Brexit radītais satraukums biržās sāk pierimt, tomēr slikti ekonomikas un kompāniju peļņas dati var veicināt jaunu izpārdošanu pasaules finanšu tirgos
Neraugoties uz to, ka piektdienas pēcpusdienā Lielbritānijas akciju tirgus izrādīja visai pamanāmu vēlmi atgūties no iepriekšējās dienas referenduma izraisītās panikas, biržas indeksiem atgūstot krietnu daļu zaudētā, prieki nebija sevišķi ilgstoši, un nedēļa iesākās ar kārtējo vērtspapīru izpārdošanu. Britu vēlme aiziet no Eiropas Savienības, kas pašai Apvienotajai Karalistei nenoliedzami dod arī kādus guvumus, veicināja finanšu aktīvu izpārdošanu ne tikai Eiropas lielākās salas vērtspapīru tirgū, bet arī pārējā pasaulē. Tomēr zīmīgi ir tas, ka, piemēram, kontinentālajā Eiropā biržas indeksu kritums ir bijis ievērojami straujāks nekā pašā Lielbritānijā, kurai pēc daudzu uzskatiem tagad vajadzētu ciest no ekonomisko nosacījumu pasliktināšanās. Pirmajās divās dienās kopš zināms par referenduma rezultātiem, Vācijas un Francijas fondu tirgus indeksi zaudēja gandrīz desmito daļu vērtības, bet Lielbritānijas biržas indeksa FTSE 100 vērtība nokritās vien par 5,6%. Tādējādi, raugoties no šāda skatupunkta, var spriest, ka lielākas saimnieciskās problēmas varētu būt šaipus Lamanšam, savukārt Lielbritānijas eksportētāji jau apmēram gadu var priecāties par mārciņas kursa samazināšanos, kas produkciju padara konkurētspējīgāku citās Eiropas Savienības valstīs.
Jautājums, vai pēdējo norišu kontekstā ekonomiskie ap- stākļi kļuvuši par tādiem, kas varētu turpināt izraisīt lejupslīdi pasaules vērtspapīru tirgos un pasliktināt investīciju mikroklimatu, visticamāk, nav tik daudz saistīts ar britu lēmumu pamest ES, bet gan plašāku norišu loku. Vakardienas rīts Eiropas vērtspapīru tirgos sākās ar ievērojamu optimisma uzplaiksnījumu, kā rezultātā tūlīt pēc biržu atvēršanas biržas indeksu vērtība pakāpās par pāris procentiem. To, iespējams, var skaidrot arī kā pozitīvu korekciju pēc iespaidīgā iepriekšējo dienu krituma, taču vienlaikus arī kā atskārsmi, ka Lielbritānijas un pārējās ES ekonomiskajā sadarbībā tuvākajā laikā nekas nemainīsies. Proti, britu pilnīga aiziešana no savienības, ja tāda tiešām notiks, būs gadiem ilgstošs process un pa šo laiku savstarpējās tirdzniecības jautājumus būs ieinteresēta sakārtot gan Lielbritānija, gan ES. Tādējādi negācijas finanšu tirgos, iespējams, var būt vien īslaicīga rakstura.
Vienlaikus Brexit var kļūt par zināmu katalizatoru tam, lai «palaistu» tos fondu tirgus procesus, kas brieduši jau gadiem, bet nav īstenojušies, vienīgi pateicoties tam, ka ar triljonu dolāru, eiro un citu valūtu injekcijām finanšu procesos iejaukušās centrālās bankas. Dažādu problēmu netrūkst, lielā daļā pasaules, sevišķi Rietumeiropā, nākas saskarties ar nemitīgiem deflācijas draudiem un kompāniju peļņas kritumu, kas noteikti nav labvēlīgi faktori tam, lai indeksi trauktos pretī jauniem vēsturiskajiem maksimumiem. To zināmā mērā apliecināja arī fakts, ka pēc Lielbritānijā notikušā referenduma vērtspapīru portfeļi tika izpārdoti ne tikai Eiropā, bet panikas vilnis skāra arī Volstrītu un lielos Āzijas tirgus.