Jaunās paaudzes (20 gadu plus) darbinieku, kas strādā intelektuālu darbu, slepkava ir nevis smēķēšana, bet gan ilgstoša sēdēšana
To DB uzsver Somijas Biohakerisma centra līdzdibinātājs, biohakeris Teemu Arina. Viņš stāsta, ka biohakerisms ir sistēma, kas ietver to, kā strādā cilvēka ķermenis, kāda ir mūsu bioloģija. «Es teiktu, ka biohakeris ir cilvēks, kas apzinās savu ķermeni, atklāj tā prasības un darbības mehānismus. Un līdz ar to spēj būtiski paaugstināt savu dzīves kvalitāti. Mūsdienu dzīve un modernās tehnoloģijas ļoti ietekmē mūsu ķermeni, kaut vai garās stundas, kuras pavadām, sēžot pie datora. Ilgstoša sēdēšana un mazkustīgs dzīvesveids, kuru tostarp sekmē arī masveidīgā pārvietošanās ar automašīnām, rada virkni veselības problēmu, piemēram, saslimstību ar kardiovaskulārām slimībām. Cilvēki vēl joprojām pietiekami nav apzinājušies, kā mūsdienu dzīves apstākļi ietekmē mūsu bioloģiskos procesus. Ar biohakerisma palīdzību cilvēks var atrast līdzsvaru starp lietām, ko tam patīk darīt (piemēram, ilgi sēdēt pie datora) un to, ko no mums prasa mūsu ķermenis,» stāsta T. Arina.
Biohakerismam saskaņā ar T. Arina teikto ir nozīmīga vieta mūsdienu darba tirgū, tas ir cieši saistīts ar to, kā pārveidot darba vidi un katra strādājošā darbavietu, lai tā būtu maksimāli draudzīga un labvēlīga mūsu ķermenim. Biohakerisms koncentrējas tieši uz intelektuālā darba darītājiem, jo šis sektors nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu attīstīto valstu ekonomikā. Un T. Arina skaidro: ja neapzināmies sava ķermeņa vajadzības, tad mūs aizvien negatīvāk ietekmēs šā darba blaknes, tostarp pieminētā ilgstoša sēdēšana un mazkustīgums.
«Kad ilgstoši sēžam, metabolisms krītas, tiek nosprostotas artērijas un samazinās limfas plūsma. Tas rada aptaukošanās un kardioloģisko saslimšanu riskus. Tāpat mēs esam atraduši no aukstuma, telpās ir silti visu gadu, mašīnās ir apkure,» klāsta biohakeris.
Visu rakstu Biroju dizaina centrā – darbinieka labsajūta lasiet 7. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.