Kreditēšanas aktivitāte Latvijā joprojām ir viena no zemākajām eirozonā, kā rezultātā uzņēmēji ik gadu zaudē apmēram 12,5 miljardus eiro, ko varētu ieguldīt biznesa attīstībā.
2024. gada 1.ceturksnī Latvijas nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums bija vien 27,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,9 miljardi eiro, liecina “Eurostat” dati. Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls palielināt piešķirto kredītu apjomu, tādējādi nodrošinot gan mazo un vidējo uzņēmēju attīstību, gan arī valsts ekonomisko izaugsmi kopumā.
“Mums ir vairāk nekā 35 tūkstoši uzņēmumu ar gada apgrozījumu virs 50 tūkstošiem eiro un pozitīvu pašu kapitālu. Tas vien nozīmē, ka Latvijas potenciāls aizņemties ir 3,7 reizes lielāks nekā šobrīd, taču tas netiek izmantots, kā rezultātā katrs no šiem uzņēmējiem principā zaudē iespēju nopelnīt apmēram 36 tūkstošus eiro gadā jeb trīs tūkstošus mēnesī. Bieži no uzņēmējiem dzirdam apgalvojumu, ka viņi vēlas attīstīties, taču statistika skaidri parāda, ka realitātē ne visi tam ir gatavi. Te ir nauda, kas reāli palīdzētu audzēt biznesa potenciālu, taču lielākā daļa vienkārši nobīstas. Bieži uzņēmēji pat nezina, kam un cik naudas nepieciešams, kā arī netic, ka viņi uz šiem papildus finanšu līdzekļiem vispār varētu pretendēt,” teic A.Geisari.
“Oferta Finance” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka situācijās, kad komersantiem trūkst līdzekļu pasūtījumu apkalpošanai vai saistību segšanai, 30% uzņēmēju izvēlas biznesā ieguldīt savus līdzekļus. 21% savukārt sazinās ar debitoriem, lai paātrinātu maksājumus, 18% - mēģina vienoties ar piegādātājiem par vēlāku samaksu, 10% - aizņemas papildus līdzekļus no finansētājiem, 8% - aizņemas no paziņām, 7% - pārdod krājumus, 4% - atsakās no darījuma, bet 2% - nedara neko.
A.Geisari uzskata, ka uzņēmēju skaits, kuri biznesā ir gatavi ieguldīt savus līdzekļus un nevēlas aizņemties naudu no finansētājiem ir pārāk liels. “Aizņemoties naudu, mēs varam izdarīt daudz vairāk - saražot vairāk preces un pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas, eksportēt, kā arī palielināt peļņu un samaksāto nodokļu apjomu, taču tas nenotiek. Vidēji valsts gadā varētu nodokļos iekasēt papildus 5,6 miljardus eiro un attīstīt ekonomiku, izmantojot mūsu uzņēmējus, kuri nereti vienkārši baidās aizņemties,” teic A.Geisari.
Arī LTRK aptaujā kā biežāko iemeslu, kāpēc uzņēmumam nav kredītsaistību, respondenti min nevēlēšanos uzņemties papildus riskus (34%). 24% aptaujāto savukārt norāda, ka viņi netic tam, ka kāds viņiem šo naudu varētu aizdot, 17% atzīmē, ka viņiem nav laika ar to nodarboties, 8% - netic banku sektoram kā tādam, 8% norāda, ka nemāk piesaistīt finansējumu, bet vēl 8% atzīmē, ka nezina, kur vērsties.
A.Geisari gan atgādina, ka šobrīd pastāv plašas iespējas, kā piesaistīt uzņēmumam papildus finansējumu un tās vajadzētu izmantot. “Pašlaik Latvijā iespējams saņemt finansējumu no 38 finanšu iestādēm. Papildus finansējuma iegūšana uzņēmumiem palīdzētu audzēt savu bilanci, kapitālu, peļņu un apgrozījumu, kā arī attīstīties. Ekonomika no tā būtu tikai ieguvēja! Teorētiski tam piekrīt arī uzņēmēji, jo LTRK aptaujā noskaidrots, ka 71% respondentu uzskata, ka kredīts ļauj ātrāk attīstīties, taču praksē situācija ir citāda. Uzņēmēji joprojām nezina, kam un cik līdzekļu viņiem nepieciešams. Komersantiem trūkst laika, ticības saviem spēkiem un zināšanu, kā arī viņi baidās no atteikuma. Šajā gadījumā gan būtu vērtīgi atcerēties, ka nereti tieši sēdēšana uz savas naudas un nevēlēšanās aizņemties liedz uzņēmējiem sasniegt nospraustos ilgtermiņa mērķus. Būtisku lomu šajā gadījumā spēlē arī banku nosacījumi - lielākā daļa komersantu, kam ir kredītsaistības, nav apmierināti ar savu pašreizējo procentu likmi. Uzņēmēji ir gatavi migrēt no vienas bankas uz otru, lai tikai saņemtu izdevīgākus piedāvājumus, kas noteikti ir signāls bankām - kaut kas būtu jāmaina,” spriež A.Geisari.
LTRK aptaujas dati liecina, ka 64% respondentu uzskata, ka viņu aizdevuma procentu likme ir pārāk liela, 36% - ka tā ir adekvāta, bet 0% - ka tā ir ļoti laba. Papildus tam 54% aptaujāto norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā viņi ir salīdzinājuši savu finansējumu ar citu finansētāju piedāvājumiem un 36% uzņēmēju tuvāko sešu mēnešu laikā plāno finansētāju mainīt. 77% respondentu savukārt piekristu mainīt banku, ja saņemtu labākus kredīta piedāvājumus. Arī finansētāju pieejamību vietējie uzņēmēji pārsvarā vērtē negatīvi (36%) vai ļoti negatīvi (20%). 30% respondentu šajā jautājumā ir neitrāla nostāja, bet 13% uzņēmēju finansētāju pieejamību Latvijā vērtē pozitīvi vai ļoti pozitīvi.
