180 metrus garā Satiksmes iela ir starpposms, lai, no centra puses braucot pa Bauskas ielu, nokļūtu Vienības gatvē vai Jelgavas ielā

Satiksmes iela ir tik īsa, ka kāds var to pat neievērot, neslēpj DB aptaujātie uzņēmēji, kuru kompānijas tur ir nobāzējušās. Viņi sevi dēvē par Torņakalna iemītniekiem. Šī Rīgas apkaime pagaidām nevar lepoties, ka viss tajā ir saposts, bet nākotne pavisam noteikti ir daudzsološa. Reiz pamestās ēkas tiek pamazām atjaunotas, rajons kļūst sakoptāks. Liels pluss ir tas, ka netālu ir uzbūvēta Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs.

Satiksmes ielu labi zina ne tikai autovadītāji, bet arī sabiedriskā transporta pasažieri, jo autobusa, tramvaja un trolejbusa pietura nodēvēta par godu šai ielai. Uzrunātie uzņēmēji atzīst, ka par spīti intensīvai auto satiksmei un sastrēgumiem, kas šeit ir ierasta parādība, it īpaši piektdienu vakaros, dzīve rit rāmi, un šeit mājvietu meklē tie uzņēmumi, kuriem liela garāmgājēju plūsma nav primārā, bet kam svarīgi, ka ielas malās bez maksas var novietot auto, ātri ir iespējams aizbraukt gan uz centru, gan šaipus Daugavai esošajiem rajoniem. Tā esot Pārdaugavas burvība – sadzīve ir ērtāka, nekā Rīgas centrā.

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Divi būtiskākie faktori, kas ietekmē jauno mājokļu pieejamību, ir to cena un finansējuma izmaksas. Ja uz pirmo objektīvu iemeslu dēļ, visticamāk, nebūtu vērts gaidīt, tad saskaņā ar daudzu analītiķu prognozēto banku aizdevumu procentu likmju mainīgās daļas kritums šogad ir pat ļoti reāls.

Turklāt pirmās pozitīvās vēsmas kreditēšanas jomā jau novērojam – Eiropas Centrālā banka (ECB) nu jau divas reizes pēc kārtas procentu likmes atstājusi negrozītas, radot pamatotas cerības, ka jau drīzumā hipotekāro kredītu procentu likmju mainīgā daļa jeb Euribor varētu samazināties. Vienlaikus cerību mākoņi var izrādīties arī ar ne tik gaišu maliņu.

Kad daudz nemaz nav tik daudz

Kā rāda nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas “Colliers” dati, pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā pašlaik iegādei pieejami aptuveni 1000 vidējās un ekonomiskās klases dzīvokļu, kuros iespējams ievākties uzreiz, savukārt vēl aptuveni 1500 pieejamo segmentu dzīvokļu ir būvniecības vai plānošanas stadijā. No vienas puses, ja skatāmies uz ekspluatācijā nodoto mājokļu skaitu, tas ir diezgan daudz. Patiesībā tirgū vairākus gadus nav bijis tik plašs pabeigto dzīvokļu piegādājums, līdz ar to pircējiem šī situācija ir izdevīga, jo beidzot iespējams fiziski apskatīt, izstaigāt un iegādāties tieši tādu mājokli, kādu gribas.

Gastronomiskie prieki, māksla, arhitektūra, kalnu virsotnes un traukšanās uz veikborda dēļa – atvaļinājums ir īstais brīdis bagātināt sajūtu un zināšanu bagāžu

Pasaulē un Latvijā izteiktāka ir tendence doties tematiskos ceļojumos, kuru laikā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta mākslas baudīšanai, vēstures un arhitektūras iepazīšanai vai vēderpriekiem. «Pieprasītākie ir ceļojumi saistībā ar mākslu – operas izrāžu, mākslas galeriju un muzeju apmeklējumi. Bieži vien cilvēki vēlas doties uz Milānas Teatro alla Scala izrādēm, bet, protams, arī Vīne un Londona ir mākslas baudītāju galamērķi. Iecienīti ir arī Bregenzas un Zalcburgas festivāli, taču tie vairāk domāti īsteniem operu cienītājiem.

Biļetes un ceļojumi uz šiem pasākumiem tiek pasūtītas vismaz pusgadu iepriekš,» stāsta ceļojumu aģentūras Vanilla Travel direktore un valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca. Ceļotāji biežāk dodas atbalstīt arī latviešu māksliniekus ārzemēs, piemēram, dodas uz Alvja Hermaņa izrādēm vai novērtēt operdziedātāju Annas Ņetrebko un Elīnas Garančas dziedājumus. No mākslas pasākumiem ir pieprasīta Venēcijas Biennāle, viņa turpina.

Var jau skaļi aplaudēt par to, ka ēnu ekonomika drīz ies mazumā, tomēr realitātē par to nekas neliecina

No nākamā gada nebanku kreditētājiem un līzinga devējiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs jāziņo par tādiem kredīta un līzinga ņēmējiem, kuru mēneša maksājumi pārsniedz 360 eiro vai gada maksājumi – 4320 eiro. Šim valdības lēmumam vismaz formāli pamatā ir cēls mērķis – piefiksēt tos, kuru ikmēneša tēriņi un dzīves līmenis ievērojami pārsniedz konkrētā cilvēka oficiālos ienākumus, tādējādi dodot pamatu aizdomām, ka šī persona darbojas ēnu ekonomikā. Tomēr prieki par to, ka ēnu ekonomika Latvijā tāpēc beidzot ies mazumā, varētu būt īsi.

Reāla situācija: automašīna vai kāds cits apjomīgs pirkums nereti tiek iegādāts ģimenes, nevis vienas atsevišķas personas vajadzībām. Līdz ar to, pat ja līzinga ņēmējs ir Pēteris vai Anna, ikmēneša maksājumus mēdz segt vairāki ģimenes locekļi kopā un tādējādi nav pamata uzskatīt, ka Pētera vai Annas visai lielie kredīta vai līzinga maksājumi tiek segti no nelegāli iegūtiem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka nodokļu administrācijai katrs šāds gadījums būtu jāskata individuāli, kas varētu prasīt ļoti lielu darbu, ņemot vērā, ka cilvēkiem ir dažādas attiecību formas un ģimenes modeļi. Protams, var jau tāpēc krietni palielināt VID darbinieku aparātu, bet ir visai apšaubāmi, ka iegūtais rezultāts segtu kaut vai tikai šīs ierēdņu armijas izmaksas.

Gunda Kārkliņa, kura sevi uzskata par tirzmalieti, jau trešo gadu dzīvo un strādā Norvēģijā. Tirzā pagājusi Gundas bērnība un skolas gadi, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Kamēr mamma ar tēti dzīvoja Tirzas baznīcas pakājē, es ciemos braucu bieži gan vasaras, gan ziemas brīvdienās, tagad labi ja reizi gadā aizbraucu,» saka Gunda.

Gunda ir pirms diviem gadiem dibinātās Bergenas Latviešu biedrības Norvēģijā valdes locekle.

Bergenā latviešu ģimenes ir adaptējušās, vecāki strādā, bērni apmeklē skolu vai bērnudārzu. Runas par atgriešanos Latvijā reizēm pavīd, bet ar piebildi, ka tikai tālākā nākotnē. Tas nozīmē, ka cilvēki par to domā. «Šobrīd sociālās garantijas, labāka izglītība, labāk apmaksāts darbs un drošība par rītdienu ir tas, kas attur cilvēkus atgriezties. Jāatzīst, ka dzīve Latvijā pat ar Norvēģijas algu nav lēta. Kur nu vēl nestabilitāte par rītdienu! Tiem, kas maksā kredītus, vispār pārcelšanās jāatliek, jo ar Latvijas algām tos mūžam nesamaksāt. Tāpēc nav brīnums, ka cilvēki dzīvo un strādā ārzemēs, bet Latvija ir kā atvaļinājumu vieta. Jūra mums ir fantastiska, Latvijas lauki, meži un pļavas - kā nekur citur pasaulē! Ja man jautā, vai atgriezīšos Latvijā, saku, ka šobrīd nav zīmju, lai to darītu. Tikko esmu atgriezusies no vasaras atvaļinājuma, kuru pavadīju Latvijā, un redzēju mūsu bērnu radošo veikumu Dziesmu un deju svētkos. Uz Ziemassvētkiem atkal būšu mājās. Galvenais, lai nenosodām un neskaužam tos latviešus, kas dzīvo un strādā ārpus Latvijas robežām. Katram arī Norvēģijā ir savi prieki un bēdas, izaicinājumi un veiksmes,» viņa stāsta.

Pašreizējās tendences gan preču biržās, gan ražotāju un mazumtirdzniecības cenās norāda uz to, ka cīņa ar deflāciju vēl nav galā

Pēdējie Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina par aizvien izteiktākām, uz deflāciju virzītām tendencēm Latvijas rūpniecībā. Saskaņā ar tiem, Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumi novembrī savu produkciju pārdevuši par 1,3% lētāk nekā pagājušā gada vienpadsmitajā mēnesī un 1,3% – 1,4% liela ražotāju cenu mazināšanās gada izteiksmē ir vērojama jau kopš augusta. Salīdzinājumam – gada pirmajos mēnešos rūpniecības produkcijas cenu kritums bija 0,8% apmērā. Šis samazinājums lielākoties tiek saistīts ar izejvielu cenu krišanos, kas zināmā mērā ļauj cerēt uz kaut kādiem ietaupījumiem ražošanas procesā. Taču vienlaikus tas norāda uz to, ka tirgū ir ļoti augsta konkurence un patiesībā izejvielu cenu samazināšanās vismaz daļēji var būt saistīta ar zināmām galaprodukta realizācijas grūtībām. To, ka tirgus piesātinājums ir augsts, atzīst arī rūpnieku organizāciju pārstāvji. Tādēļ gan izejvielu, gan realizācijas cenu krišanās lielā mērā ir izskaidrojama ar zemu patērētāju aktivitāti.

Brexit radītais satraukums biržās sāk pierimt, tomēr slikti ekonomikas un kompāniju peļņas dati var veicināt jaunu izpārdošanu pasaules finanšu tirgos

Neraugoties uz to, ka piektdienas pēcpusdienā Lielbritānijas akciju tirgus izrādīja visai pamanāmu vēlmi atgūties no iepriekšējās dienas referenduma izraisītās panikas, biržas indeksiem atgūstot krietnu daļu zaudētā, prieki nebija sevišķi ilgstoši, un nedēļa iesākās ar kārtējo vērtspapīru izpārdošanu. Britu vēlme aiziet no Eiropas Savienības, kas pašai Apvienotajai Karalistei nenoliedzami dod arī kādus guvumus, veicināja finanšu aktīvu izpārdošanu ne tikai Eiropas lielākās salas vērtspapīru tirgū, bet arī pārējā pasaulē. Tomēr zīmīgi ir tas, ka, piemēram, kontinentālajā Eiropā biržas indeksu kritums ir bijis ievērojami straujāks nekā pašā Lielbritānijā, kurai pēc daudzu uzskatiem tagad vajadzētu ciest no ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Pirmajās divās dienās kopš zināms par referenduma rezultātiem, Vācijas un Francijas fondu tirgus indeksi zaudēja gandrīz desmito daļu vērtības, bet Lielbritānijas biržas indeksa FTSE 100 vērtība nokritās vien par 5,6%. Tādējādi, raugoties no šāda skatupunkta, var spriest, ka lielākas saimnieciskās problēmas varētu būt šaipus Lamanšam, savukārt Lielbritānijas eksportētāji jau apmēram gadu var priecāties par mārciņas kursa samazināšanos, kas produkciju padara konkurētspējīgāku citās Eiropas Savienības valstīs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Jaunais Peugeot 508 vairs nav sedans, bet gan efektīga izskata kupeja-sedans ar bezrāmja durvju koncepciju

Pēc būtības nav svarīgi, kā sauc virsbūvi, ja modelis ir kļuvis glītāks un iekārojamāks nekā iepriekš. Pēc apkārtmēriem Peugeot 508 ir kļuvis kompaktāks, vienlaikus platāks un zemāks. Ārējais dizains ar asākām līnijām un modernu gaismas tehniku piešķir vairāk dinamikas, bet automobiļa interjers atdots Peugeot i-Cockpit® pakļautībā. Proti, vadības paneļa galvenās sastāvdaļas ir no Peugeot 3008 vai 5008 pazīstamā kompaktā stūre, kā arī digitālie ekrāni gan pilota acu priekšā, gan viduskonsoles centrālajā daļā. Jāteic, ka mazās stūrītes vietā tik cēlam vāģim, kāds ir Peugeot 508, prasītos kaut kas pamatīgāks.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Peugeot 508 ir noteikti domāts tiem, kuri meklē no vācu vai japāņu ražojumiem atšķirīgāku un avangardiskāku modeli. No otras puses, daudziem noteikti patiks, ka franču modelis ir gana racionāls, ar labu materiālu izvēli un rūpīgu montāžas kvalitāti. Visticamāk, ka rudenī un jo īpaši ziemā uzzināsim, cik veiksmīgi Peugeot ir ticis galā, ieviešot bezrāmja durvju konstrukciju. Kā zināms, sals, sniegs vai lietus ir lielākais pārbaudījums automašīnas durvju blīvējumiem, kas rūpējas par vajadzīgo hermētiskumu un skaņas izolāciju. Pagaidām, kas attiecas uz akustisko komfortu siltā vasarā, viss ir līmenī. Sēžot pie stūres vai aizmugurē, sajūtas ir atbilstošas tam, kā auto izskatās no ārpuses. Jāatzīst, ka salonā vietas nebūs izšķērdīgi daudz, jo kupejas zemā jumta līnija neļaus pārāk izvērsties, īpaši augumā gariem pasažieriem un tiem, kas sēdēs aizmugurē. Vietas būs, bet tikai tik daudz, lai sēdētu rāmi un bez liekām kustībām. Pie patīkamiem jaunumiem ir jāmin priekšējie sēdekļi, kas būs draudzīgi pasažieru mugurām, ko apliecinās AGR (Aktion für Gesunder Rücken) kvalitātes zīme. Pārbaudījām: patiešām lieliski krēsli!!! Priekšējos sēdekļus varēs ne tikai elektroniski noregulēt, bet arī izbaudīt astoņpunktu masāžu. Šie un daudzi citi prieki, ieskaitot Focal akustisko audiosistēmu vai multimediju centru ar 10 collu ekrānu, attieksies uz lepnākajiem GT aprīkojuma līmeņa modeļiem, bet par tādām greznībām kā Peugeot 508 ar sarkanu ādas salonu Nappa Amloz pat GT modifikācijas pasūtītājiem nāksies piemaksāt vēl 1779 eiro. Šis ādas salons ar īpašo rakstu patiks daudziem.

Dažās pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos izvērsušies vērtspapīru pirkšanas prieki, un akciju cena strauji ceļojusi augstāk.

Ir gan finanšu eksperti, kas uzdod jautājumus par šāda pieauguma vēl ilgāku turpināšanos. Galvenie riski joprojām saglabājoties. Tāpēc esot vērts atcerēties, kādas iepriekš ir bijušas pārlieka optimisma sekas.

Novembrī vispasaules MSCI All Country World akciju indeksa vērtība pieauga par 12,2%, kas ir viens no labākajiem akciju ikmēneša rezultātiem vēsturē. Uz visai strauja pieauguma takas akcijas atrodas arī decembra sākumā.

Vakcīna un vēlēšanas

"Tik ievērojamu kāpumu sekmēja vairāki faktori. Visnozīmīgākais no tiem, visticamāk, bija vairāku uzņēmumu paziņojums par to, ka ir izstrādāta vakcīna pret koronavīrusu un iedzīvotāju vakcinācija varētu sākties jau decembra vidū. Investori, kuru noskaņojumu oktobra beigās aptumšoja bažas par ilgstošu pārvietošanās ierobežojumu ieviešanu Eiropā un, iespējams, arī ASV, uzņēma paziņojumu par vakcīnas izstrādi ar lielu sajūsmu, jo tas ļauj cerēt, ka cilvēku dzīves un pasaules ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs daudz ātrāk, nekā likās līdz šim. Tāpēc nebija nekāds pārsteigums, ka novembrī vislabāko sniegumu demonstrēja cikliskās nozares, kuras ekonomikas kritums gada sākumā skāra īpaši smagi. Līdz novembrim šādu uzņēmumu akcijas bija tikai daļēji atguvušās no krituma martā, jo tiem ir grūti uzlabot savus finanšu rezultātus ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Cikliskās nozares ietver, piemēram, enerģētikas sektoru, lidsabiedrības, autoražotājus, nekustamā īpašuma sektoru u.c. Turpretī 2020. gada visstraujāk augošās – "FANMAG" akcijas – palielinājās visnotaļ mērenā tempā, joprojām par 5% procentiem atpaliekot no cenu līmeņa, ko tās sasniedza augusta beigās, un Nasdaq 100 akciju indeksam izdevās vēlreiz uzrāpties atvasarā sasniegtajā virsotnē vienīgi decembra sākumā. Līdz ar to situācija novembrī faktiski liecina, ka tirgū notiek plaša rotācija, agrākajiem neveiksminiekiem cenšoties panākt iepriekšējo mēnešu līderus," neseno situāciju skaidro Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.