Sestdien, 11. aprīlī, Latvenergo koncerna darbinieki ar ģimenēm pulcējās Lielvārdes novadā, lai sadarbībā ar biedrību Mēs zivīm sagatavotu zivju nārsta mākslīgās ligzdas.

Kopumā izveidotas vairāk nekā 400 nārsta ligzdas, kuras biedrības pārstāvji aprīļa beigās un maijā sākumā ievietos Rīgas un Ķeguma HES ūdenskrātuvēs.

Ligzdu gatavošanā izmanto dažādus līdz 70 cm garus egļu zarus, kurus liek vienu virs otra pretējos virzienos un pēc tam pa vidu tos ar metāla stiepli sasien, augšā un apakšā veidojot cilpas. Lai ligzda stabili turētos ūdenī, cilpai zem ligzdas šņorē pievieno atsvaru, bet cilpai virs ligzdas pievieno pludiņu (tukšu plastmasas pudeli vai kannu u.tml.). Uz pludiņa uzraksta nosaukumu zivju ligzda, lai ikvienam, kurš upē redz šo marķējumu, ir nepārprotama informācija par izvietoto priekšmetu lomu.

Jaunākais Krievijas prezidenta Vladimira Putina pašreklāmas mēģinājums ar 21 kilogramu smagas līdakas noķeršanu kaimiņvalstī izraisījis zobošanos un izsmieklu.

Aizvadītajā nedēļā Kremlis laida klajā video, kurā redzams, kā V. Putins, makšķerējot Tivas republikā, izvelk lielu līdaku. Tā vēlāk nosvērta un izrādījies, ka svars ir 21 kilograms. No līdakas vēlāk pagatavotas kotletes.

Tomēr Krievijas sociālajos tīklos prezidenta «varoņdarbs» tiek apšaubīts. Kaimiņvalstī pazīstams blogeris Andrejs Malgins veicis savu izmeklēšanu, kuras gaitā atklājis, ka brauciens uz Tivas republiku (kur V. Putins ticies ar vietējās pārvaldes pārstāvjiem), nav bijis prezidenta dienaskārtībā, kā arī atradis fotogrāfijas no citiem V. Putina braucieniem uz nomaļo apgabalu, kuras bijušas aizdomīgi līdzīgas nesen publicētajām.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle Gunta Līdaka, kura padomē atbildēja par komerctelevīziju nozares pārraudzību, paziņojusi par atkāpšanos no amata, vēsta Latvijas Televīzija.

Līdaka norādījusi, ka pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu padomē.

«Ir izveidojusies situācija, kurai vajadzīgs risinājums. Diemžēl tā vietā, lai to meklētu, sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā,» paudusi Līdaka.

NEPLP vadītāja Dace Ķezbere pauda, ka viņa pati vēl oficiāli nav informēta par Līdakas lēmumu atkāpties no amata - par to viņa uzzinājusi no masu medijiem. NEPLP vadītāja norādīja, ka informācija par Līdakas lēmumu viņai bija pārsteigums.

«Vēl no rīta mums bija ļoti īsa saruna, kur viņa [Līdaka] teica, ka ir ļoti satraukta par vakardienas Točki nad i raidījumu un to, kā viņai tur bija jāatbild. Es teicu, ka viņai ir sava motivācija, jo viņa vairākkārt bija uzsvērusi, ka nepiekrīt balsojumam [par LTV vadītāju]. Tā ir viņas motivācija un viņas izvēle,» sacīja Ķezbere.

Bankas Citadele meitas uzņēmums Lietuvā kopā ar kafejnīcu tīklu Coffee Inn Viļņā atklājis jaunu filiāli. Bankas pakalpojumi tiks sniegti mājas atmosfērā kopā ar krūzīti kafijas.

Ideja radusies, bankai meklējot netradicionālus risinājumus klientu apkalpošanas jomā.

«Respektējot cilvēku steidzīgo dzīvesveidu, sapratām, ka arī banku darbības sfērā ir jāmaina ieradumi komunikācijā ar klientiem,» skaidro bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

«Jau agrāk grāmatnīcās ir iedzīvinātas idejas, piedāvājot apvienot grāmatu lasīšanu un kafijas baudīšanu. Turpinot īstenot netradicionālus integrētus risinājumus, radās doma par šādu neparastu telpu apvienošanu. Pieņemts uzskatīt, ka bankas filiāle un kafejnīca ir dažādas pasaules. Tomēr Citadeles piedāvātais princips – banka ar mierīgu mājas atmosfēru – mums šķita pievilcīgs un piemērots pirmajam kopīgajam projektam Lietuvā,» stāsta Coffee Inn līdzdibinātājs Nids Ķuberis.

Privātie dīķi un ezeri piedāvā garantētu lomu, taču vairums makšķernieku copes laikā gūto gandarījumu necenšas mērīt kilogramos; trofeju mednieki un procesa baudītāji dodas arī uz ārvalstīm, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ir aptuveni 80 tūkstoši makšķernieku, kas gada laikā iegādājas makšķernieku kartes un makšķerē publiskos ūdeņos. Privātās ūdenstilpnes copētājiem ir pieejamas gan daudzos Latvijas viesu namos, gan lauku saimniecībās, gan zivjaudzētavās, kuras paralēli zivju audzēšanai piedāvā makšķerēšanas komercpakalpojumus. Tādus piedāvā arī valsts zivju audzētavas, piemēram, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētava Tome.

Papildu serviss

Lielākā daļa makšķernieku izvēlas publiskās ūdenstilpnes vai dodas uz copi ārzemēs. Privātajos dīķos un ezeros makšķerē aptuveni 10% no visiem makšķerniekiem, lēš Latvijas Makšķerēšanas sporta federācijas (LMSF) viceprezidents Jānis Stikuts. Viņš uzskata, ka komerciālo ūdenstilpņu uzturētājiem tas nav pamatbizness, bet gan servisa pakalpojums, jo aptuveni 30–40% no lauku tūristiem vēlas, lai viesu nams būtu ūdens tuvumā un tā piedāvājumu klāstā būtu arī iespēja pamakšķerēt. Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs vadītāja Asnate Ziemele norāda, ka 168 no aptuveni 700 viesu mājām, kas ir Lauku ceļotāja biedri vai sadarbības partneri, atrodas zivīm bagātu ezeru, upju vai dīķu tuvumā. Tur iespējams uzzināt visu par labākajām copes vietām apkārtnē, izīrēt laivu un makšķerēšanas inventāru, kā arī pagatavot maltīti no iegūtā loma. Lai makšķerētu publiskos ūdeņos, ir jāiegādājas īpaša karte. To var izdarīt makšķerēšanas piederumu veikalos, makšķernieku klubos, benzīntankos u.c. Populārākās makšķerēšanas vietas ir tur, kur komercmakšķerēšana apaudzēta ar papildu servisu un atpūtas iespējām, atzīst zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis. Viņaprāt, populārākie komercdīķi Latvijā ir Sillakas Liepas pagastā, Makšķernieku paradīze Vallē un Alberta dīķi Upesciemā.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas faktiski paredz aizliegt tirgot jebkādus alkoholiskos dzērienus pudelēs, kuru tilpums lielāks par vienu litru.

Parlamentam gan vēl šie likuma grozījumi būs jāskata trešajā lasījumā.

Saskaņā ar Saeimas šodien otrajā lasījumā atbalstīto likuma grozījumu versiju, alu nevarēs pārdot iepakojumos virs 0,5 litriem, ja tā absolūtā spirta daudzums pārsniegs 5,8 tilpumprocentus. Savukārt, ja absolūtā spirta daudzums alkoholiskajā dzērienā nepārsniegs 5,8 tilpumprocentus, tā iepakojuma tilpums vienalga nedrīkstēs pārsniegt vienu litru, paredz šodien otrajā lasījumā atbalstītā likuma grozījumu versija.

Līdz ar to Saeima atbalstīja deputāta Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) priekšlikumu, bet noraidīja Ingmāra Līdakas (ZZS) priekšlikumu, kuru Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti gan bija atbalstījuši.

Turpinot darbu pie Tukuma novada Šlokenbekas ūdenskrātuves zivju bojāejas cēloņu skaidrošanas, Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālā vides pārvalde veic papildu analīzes ūdenskrātuvē un organizē iespēju SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās uzstādīt ozonatoru, tādējādi palielinot skābekļa līmeņa koncentrāciju ūdenī un mazinot ķīmisko piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē, informē VVD.

Ventspils RVP kontrolē situāciju un seko vides stāvoklim Šlokenbekas ūdens krātuvē, Slocenes upē un Valguma esera. Tukuma pašvaldība organizē bojāgājušo zivju izņemšanu no ūdenskrātuves un VVD Ventspils RVP darbus uzrauga. Līdz 9. jūlija pēcpusdienai no ūdenskrātuves izcelta aptuveni pustonna bojāgājušo zivju – pārsvarā plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Šīs sugas īpaši jūtīgas pret skābekļa trūkumu.

Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.

VVD Ventspils RVP direktore Inguna Pļaviņa klāsta pārvaldes darbības cīņā ar vides piesārņojumu Šlokenbekas ūdenskrātuvē: «Piesārņojuma sekas rada būtisku vides kaitējumu. Kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtās Tīles, kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem – vairākiem ražošanas uzņēmumiem. Tika veiktas arī Šlokenbekas ūdenskrātuves un Slocenes upes pārbaude, paņemti ūdens analīžu paraugi, kurus gaidām. Secinot, ka zivis turpina iet bojā, šodien ūdens paraugu ņemšana notika atkārtoti. SIA Tukuma ūdens attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka ūdenstilpnes piesārņojuma sekas nav iespējams novērst ātri. SIA Tukuma ūdens uzdots rīkoties operatīvi un uzstādīt ozonatoru, kas bagātinās ūdeni ar skābekli un attīrīs no ķīmiskā piesārņojuma. Vides pārvalde apseko arī Slocenes upi un Valguma ezeru.»

Veiksmīgi pārdevis radošu personību teju kulta vietas statusu iemantojušo Teātra bāru, Dāvis Auškāps iepazīstina ar Jūliju Pumpuru

Tas ir ne vien viņa astotais krogs, bet arī iedomu un iedvesmas tēls.

Nupat maijā atklājāt savu jauno lolojumu – gastrobāru Jūlijs Pumpurs. Kas viņš tāds ir?

Es to saucu par visu darbinieku labāko īpašību apkopojumu vienā personā. Tas ir mūsu iedomu un iedvesmas tēls, no kā mācāmies. Viņš ir asprātīgs, viesmīlīgs; viņam garšo labi ēdieni un kvalitatīvi dzērieni. Jūlijs Pumpurs daudz ceļo un atved mums svaigas idejas.

Kādreiz man bija Teātra bārs, kur notika ballītes, iedzeršanas un ģitāras spēles. Tagad ir iestājies zināms briedums, kad ļoti svarīgi, lai šajā vietā ir augstvērtīgas lietas, veselīgi produkti ēdienos, labi dzērieni bāra plauktos. Pa dienu var arī ātri kvalitatīvi paēst, bet vakarā – lēnām baudīt a la carte maltīti. Vēl esmu sapratis, ka ļoti svarīgi cilvēkiem apvienoties pretēji savam egoismam, tāpēc cenšos saviem darbiniekiem mācīt šajā projektā strādāt roku rokā. Piemēram, apkalpot gastrobāra apmeklētājus, it kā tie būtu viņu ciemiņi. Tas nav viegli, jo ir dažādi garastāvokļi, kā arī kāds var patikt, bet cits – ne.

Stikla apstrādes uzņēmums SIA Transparence plāno 3–4 gadu laikā atpelnīt ieguldītos 500 tūkst. eiro unikālā stikla apstrādes tehnoloģijā. Tā saka kompānijas valdes loceklis Agris Līdaka. Visas investīcijas ražošanā ir veiktas no uzņēmuma paša līdzekļiem.

Transparencei tuvākais konkurents Baltijas reģionā, ņemot vērā produkciju un tehnoloģijas, pēc A. Līdakas teiktā, varētu būt vienīgi Lietuvas uzņēmums UAB Glassbel Baltic. «Latvijā šādu tehnoloģiju pagaidām nevienam konkurējošam uzņēmumam nav, turklāt vietējā tirgū esam viens no retajiem uzņēmumiem, kas piedāvā pilnu stikla apstrādes pakalpojumu klāstu – griešanu, slīpēšanu, laminēšanu, rūdīšanu un krāsošanu, kā arī stikla pakešu izgatavošanu,» viņš piebilst.

Ieviešot jaunās zīdspiedes krāsošanas un ūdens abrazīvās griešanas tehnoloģijas, primārais SIA Transparence mērķis esot palielināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū, palielinot produktu un pakalpojumu klāstu.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Pašmāju zivju pārstrādes uzņēmums SIA Karavela ir pierādījums gan vecajai patiesībai, ka mazs cinītis gāž lielu vezumu, gan apliecinājums karavānas ceļa turpinājumam, neskatoties uz suņu rejām.

Karavela ver Lidl durvis

Proti, mūsu zivju pārstrādes uzņēmums ir veiksmīgi pabeidzis auditu, lai sāktu pirmās piegādes starptautiskajam veikalu tīklam Lidl (plašāk 06.09. DB). Tīklam, par kura ienākšanu Latvijā vieni fano, otri «vārās», citu pretargumentu vidū minot arī to, ka Lidl plauktos Latvijas preču noteikti nebūs. Galvenokārt – nepieciešamo piegādes apjomu dēļ. Kā spilgti raksturo Karavela līdzīpašnieks Jānis Endele, visu laiku no tribīnes tiek potēts, ka nekas tāds nav iespējams. Tomēr Karavela, atverot Lidl durvis, ir pierādījums precedentam, ka «brētliņa» var iemantot «haizivs» draudzību. Protams, tas nenozīmē, ka šis precedents ievadīs secīgu notikumu lavīnu un Lidl plaukti būs stāvgrūdām pilni ar Latvijā ražotiem produktiem. Un tomēr Karavelas uzņēmība un arī pieredze, jau darbojoties arī Aldi tīklā, dod zināmu pamatu cerībām, ka caur adatas aci izlīst var. Tāpat kā var paziņot, ka tas nav iespējams principā. Protams, «ķīmiskā formula» tam, kā Lidl nodrošina kvalitatīvu preci par cenu, ar kuru palīst zem konkurentu cenas, nav viegli atkožama. Lielās zemo cenu veikalu ķēdes šādu triku pieprot. Citiem tirgus dalībniekiem nākas ar to rēķināties, gribi vai negribi. Protams, Lidl ienākšana Latvijas tirgū atstās ietekmi uz pārtikas mazumtirdzniecības nozari. Tomēr, kā zināms, līdakas ielaišanai karpu dīķī ir arī savs labums – arī pārējās zivis, lai netiktu apēstas, spiestas kustēties ātrāk un, zaudējot taukus, to vietā iegūst muskuļus.

Rudenīga dūmaka, dīķu ūdens gluds kā spogulis un tāds klusums, ka ausīs griež – tas ir pavisam netālu no Rīgas burzmas – Alberta dīķos.

Zivju dīķos lēnām iestājas miers, taču, kamēr nav sniega un sala, makšķerēt gribētāji ierodas, makšķerēšana turpinās. SIA Askra valdes loceklis Andis Krūmiņš priecājas, ka garais rudens ļāvis kompensēt vēlo šīgada pavasari. Sezona Alberta dīķos ilgst tikmēr, kamēr ūdens vaļā. Zemledus makšķerēšanu neesot vērts piedāvāt – visi dodoties uz valsts ūdenskrātuvēm. Taču, ja kādam kārojas, visu var sarunāt. Kopumā Alberta dīķi ir sešas ūdenstilpes. Trīs no tām pieder Andim Krūmiņam, pārējās trīs ņemtas apsaimniekošanā.

Namiņi un veikaliņš

Kā papildu pasākums uzņēmumā tiek piedāvāta izdzīvošanas skola. Tā bijusi pieprasīta kā korporatīvs pasākums pirmskrīzes laikā, kad ar to nodarbojušies atsevišķi divi pieaicināti speciālisti. Tagad vajadzība pēc šādām izklaidēm esot retāk.

Domās, kā mazināt prasību ietekmi uz konkurētspēju; likuma nav, bet tuvojas lielo uzņēmumu energoauditu veikšanas termiņš – 5. decembris, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Energoefektivitātes likumprojekts ir brāķis, kura labošanai tiek veidota Saeimas Juridiskā biroja un Ekonomikas ministrijas (EM) darba grupa. Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas sēdes rezultāts. Sēdes vadītājs, Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka bija nepatīkami pārsteigts, ka EM, kura pati ir sagatavojusi attiecīgo likumprojektu, pašlaik iesniegusi visvairāk priekšlikumu grozījumiem.

Savukārt Saeimas Juridiskā biroja iznīcinošā kritika par to, ka izstrādātāji par maz strādājuši ar juridiskajām niansēm, raisīja I. Līdakas jautājumu ministrijai – vai patiešām sagatavotais likumprojekts ir kvalitatīvs un steidzami akceptējams Saeimā? Šīs bažas vēl jo vairāk gan viņam, gan Saeimas deputātam, bijušajam Sabiedrisko pakalpojumu komisijas loceklim Ivaram Zariņam lika jautāt – vai tomēr likumprojekts neparedzēs pārlieku augstas prasības, kas uzņēmumiem atņems konkurētspēju un vienlaikus apdraudēs to tālāko pastāvēšanu. Lai arī uz atbildīgās Saeimas komisijas sēdi bija ieradušies uzņēmēju organizāciju pārstāvji, tomēr I. Līdaka norādīja, ka par šiem jautājumiem varēs sākt diskutēt tikai pēc tam, kad juridiski likumprojekts atbildīs tā izskatīšanai.

Šorīt, 14. decembrī Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja vienība, kas specializējas nelikumīgu medību un zvejas apkarošanā, aizturējusi trīs vīriešus, kuri nodarbojās ar maluzvejniecību Babītes ezerā, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Reaģējot uz anonīmu informāciju par nelikumīgu zveju Babītes ezerā, Valsts policijas darbinieki sadarbībā ar Vides aizsardzības asociācijas dalībniekiem ierīkoja slēpni pie Babītes ezera, un ap pulksten septiņiem no rīta Valsts policijas darbinieki aizturēja trīs vīriešus, pie kuriem tika atrasti astoņi maisi ar tīkliem (aptuveni 1,2 kilometri), kā arī vairāk nekā 200 kilogrami karūsu, ap 60 līņiem un 8 līdakas.

Aizturēti tika 1983., 1967. un 1984. gadā dzimuši vīrieši. Kā noskaidrojās, 1967. gadā dzimušais vīrietis jau agrāk ir administratīvi sodīts par nelikumīgu zveju Babītes ezerā.

Kā norāda Valsts policijas nelikumīgu medību un zvejas apkarošanas grupas vecākais inspektors Lauris Arājs, šis ir lielākais atsavinātais nelegāli nozvejoto zivju daudzums vismaz desmit gadu laikā un īpaši skumji, ka zivis iegūtas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā.

Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektori nedēļas nogalē pārbaudījuši Pļaviņu HES ūdenskrātuvi. Izdevies atrast sešus maluzvejnieku tīklus, kuru kopgarums pārsniedz puskilometru, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Pļaviņu HES ūdenskrātuvi vietām jau sedzis aptuveni centimetru biezs ledus. Vairāki tīkli jau bijuši ielikti tā, lai tos varētu pārbaudīt arī pēc upes aizsalšanas, izcērtot āliņģus.

Divus tīklus inspektori atrada iepretim Oliņkalnam, trīs — viesu mājas Kalnavoti apkaimē, tikai upes pretējā krastā, un vienu iepretim Koknesei. Interesanti, ka tīklos bija sapinusies kāda ne tik bieži sastopama zivis — platpieris, raksta Staburags.

Kā vēstīts, nedēļas nogalē arī tika aizturēti trīs vīrieši, kuri nodarbojās ar maluzvejniecību Babītes ezerā, kas ir īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Vairākas zemnieku saimniecības likvidējušas piena govju ganāmpulkus, jo tie jau otro gadu radījuši zaudējumus, bet turpina citus ražošanas virzienus. Galvenais iemesls ir Krievijas embargo radītais piena iepirkuma cenas kritums, taču no svara arī apstāklis, ka ne visiem lopkopjiem ir jaunā paaudze, kam nodot saimniecību, bet labus strādniekus fermām atrast arvien grūtāk, vēsta reģionālais portāls Bauskas Dzīve.

Septembrī savu vairāk nekā desmit gados izkopto bioloģiskā piena ganāmpulku, kopskaitā 80 govis, likvidējis Vecumnieku saimniecības «Liepas» īpašnieks Agris Veide. Dažas pārdotas kā izcilas piena šķirnes pārstāves, bet lauvas tiesa nonākusi pie bioloģiskās gaļas ražotājiem.

«Nebija viegli,» galvu nošūpo zemnieks, «taču nevarēju ilgāk vilkt – piena ražošana divus gadus radīja tikai zaudējumus. Tagad esmu nosedzis šī gada parādus.»

Plašajā kūtī, kur katru ienācēju sagaida nadzīga kaķu ģimene, teju tukšs, vien tālākajā galā ap 20 telīšu, kas pieaugot nonāks vai nu pie citiem slaucējiem, vai nobarojamo lopu barā. Tās baro Agra dēls Māris ar palīgiem, drošības pēc paralēli stādot arī ķiplokus.

Reģistrētas izmaiņas SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valdē, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma valdi atstājis tās līdzšinējais valdes loceklis Edgars Vītols, savukārt 12.novembrī valdes locekļa pilnvaras izbeigtas arī Uldim Želubovskim.

Līdz ar to SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” valde turpina darbu tikai vienas amatpersonas, valdes priekšsēdētāja Ingmāra Līdakas, sastāvā.

Pēdējos četros gados SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” apgrozījums ik gadu pārsniedzis 3 milj.EUR, pērn tam palielinoties līdz 3,64 milj.EUR, pēc divu gadu zaudējumiem atkal atsākot strādāt ar peļņu.

Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka no kopējā apgrozījuma 1,71 milj.EUR pagājušajā gadā nodrošinājuši ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet 1,31 milj.EUR bijuši Rīgas Domes dotācijas uzturēšanas izdevumiem.

Daugavas baseinā šodien salaisti 300 lašu mazuļi, un dažādu zivju sugu mazuļu laišana Daugavas baseinā turpināsies vēl līdz maija vidum, informēja uzņēmumā Latvenergo.

Zivju resursu atjaunošanas pasākumi tiek īstenoti jau 19.gadu pēc kārtas. Katru gadu Daugavas baseinā kopumā tiek ielaisti vismaz 600 000 Baltijas lašu un taimiņu, 700 000 vimbu, zandartu, sīgu un līdaku mazuļu, kā arī pieci miljoni nēģa un līdakas kāpuru.

Pavasarī un vasaras sākumā tiek uzskaitīti un izlaisti laši, taimiņi, līdaku un nēģu kāpuri. Savukārt no jūlija līdz septembrim tiek uzskaitītas un izlaišanas vietās nogādātas vimbas un zandarti. Uzņēmuma Latvenergo kompensācijas summa zivju resursu atjaunošanas programmā ir gandrīz 900 000 eiro.

Zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas Tome vadītājs Ivars Putviķis norāda, ka zivju audzētava ūdeni audzēšanas baseiniem ņem no Daugavas, tādējādi nodrošinot, ka zivju mazuļi aug atbilstošā vidē un veiksmīgāk varētu pielāgoties apstākļiem dabā.

Grozījumi Krimināllikumā, mēģinot sargāt valstiskumu, tomēr sit zem jostasvietas vārda brīvībai un kritiskajai domāšanai. Grūti nošķirt valsts un politiskās varas «pamatintereses»

Topošajām izmaiņām Krimināllikumā būs grūti sadzīvot ar Satversmes 100. panta nodrošināto vārda brīvību. Nav īsti skaidrs, kāpēc sabiedrības intereses taču it kā sargājošajai kriminālsodu politikai būtu jāvelta spēki tās iebiedēšanai. Ja kāds ar politiķu rīcības sekām nemierā esošs uzņēmējs, paužot savas domas, piemēram, tepat DB viedokļu sadaļā rosinās mainīt valsts iekārtas formu uz prezidentālu republiku, vai par to viņš būs pelnījis ieslodzījumu? Grozījumi Krimināllikumā šādu darbību diezgan skaidri apzīmogo kā «pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu», par ko paredz sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu un aprobācijas uzraudzību. Iznāk, ka valsts vadītāju kritika faktiski tiks aizliegta, maskējoties ar frāzēm par Latvijai uzglūnošajām ģeopolitiskajām briesmām un draudēšanu ar «Ukrainas scenāriju». Ja cits ar kritisko domāšanu apveltīts indivīds izteiksies par to, ka, samazinoties iedzīvotāju skaitam, attiecīgi jāparetina arī Saeimas deputātu rindas, vai arī tam rīkli aizspiedīs krimināllikuma jauno pantu dzelžainais tvēriens? Ja vienisprātis būs vairāki, vai tā jau tiks klasificēta kā valsts iekārtas grāvēju organizēta grupa?

Luminor banka piešķīrusi 203 tūkstošu eiro finansējumu zemnieku saimniecībai Kalves jaunas un modernas tehnikas iegādei, kas veicinās un ļaus paātrināt akvakultūras produkcijas, piemēram, karpu audzēšanu.

Finansējums piešķirts tehniskā parka paplašināšanai akvakultūras vajadzībām. Papildu tam zemnieku saimniecība ar bankas atbalstu plāno iegādāties arī rekultivācijas frēzi un specializētu traktortehniku lauku un mežu apstrādei.

“Pēdējo gadu laikā ne tikai pieaugusi akvakultūras popularitāte, bet arī palielinājušās platības, no kurām tiek iegūta zivju produkcija. Lai sekmētu tālāku akvakultūras attīstību Latvijā, esam gandarīti atbalstīt gan tādas zemnieku saimniecības kā Z/S Kalves, kas tirgū darbojas jau 20 gadus, gan arī jaunos nozares uzņēmumus. Labprāt sniedzam atbalstu uzņēmējiem gan ar aizdevumiem attīstībai un darbības paplašināšanai, gan līzingam jaunas tehnikas iegādei,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Viens no būtiskākajiem likumprojektiem vides aizsardzības jomā – t.s. depozīta sistēmas ieviešana – iesprūst Saeimas koridoros, atbildīgā ministrija sola nepadoties, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (PET, stikls, metāls), ko plānoja ieviest no 2015. gada 1. janvāra, netiks īstenota un Saeimas dienaskārtībā atkal nonāks vien nākamajā gadā. DB jau ziņoja, ka vēl 2013. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja un valdība akceptēja normatīvos aktus, kas paredzēja ar 2015. gadu gadu ieviest depozīta sistēmu, taču iepriekšējās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savas darbības pēdējās dienās pieņēma lēmumu noraidīt likumprojektu un to tālāk nevirzīt.

«VARAM izdarīja visu iespējamo, bet Saeimas deputātiem pietrūka politiskās drosmes, kā arī atbildības un izšķiršanās depozīta sistēmas ieviešanai. Šajā jautājumā saduras biznesa intereses un iezīmējas dažādi lobiji,» DB atzīst Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Atkritumu apsaimniekotāji lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu vērtē kritiski.

Ar Zivju fonda finansējumu 2016.gadā vairāk nekā 70 Latvijas ūdenstilpēs (ezeros, upēs, ūdenskrātuvēs un Rīgas līča piekrastē) 29 pašvaldības un piecas biedrības ielaidīs vairāk nekā 680 000 zivju mazuļu, kā arī 2,3 miljonus zivju kāpuru, informē Zemkopības ministrija.

Ar šā pasākuma finansiālo atbalstu Latvijas ūdenstilpēs tiks pavairoti zandarti, līdakas, alatas, taimiņi, strauta foreles, ālanti un arī nēģi. Kopējās izmaksas no Zivju fonda šim pasākumam 2016.gadā ir 194,4 tūkstoši eiro.

Zivju resursu papildināšanas aktivitātes finansētas no Zivju fonda pasākuma Zivju resursu pavairošana un atražošana publiskajās ūdenstilpēs, kurās zvejas tiesības pieder valstij, citās ūdenstilpēs, kas ir valsts vai pašvaldību īpašumā, kā arī privātajās upēs, kurās ir atļauta makšķerēšana.

Luminor ar vairāk nekā vienu miljonu eiro atbalstījusi ZS Kalves attīstību. Saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību, mežsaimniecību, kokapstrādi, zivsaimniecību, meliorācijas pakalpojumu veikšanu un lauku tūrismu. Finansējums piešķirts jaunas tehnikas iegādei.

ZS Kalves darbojas jau 30 gadus, regulāri investējot uzņēmējdarbības attīstībā. Apsaimniekotās zemes platība darbības sākumā bija 2,4 hektāri, bet šobrīd jau sasniedz 1500 hektārus, no kuriem dīķos aptuveni 40 hektāru platībā audzē zivis: karpas, baltos amūrus, līņus, zandartus, līdakas un karūsas. Zemnieku saimniecība nodrošina pilnu audzēšanas ciklu – t.sk. kāpuru ievākšanu un inkubāciju, beidzot ar gatavu produkciju – svaigas un karsti kūpinātas karpas sezonas laikā var iegādāties saimniecībā uz vietas. Dīķi zivju audzēšanai atrodas Krustpils novada Kūku un Variešu pagastos, kā arī Madonas novada Sāvienas pagastā.

“Bankas atbalsts uzņēmumam nodrošinās iespēju attīstīt tehnisko parku un palielināt saražotās produkcijas apjomus. Esam plaša profila zemnieku saimniecība, un efektīvai uzņēmējdarbības attīstīšanai ir nepieciešama daudzveidīga un moderna tehnika,” stāsta ZS Kalves īpašnieks Gundars Kalve.