Informācija, kas izskanēja pēc vakardienas finanšu ministra Ata Slaktera tikšanās ar Latvijas lielāko banku pārstāvjiem, liecina, ka cerības par iespējamu starptautiskā aizdevuma līdzekļu izmantošanu ekonomikas sildīšanai un attīstīšanai kļūst arvien mazākas un utopiskākas. Un jāatzīst, ka tas zināmā mērā sāk biedēt.
Tā uzskata korporatīvo finanšu kompānijas Laika Stars valdes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko.
V. Jerošenko uzskata, ka valdība ir apzināti noskaņota nedarīt neko no tā, kas varētu Latvijai palīdzēt ātrāk atjaunot uzņēmējdarbības aktivitāti un novērst ilgtermiņa problēmas ekonomikā – patlaban tās glābšanas plāni, šķiet, saistās vienīgi ar šodienas problēmu tuvredzīgu risināšanu.
"Paziņojums, ka aptuveni 1.9 miljardi latu no starptautiskā aizņēmuma tiks izlietoti finanšu sistēmas stabilizācijai – kā jau norādījis Komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, tas drīzāk ir drošības spilvens, lai vajadzības gadījumā bankām palīdzētu "nosegt problēmas, ko varētu radīt mūsu banku klienti". Tātad glābiņš bankām, bet ne jau Latvijas ekonomikai," tā Jerošenko.
Laika Stars valdes priekšēdētājs uzskata, ka racionāli būtu šos līdzekļus izlietot, lai bankām dotu iespēju izsniegt vairāk kredītu ražot un eksportēt spējīgiem uzņēmumiem, taču par šādu iespēju A.Slakteris izteicies, ka nepastarpināti ārpus valsts budžeta nevienam privātā sektora pārstāvim līdzekļi nav un nebūs pieejami un līdz ar to nekāda sacensība starp nozarēm netikšot pieļauta.
"Vismuļķīgāk šajā kontekstā šķiet tas, ka liela daļa SVF u.c. organizāciju aizdevuma līdzekļu tiks izmantota valsts budžeta deficīta segšanai. Pirmkārt, gribētos atzīmēt, ka budžeta deficīts pats par sevi nav nekas graujošs, briesmīgs un biedējošs – ja paskatāmies pēdējo 20 gadu vēsturi, Latvijā esam dzīvojuši ar budžeta deficītu. Otrkārt, kā gan, aizlāpot caurumus budžetā un, piemēram, izmaksājot algas valsts darbiniekiem, mēs veicināsim ekonomikas attīstību? Diemžēl nekā," norāda V. Jerošenko.
