Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Kauņas Vienības laukuma dizains triumfējis konkursā Vācijas Dizaina balva 2019 pilsētvides un infrastruktūras kategorijā.

«Šis dizains apvieno oriģinālas struktūras atšķirīgus arhitektūras stilus īpaši modernā dizainā - tas ir spilgts, piemērots un aicinošs, kā arī piešķir izcilu dzīvojamo un dzīves kvalitāti visās slēgtajās un atvērtajās telpās» - tā projektu apraksta starptautiskā konkursa žūrija.

Vācijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem arhitektu un dizaineru apbalvojumiem pasaulē. Žūrijas sastāvā bija teju piecdesmit labi pazīstami starptautiski profesionāļi. Konkursam bija pieteikti 5 400 darbi.

Uzvarējušo Vienības laukuma konceptu Lietuvas otras lielākās pilsētas - Kauņas - sirdī radījis Vācijā bāzēts uzņēmums «3Deluxe».

«Laukuma koncepcija mēģina apvienot visus dažādos arhitektūras stilus vienā idejā: cilvēku virtuālās pēdas, ko atstāj cilvēki pārvietojoties starp dažādām ēkām, zonām un teritorijām apkārt laukumam», tā projekta ideju izklāsta viens no tā autoriem – Dīters Brells, «3Deluxe» radošais direktors.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Šā gada atlikušajos mēnešos Tele2 atvērs deviņus jaunā koncepta klientu apkalpošanas centrus. Tie atradīsies Rīgā, Valmierā un Ventspilī, un kopējais investīciju apjoms pārsniegs 500 tūkstošus eiro, informēja uzņēmumā.

Klientu apkalpošanas centru pārveides projektu Tele2 uzsāka 2013. gadā. Investējot 750 000 eiro, Tele2 atvēra sešus jaunā koncepta klientu apkalpošanas centrus Rīgā, Daugavpilī un Liepājā, kā arī deviņus jaunus klientu apkalpošanas centrus visā valsts teritorijā – Gulbenē, Jēkabpilī, Madonā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Tukumā. Līdz šā gada beigām Tele2 būs ieviesis jauno konceptu 17 Tele2 klientu apkalpošanas centros.

Klientu apkalpošanas centru dizaina koncepts ir radīts Tele2 AB Grupas uzņēmumā Zviedrijā un vēlāk pieskaņots Latvijas tirgum. Koncepta pamatā ir ideja veidot mobilo sakaru pakalpojumu konsultāciju centrus, kuru fokusā ir klients ar savām individuālajām vajadzībām. Kopumā Latvijā darbojas 41 Tele2 klientu apkalpošanas centrs 21 pilsētā.

Jaunveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus noslēgumam tuvojas lielākie dzīvojamo ēku būvdarbi. Garāmgājēju skatieniem jau ir atklāta ēkas fasāde uz Dzirnavu ielas. Atbilstoši arhitektu iecerei šī fasāde iederas un stilistiski atspoguļo ēku fasādes šajā Dzirnavu ielas posmā, teikts medijiem izplatītajā paziņojumā.

Būvniecības darbu 2/3 daļas jau ir pabeigtas un šobrīd turpinās darbs pie dzīvokļu iekšējās apdares un kvartāla publiskās zonas labiekārtošanas. Gandrīz pilnībā pabeigti darbi pie komercplatību izbūves.

Kvartāls Centrus ir viens no pēdējiem pilnai apbūvei nodotajiem kvartāliem pašā Rīgas centrā. Tas atrodas starp K. Barona, Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielām, kur ir apvienota klusa un privātā dzīvojamā zona ar pārdomātu un pilsētvidei piemērota publiskā zona.

Kvartāla Centrus būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Šeit top multifunkcionāla centra 2. kārta - divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas, kurās tiks iekārtoti 84 dzīvokļi un komercplatības ēku pirmajos stāvos. Gājēju promenāde savienos Blaumaņa ielu ar Dzirnavu ielu. Abas ēkas ekspluatācijā tiks nodotas 2015.gadā.

Viena no lielākajām biznesa grupām Lietuvā Vilniaus prekyba pabeigusi vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtu darījumu par tirdzniecības centru Akropolis iegādi.

Šis darījums, kuram viens no grupas mazajiem akcionāriem mēģināja likt šķēršļus tiesas ceļā, ildzis vairāk nekā gadu.

Vilniaus prekyba paziņojusi, ka no Maltā reģistrētās kompānijas Relvit iegādājusies kompānijas Akropolis group, Akropolis Real Estate un Nikola Mushanov projektas, kuras pārvalda vai kontrolē tirdzniecības centrus Akropolis un citu nekustamo īpašumu.

Kā precizē izdevums Vz.lt, trīs pieminētās kompānijas pārvalda tirdzniecības centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kuru kopējā izīrējamā tirdzniecības platība pārsniedz 209 000 kvadrātmetrus, attīsta projektus Rīgā un Viļņā, tām pieder arī zemesgabali citās vietās. Līdz ar to vienas kompānijas rokās būs vissvarīgākais Vilniaus prekyba grupas bizness - tirdzniecības centri Akropolis un tirdzniecības tīkli Maxima, Eurovaistine un Ermitažas.

Baltijas valstu tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management ar kapsulas iemūrēšanas ceremoniju nupat nosvinējis Ülemiste tirdzniecības centra paplašināšanas uzsākšanu. Iecerēts, ka durvis tas vērs jau 2019. gada jūnijā, informē SIA Linstow Center Management.

«Pašlaik Linstow Center Management Baltijas valstīs paplašina trīs iepirkšanās centrus, bet kopumā Latvijā un Igaunijā apsaimnieko sešus centrus. Mēs varam lepni teikt, ka šī paplašināšanās, kas padarīs Ülemiste par 125 000 kvadrātmetru lielu iepirkšanās un izklaides centru, to ierindos lielāko Eiropas tirdzniecības centru vidū un Baltijas tirdzniecības centru augšgalā,» stāsta AS Linstow valdes priekšsēdētājs Pērs Mortensens.

SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds norāda, ka pamatā cilvēki labprāt apmeklē tirdzniecības centrus, jo tajos ir veikalu dažādība, tomēr paplašināšanas mērķis ir papildus iepirkšanās iespējām piedāvāt arī kvalitatīvu izklaidi.

Jaunizveidotais Rīgas centra kvartāls Centrus, kas atrodas starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K.Barona ielām, ir nodots ekspluatācijā, teikts paziņojumā medijiem.

Kvartālā ir uzbūvētas divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas ar komercplatībām pirmajos stāvos. Izveidota un labiekārtota arī ērta gājēju promenāde, kas savieno Dzirnavu ielu ar Blaumaņa ielu. Kvartāla pazemes platības nodrošina īstermiņa un ilgtermiņa autostāvvietas iespējas.

Dzīvokļi pircējiem tiek piedāvāti ar pilnu apdari. Pašlaik rezervēti 25% no abu ēku dzīvokļiem. Turpinās dzīvokļu tirdzniecība, kā arī komercplatību tirdzniecība un iznomāšana.

Atbilstoši arhitektu iecerei Dzirnavu ielas ēkas fasāde ir veidota no baltā dzelzsbetona, stikla un kapara. Savukārt pagalma ēkas fasādi raksturo baltā betona balkoni un elementi.

Igaunijas komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldītāja EfTEN Capital fonds EfTEN Real Estate Fund III iegādāsies trīs biznesa un loģistikas centrus Rīgā, Tallinā un Viļņā no Dānijas transporta un loģistikas kompānijas DSV, informēja EfTEN Real Estate Fund III.

Tas pavēstīja, ka DSV vēl vismaz desmit gadus nomās šos centrus no EfTEN Real Estate Fund III.

Fonds iegādāsies centrus Rīgā, Krustpils ielā 31, Tallinā, Pērnavas šosejā (Pärnu mnt) 535, un Viļņā, Stasīlu ielā (Stasylų gatvė) 21. Visi centri atrodas pie lielām transporta maģistrālēm, būvēti un renovēti no 2000. līdz 2006.gadam, un to kopējā izīrējamā platība ir 33 tūkstoši kvadrātmetru. 2017.gadā plānots paplašināt centru Rīgā, un pēc paplašināšanas izīrējamā platība pieaugs par 4300 kvadrātmetriem.

Centra iegāde Rīgā varēs notikt, tiklīdz pašvaldība apstiprinās, ka atsakās no pirmpirkuma tiesībām, centra Tallinā iegādei nepieciešama Igaunijas Konkurences padomes atļauja, savukārt darījums Lietuvā stājas spēkā nekavējoties.

Jaunizveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus interjera salons Krassky ir iekārtojis demo dzīvokli, informē salona galvenā interjera dizainere Lelde Ozoliņa.

Trīsistabu dzīvoklis atrodas pagalma ēkā, septītajā stāvā. Dzīvokļa platība ir 81,2 kvadrātmetri, terases platība – 53,2 kvadrātmetri.

Interjers ir radīts aktīvam un sabiedriskam pilsētniekam, kuram ir svarīgi dzīvot Rīgas centrā. Interjerā dominē tīras līnijas, kas papildinātas ar grafiskiem akcentiem.

Kvartāla Centrus 2. kārtas būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Abu ēku būvdarbi un iekārtošanas darbi noslēdzās 2015. gada nogalē. Projekta pasūtītājs ir SIA Centrus Real One, ģenerāluzņēmēja funkcijas nodrošināja uzņēmums Skonto Būve. Kopējie ieguldījumi visās projekta attīstības kārtās tiek lēsti ap 40 miljoniem eiro, kas tiek nodrošināti, piesaistot privātus līdzekļus un Nordea bankas finansējumu.

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

Līdz gada beigām mobilo sakaru operators Tele2 plāno atjaunot 6 klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā, investējot tajos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Pirmais klientu centrs pēc rekonstrukcijas Jelgavā, tirdzniecības centrā VIVO centrs ir atvērts un tajā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

«Līdz šā gada beigām plānojam vēl rekonstruēt mūsu centrus Jēkabpilī, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā, tādējādi atjaunoti būs jau vairāk nekā puse no mūsu klientu apkalpošanas centriem. Arī nākamgad turpināsim modernizācijas darbus, jo katru mēnesi mūsu centrus apmeklē aptuveni 350 000 klientu un mums ir svarīgi, lai viņi pie mums justos ērti un gaidīti,» saka Dace Škrabe, Tele2 mazumtirdzniecības direktore.

Tele2 ir mobilo sakaru uzņēmums Latvijā un uzņēmuma klienti ir gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tele2 nodrošina Latvijā 4G tīkla pārklājumu, kas ir pieejams 99% iedzīvotāju. Kopš Tele2 dibināšanas kapitālieguldījumi sakaru tīkla infrastruktūrā un klientu servisā pārsnieguši 260 miljonus eiro. Tele2 ir daļa no Tele2 AB grupas, kas ir viens no augušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Tele2 AB grupai ir 17 miljoni klientu astoņās valstīs.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Mobilo sakaru operators Tele2, investējot 195 000 eiro, ir atvēris trīs jaunā dizaina koncepta klientu apkalpošanas centrus, informē kompānija.

Visi trīs jaunie klientu apkalpošanas centri ir Rīgā – tirdzniecības centru Domina un Damme telpās, kā arī Saharova ielā 20a.

Kompānija atvērusi kopumā 12 jaunā koncepta klientu apkalpošanas centrus Rīgā un līdz gada beigām plānots atvērt vēl divus. Arī reģionos Tele2 turpina ieviest jauno dizainu jau esošajos klientu apkalpošanas centros.

Latvijā darbojas 41 Tele2 klientu apkalpošanas centrs 21 pilsētā. Pagājušā gada laikā Tele2 investēja vairāk nekā 755 000 eiro vērienīgā klientu apkalpošanas centru pārveides projektā Latvijā. Šogad kompānija turpina klientu apkalpošanas centru pārveides projektu un kopumā plāno atvērt deviņus jaunā koncepta klientu apkalpošanas centrus, kopējam investīciju apjomam pārsniedzot 500 tūkstošus eiro.

Mobilo sakaru operators Tele2 pēc unikālā, Latvijā radītā dizaina koncepta pārbūvējis jau vairāk nekā trešdaļu jeb 13 centrus visā Latvijā, kopumā investējot gandrīz 400 000 eiro, informē kompānijā.

Šī gada laikā uzņēmums plāno rekonstruēt vēl vairākus Tele2 centrus visā Latvijā, tos vienlaikus arī tehnoloģiski aprīkojot un nodrošinot plašu jaunāko mobilo ierīču sortimentu, kā arī pašapkalpošanās stendus mans.tele2.lv un manazz.lv.

Rudenī plānots veikt arī sava Biznesa klientu apkalpošanas centra rekonstrukciju Rīgā, Mūkusalas ielā.

Kompānijā skaidro, ka Tele2 centru dizaina koncepts ir radīts Latvijā ar mērķi nodrošināt izcilu servisu visiem esošajiem un topošajiem Tele2 klientiem. Koncepta ideja ir veidot Tele2 centrus kā vietu mobilo sakaru pakalpojumu konsultācijām.

Kopumā Tele2 ir 37 centri 21 Latvijas pilsētā, kur uzņēmums vidēji mēnesī nodrošina servisu ap 420 tūkstošiem esošo un topošo Tele2 klientu. Pirmais jaunā koncepta Tele2 centrs tika atklāts pērnā gada augusta beigās Saldū.

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Jaunizveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus atklāta gājēju promenāde - tikai kājāmgājējiem paredzēta iela, kas savieno Dzirnavu un Blaumaņa ielu.

Promenādes segumu veido marmora flīzes un stādījumi, un diennakts tumšajā laikā tā ir apgaismota.

Centrus ir kvartāls aktīvajā pilsētas daļā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K. Barona ielu. Kvartālā šobrīd ir divas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām pirmajos stāvos.

Kvartāla 2.kārtas būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Projekta pasūtītājs ir SIA Centrus Real One, būvniecību nodrošina uzņēmums Skonto Būve. Ieguldījumi projekta attīstībā tiek nodrošināti ar privātu līdzekļu un Nordea bankas finansējuma palīdzību. 2. kārta tika nodota ekspluatācijā 2015. gada nogalē.

Aizvadītājā gadā Rīgas Tūrisma informācijas centrus (TIC) apmeklējuši par 5% vairāk tūristu, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Vislielākā aktivitāte novērota jūlijā un augustā, kad informācijas centrus apmeklējuši teju 80 tūkstoši tūristu.

No visiem apmeklētājiem 20% bijuši no Vācijas, no Krievijas – 18%, Latvijas - 10%, bet Lielbritānijas tūristi veido 7% no visiem apmeklētājiem. Tāpat ievērojamu interesi izrādījuši viesi no Spānijas, Francijas, Beļģijas, Nīderlandes, kā arī dažādām Āzijas valstīm. Visvairāk cilvēku apkalpoti Tūrisma informācijas centrā Rātslaukumā, kurā uzņemti teju 75% no visiem apmeklētājiem.

40% ārvalstu viesus interesējušies par kultūru, vēsturi un dažādiem apskates objektiem. Tādi pakalpojumi kā ēdināšana, iepirkšanās, suvenīri, banku un pasta pakalpojumi interesējuši 20% apmeklētāju, savukārt transporta pakalpojumi – 12%, kam seko pasākumi un ekskursijas Rīgā, kā arī ceļošana uz citām Latvijas pilsētām.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.

Šā gada 17. martā par tirdzniecības centru "Spice" un "Spice Home" vadītāju un valdes locekli iecelta Iveta Priedīte, pārņemot pienākumus no Marie Vaino.

"Pēdējie gadi ir bijuši izaicinoši daudzām uzņēmējdarbības nozarēm, īpaši mazumtirdzniecībai. Esmu ļoti pateicīgs Marie Vaino, kura kā "Spice" un "Spice Home" akcionāre pieņēma mūsu priekšlikumu un pēdējo pusgadu veiksmīgi vadījusi tirdzniecības centrus. Mūsu personāla atlases process vietējā vadītāja atrašanai ir noslēdzies, un esmu ļoti priecīgs, ka Iveta Priedīte sāks strādāt kā jaunā izpilddirektore," sacīja kompleksa "Spice" valdes priekšsēdētājs Taavi Ojala.

"Abi tirdzniecības centri ir nozīmīgi galamērķi Rīgas iedzīvotājiem, viesiem un tuvējo rajonu iedzīvotājiem. Ivetai Priedītei ir ilga un ļoti profesionāla karjera Latvijas mazumtirdzniecības sektorā, un esmu pārliecināts, ka viņas pieredze uzlabos apmeklētāju iepirkšanās pieredzi tirdzniecības centros "Spice" un "Spice Home"," turpina Taavi Ojala.

Aviokompānija "Norwegian" saskaņā ar uzņēmuma attīstības stratēģiju ir pieņēmusi lēmumu centralizēt savu darbību un izveidot starptautisko pakalpojumu centru Rīgā, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

"Norwegian Air Resources Latvia" birojs apkalpos aviokompānijas darbību visā pasaulē, atsakoties no ārpakalpojumiem, ar kuriem līdz šim tika nodrošinātas vairākas uzņēmuma funkcijas.

Kompānija "Norwegian" jau šobrīd ir izsludinājusi pirmās vakances darbam jaunajā birojā. Darbinieku piesaistīšana turpināsies gan šogad, gan arī nākamgad. Kopējais nepieciešamo darbinieku skaits būs atkarīgs no situācijas nozarē.

"Pasaulē atpazīstamais "Norwegian" ir novērtējis Latviju kā piemērotu vietu savam biznesa pakalpojumu centram. Biznesa pakalpojumu centri ir viena no mūsu investīciju prioritātēm, jo nozarei ir liels izaugsmes potenciāls, uzņēmumi gandrīz pilnībā nodarbojas ar pakalpojumu eksportu, kā arī nodrošina daudz augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas. Latvija investoriem spēj piedāvāt labi izglītotus darbiniekus ar labām valodu zināšanām, tādēļ arī uzņēmumi izvēlas atvērt savus biznesa pakalpojumu centrus Latvijā. Šī "Norwegian" izvēle dod mums papildus stimulu turpināt darbu pie biznesa vides uzlabošanas un jaunu darba vietu radīšanas Latvijā," komentē ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Šobrīd izaugsme var notikt nevis uz tirgus palielināšanās rēķina, bet gan atņemot konkurentam tā daļu, intervijā DB atzīst tirdzniecības centru (t/c) attīstītāja un apsaimniekotāja SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvods (Frode Grønvold).

Norvēģijas nekustamā īpašuma attīstītājs Linstow Baltijā darbību sācis pirms 20 gadiem, šajā laikā Latvijā vien investējot ap 450 milj. eiro. Tagad kompānija gatavojas iespaidīgām pārmaiņām Origo apkārtnē, uzskatot, ka esošie iepirkšanās centri arvien ir uzlabojami, arī paplašināmi, savukārt jaunu projektu attīstīšana tirdzniecības sektorā gan būtu ļoti sarežģīts uzdevums.

Fragments no intervijas

Dienas Bizness par Linstow iecerēm paplašināt tirdzniecības centrus Alfa un Origo vēstīja jau pirms laba laika. Kāpēc tās joprojām ir plānu stadijā?

Pagājušajā gadā mainījās Linstow apsaimniekoto t/c Alfa, Mols un Dole īpašnieks. Tas ir nekustamā īpašuma fonda Blackstone atzars Multi Corporation, kas ir ļoti profesionāls un pieredzējis tirgus dalībnieks, viens no lielākajiem t/c īpašniekiem Eiropā. Iepirkšanās centrus turpinām pārvaldīt šī jaunā īpašnieka uzdevumā. Tas vēlējās vēlreiz izvērtēt Alfas paplašināšanas projektu, tad bija jāveic dažas izmaiņas. Taču varu apgalvot, ka tās paplašināšana tiks sākta ļoti drīz. Iespējams, – vēl šogad.

Klasiskie nekustamo īpašumu investīciju fondi pielāgojas pārmaiņām tirgū un maina savus darbības principus, šodien konferencē «Baltic Real Estate Leaders Forum» sacīja investīciju fonda «East Capital» izpilddirektors Madiss Raidma.

«Ņemot vērā pārmaiņas tirgū, klasiskos investorus varētu uzskatīt par dinozauriem, kuri izmirst, taču nedomāju, ka tas notiks. »East Capital« pastāv jau 20 gadus un domāju, ka pastāvēs arī nākamos 20 gadus,» sacīja Raidma.

Viņš norādīja, ka klasiskie investori Baltijā iepērk komercīpašumus – biroju centrus, tirdzniecības centrus, tā darbojas gan «East Capital», gan «Northern Horizon», gan «Lords», gan «EfTEN». Šie uzņēmumi veic tiešās investīcijas nekustamajos īpašumos un darbojas kā trasta kompānijas.

«Tirgus kļūst arvien sarežģītāks, iespēju ir mazāk, visi grib gūt atdevi. Ja līdz šim investors kādus pāris gadus vēroja potenciālo investīciju objektu, naudas plūsmu, nomniekus, iepirkšanās centru gadījumā - arī pircēju plūsmas, tagad parādās tendence, ka investori pērk nepabeigtus investīciju objektus, tādējādi piešķirot papildus finansējumu attīstītājam projekta pabeigšanai. Šādā gadījumā investora riski ir lielāki,» skaidroja Raidma.

Lai attīstītos startup industrija un pārskatāmā nākotnē katrs varētu lepoties ar šo nozari, valdībai un sabiedrībai jāpieņem lēmums strādāt šajā virzienā

Tā uzsver uzņēmējs un mentors no Izraēlas Tals Katrans (Tal Catran), TC Holdings vadītājs, kurš bija atbraucis uz Latviju, lai piedalītos Dienas Biznesa, DEAC un IBM rīkotajā konferencē Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Gada laikā Izraēlā rodas aptuveni tūkstoš jauni startup jeb tehnoloģiju jaunuzņēmumi. Valstī ir 70 akseleratori, 18 inkubatori un tā tiek uzskatīta par piekto inovatīvāko valsti pasaulē un otro labāko startup ekosistēmu. Pērn 39 kompānijas ir piesaistījušas vairāk nekā 20 miljonus dolāru investīcijas, noslēgti 688 riska kapitālu fondu darījumi, kopumā no riska kapitāla fondiem piesaistīti 3,4 miljardi dolāru, 18 Izraēlas kompānijas savas akcijas sākušas piedāvāt biržā un tādējādi piesaistījušas 9,8 miljardus dolāru. Vairāk par Izraēlas pieredzi startup jomā T. Katrans stāsta intervijā DB.