemšana partijai.

KNAB publiski pieejamā informācija liecina, ka 2023.gadā JV no valsts budžeta saņēma teju miljonu eiro.

KNAB attiecīga satura vēstuli partijai nosūtījis augusta sākumā. Neoficiāla informācija liecina, ka pārkāpums saistīts ar to, ka bijusī partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja Sanita Stelpe-Segliņa vienlaikus saņēmusi algu gan partijā, gan Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Stelpe-Segliņa pēc Arta Kampara aiziešanas no partijas ģenerālsekretāra amata līdz šī gada 19.martam bija partijas ģenerālsekretāra vietas izpildītāja. Savukārt pašreizējais CVK sastāvs tika ievēlēts 2023.gada 2.februārī. Līdz ar to secināms, ka likums pārkāpts varētu būt periodā no pērnā gada februāra līdz šī gada 19.martam.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav guvis apstiprinājumu aplokšņu algu maksāšanai partijas "Vienotība" birojā, kā arī iespējamām nelikumībām saistībā ar uzņēmuma "SOAAR" veidoto vēlēšanu sistēmu izmantošanu, tomēr konstatējis nebūtiskus pārkāpumus, par ko piemērots administratīvais sods.

LETA jau rakstīja, ka bijušais "Vienotības" biroja darbinieks Normunds Orleāns vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, apgalvojot, ka politiskais spēks viņam un vēl vismaz desmit biroja darbiniekiem maksājis tā sauktās aplokšņu algas.

Neminot personas vārdu, KNAB aģentūrai LETA pavēstīja, ka, pamatojoties uz 11 privātpersonu iesniegumiem, veica resorisko pārbaudi par iespējamām pretlikumībām partijas "Vienotība" un partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) finansiālās darbības nodrošināšanā.

KNAB nav guvis apstiprinājumu nelikumīgai politisko organizāciju finansēšanai lielos apmēros vai citām noziedzīgām darbībām, par kurām paredzēta kriminālatbildība.

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Lai gan partiju kases strauji pildās, pavasarī notikušās Eiropas Parlamenta vēlēšanas to kabatas krietni patukšojušas, Saeimas vēlēšanu reklāmām atstājot visai ierobežotus līdzekļus

Par to liecina DB pētījums, apkopojot informāciju par partiju saņemtajiem ziedojumiem, biedru naudām un tēriņiem priekšvēlēšanu izdevumiem. Jāņem gan vērā, ka saziedotās summas ik dienu mainās, turklāt, tuvojoties vēlēšanām, tas notiek ļoti strauji. Turklāt atsevišķām partijām ir no dažiem līdz vairākiem desmitiem tūkst. eiro mērāmi naudas uzkrājumi no iepriekšējiem gadiem papildus tam jau šobrīd Saeimā pārstāvētās partijas saņem arī valsts budžeta finansējumu, kas visa starpā arī izmantojams politiskajai aģitācijai, līdz ar to šis pētījums parāda tendenci, nevis absolūti precīzi atspoguļo situāciju.

Industriālu objektu, plašu teritoriju un arī privātpersonu īpašumu uzraudzību Latvijā tagad varēs veikt ar bezpilota gaisa kuģiem jeb dronu palīdzību, informē apsardzes uzņēmuma SIA "Eurocash1" pārstāvji.

"Eurocash1" šī mēneša sākumā drošības risinājumu, kas jau gadu darbojas Lietuvā un citās Eiropas valstīs, prezentēja jomas ekspertiem un aizsardzības struktūru pārstāvjiem. "Eurocash1" ir pirmā kompānija Baltijā, kas teritoriju un objektu apsardzē piedāvā dronu tehnoloģijas.

Apsardzes uzņēmums prognozē, ka jau tuvāko gadu laikā apsardze ar droniem kļūs par ikdienu vairumā ražošanas un būvniecības uzņēmumu, tā kļūs arvien pieprasītāka arī saules un vēja parku, kā arī privātmāju teritoriju apsardzē.

"Eurocash1" pārstāvji skaidro, ka droni, kas aprīkoti ar videokamerām, termokamerām, prožektoriem un skaļruņiem, var veikt objektu patrulēšanu un ietekmēt atturēšanos no prettiesiskas darbības veikšanas efektīvāk nekā cilvēki, tāpēc ekonomiski racionālāk ir tos izmantot, lai apsargātu lielas nelīdzena reljefa teritorijas gan dienas gaišajā laikā, gan, kas īpaši svarīgi, arī nakts stundās.

Izmisīgā cīņa par pašvaldību un Eiroparlamenta deputātu krēsliem daudzām partijām izvērtusies ievērojami dārgāka nekā pirms tam gūtie ienākumi vēlēšanu izdevumiem.

Līdere ir pirms vēlēšanām agresīvu reklāmas kampaņu izvērsusī TB/LNNK, kurai pat 346.3 tūkst. Ls iztērēšana sevis slavināšanai nav līdzējusi iekļūt kārotajā Rīgas domē, kur nu vēl saglabāt mēra krēslu. Tikai 3.3 % galvaspilsētas iedzīvotāju balsoja par tēvzemiešiem. Arī cīņā par Eiropas Parlamentu TB/LNNK ieguva tikai vienu deputāta vietu, kas tika partijas līderim Robertam Zīlem, pretstatā četrām 2004. gadā notikušajās vēlēšanās.

Apvienības kopējie izdevumi vēlēšanām (jāuzrāda visi izdevumi no 7. februāra līdz vēlēšanu dienai, kā to paredz Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums bija 406.7 tūkst. Ls, kas par 213.3 tūkst. Ls pārsniedz tai pat laikā gūtos ienākumus. Pat ņemot vērā līdz 7. februārim gūtos ziedojumus (45 tūkst. Ls), naudas atlikumu kontā (56.9 tūkst. Ls) un rezerves fonda atlikumu pērnā gada beigās (52,3 tūkst. Ls), ar to nav gana, lai segtu izdevumus.

Tā dēvētās Olainfarm reiderisma lieta, kurā par mēģinājumu izkrāpt vairāk nekā 40 miljonus eiro vērtu kontrolpaketi aizdomās tiek turētas piecas personas, tiesā varētu nonākt dažu mēnešu laikā, prognozē lietu uzraugošais Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Māris Trušelis.

Teju trim gadiem, 2021. gada 30. aprīlī, Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu lietā, kas, iespējams, kā lielākais krāpšanas un reiderisma mēģinājums jau iegājusi Latvijas vēsturē. Parakstot, iespējams, fiktīvu akciju atsavināšanas līgumu, lielākā Olainfarm akcionāra SIA Olmafarm valdes locekle Milana Beļeviča mēģināja izkrāpt Olmafarm piederošo Olainfarm akciju kontrolpaketi Čehijas čaulas kompānijai Black Duck Invest.

Šogad 21. martā izmeklēšana kriminālprocesā pabeigta un pieņemts lēmums nodot kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas uzsākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret piecām personām. "Tāda apmēra un juridiskas sarežģītības lietām nepilnu trīs gadu izmeklēšanas process nebūtu uzskatāms par pārmērīgi ilgu. Jāņem vērā, ka kriminālprocesā ir sūtīti Eiropas izmeklēšanas rīkojumi, kas pats par sevi ir laikietilpīgs process. Tāpat jāņem vērā izmeklēšanā noskaidrojamo apstākļu kopums, iesaistīto personu skaits un virkne veikto izmeklēšanas un procesuālo darbību, līdz ar ko nepilnu trīs gadu izmeklēšana tiešām nav daudz," Dienai skaidroja M. Trušelis.

Valērija Maligina mantiniece Nika Saveļjeva un Signe Baldere-Sildedze, meitas Annas Emīlijas māte un dabiskā aizbildne, 7. janvārī nosūtīja paziņojumu «Olainfarm» valdei nekavējoties sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, lai veiktu izmaiņas padomes sastāvā. AS «Olainfarm» līdzšinējā padome – īpaši Irina Maligina, Pāvels Rebenoks un Mārtiņš Krieķis, ir zaudējuši uzņēmuma akcionāru vairākuma uzticību.

Izdevās novērst iespējamas noziedzīgas (prettiesiskas) darbības

Līdzmantinieku vairākuma lēmums, 2. janvārī mainot SIA «Olmafarm» valdi, kā vienīgo valdes locekli ieceļot Milanu Beļeviču, ļāva novērst AS «Olainfarm» akciju nonākšanu tādu personu rokās, kurām uz tām nav tiesības. SIA «Olmafarm» iepriekšējā valdes locekle I. Maligina bija iesniegusi reģistrācijai Uzņēmumu Reģistrā jaunas kapitālsabiedrības SIA «Olfchem» dibināšanas lēmumu, ieguldot tajā visu SIA «Olmafarm» piederošo mantu, tas ir AS «Olainfarm» akcijas, kas tika novērtētas 59 684 000 (piecdesmit deviņi miljoni seši simti astoņdesmit četri tūkstoši) eiro vērtībā.

Turklāt SIA «Olfchem» valdē bija paredzēts iecelt Irinu Maliginu un AS «Olainfarm» padomes locekļu Pāvela Rebenoka un Mārtiņa Krieķa faktiskos dzīvesbiedrus (saistītas personas) – Ingus Balandinu un Žaneti Eihmani, kas ir acīmredzams mēģinājums pārņemt kontroli pār AS «Olainfarm». Statūtos tika paredzēts, ka valdes locekļiem katram atsevišķi ir paraksta tiesības.

Par politisko partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā vainīgajiem draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, naudas sods no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām un viņus varēs sodīt arī ar mantas konfiskāciju.

Par partiju finansēšanu, kas izpaudusies kā atļautā ziedojumu apmēra pārsniegšana un veikta, nepārskaitot ziedojumu konkrētas partijas bankas kontā, tas ir, ziedojumiem partiju «melnajās kasēs», draudēs vēl bargāks sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.

(Foto: SXC)Bargi sodi draudēs arī politiķiem, kas pieņēmuši nelikumīgus ziedojumus.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks Ministru kabineta sēdē šodien uzsvēra, ka politisko partiju nelikumīga finansēšana jāpadara par krimināli sodāmu darbību pēc iespējas ātrāk.

Eiropas Komisija iesniegusi priekšlikumu par 2012. gada zvejas iespējām Baltijas jūrā.

Pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, Komisija ierosina palielināt KPN (kopējā pieļaujamā nozveja) abiem Baltijas jūras mencas krājumiem, kā arī diviem reņģes krājumiem, proti, rietumu un Botnijas līča krājumam.

Komisija ierosina palielināt Baltijas jūras mencas nozveju par 15 % austrumu krājumam (līdz 67 850 tonnu apjomam) un par 13 % rietumu krājumam (līdz 21 300 tonnu apjomam). Šāds palielinājums ir iespējams tāpēc, ka mencas krājumu ilgtermiņa pārvaldības plāns, kuru īsteno kopš 2008. gada, ir palīdzējis samazināt zvejas radīto noslodzi līdz ilgtspējīgam līmenim un devis krājumiem laiku atjaunoties. Komisija ierosina palielināt reņģes rietumu krājuma KPN gandrīz par trešdaļu (līdz 20 900 tonnu apjomam) un nedaudz — par 2 % — palielināt Botnijas līča reņģes KPN (līdz 106 000 tonnu apjomam). Toties centrālais un Rīgas jūras līča reņģes krājums vēl nav pietiekami atguvies, tāpēc Komisija ierosina KPN šiem diviem krājumiem samazināt attiecīgi par 33 % un 21 %.

Šobrīd ir vispārēja pašvaldību krīze Saeimā, jo parlamentā nav deputātu ar iepriekšēju darba pieredzi pašvaldībās, apgalvo Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis.

Divu gadu laikā 11.Saeimas deputāti ir daudz ko iemācījušies, bet, pēc Kučinska domām, «jauno seju» pieprasījums reizēm jau kaitina. Citās jomās tiek pieprasīti profesionāļi, bet politikā - neprofesionāļi bez iepriekšējas pieredzes. Agrāk Saeimā gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti, kuri pirms tam bija vadījuši pašvaldības, neformāli sadarbojās, lemjot par pašvaldību darba reglamentēšanu. Tagad Saeimā ir diezgan liels tukšums. Tas ir tik liels, ka ir visas iespējas to aizpildīt ar reģionālo partiju apvienību.

Kučinskis atzīst, ka viņu pašvaldību vēlēšanu rezultāti nepārsteidza. Taisnība ir tiem, kuri apgalvo, ka priekšvēlēšanu periods ir četri gadi. To var teikt arī par lielo pilsētu mēriem. Vadība ir nomainījusies tikai Daugavpilī, kur mēra amatā atgriezās Jānis Lāčplēsis, kurš reiz jau bija veiksmīgi vadījis šo pašvaldību. Īslaicīgo mēru maiņu mēnesi pirms vēlēšanām Jūrmalā neskaitu. Tas liecina, ka cilvēki vērtē mēru reālos darbus, iestājas par stabilitāti un aizvien mazāk padodas kādiem jauniem riskiem. Visiem lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem vairāk vai mazāk ir iepriekšējie darbi, ko parādīt vēlētājiem. Latvijas lielajās pilsētās ir stabilitātes pazīmes. Cits jautājums - kas būs uz Saeimas vēlēšanām, jo tās ir atšķirīgas vēlēšanas.

Izvērtējot 12.Saeimā ievēlēto partiju pausto nostāju un rīcību sadarbības veidošanas procesā Saeimas un valdības darbam, kā arī noslēdzot sarunu posmu ar visu Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem, Valsts prezidents Andris Bērziņš atbalsta partijas Vienotība, Zaļo un zemnieku savienības un Nacionālās apvienības Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pausto gatavību uzņemties nākamās valdības veidošanu un pieteikt kopīgi izvirzītu kandidāti Laimdotu Straujumu nākamā Ministru prezidenta amatam, informē Valsts prezidenta kanceles Preses dienests.

Valsts prezidents aicina partijas iespējami īsākā laikā vienoties par pamatuzdevumiem jaunajai valdībai, kā arī tās sastāvu, par prioritāru izvirzot ministru kandidātu iepriekšējo profesionālo pieredzi jomās, kas būs vitāli nozīmīgas Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā.

Tiekoties ar partiju pārstāvjiem, A. Bērziņš ir uzsvēris, ka neatliekami risināmie un Latvijas nākotnei stratēģiski nozīmīgākie jautājumi ir saistīti ar valsts fiskālo un nodokļu politiku, drošību, kā arī enerģētikas politiku ne tikai energodrošības, bet arī visas tautsaimniecības konkurētspējas skatījumā. Tie ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeņa izmaiņām un iespēju samazināt joprojām notiekošo emigrāciju, kas ir bīstama tendence Latvijas valsts nākotnei.

Valda Zatlera mudināts Ministru prezidents Valdis Dombrovskis nākamotrdien plāno valdības sēdē virzīt KNAB sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminalizēt ar partiju finansēšanu saistītās pretlikumīgās darbības, ziņo laikraksts Neatkarīgā.

«Rīgas pils uzskata, ka šobrīd partiju finansēšanas tiesiskais regulējums ir nepilnīgs, ir jāpastiprina atbildība par pārkāpumiem, jo ar administratīvo atbildību vien nepietiek. Mēs gribētu redzēt šos grozījumus pieņemtus līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Protams, gala redakcija ir Saeimas ziņā, deputāti diskutēs par atsevišķām normām, tomēr regulējums ir nepieciešams,» norāda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs.

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Ekonomistu apvienība 2010 pirms rudenī gaidāmajām 10.Saeimas vēlēšanām iecerējusi izvērtēt publiski pieejamās partiju programmas un to ietekmi uz Latvijas ilgtermiņa attīstību, liecina apvienības interneta mājaslapā publiskotā informācija.

Pēc "Ekonomistu apvienības 2010" domām, nākamajiem četriem gadiem plānotos darbus iespējams grupēt četrās galvenajās darbības jomās: sabiedrības attīstība, valsts budžets un finanses, tautsaimniecības attīstība un tiesiskas valsts veidošana.

Partiju programmu vērtēšanā piedalīsies apvienības biedri, bet metodisko vadību un galīgo vērtējumu nodrošinās ekspertu grupa, kuras sastāvā ir apvienības biedri - ekonomisti Olga Ertuganova, Mārtiņš Bondars, Juris Cebulis un Ojārs Kehris, kā arī pieaicinātie eksperti - politologs Filips Rajevskis un tieslietu eksperts Lauris Liepa.

Lai vērtēšanas procesu padarītu objektīvāku, partijām dota iespēja sniegt savu viedokli par aktuālākajiem jautājumiem, kuri būs jārisina tuvākajos gados.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir konstatējis vairākas nepilnības tiesiskajā regulējumā saistībā ar priekšvēlēšanu aģitāciju un politisko partiju finansēšanas kārtību, tāpēc Valsts prezidentam un atbildīgajām Saeimas komisijām ir nosūtīta vēstule, kurā KNAB norāda uz nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

KNAB uzskata, ka līdz nākamā Saeimas priekšvēlēšanu perioda sākumam– 2010. gada 5. jūnijā ir jāpilnveido normatīvie akti, lai tiktu novērstas šādas nepilnības:

1. Kā liecina partiju vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācijās iekļautā informācija, tad 20-38% no kopējiem priekšvēlēšanu tēriņiem vairākām politiskajām partijām veidoja izdevumi, kas atbilstoši likuma prasībām nav ierobežoti ar konkrētu priekšvēlēšanu izdevumu limitu. KNAB uzskata, ka šāds likuma regulējums nenodrošina galveno tā mērķi, proti, neierobežo atkarību no lielu finanšu līdzekļu piesaistes priekšvēlēšanu kampaņu nodrošināšanai. Politiskās partijas un to apvienības var neierobežoti tērēt finanšu līdzekļus reklāmas materiālu sagatavošanai, vēlēšanu kampaņas plānošanai un organizēšanai, vēlēšanu kampaņā iesaistīto personu darba algu izmaksām, telpu nomai vēlēšanu kampaņas vajadzībām, laikrakstu, žurnālu, biļetenu, grāmatu un citu izdevumu publicēšanai. KNAB ierosina priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumus attiecināt arī uz minētajiem priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumu veidiem.

Par politisko partiju finansēšanu izmantojot starpniekus, ja tā izdarīta lielā apmērā, draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai piespiedu darbs, vai naudas sods no 30 līdz 200 minimālajām mēnešalgām, kā arī mantas konfiskācija.

Šāds sods draudēs arī personām, kas darbojušās kā starpnieki politisko partiju finansēšanā. Savukārt par nelikumīgu liela apmēra politisko partiju finansēšanu, kas izpaudusies atļautā ziedojumu apmēra pārsniegšanā, netiešā vai pastarpinātā nodošanā, vai finanšu līdzekļu ziedošanā bez pārskaitījuma attiecīgās partijas bankas kontā, draudēs brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem.

Par atkārtotu nelikumīgu politisko partiju finansēšanu draudēs brīvības atņemšana pat uz laiku līdz astoņiem gadiem, kā arī bargi naudas sodi. To paredz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sagatavotie Krimināllikuma grozījumi, kuru izskatīšanu valdība vakar atlika uz nedēļu.

Šā gada pavasarī Uzņēmumu reģistrs (UR) brīdinājis 31 politisko partiju par likuma nosacījumu neievērošanu, saistībā ar ziņu nesniegšanu, jo lielākā daļa partiju līdz 1.martam nebija iesniegušas informāciju par savu biedru skaitu un viņu pilsonību.

Lai gan pēc brīdinājumu saņemšanas 28 partijas ir UR iesniegušas prasītās ziņas, 13 partijas iesniegumus nav varējušas noformēt atbilstoši likuma prasībām. Šīm 13 partijām noteikti termiņi konstatēto trūkumu novēršanai.

Ņemot vērā, ka trīs partijas – Rēzeknes Jaunsaimnieks, Latgales tauta un Pēdējā partija – ziņas vispār nav sniegušas un pagājuši jau vairāk nekā trīs mēneši likuma normu izpildei, UR vērsies tiesā ar prasību apturēt partiju darbību.

UR Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis atzīst, ka partijām būtu jārāda piemērs likuma normu ievērošanā un šāda attieksme ir ļoti slikts piemērs pilsoņiem.

Latvijā pastāv iespējamība, ka šauru ekonomisko grupu ietekme uz partiju darbību vēl joprojām tiek realizēta ar lielu ziedojumu starpniecību, kurus veic privātpersonas, kuru ienākumi, iespējams, nav pietiekami, lai to darītu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB atzīst, ka partijas pēdējo gadu laikā arvien stingrāk ievēro formālās likuma prasības un pārkāpumi to finansēšanā tiek konstatēti retāk vai arī tie ir maznozīmīgāki, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā KNAB darbības stratēģijas 2013.-2015.gadam projektā.

Birojs secinājis, ka par augstākās politiskās korupcijas izplatības tendencēm liecina birojā sāktās krimināllietas, bet nav veikti pētījumi, kas atspoguļotu politiskās korupcijas izplatības tendences. Detalizētas informācijas trūkums mazina cīņas pret politisko korupciju efektivitāti. Vadošo partiju kases līdz šim galvenokārt pildījuši salīdzinoši lieli individuālu privātpersonu ziedojumi, kas var liecināt par šauru ekonomisko grupu ietekmi uz partiju darbību.