Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Kauņas Vienības laukuma dizains triumfējis konkursā Vācijas Dizaina balva 2019 pilsētvides un infrastruktūras kategorijā.

«Šis dizains apvieno oriģinālas struktūras atšķirīgus arhitektūras stilus īpaši modernā dizainā - tas ir spilgts, piemērots un aicinošs, kā arī piešķir izcilu dzīvojamo un dzīves kvalitāti visās slēgtajās un atvērtajās telpās» - tā projektu apraksta starptautiskā konkursa žūrija.

Vācijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem arhitektu un dizaineru apbalvojumiem pasaulē. Žūrijas sastāvā bija teju piecdesmit labi pazīstami starptautiski profesionāļi. Konkursam bija pieteikti 5 400 darbi.

Uzvarējušo Vienības laukuma konceptu Lietuvas otras lielākās pilsētas - Kauņas - sirdī radījis Vācijā bāzēts uzņēmums «3Deluxe».

«Laukuma koncepcija mēģina apvienot visus dažādos arhitektūras stilus vienā idejā: cilvēku virtuālās pēdas, ko atstāj cilvēki pārvietojoties starp dažādām ēkām, zonām un teritorijām apkārt laukumam», tā projekta ideju izklāsta viens no tā autoriem – Dīters Brells, «3Deluxe» radošais direktors.

Abas būvniecības procesā esošās septiņu stāvu dzīvojamās ēkas jaunajā Rīgas centra kvartālā Centrus ir zem jumta un tajās ir sākušies iekšdarbi, kā arī ēku dekoratīvo fasāžu konstrukcija, informē projekta attīstītāju pārstāve Linda Vītola-Barānova.

Plānots, ka darbi noslēgsies 2015. gada nogalē. Abām Centrus ēkām ir piešķirtas adreses - Dzirnavu iela 81 un 83. Pašlaik rezervēti vairāk kā 20% no projekta kopējās platības. Rezervācijas veikuši gan Latvijas iedzīvotāji, gan ārvalstu interesenti.

Kvartāls Centrus ir viens no pēdējiem pilnai apbūvei nodotajiem kvartāliem pašā Rīgas centrā. Tas atrodas starp K.Barona, Dzirnavu, Tērbatas un Blaumaņa ielām. Šeit top divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas ar 84 dzīvokļiem un komercplatībām ēku pirmajos stāvos, ar kopējo platību 1200 kvadrātmetri. Ēku iedzīvotājiem un citiem Rīgas iedzīvotājiem un viesiem būs pieejamas vairāk kā

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Mobilo sakaru operators Tele2 pēc unikālā, Latvijā radītā dizaina koncepta pārbūvējis jau vairāk nekā trešdaļu jeb 13 centrus visā Latvijā, kopumā investējot gandrīz 400 000 eiro, informē kompānijā.

Šī gada laikā uzņēmums plāno rekonstruēt vēl vairākus Tele2 centrus visā Latvijā, tos vienlaikus arī tehnoloģiski aprīkojot un nodrošinot plašu jaunāko mobilo ierīču sortimentu, kā arī pašapkalpošanās stendus mans.tele2.lv un manazz.lv.

Rudenī plānots veikt arī sava Biznesa klientu apkalpošanas centra rekonstrukciju Rīgā, Mūkusalas ielā.

Kompānijā skaidro, ka Tele2 centru dizaina koncepts ir radīts Latvijā ar mērķi nodrošināt izcilu servisu visiem esošajiem un topošajiem Tele2 klientiem. Koncepta ideja ir veidot Tele2 centrus kā vietu mobilo sakaru pakalpojumu konsultācijām.

Kopumā Tele2 ir 37 centri 21 Latvijas pilsētā, kur uzņēmums vidēji mēnesī nodrošina servisu ap 420 tūkstošiem esošo un topošo Tele2 klientu. Pirmais jaunā koncepta Tele2 centrs tika atklāts pērnā gada augusta beigās Saldū.

Jaunizveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus atklāta gājēju promenāde - tikai kājāmgājējiem paredzēta iela, kas savieno Dzirnavu un Blaumaņa ielu.

Promenādes segumu veido marmora flīzes un stādījumi, un diennakts tumšajā laikā tā ir apgaismota.

Centrus ir kvartāls aktīvajā pilsētas daļā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K. Barona ielu. Kvartālā šobrīd ir divas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām pirmajos stāvos.

Kvartāla 2.kārtas būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Projekta pasūtītājs ir SIA Centrus Real One, būvniecību nodrošina uzņēmums Skonto Būve. Ieguldījumi projekta attīstībā tiek nodrošināti ar privātu līdzekļu un Nordea bankas finansējuma palīdzību. 2. kārta tika nodota ekspluatācijā 2015. gada nogalē.

Viena no lielākajām biznesa grupām Lietuvā Vilniaus prekyba pabeigusi vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtu darījumu par tirdzniecības centru Akropolis iegādi.

Šis darījums, kuram viens no grupas mazajiem akcionāriem mēģināja likt šķēršļus tiesas ceļā, ildzis vairāk nekā gadu.

Vilniaus prekyba paziņojusi, ka no Maltā reģistrētās kompānijas Relvit iegādājusies kompānijas Akropolis group, Akropolis Real Estate un Nikola Mushanov projektas, kuras pārvalda vai kontrolē tirdzniecības centrus Akropolis un citu nekustamo īpašumu.

Kā precizē izdevums Vz.lt, trīs pieminētās kompānijas pārvalda tirdzniecības centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kuru kopējā izīrējamā tirdzniecības platība pārsniedz 209 000 kvadrātmetrus, attīsta projektus Rīgā un Viļņā, tām pieder arī zemesgabali citās vietās. Līdz ar to vienas kompānijas rokās būs vissvarīgākais Vilniaus prekyba grupas bizness - tirdzniecības centri Akropolis un tirdzniecības tīkli Maxima, Eurovaistine un Ermitažas.

Baltijas valstu tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management ar kapsulas iemūrēšanas ceremoniju nupat nosvinējis Ülemiste tirdzniecības centra paplašināšanas uzsākšanu. Iecerēts, ka durvis tas vērs jau 2019. gada jūnijā, informē SIA Linstow Center Management.

«Pašlaik Linstow Center Management Baltijas valstīs paplašina trīs iepirkšanās centrus, bet kopumā Latvijā un Igaunijā apsaimnieko sešus centrus. Mēs varam lepni teikt, ka šī paplašināšanās, kas padarīs Ülemiste par 125 000 kvadrātmetru lielu iepirkšanās un izklaides centru, to ierindos lielāko Eiropas tirdzniecības centru vidū un Baltijas tirdzniecības centru augšgalā,» stāsta AS Linstow valdes priekšsēdētājs Pērs Mortensens.

SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds norāda, ka pamatā cilvēki labprāt apmeklē tirdzniecības centrus, jo tajos ir veikalu dažādība, tomēr paplašināšanas mērķis ir papildus iepirkšanās iespējām piedāvāt arī kvalitatīvu izklaidi.

Jaunizveidotais Rīgas centra kvartāls Centrus, kas atrodas starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K.Barona ielām, ir nodots ekspluatācijā, teikts paziņojumā medijiem.

Kvartālā ir uzbūvētas divas 7 stāvu dzīvojamās ēkas ar komercplatībām pirmajos stāvos. Izveidota un labiekārtota arī ērta gājēju promenāde, kas savieno Dzirnavu ielu ar Blaumaņa ielu. Kvartāla pazemes platības nodrošina īstermiņa un ilgtermiņa autostāvvietas iespējas.

Dzīvokļi pircējiem tiek piedāvāti ar pilnu apdari. Pašlaik rezervēti 25% no abu ēku dzīvokļiem. Turpinās dzīvokļu tirdzniecība, kā arī komercplatību tirdzniecība un iznomāšana.

Atbilstoši arhitektu iecerei Dzirnavu ielas ēkas fasāde ir veidota no baltā dzelzsbetona, stikla un kapara. Savukārt pagalma ēkas fasādi raksturo baltā betona balkoni un elementi.

Igaunijas komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldītāja EfTEN Capital fonds EfTEN Real Estate Fund III iegādāsies trīs biznesa un loģistikas centrus Rīgā, Tallinā un Viļņā no Dānijas transporta un loģistikas kompānijas DSV, informēja EfTEN Real Estate Fund III.

Tas pavēstīja, ka DSV vēl vismaz desmit gadus nomās šos centrus no EfTEN Real Estate Fund III.

Fonds iegādāsies centrus Rīgā, Krustpils ielā 31, Tallinā, Pērnavas šosejā (Pärnu mnt) 535, un Viļņā, Stasīlu ielā (Stasylų gatvė) 21. Visi centri atrodas pie lielām transporta maģistrālēm, būvēti un renovēti no 2000. līdz 2006.gadam, un to kopējā izīrējamā platība ir 33 tūkstoši kvadrātmetru. 2017.gadā plānots paplašināt centru Rīgā, un pēc paplašināšanas izīrējamā platība pieaugs par 4300 kvadrātmetriem.

Centra iegāde Rīgā varēs notikt, tiklīdz pašvaldība apstiprinās, ka atsakās no pirmpirkuma tiesībām, centra Tallinā iegādei nepieciešama Igaunijas Konkurences padomes atļauja, savukārt darījums Lietuvā stājas spēkā nekavējoties.

Jaunizveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus interjera salons Krassky ir iekārtojis demo dzīvokli, informē salona galvenā interjera dizainere Lelde Ozoliņa.

Trīsistabu dzīvoklis atrodas pagalma ēkā, septītajā stāvā. Dzīvokļa platība ir 81,2 kvadrātmetri, terases platība – 53,2 kvadrātmetri.

Interjers ir radīts aktīvam un sabiedriskam pilsētniekam, kuram ir svarīgi dzīvot Rīgas centrā. Interjerā dominē tīras līnijas, kas papildinātas ar grafiskiem akcentiem.

Kvartāla Centrus 2. kārtas būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Abu ēku būvdarbi un iekārtošanas darbi noslēdzās 2015. gada nogalē. Projekta pasūtītājs ir SIA Centrus Real One, ģenerāluzņēmēja funkcijas nodrošināja uzņēmums Skonto Būve. Kopējie ieguldījumi visās projekta attīstības kārtās tiek lēsti ap 40 miljoniem eiro, kas tiek nodrošināti, piesaistot privātus līdzekļus un Nordea bankas finansējumu.

Līdz gada beigām mobilo sakaru operators Tele2 plāno atjaunot 6 klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā, investējot tajos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Pirmais klientu centrs pēc rekonstrukcijas Jelgavā, tirdzniecības centrā VIVO centrs ir atvērts un tajā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

«Līdz šā gada beigām plānojam vēl rekonstruēt mūsu centrus Jēkabpilī, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā, tādējādi atjaunoti būs jau vairāk nekā puse no mūsu klientu apkalpošanas centriem. Arī nākamgad turpināsim modernizācijas darbus, jo katru mēnesi mūsu centrus apmeklē aptuveni 350 000 klientu un mums ir svarīgi, lai viņi pie mums justos ērti un gaidīti,» saka Dace Škrabe, Tele2 mazumtirdzniecības direktore.

Tele2 ir mobilo sakaru uzņēmums Latvijā un uzņēmuma klienti ir gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tele2 nodrošina Latvijā 4G tīkla pārklājumu, kas ir pieejams 99% iedzīvotāju. Kopš Tele2 dibināšanas kapitālieguldījumi sakaru tīkla infrastruktūrā un klientu servisā pārsnieguši 260 miljonus eiro. Tele2 ir daļa no Tele2 AB grupas, kas ir viens no augušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Tele2 AB grupai ir 17 miljoni klientu astoņās valstīs.

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Arvien vairāk uzņēmumi apsver iespēju pārcelt savu biroju uz koprades telpām. Šis nekustamā īpašuma tirgus segments kļūst arvien pieprasītāks, korekcijas telpu izvēlē ieviesusi arī COVID-19 pandēmija.

2020. gadā kopstrādes biroju centru skaits pasaulē sasniegs 20 tūkstošus, liecina CoworkingResources and Coworker.com veiktais pētījums The 2020 Global Coworking Growth Study. Tiek prognozēts, ka līdz 2024. gadam šis skaits dubultosies un koprades biroju telpās strādās aptuveni 5 miljoni cilvēku.

Pandēmija ir bijusi kā katalizators pieprasījumam pēc viegli piemērojamām kopstrādes un privāto biroju telpām, atzīst Workland Group dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl). "Ir pieaugusi uzņēmumu neskaidrība par nākotnes norisēm, tas ir ietekmējis arī biroju pārvaldību. Ir grūti paredzēt, vai uzņēmumi tuvākajā laikā paplašinās vai sašaurinās savu darbību, kāds būs attālinātā darba īpatsvars - daudzi uzņēmumi ir secinājuši, ka viņiem nav vajadzīgi pašreizējie lielie biroji, jo puse no darbiniekiem strādā attālināti. Tāpēc ir vērojama tendence, ka aizvien vairāk uzņēmumu apsver iespēju tradicionālos birojus, kuri bieži vien tiek nomāti uz neelastīgiem nosacījumiem – ilgtermiņā vai neatbilstošā platībā - mainīt uz ātri piemērojamiem birojiem, kas piedāvā arī dažādus pakalpojumus," konstatē I. Hāls.

Somijas mazumtirdzniecības kompānija «Stockmann» ir parakstījusi līgumu, kas paredz pārdot pēdējo universālveikalu Krievijā - tirdzniecības centru «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.

Tirdzniecības centru «Ņevskij centr» par 171 miljonu eiro iegādāsies «PPF Real Estate». Darījumu plānots pabeigt līdz 2018.gada beigām.

«Šis pārdošanas darījums nodrošinās «Stockmann» iespēju pilnībā koncentrēties uz tirdzniecības centru attīstīšanu Somijā un Baltijas valstīs. Tajā pašā laikā tas dod mums finansiālu elastību un iespēju nostiprināt koncerna bilanci,» skaidro «Stockmann» vadītājs Lauri Veijalainens.

«Ņevskij centr» tika atvērts 2010.gada beigās un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 90 mazumtirgotāji un biroju īrnieki. Centra kopējā platība ir 46 tūkstoši kvadrātmetru.

Šis bija pēdējais «Stockmann» aktīvs Krievijā, kur pirms trīs gadiem kompānija sāka pārdot vai iznomāt visus savus universālveikalus. Par tiesībām nomāt piecus Somijas tīkla veikalus Maskavā un vienu Sanktpēterburgā un Jekaterinburgā Jakova Pančenko kompānija «Reviva Holding» samaksāja piecus miljonus eiro. Pēc darījuma «Stockmann» aktīvu portfelī Krievijā palika tikai «Ņevskij centr» Sanktpēterburgā.

Lielāko Rīgas tirdzniecības centru vadītāji un pārstāvji atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Tirdzniecības asociācijas (LTA) vadītāja, ekonomikas ministra un Saeimas deputātiem norādot, ka veikalu slēgšana brīvdienās ir slikta un ekonomiski nepamatota ideja.

LTA augusta sākumā nāca klajā ar paziņojumu, ka strādā pie priekšlikuma brīvdienās slēgt lielos pārtikas veikalus, kuros ir vairāk nekā 2000 darbinieku, ļaujot strādāt tikai mazajiem. Savukārt Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība (LTDA) rosināja visu veikalu un tirdzniecības centru slēgšanu valsts svētku dienās. Iniciatīva tiek pamatota ar vēlmi ļaut pārdevējiem vairāk laika pavadīt kopā ar ģimenēm.

Vēstules autori - SIA Tirdzniecības centrs Pleskodāle un SIA MKEE valdes locekle un direktore Iveta Lāce (Spice un Spice Home), SIA Linstow Center Management biznesa attīstības un iznomāšanas direktors Mārcis Budļevskis (Origo, Galerija Centrs, Alfa, Mols, Dole), tirdzniecības centra Domina direktore Dina Bunce, kā arī CBRE direktore Baltijas valstīs Santa Rozenkopfa (Riga Plaza un Galleria Riga) – šo LTA iniciatīvu vērtē kā pārspīlētu un ekonomiski nepamatotu.

Tirdzniecības parka «Alfa» pārvaldītājs lūdzis no veikala «Black star wear» sortimenta izņemt apģērbu kolekciju ar Krievijas prezidenta Vldimira Putina seju, Krievijas karogu apdarē un Krievijas armijnieku tematiku.

Veikalā «Black Star Wear» liela daļa nopērkamo drēbju ir krievu repera Timati apģērbu līnija.

Norvēģijas uzņēmuma «Linstow», kura meitaskompānija SIA «Linstow Center Management» Latvijā pārvalda tirdzniecības centrus «Alfa», «Mols» un «Origo», pārstāve Ilze Žūka uzsvēra, ka uz visiem nomniekiem attiecas vienādi noteikumi, proti, ir jāievēro Valsts likumdošana un normatīvo aktu prasības. Vienlaikus šis regulējums neparedz pieprasīt iesniegt katra nomnieka tirdzniecībai paredzētā sortimenta katras preces detalizētu aprakstu un bildes, skaidroja Žūka.

«Taču, reaģējot uz publiskajā telpā izskanējušo informāciju, mēs esam sazinājušies ar šo nomnieku, lūdzot izņemt no sortimenta konkrēto kolekciju,» viņa teica.

Šī gada jūlijā Rīgā, tirdzniecības centra “Galleria Riga” 5. stāvā durvis vērs lielākais kopstrādes biroju centrs “Workland Galleria Riga”. Šis ir jau trešais starptautiskās grupas “Workland Group” kopstrādes telpu projekts Latvijas galvaspilsētā un pirmais kopstrādes biroju centrs, kas izvietots kādā no tirdzniecības centriem Rīgā.

Kopstrādes telpu ierīkošana tirdzniecības centros ir jauna tendence, kas kļūst arvien populārāka. Tas ļauj optimizēt darba grafiku un ietaupīt laiku, jo zem viena jumta atrodas gan darba vieta, gan ikdienā nepieciešamie pakalpojumi - pārtikas veikals, sporta zāle utml.

“Workland Galleria Riga” platība pārsniegs 3000 kvadrātmetrus, piedāvājot aptuveni 350 pilnībā aprīkotas darba vietas multifunkcionālā vidē, kas ļaus apvienot darbu un ērtu piekļuvi restorāniem, veikaliem, sporta zālei un citiem pakalpojumiem. Investīciju apjoms jaunajās kopstrādes telpās sasniedz 3 miljonus eiro.

"Iepriekšējo gadu ekonomiskie satricinājumi un nenoteiktība ir mudinājuši uzņēmumus pārskatīt savu ierasto darbību un izdevumus. Mainīgajā un nepastāvīgajā situācijā par vienu no svarīgākajiem izvēles kritērijiem kļūst elastīga pieeja B2B pakalpojumu jomā. Attālinātā un klātienes darba apvienošana ir palielinājusi pieprasījumu pēc pilna servisa biroju centriem ar elastīgiem nosacījumiem, tas ir koncepts, kādu piedāvā kopstrādes telpu veidotāji. Ne tikai jaunuzņēmumi, bet arī lieli starptautiski uzņēmumi, piemēram, „Nasdaq” vai “VISA”, izvēlas šādus birojus, jo tie spēj ātri pielāgoties mainīgajām vajadzībām, piedāvājot elastīgus biroju nomas noteikumus un papildu pakalpojumus, piemēram, sanāksmju telpas. Šī elastība ne tikai apmierina tūlītējas vajadzības, bet arī palīdz optimizēt biroju nomas izmaksas. „Workland” rūpīgi seko līdzi pieaugošajam pieprasījumam pēc kopstrādes un pilna servisa birojiem. Mūsu Rīgas kopstrādes biroju centru – „Workland Telepgraph” un „Workland Verde” – vidējais aizpildījums ir 90%, tādēļ mēs ar prieku paziņojam par mūsu trešā centra atvēršanu Rīgas centrā šī gada jūlijā, kas tapis ar „East Capital Real Estate” atbalstu. Turklāt mēs paplašinām savu klātbūtni visā Baltijas reģionā, šoruden atverot jaunus kopstrādes centrus arī Tallinā un Viļņā, tādējādi palielinot „Workland” piedāvāto darba vietu skaitu par 30%," komentē Indreks Hāls (Indrek Hääl), „Workland Group” dibinātājs un izpilddirektors.

Nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmumu grupas Civinity uzņēmums Civinity Solutions noslēdzis līgumu ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu par uzkopšanas darbu veikšanu visos tās objektos.

Līgums noslēgts uz trīs gadiem un līguma summa ir 5,9 miljoni eiro.

Civinity darbus objektos uzsāks šā gada 1. oktobrī. Darbi tiks nodrošināti visos Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas objektos Rīgā: stacionārā "Gaiļezers", pataloģijas centrā, Latvijas Onkoloģijas centrā, Latvijas Infektoloģijas centrā, veselības centrā "Biķernieki", Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (Gaiļezers), kā arī Upeslejās, Stopiņu novadā stacionārā “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs”.

Ikdienā pakalpojumus gandrīz 150 000 kv.m. uzkopjamajā teritorijā nodrošinās vairāk kā 200 darbinieku.

"Šis ir lielākais valsts iepirkums medicīnas iestāžu uzkopšanā Latvijā. Objekti ir sarežģīti, ar paaugstinātām prasībām tīrībai un dezinfekcijai, kā arī ar īpašām prasībām saistībā ar epidemioloģisko situāciju valstī. Darbs noritēs visu diennakti, lai nodrošinātu atbilstību visām medicīnas iestāžu prasībām," skaidro Aleksejs Gončarovs, Civinity Solutions vadītājs.

Somijas mazumtirgotājs "Stockmann" restrukturizācijas ietvaros par 87 miljoniem eiro pārdevis tirdzniecības centrus Rīgā un Tallinā Igaunijas kompānijai "Viru Keemia Grupp" (VKG), teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq".

"Stockmann" iegūtos līdzekļus izmantos parādu slodzes mazināšanai, kā arī turpinās izmantot tirdzniecības centrus kā īrnieks.

"Mēs esam priecīgi, ka atradām Baltijas valstīs stabilu un uzticamu īpašnieku nekustamajam īpašumam, kas vēlas attīstīties, un sola, ka "Stockmann" turpinās tur savu darbību," pavēstīja "Stockmann" izpilddirektors Jari Latvanens.

"Mēs esam priecīgi kļūt par "Stockmann" partneriem Baltijas valstīs. Abi nekustamie īpašumi atrodas ārkārtīgi labās vietās," paziņojis VKG investīciju nodaļas vadītājs Stens Pisangs.

"Stockmann" universālveikals Tallinā tika atvērts 1996.gadā, bet Rīgā - 2003.gadā, liecina informācija "Stockmann" mājaslapā.

Luminor banka izsniegusi aizdevumu uzņēmumam Hili Properties, kas ir uzņēmuma Hili Ventures stratēģiskais nekustamo īpašumu investīciju meitasuzņēmums.

Piešķirtais finansējums izmantots ražotnes iegādei Lietuvā no Somijas nekustamo īpašumu attīstītāja YIT struktūrvienības YIT Lietuva.

Jaunuzceltā 19 000 kvadrātmetru ražotne atrodas Klaipēdas Brīvajā ekonomiskajā zonā, tā ir projektēta un uzbūvēta atbilstoši nomnieka Rehau Group prasībām. No 2022.gada janvāra rūpnīca tiks izmantota rūpniecisku materiālu ražošanai.

"Hili Properties ir stratēģisks komercīpašuma investors vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Baltijas valstīs. Latvijā uzņēmuma portfelis jau līdz šim ir ietvēris vairākus pārtikas preču tirdzniecības centrus. Piešķirot finansējumu ražotnes iegādei, Luminor banka ir gandarīta sniegt savu pienesumu uzņēmuma portfeļa paplašināšanai un stratēģisko mērķu īstenošanai, lai ne tikai atbalstītu uzņēmumu ilgtermiņa investīciju veidošanā, bet arī palīdzētu attīstīt ražošanu Baltijas valstīs," saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Tuvākajos mēnešos plānots sākt Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānijas IKEA preču tirdzniecību internetā arī Latvijā un Lietuvā, atklāj IKEA Rīgas veikala pārvaldītāja SIA «Paul Mason Properties» valdes loceklis Hanspeters Cīrhers (Hanspeter Zuercher).

Viņš norādīja, ka šobrīd mazumtirdzniecības sektorā visā pasaulē var novērot digitālo transformāciju. «Dažādās sektoros var novērot dažādas tendences, kā arī dažādu sektoru brieduma līmeni, taču vienojošais faktors ir digitālā transformācija, kas ietekmē visu mazumtirdzniecību. Tāpēc mums jābūt gataviem digitālajai transformācijai arī Baltijas valstīs,» sacīja Cīrhers.

Vienlaikus viņš pavēstīja, ka tuvākajos mēnešos paredzēts sākt IKEA preču tirdzniecību internetā arī Latvijā un Lietuvā. «Mēs Baltijas valstīs vēl neesam uzsākuši tirdzniecību internetā, bet plānojam to uzsākt jau šā finanšu gada ietvaros. Diemžēl šajā ziņā mazliet atpaliekam no plāna, bet noteikti centīsimies atgūt nokavēto. Mūsu vīzija ir skaidra – vēlamies būt digitālie līderi savā tirgū,» atzīmēja «Paul Mason Properties» valdes loceklis.