Ieguldījumu veikšana jaunattīstības tirgos ir sarežģītāka nekā ieguldījumi attīstītajās valstīs, jo jaunattīstības valstīs ir jāpievērš pastiprināta uzmanība gan politiskajiem, gan arī dažādiem strukturālajiem faktoriem, saka Swedbank Finanšu tirgus daļas investīciju jomas vadītājs Jānis Spriņģis.

Viņš norāda - nenoteiktība jaunattīstības valstīs ir lielāka nekā attīstītajās valstīs. Bieži vien investori vispār izvairās no ieguldījumu veikšanas jaunattīstības valstīs, un, piemēram, slavenais investors Vorens Bafets (Warren Buffett) pārsvarā iegulda tikai ASV tirgū. Lai ieguldīšanu jaunattīstības tirgos padarītu drošāku, investors var no sākuma apsvērt ieguldījumu veikšanu, piemēram, plaši diversificētos biržā tirgotajos fondos, jo ieguldījumu veikšana individuālu uzņēmumu akcijās jaunattīstības valstīs ir daudz riskantāka un neparedzamāka nekā līdzīgu ieguldījumu veikšana attīstīto valstu uzņēmumu akcijās, iesaka eksperts.

Pirmdien jaunattīstības valstu valūtu vērtība turpināja samazināties, piedzīvojot ilgāko kritumu kopš 2000. gada, liecina Bloomberg dati.

Indekss, kas apkopo 20 visvairāk tirgoto jaunattīstības valstu valūtu cenu izmaiņas, saruka par 0,3%, bet MSCI Emerging Markets akciju indekss saruka līdz četru gadu zemākajam līmenim.

Piemēram, Turcijas lira saruka līdz rdekordzemam līmenim, bet Krievijas rubļa vērtība un šīs valsts akciju cenas pazeminājās, reaģējot uz naftas cenu samazināšanos. Rubļa kurss pret dolāru saruka par 0,8% līdz 65,496 rubļiem par dolāru.

Nordea Bank analītiķis Anderss Svendsens uzskata, ka jaunattīstības valstu valūtu vērtība būs zema visu šo gadu, gaidot ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmumu celt likmes. Līdzīgu uzskatu pauž arī Areca Capital eksperts Denijs Vongs Teks Mengs:

Šonedēļ jaunattīstības akciju tirgi aizvada labāko nedēļu sešu nedēļu laikā, reaģējot uz ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvju mājieniem, ka stingrākas monetārās politikas ieviešana būs lēna, raksta Bloomberg.

MSCI Emerging Markets indekss šonedēļ pieauga par 2,1%. Straujāko kāpumu piedzīvoja Filipīnu akciju tirgus indekss.

Bloomberg indekss, kas apkopo 20 jaunattīstības valstu valūtu kursu izmaiņas, šonedēļ pieauga pirmo reizi sešu nedēļu laikā. Straujāko pieaugumu starp Āzijas valūtām uzrādīja Malaizijas ringits.

Pēc FRS oktobra sanāksmes detalizēta pārskata publicēšanas investoru skats uz jaunattīstības valstu akcijām ir kļuvis optimistiskāks. Oktobra sanāksmē FRS pārstāvji uzsver, ka būtu piemērots laiks aizņemšanās likmi celt decembrī, taču likmes paaugstināšanas temps nebūšot straujš. Augstākas procentu likmes atspoguļo pārliecību par ASV ekonomikas stiprumu, un ASV ir liels eksporta tirgus daudzām jaunattīstības valstīm.

Noskaņojuma uzlabošanās ASV un pēdējā laika pieaugums jaunattīstības tirgos ir ļāvis pasaules akciju tirgiem dzēst gada sākumā piedzīvotos zaudējumus, raksta Bloomberg.

Tādējādi finanšu tirgi ir atguvuši trīs triljonus dolāru. MSCI All-Country World Index pirmdienu noslēdza ar pieaugumu jau devīto dienu pēc kārtas, tādējādi pasaules akciju vērtība sasniedza 62,1 triljonu dolāru, salīdzinot ar aptuveni 59 triljoniem dolāru februāra sākumā, kad vērtība bija sasniegusi šā gada zemāko līmeni.

Akciju tirgos pēc sliktākā gada sākuma kopš 2010.gada atkal ir atgriezies optimisms, reaģējot uz ziņām, ka ASV bezdarba līmenis ir sarucis līdz zemākajam līmenim kopš 2008.gada, Ķīnas tirdzniecības apjomi palielinājušies, savukārt jaunattīstības valstis ir spērušas soļus, lai samazinātu kapitāla aizplūdi.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Ceturtdien akciju tirgi, izejvielu un dārgmetālu cenas piedzīvo kritumu, ko veicina ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Bena Bernankes paziņojums, ka līdzšinējie ekonomikas kvantitatīvās stimulēšanas pasākumi varētu tikt samazināti.

MSCI All Country World Index saruka par 3%, kas ir lielākais kritums kopš 2011. gada novembra, bet Standard&Poor's 500 piedzīvoja kritumu par 1,6%.

Eiropas akciju tirgus raksturojošais Stoxx Europe 600 Index noslīdēja par 2,6%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada marta.

Saruka arī visi Baltijas biržu indeksi - lielākais kritums bija NASDAQ OMX Riga - par 1,02%. OMX Tallinn samazinājās par 0,39%, bet OMX Vilnius - par 0,27%.

Lielu kritumu varēja vērot jaunattīstības akciju tirgos, kur indekss MSCI Emerging Markets Index saruka par 4,2%, piedzīvojot lielāko lejupslīdi kopš 2011. gada. Tā, Turcijas un Indonēzijas indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%, Indijas Sensex – par 2,7% un Krievijas Micex – par 1,5%.

Pērn akciju cena pieauga, galvenokārt paļaujoties uz cerību, ka uzņēmumi gūs lielāku peļņu, un šobrīd, kad ekonomika turpina stabilizēties, procentu likmes ir zemas, riska apetīte laba, akciju tirgus ir uzrādījis labus rezultātus un palielinās uzņēmumu pārņemšanas aktivitāte, ar nepacietību tiek gaidīta peļņas rādītāju izaugsme, gan ne tik straujā tempā kā pērn, secināts jaunākajā SEB Investīciju apskatā.

Lai gan ekonomika turpina stabilizēties, tas nebūt nenozīmē, ka lielāks IKP pieaugums automātiski veicina ilgstošu akciju tirgus kāpumu. Akciju tirgus ir galvenais rādītājs, kurā vērojamā kāpuma pamatā ir cerības uz gaišāku nākotni, taču, uzmanīgāk aplūkojot faktus un, konstatējot, ka pieaugums patiesībā palēninās, var secināt, ka akciju tirgus bieži vien pāragri priecājas par uzvaru. Tajā pašā laikā lielāks optimisms acīmredzami rada iespējas gūt lielāku peļņu, kas ir visefektīvākais akciju tirgus dzinējspēks.

Globālā ekonomika, kuras līdere ir ASV, joprojām uzrāda labus rezultātus. Procentu likmes saglabājas zemā līmenī, savukārt akciju tirgus cenas ir pieaugušas, saka SEB Private Banking investīciju stratēģis Ingus Grasis. Viņš uzsver, ka jaunattīstības tirgi vēl aizvien atpaliek savā attīstībā, un tos negatīvi ietekmē strukturālās problēmas un zemāki izaugsmes tempi.

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Pirmais pusgads pasaules akciju tirgos ir noslēdzies pozitīvi, piemēram MSCI World indeksam pieaugot par 7% šajā laika periodā, saka Swedbank brokeris Juris Jankovskis.

Tomēr viņš atzīmē, ka pusgada otrā puse nebija tik sekmīga kā gada sākums. «Akciju tirgi praktiski bez atelpas turpināja kāpumu līdz maija otrajai pusei, kad arī lielākā daļa akciju indeksu sasniedza pusgada vai pat savas visu laiku augstākās vērtības, » saka J. Jankovskis. Tomēr pēc tam, kad ASV Federālo Rezervju Sistēmas vadītājs Bens Bernanke deva signālus par iespējamo monetāro stimulēšanas pasākumu ierobežošanu, riska apetīte akciju tirgos ievērojami saruka un bija vērojams akciju cenu kritums.

Eksperts bilst, ka arī otrais pusgads ir iesācies visai nepārliecinoši. Ja skatās atsevišķus reģionus vai valstis, tad pozitīvā nozīmē noteikti var izcelt Japānas akciju tirgu, kur to raksturojošais indekss Nikkei 225 pusgada laikā pieauga par 31%. Japānas akciju tirgus veiksmīgais sniegums ir saistāms ne tikai ar Japānas jaunā premjerministra un centrālās bankas centieniem apturēt divas desmitgades ilgušo deflāciju un stagnāciju, bet arī Japānas uzņēmumu veiksmīgajiem darbības rezultātiem un peļņas kāpumu, uzsver J. Jankovskis.

Aizvadītajā nedēļā no akciju tirgus aizplūduši 8,3 miljardi ASV dolāru, kas ir augstākais apjoms pēdējo 15 nedēļu laikā, raksta Business Insider.

Investori pārdod savas akcijas, pievēršoties drošākiem ieguldījumu produktiem, ņemot vērā bažas par Ķīnas ekonomikas attīstību, kas var ietekmēt arī globālo tautsasmniecību.

Līdzekļi arvien straujāk aizplūst arī no jaunattīstības valstu tirgiem – investori no tiem aizpludinājuši sešus miljardus ASV dolāru, kas ir septitā nedēļa pēc kārtas, kad šie fondi piedzīvo kritumu un ir lielākais nedēļas apjoms piecu nedēļu laikā.

Jaunattīstības obligāciju fondi zaudējuši 2,5 miljardus dolāru, kas ir lielākais nedēļas kritums kopš 2014.gada janvāra.

Naudas tirgus fondos tika investēti 8,2 miljardi ASV dolāru, bet dārgmetālos investēti 18 miljoni dolāru.

Šonedēļ jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvojuši lielāko nedēļas kritumu kopš pērnā gada jūnija, ko veicināja tirgus dalībnieku bažas, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās un Krievijas konflikts veicinās naudas aizplūdi no šiem tirgiem, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss piektdien saruka par 1,1%, nedēļas kritumu palielinot līdz 3,5%. Hang Seng China indekss šajā nedēļā sarucis par 5,1%, kas ir lielākais kritums kopš 2012. gada maija. Investori bažījas, ka vājāka Ķīnas ekonomikas izaugsme nekā gaidīts samazinās uzņēmumu ienākumus un veicinās bankrotus. Valsts premjerminisres Li Kecjans ceturtdien paziņoja, ka valdības noteiktais šā gada ekonomikas izaugsmes mērķis – 7,5% - ir elastīgs.

No jaunattīstības valstu akciju fondiem jau 20. nedēļu turpina aizplūst nauda. Lielākais apjoms aizplūdis no Ķīnas fondiem – 878 miljoni ASV dolāru, liecina EPFR Global dati.

Gada sākums jaunattīstības valstu tirgiem padevies nepārliecinošs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmie trīs mēneši veiksmīgi izrādījušies tiem investoriem, kas savu naudiņu bija nolēmuši noguldīt lielākajos Eiropas attīstīto valstu akciju tirgos. Tāpat piezemēts pieaugums turpinājās ASV akciju tirgū, kur investori tā arī nav sagaidījuši tā saucamo korekciju, kas daudziem savukārt liek bažīties par šīs valsts kompāniju akciju dārdzību. Tomēr ne visiem veicies. Šā gada sākums neveiksmīgs izvērties tā saucamo «jauno jaunattīstības» jeb «frontier markets» akciju tirgiem (kāpēc jāuzņemas lielāks risks, ja labu ieguldījumu atdevi piedāvā nosacīti daudz drošākie attīstīto valstu tirgi?). Rēķinot ASV dolāru izteiksmē, kopējā MSCI Frontier Markets indeksa vērtība kopš šā gada sākuma samazinājusies par 5,1%. Šī indikatora vērtības krituma tendence ir aktuāla jau kopš pagājušā gada septembra vidus – tā kopš minētā perioda ir sarukusi jau par 18%. Daudzu šo valstu ekonomikas ir atkarīgas no izejvielu eksporta un jau vairākus ceturkšņus var runāt par vispārējo to cenu samazināšanos.

Jaunattīstības valstu akciju tirgi otrdien pirmo reizi četru dienu laikā piedzīvoja kritumu, investoru vidū valdot runām, ka ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) drīzumā samazinās aktīvu iepirkšanas programmas apjomus, kas līdz šim veicināja kāpumu šajos tirgos.

MSCI Emerging Markets Index samazinājās par 0,7%. Indijas Sensex saruka par 2,3%, ko veicināja Indijas uzņēmuma Tata Power akcijas cenas kritums par 15% līdz četru gadu zemākajam līmenim. Akcijas cenas nogāzās pēc tam, kad uzņēmums publicēja pirmā ceturkšņa rezultātus.

Saruka arī Krievijas akciju tirgus indekss Micex – par 1,1%, Polijas WIG20 Index – par 1% un Turcijas Borsa Istanbul Stock Exchange National 100 Index – par 0,2%.

Šajā gadā jaunattīstības valstu tirgiem nav bijuši iecienīti investoru vidū, piedzīvojot 10% kritumu, salīdzinot ar 15% MSCI World Index pieaugumu.

Ceturtdien pēc ASV Federālo Rezervju sistēmas lēmuma nemainīt monetārās stimulēšanas programmas apjomu vērojams straujš pieaugums jaunattīstības tirgu akciju indeksiem un valūtām.

Malaizijas ringits, Taizemes bahts un Indijas rūpijas vērtība pret dolāru pieauga par vairāk nekā 2%, savukārt Krievijas rubļa kurss sasniedza trīs mēnešu augstāko līmeni.

Jaunattīstības tirgu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss pieauga par 2,3% līdz augstākajam līmenim kopš 28. maija.

Jaunattīstības tirgi ir ievērojami cietuši kopš maija, kad FRS vadītājs Bens Bernanke pirmo reizi deva mājienus par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas samazināšanu. MSCI indekss, kurš aptver vairāk nekā 800 uzņēmumu akcijas, laika periodā no maija līdz augusta beigām ir sarucis par 11%, raksta Businessweek.

Pirmdien jaunattīstības valstu akciju tirgi piedzīvoja straujāko kritumu mēneša laikā, ko lielā mērā veicināja lielākais Krievijas biržas indeksa Micex samazinājums kopš 2009.gada, raksta Bloomberg.

Reģionu raksturojošais MSCI Emerging Markets indekss saruka par 1%.

Krievijas biržas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu vairāk nekā piecu gadu laikā.

Maskavas biržas indekss Micex saruka par 11,5%, savukārt RTS indekss – par 12,68%.

Tāpat ievērojami nogāzās vairāku lielu kompāniju akciju cenas. Tā, piemēram, ieguves sektorā strādājošā Mechel akcijas cena saruka par 31%, Gazprom akcijas cena samazinājās par 12%, bet valsts lielākā aizdevēja akcijas cena saruka par 15%.

Kā liecina Bloomberg apkopotie dati, Krievijas akcijām patlaban ir zemākais novērtējums starp 21 jaunattīstības valstu akcijām.

Mazāk nekā divu mēnešu laikā pasaules valstu investori no jaunattīstības tirgus akcijām un obligācijām ir izņēmuši vairāk naudas nekā pērn visā gadā kopā, raksta Bloomberg.

Pagājušajā nedēļā no fondiem aizplūda 4,5 miljardi dolāru, tādējādi kopējais naudas daudzums, kas šajā gadā izņemts no jaunattīstības valstu fondiem, sasniedzis 29,7 miljardus dolāru, liecina EPFR Global dati. Savukārt no obligāciju fondiem nedēļas laikā aizplūduši 1,4 miljardu dolāri, bet šogad – 8 miljardi dolāru.

Pagājušajā gadā kopumā no šie fondiem aizplūda 29,2 miljardi dolāru.

Kapitāla aizplūšanas temps nemazinās, neskatoties uz to, ka šajā mēnesī jaunattīstības valstu akciju tirgi un valūtu vērtības ir augušas.

Šajā mēnesī MSCI Emerging Markets indekss ir audzis par 2,3%, salīdzinot ar 6,6% lielo kritumu pagājušajā mēnesī.

Ienesīgāko vidū zelts, obligācijas un atsevišķi akciju tirgi

Laikā, kad Volstrīta turpina atrasties gan savu vēsturisko rekordu tuvumā, taču vienlaikus uzrāda arī zināmu pagurumu, aizvien aktuālāks ir jautājums, vai peļņas gūšanai nav jāmeklē citi finanšu aktīvi. ASV plašā tirgus indekss Standard & Poor’s 500 no gada sākuma līdz 18. augusta biržas tirdzniecības sesijas slēgšanas brīdim ir palielinājies par 6,7%, savukārt, ierēķinot dividenžu ienesīgumu, tā ienesīgums ir sasniedzis apmēram 8%. Taču vienlaikus ir virkne finanšu aktīvu, kuri līdz šim dinamisko ASV akciju apsteidz un, iespējams, nākotnē to varētu izdarīt vēl vairāk.

Augošās akcijas

Krievijas rubļa vērtība trešdien turpināja palielināties jau ceturto dienu pēc kārtas, raksta Businessweek.

Rubļa kurss pret centrālās bankas noteikto dolāru/eiro grozu pieauga par 0,4% līdz 41,4941 rublim, kas ir spēcīgākais līmenis kopš 24. februāra.

Tāpat šonedēļ aug Krievijas akciju tirgus indeksi, un Micex indekss trešdien palielinājās par 0,4%.

Krievijas finanšu tirgi atgūstas pēc šomēnes piedzīvotā pārdošanas viļņa, reaģējot uz Krievijas un Ukrainas konfliktu. Akciju novērtējumi patlaban ir zemākie starp 21 jaunattīstības valstu tirgu, par kuru datus apkopo Bloomberg.

«Investoru bailes par Ukrainas krīzes saasināšanos pamazām izzūd,» norāda OAO Promsvyazbank akciju eksperts Oļegs Šagovs, piebilstot, ka mazinās arī stingrāku sankciju risks.

Futbola un hokeja fani zina, ka ir tādas spēles, kurās to skatītājs jūt iekšēju spriedzi, iekšējo spēles nervu, kad jebkurā brīdī iespējama dramatiska situācijas maiņa uz laukuma, taču spēles laiks iet, bet rezultāta nav, jo vārti netiek gūti vai tādu ir ļoti maz.

Ja kāds, kurš nav sekojis līdzi spēles gaitai, apskata spēles rezultātu, viņš teiks, ka nekas interesants nav noticis un diez vai vēlēsies atkārtojumā šo spēli skatīties. Bet tas, kurš rūpīgi vēroja spēles gaitu, var atrast daudz slēptu, bet interesantu un svarīgu aspektu spēlētāju rīcībā. Februāris finanšu tirgos bija tieši šāds.

Kā jau minēju iepriekšējā pārskatā, februāris solījās būt ļoti neparasts mēnesis, jo tika plānoti vairāki nozīmīgi politiski notikumi: Trampa un ASV opozīcijas nevienprātība jautājumā par sienas būvniecības finansēšanu uz ASV un Meksikas robežas, kas noveda pie ASV valdības darba apturēšanas, ASV lēmums par nodokļu paaugstināšanu Ķīnas precēm, Brexit situācijas attīstība, kā arī valdības krīze Venecuēlā.

Pirmdien jaunattīstības akciju tirgi piedzīvoja kritumu, reģiona indeksam samazinoties līdz trīs nedēļu zemākajai atzīmei.

Lielākoties kritumu veicināja pret valdību vērstie protesti Taizemē, kā arī Dienvidkorejas lielākās finanšu kompānijas dati, kas uzrādīja, ka uzkrājumi kredītu zaudējumiem gada laikā dubultojušies.

Rezultātā MSCI Emerging Markets Index saruka par 0,3% līdz 1025,01 punktam.

Starp jaunattīstības akciju tirgiem straujāko kritumu piedzīvoja Taizemes akciju tirgus, indeksam sarūkot par 3%. Bangkokā pirmdien vairāk nekā 10 tūkstoši dalībnieku iesaistījās protestā pret valdības plāniem pieņemt amnestijas likumu.

«Liela daļa investoru ir apturējuši jaunas investīcijas Taizemes akcijās, lai novērtētu situāciju un demonstrāciju turpmāko gaitu,» aģentūrai Bloomberg sacījuši Finansia Syrus Securities eksperti.

Turpinot pagājušās nedēļas kritumu, jauno nedēļu pasaules akciju tirgi sākuši ar mīnusiem, liecina biržu dati.

Pirmdien saruka gan Āzijas biržu indeksi, gan Eiropas akciju cenas, tādējādi atspoguļojot investoru negatīvo noskaņojumu pēc vairākiem pagājušajā nedēļā publicētajiem datiem. Tā, piemēram, Ķīnas ražošanas aktivitāte janvārī augusi lēnāk nekā gaidīts, un pasaules ekonomika atveseļojas lēnāk nekā gaidīts, tādēļ investori steidza pamest savus ieguldījumus jaunattīstības tirgos un riskantākos aktīvos.

Nedēļu ar lielu kritumu noslēdza arī ASV akciju tirgus indeksi. Standard&Poor’s 500 indekss piektdien saruka par 2,1%, paslīdot zem psiholoģiski nozīmīgās atzīmes – 1800 punktiem. Savukārt nedēļas laikā indekss samazinājās par 2,6%, kas ir sliktākais sniegums kopš 2012.gada jūnija. Arī Dow Jones Industrial Average piektdienu noslēdza ar 2% kritumu, kopumā nedēļas laikā sarūkot par 3,5%. Tas ir lielākais kritums, ko indekss piedzīvojis kopš 2011.gada.

Janvāri obligāciju tirgi noslēguši ar labākiem rezultātiem nekā akciju tirgi, raksta Bloomberg.

Tādējādi šis ir pirmais mēnesis kopš pērnā gada augusta, kad obligācijas pārspēj akcijas, un labākais gada sākums kopš 2008. gada.

Gada sākums finanšu tirgos aizvadīts negaidīti, jo fiksētā ienākuma aktīvi visā pasaulē uzrādīja labāko janvāra atdevi kopš 2008.gada, savukārt akciju cenas piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2010. gada.

Ņemot vērā, ka ASV Federālo Rezervju sistēma mazina savu aktīvu iepirkšanas programmu un pasaules ekonomika uzņem izaugsmes tempu, gada sākumā drošs apgalvojums bija, ka jāizvairās no parādzīmju tirgus par labu akcijām. Tikai daži prognozēja jaunattīstības tirgus satricinājumus.

Esmu jau ne reizi vien rakstījis, ka finanšu tirgus dalībnieki nevar ilgi iztikt ar vienām un tām pašām ziņām un notikumiem. Lai cik svarīgi būtu notikumi gan cilvēku dzīvē, gan ekonomikā, pienāk brīdis, kad tie iziet no modes un par tiem pārstāj interesēties investori.

Un neviens vairs internetā negaida stundām ilgi, kad parādīsies ziņas vai analizē minimāli pieejamu informāciju par to, kas jau mēnesi visiem ir prātā. Vizuālu apstiprinājumu šim faktam mēs redzējām aprīlī. Ļaujiet atgādināt, kas laika posmā no decembra līdz martam satrauca tirgu - Tramps un viņa politiskie oponenti (un jo īpaši sienas būvniecība uz Meksikas robežas), ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Brexit un ASV FRS monetārās politikas virziens – šīs ir četras iecienītākās tēmas šajā periodā. Pat nelieli jaunumi kādā no šīm jomām tika pavadīti ar strauju tirgus kustību (tomēr Brexit kādā brīdī ieguva tik dīvainu attīstību, ka uz to pārstāja strauji reaģēt). Katrs datums, kas saistīts ar šiem notikumiem, tirgū tika sagaidīts ar iespējami strauju kustību. Tomēr viss pāriet...

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, noslēdzot oktobra mēnesi, kas bija izrādījies biedējošs investoriem.

Volstrītas indekss «Standard & Poor's 500» trešdien pieauga par 1,1%, bet oktobrī tas ir krities par 6,9%, kas ir lielākais šī indeksa kritums viena mēneša laikā kopš 2011.gada.

Indekss «MSCI World Index», kas ietver akcijas no 23 jaunattīstības valstīm, kritās par vairāk nekā 8%, un tas bija lielākais kritums pēdējos sešos gados.

Parīzes biržas indekss CAC 40 mēneša laikā saruka par vairāk nekā 7%, kas bija lielākais kritums kopš 2015.gada augusta. Ievērojamus kritumus oktobrī piedzīvoja arī Frankfurtes un Londonas biržu indeksi.

«Pat pēc šī rīta kāpumiem, globālie akciju tirgi laiza savas brūces pēc brutāla mēneša,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems. «Tagad izvirzās jautājums – vai ļaunākais jau ir beidzies, vai tomēr būs vēl viens pārdošanas vilnis gada beigās?»

Jaunattīstības akciju tirgos šonedēļ vērojams lielākais divu dienu pieaugums kopš marta, ko veicināja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu pieaugums un Tata Motors ieņēmumu dati, raksta Bloomberg.

Tata Motors ieņēmumi auguši trīskārši, paziņoja uzņēmums, kā rezultātā tā akcijas cena piedzīvoja straujāko kāpumu kopš pērnā gada septembra.

Krievijas akciju tirgi gan svārstījās starp pieaugumu un kritumu.

MSCI Emerging Markets indekss pakāpās par 0,3%. Pirmdien tas noslēdza četras dienu ilgušo kritumu, mazinoties spriedzei Ukrainā. Otrdien pieauga visas 10 sektoru grupas indeksā.

Tāpat iepriekšējo dienu pārdošanas vilnis veicināja Krievijas akciju tirgus indeksa Micex vērtējumu samazināšanos līdz trīs mēnešu zemākajam līmenim. Tomēr runas tirgū, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins meklē veidus, kā mazināt konfliktu ar Ukrainu, ir palīdzējušas veicināt pirkšanu tirgos.