Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

Pasaulē lielākais hibrīddarba risinājumu nodrošinātājs Internatonal Worplace Group (IWG) nākamā gada sākumā strauji paplašinās darbību Latvijā, atverot trīs jaunus premium zīmola Spaces kopstrādes darba telpu centrus.

Latvijā pirmās Spaces zīmola darba vietas janvārī tiks atklātas daudzfunkcionālajā kompleksā Zunda Towers un biznesa centrā Novira Plaza, savukārt nākamā gada martā Spaces kopstrādes telpas būs pieejamas arī A klases biroju ēkā Elemental.

Pieprasījums pēc hibrīdā darba modeļa strauji pieaug gan pasaulē kopumā, gan arī Baltijas reģionā un Latvijā. IWG ir pasaules līderis hibrīddarba risinājumu nodrošināšanā, un tāpēc uzņēmums, sekojot pieprasījumam tirgū, ir nolēmis strauji paplašināt darbību Latvijā, līdzās Regus zīmolam atverot arī jaunas un modernas Spaces zīmola kopstrādes darba telpas Rīgā. Līdz ar šo jauno centru atvēršanu IWG nostiprina savas pozīcijas kā lielākais darba telpu operators Latvijā.

Kauņas Vienības laukuma dizains triumfējis konkursā Vācijas Dizaina balva 2019 pilsētvides un infrastruktūras kategorijā.

«Šis dizains apvieno oriģinālas struktūras atšķirīgus arhitektūras stilus īpaši modernā dizainā - tas ir spilgts, piemērots un aicinošs, kā arī piešķir izcilu dzīvojamo un dzīves kvalitāti visās slēgtajās un atvērtajās telpās» - tā projektu apraksta starptautiskā konkursa žūrija.

Vācijas Dizaina balva ir viens no prestižākajiem arhitektu un dizaineru apbalvojumiem pasaulē. Žūrijas sastāvā bija teju piecdesmit labi pazīstami starptautiski profesionāļi. Konkursam bija pieteikti 5 400 darbi.

Uzvarējušo Vienības laukuma konceptu Lietuvas otras lielākās pilsētas - Kauņas - sirdī radījis Vācijā bāzēts uzņēmums «3Deluxe».

«Laukuma koncepcija mēģina apvienot visus dažādos arhitektūras stilus vienā idejā: cilvēku virtuālās pēdas, ko atstāj cilvēki pārvietojoties starp dažādām ēkām, zonām un teritorijām apkārt laukumam», tā projekta ideju izklāsta viens no tā autoriem – Dīters Brells, «3Deluxe» radošais direktors.

Jaunizveidotajā Rīgas centra kvartālā Centrus atklāta gājēju promenāde - tikai kājāmgājējiem paredzēta iela, kas savieno Dzirnavu un Blaumaņa ielu.

Promenādes segumu veido marmora flīzes un stādījumi, un diennakts tumšajā laikā tā ir apgaismota.

Centrus ir kvartāls aktīvajā pilsētas daļā starp Dzirnavu, Tērbatas, Blaumaņa un K. Barona ielu. Kvartālā šobrīd ir divas dzīvojamās ēkas ar komercplatībām pirmajos stāvos.

Kvartāla 2.kārtas būvniecības darbi tika sākti 2014. gada vasarā. Projekta pasūtītājs ir SIA Centrus Real One, būvniecību nodrošina uzņēmums Skonto Būve. Ieguldījumi projekta attīstībā tiek nodrošināti ar privātu līdzekļu un Nordea bankas finansējuma palīdzību. 2. kārta tika nodota ekspluatācijā 2015. gada nogalē.

Baltijas valstu tirdzniecības centru attīstītājs un apsaimniekotājs Linstow Center Management ar kapsulas iemūrēšanas ceremoniju nupat nosvinējis Ülemiste tirdzniecības centra paplašināšanas uzsākšanu. Iecerēts, ka durvis tas vērs jau 2019. gada jūnijā, informē SIA Linstow Center Management.

«Pašlaik Linstow Center Management Baltijas valstīs paplašina trīs iepirkšanās centrus, bet kopumā Latvijā un Igaunijā apsaimnieko sešus centrus. Mēs varam lepni teikt, ka šī paplašināšanās, kas padarīs Ülemiste par 125 000 kvadrātmetru lielu iepirkšanās un izklaides centru, to ierindos lielāko Eiropas tirdzniecības centru vidū un Baltijas tirdzniecības centru augšgalā,» stāsta AS Linstow valdes priekšsēdētājs Pērs Mortensens.

SIA Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds norāda, ka pamatā cilvēki labprāt apmeklē tirdzniecības centrus, jo tajos ir veikalu dažādība, tomēr paplašināšanas mērķis ir papildus iepirkšanās iespējām piedāvāt arī kvalitatīvu izklaidi.

Viena no lielākajām biznesa grupām Lietuvā Vilniaus prekyba pabeigusi vairāk nekā 400 miljonu eiro vērtu darījumu par tirdzniecības centru Akropolis iegādi.

Šis darījums, kuram viens no grupas mazajiem akcionāriem mēģināja likt šķēršļus tiesas ceļā, ildzis vairāk nekā gadu.

Vilniaus prekyba paziņojusi, ka no Maltā reģistrētās kompānijas Relvit iegādājusies kompānijas Akropolis group, Akropolis Real Estate un Nikola Mushanov projektas, kuras pārvalda vai kontrolē tirdzniecības centrus Akropolis un citu nekustamo īpašumu.

Kā precizē izdevums Vz.lt, trīs pieminētās kompānijas pārvalda tirdzniecības centrus Akropolis Viļņā, Klaipēdā un Šauļos, kuru kopējā izīrējamā tirdzniecības platība pārsniedz 209 000 kvadrātmetrus, attīsta projektus Rīgā un Viļņā, tām pieder arī zemesgabali citās vietās. Līdz ar to vienas kompānijas rokās būs vissvarīgākais Vilniaus prekyba grupas bizness - tirdzniecības centri Akropolis un tirdzniecības tīkli Maxima, Eurovaistine un Ermitažas.

Igaunijas komerciālā nekustamā īpašuma pārvaldītāja EfTEN Capital fonds EfTEN Real Estate Fund III iegādāsies trīs biznesa un loģistikas centrus Rīgā, Tallinā un Viļņā no Dānijas transporta un loģistikas kompānijas DSV, informēja EfTEN Real Estate Fund III.

Tas pavēstīja, ka DSV vēl vismaz desmit gadus nomās šos centrus no EfTEN Real Estate Fund III.

Fonds iegādāsies centrus Rīgā, Krustpils ielā 31, Tallinā, Pērnavas šosejā (Pärnu mnt) 535, un Viļņā, Stasīlu ielā (Stasylų gatvė) 21. Visi centri atrodas pie lielām transporta maģistrālēm, būvēti un renovēti no 2000. līdz 2006.gadam, un to kopējā izīrējamā platība ir 33 tūkstoši kvadrātmetru. 2017.gadā plānots paplašināt centru Rīgā, un pēc paplašināšanas izīrējamā platība pieaugs par 4300 kvadrātmetriem.

Centra iegāde Rīgā varēs notikt, tiklīdz pašvaldība apstiprinās, ka atsakās no pirmpirkuma tiesībām, centra Tallinā iegādei nepieciešama Igaunijas Konkurences padomes atļauja, savukārt darījums Lietuvā stājas spēkā nekavējoties.

Apmeklētājus vairs neizbrīna laboratorijas vai medicīnas konsultāciju pieejamība tirdzniecības centros, daudz redzamāk ārstniecības iestādes piesaka savu klātbūtni biroju kompleksos, un sagaidāms, ka šī aktivitāte pieaugs.

Visā Eiropā, un Latvija nav izņēmums, cilvēku vidējais vecums palielinās. Pakāpeniski vairojas arī Latvijas iedzīvotāju ienākumi un uzlabojas pirktspēja. Tas ietekmē cilvēku paradumus – kur un kam viņi tērē naudu. Paralēli paaugstinās izpratnes līmenis par savu ķermeni, veselību un cilvēki ir gatavi rīkoties preventīvi – veikt izmeklējumus, regulāri pārbaudīties, ne tikai reaģēt uz saslimšanas faktu. Tas viss rada priekšnoteikumus pieprasījuma kāpumam pēc veselības aprūpes pakalpojumiem.

No citas puses raugoties, veselības aprūpes sektors Latvijā ir viens no lielākajiem darbadevējiem – ap 7% no kopējā valsts darbaspēka. Gan šī sektora darbinieku skaits, gan to proporcija pret kopējo darbaspēku Latvijā turpina kāpt. Turklāt kopējais augstskolās uzņemto studentu skaits Latvijā samazinās, bet tieši veselības aprūpes nozarē ir vērojama kontrastējoša tendence ar studentu skaita pieaugumu ik gadu.

Līdz gada beigām mobilo sakaru operators Tele2 plāno atjaunot 6 klientu apkalpošanas centrus visā Latvijā, investējot tajos vairāk nekā 300 tūkstošus eiro.

Pirmais klientu centrs pēc rekonstrukcijas Jelgavā, tirdzniecības centrā VIVO centrs ir atvērts un tajā ir ieguldīti 40 tūkstoši eiro.

«Līdz šā gada beigām plānojam vēl rekonstruēt mūsu centrus Jēkabpilī, Valmierā, Talsos, Ventspilī un Rīgā, tādējādi atjaunoti būs jau vairāk nekā puse no mūsu klientu apkalpošanas centriem. Arī nākamgad turpināsim modernizācijas darbus, jo katru mēnesi mūsu centrus apmeklē aptuveni 350 000 klientu un mums ir svarīgi, lai viņi pie mums justos ērti un gaidīti,» saka Dace Škrabe, Tele2 mazumtirdzniecības direktore.

Tele2 ir mobilo sakaru uzņēmums Latvijā un uzņēmuma klienti ir gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Tele2 nodrošina Latvijā 4G tīkla pārklājumu, kas ir pieejams 99% iedzīvotāju. Kopš Tele2 dibināšanas kapitālieguldījumi sakaru tīkla infrastruktūrā un klientu servisā pārsnieguši 260 miljonus eiro. Tele2 ir daļa no Tele2 AB grupas, kas ir viens no augušajiem telekomunikāciju uzņēmumiem Eiropā. Tele2 AB grupai ir 17 miljoni klientu astoņās valstīs.

Iespēju gūt kvalitatīvas STEM zināšanas Latvijā ierobežo pamata un vispārējo izglītības iestāžu kapacitāte piesaistīt pedagogus, nodrošināt mācībām nepieciešamos materiālus un aprīkojumu.

Lai padarītu STEM izglītību pieejamāku, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina papildināt programmu Latvijas skolas soma, piedāvājot bērniem un jauniešiem no visas Latvijas ar valsts līdzfinansējumu apmeklēt zinātnes un inovācijas centrus, tehniskās jaunrades un citas organizācijas, kas piedāvā STEM izglītības aktivitātes.

Lai sekmētu bērnu un jauniešu izpratni un zināšanas par inženierzinātnēm un dabaszinātnēm, kā arī motivētu viņus ar tām saistīt savu dzīvi, RTU, pašvaldības, uzņēmumi un uzņēmumu organizācijas, apzinoties STEM izglītības kritiski nozīmīgo lomu un izaicinājumus, īsteno dažādas aktivitātes, atbalsta topošos studentus un pedagogus, attīsta zinātnes un inovāciju centrus Daugavpilī, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs, Rīgā utt. Lai radītu vienlīdzīgas iespējas Latvijas skolēniem no dažādiem reģioniem apmeklēt STEM ārpusskolas aktivitātes, RTU un LDDK aicina izglītības programmā Latvijas skolas soma iekļaut arī inženierzinātnes un dabaszinātnes un rast valsts budžeta finansējumu 1,75 milj. eiro apmērā tā nodrošināšanai.

Vecrīgā, Kalēju un Audēju ielu stūrī durvis vēris jau otrais kopstrādes centrs "Workland Telegraph", kura izveidē investēts miljons eiro, informē uzņēmumā.

Jauno telpu oficiālā atklāšana plānota 23.janvārī.

Šobrīd Rīgā jau vairākus gadus darbojas viens pilna servisa biznesa un kopstrādes telpu centrs – "Workland Valdemāra" -, un pēdējā laikā uzņēmums strauji paplašinājies visās Baltijas valstīs, atverot jaunus kopstrādes centrus Tallinā, Viļņā un Kauņā.

"Kopstrādes jeb "co-working" koncepts ir pieprasīts lielpilsētās un daudziem kļuvis par iecienītāko biroju nomas veidu. Līdz ar to jauna centra atvēršana Rīgā bija tikai loģisks solis tālākai izaugsmei. Mūsu jaunākais centrs Rīgā – "Workland Telegraph" – atrodas Kalēju un Audēju ielas stūrī. Šī apkārtne ir viena no pieprasītākajām un novērtētākajām uzņēmēju vidū," komentēja "Workland Group" dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Mobilo sakaru operators Tele2 pēc unikālā, Latvijā radītā dizaina koncepta pārbūvējis jau vairāk nekā trešdaļu jeb 13 centrus visā Latvijā, kopumā investējot gandrīz 400 000 eiro, informē kompānijā.

Šī gada laikā uzņēmums plāno rekonstruēt vēl vairākus Tele2 centrus visā Latvijā, tos vienlaikus arī tehnoloģiski aprīkojot un nodrošinot plašu jaunāko mobilo ierīču sortimentu, kā arī pašapkalpošanās stendus mans.tele2.lv un manazz.lv.

Rudenī plānots veikt arī sava Biznesa klientu apkalpošanas centra rekonstrukciju Rīgā, Mūkusalas ielā.

Kompānijā skaidro, ka Tele2 centru dizaina koncepts ir radīts Latvijā ar mērķi nodrošināt izcilu servisu visiem esošajiem un topošajiem Tele2 klientiem. Koncepta ideja ir veidot Tele2 centrus kā vietu mobilo sakaru pakalpojumu konsultācijām.

Kopumā Tele2 ir 37 centri 21 Latvijas pilsētā, kur uzņēmums vidēji mēnesī nodrošina servisu ap 420 tūkstošiem esošo un topošo Tele2 klientu. Pirmais jaunā koncepta Tele2 centrs tika atklāts pērnā gada augusta beigās Saldū.

Līdz ar Latvijas Universitātes (LU) infrastruktūras paplašināšanos atbrīvojušies vairāki augstskolas īpašumi, daļu no tiem plānots pārveidot par peļņas centriem.

Uz šī gada 28. janvārī atklāto Zinātņu māju, kas atrodas LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, pārcēlusies LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte, kā arī seši zinātniski pētnieciskie institūti (Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts), atbrīvojot ēkas 16,8 tūkst. m2 platībā. 2023. gadā, kad ekspluatācijā nodos trešo LU Akadēmiskā centra infrastruktūras objektu Rakstu māju, uz to pārcelsies vēl piecas fakultātes un trīs institūti.

Lai veidotu kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamā īpašuma portfeli, augstskolas perspektīvajā attīstības plānā laika posmam līdz 2021. gadam apstiprināta vienota Akadēmiskā centra būvniecība Torņakalnā ar mērķi koncentrēt vienkopus teju visus studiju un pētniecības resursus, saglabājot īpašumā vien centrālo ēku Raiņa bulvārī 19. Ārpus Akadēmiskā centra veidot vai saglabāt zinātniskās darbības (tostarp zinātnes komercializācijas centrus) un ienākumu centrus paredzams tikai gadījumos, ja tam ir zinātnisks, tehnisks un ekonomisks pamatojums, un saglabāt vai veidot ienākumu centrus tikai gadījumos, ja tam ir ekonomisks pamatojums.

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot uzņēmēju Pāvelu Topuzidi.

Raksta pirmajā daļā Diena jau analizēja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad vēl vairākas epizodes.

Kā liecina prakse, valsts rīcībā var būt pietiekoši būtiski argumenti, lai miljonāriem neļautu atslābināties un noturētu viņu tonusu. Tabak-Invest gadījumā skaļākie atgadījumi Baltkrievijā saistīti nevis ar Pāvelu Topuzidi, bet gan ar viņa brāli Vitāliju. 2006. gadā tiesībsargājošās iestādes turēja Vitāliju Topuzidi aizdomās par cigarešu kontrabandu, savukārt 2011. gadā Pāvela Topuzida brālis tika aizturēts saistībā ar mudinājumu dot kukuli ierēdņiem.

Swedbank un nekustamo īpašumu attīstītājs AS “Kapitel” vienojušies par aizdevumu 35 miljonu eiro apmērā biznesa kompleksa “Elemental Business Centre” celtniecībai Rīgas Skanstes rajonā.

AS “Kapitel” kopējās investīcijas “Elemental Business Centre” ir virs 60 miljoniem eiro un projekts tiks pabeigts šī gada rudenī.

Projekta attīstītāja “Kapitel” izpilddirektors Tāvi Ojala norāda: “Mums kā projektu attīstītājiem un īpašniekiem, kā arī mūsu nomniekiem un sadarbības partneriem ir svarīga ilgtspēja un draudzīgums videi. Tādēļ “Elemental Business Centre” būvniecībā izmantoti inovatīvi tehnoloģiskie un energoefektivitātes risinājumi. Kopā ar pielāgojamām biroja telpām, ēkās esošiem pakalpojumiem ikdienas vajadzību nodrošināšanai un darbinieku labklājību veicinošu vidi Skanstes sirdī “Elemental Business Centre” piedāvā izcilus darba apstākļus, kas veicina produktivitāti, savstarpējo sadarbību un radošumu.”

Ņemot vērā gaidāmās vakcīnu piegādes, liela mēroga vakcinācijas centrus plānots atvērt jau uz Lieldienu brīvdienām, žurnālistiem pavēstīja Vakcinācijas projekta vadītāja Eva Juhņēviča.

"Par gala lēmumu mēs informēsim rīt vai parīt, pēc ražotāja apstiprinātajām piegādēm uz šo nedēļu," piebilda Juhņēviča.

Kopā ar vakcinācijas centriem plānotās vakcinācijas jaudas ir 100 000 līdz 150 000 vakcinācijas reizes nedēļā, kamēr līdzšinējā jauda, kuru veido ģimenes ārstu, privāto pakalpojumu sniedzēju un slimnīcu kapacitāte, bijusi 55 000 vakcinācijas reizes nedēļā.

Plānots, ka viena vakcinācijas brigāde nodrošinās 400 vakcinācijas reizes nedēļā, strādājot astoņu stundu maiņās. Viena brigāde sastāvēs no ārstniecības personas, vakcinācijas veicēja un reģistratora.

Pēc Juhņēvičas paustā, vakcinācijas centrus piesaistīs pēc nepieciešamības - ja vakcīnu pieejamība būs lielāka nekā esošā jauda bez vakcinācijas centriem, kas patlaban ir 55 000 vakcinācijas epizožu nedēļā, tiks iedarbināti vakcinācijas centri.

Multipkalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 150 000 eiro jauna klientu apkalpošanas centra izveidē, kas atrodas iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole Rīga”.

Klientu centrs apmeklētājiem ir pieejams no 1. jūlija.

Kā atzīmē “Tele2”, jaunais klientu centrs ir eksperimentāls un vizuāli atšķiras no pārējiem centriem. Tas ir arī plašāks, kas ļauj izvietot plašāku preču sortimentu, kā arī šis ir pirmais no centriem, kurā papīra cenu zīmes ir aizstātas ar digitālajām cenu zīmēm.

“Lai arī daudziem mūsdienās iepirkšanās digitālajā vidē ir kļuvusi par normu, vēl joprojām lielākā daļa mūsu klientu izvēlas apmeklēt klientu centrus, lai iegādātos jaunas ierīces vai pieslēgtu pakalpojumus. Klientiem ir svarīgi klātienē satikt cilvēku, lai saņemtu konsultāciju, jo ne visi ar tehnoloģijām ir “uz Tu” un bieži vien cilvēcisks skaidrojums un atbildes uz jautājumiem ir tieši tas, kas nepieciešams, lai izdarītu pareizo izvēli. Kopumā gada laikā mūsu klientu centrus apmeklē vairāk nekā 2 miljoni klientu,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības departamenta vadītājs Aivars Maļinovskis.

Sporta tehnoloģiju uzņēmuma "Winmill" treniņu iekārtas hokejam un beisbolam ļauj spēlētājiem trenēties neatkarīgi no citiem, kuri citos apstākļos padotu bumbu vai ripu.

"Winmill" jaunākais produkts ir iekārta beisbola treniņiem. "Beisbola komandā ir līdz pieciem pičeriem, kuri met bumbas. Cilvēkam ir ierobežojums tam, cik bumbas var aizmest un vidēji tie ir 25% no tā, cik spēlētājiem ir nepieciešams treniņa laikā. Pārējo nodrošina tādi līdzīgi produkti kā mūsu treniņa iekārta," saka Mārtiņš Marenis, "Winmill" dibinātājs.

Uzņēmumam ir trīs, četri konkurenti, bet viņš teic, ka tie piedāvā vienkāršas tehniskas iekārtas, kas "šauj ārā bumbu". "Winmill" risinājums esot atšķirīgs ar to, ka spēj atdarināt jebkura veida metienu, kāds tiek mests reālajā dzīvē – tas spēj mainīt bumbas trajektoriju, ātrumu, apgriezienu skaitu utt. "To nespēj neviens no konkurējošajiem produktiem tirgū. Mums ir unikāls mehānisms, kas nodrošina bumbas rotāciju," teic M. Marenis. Iekārta tiek kontrolēta caur planšetdatoru, kur ir metienu rokasgrāmata, no kā treneris var izvēlēties treniņā piedāvātās kombinācijas, tāpat ir iespēja ieprogrammēt pašu izrēķinātus metienus.

Viesnīcu operators SIA "Mogotel" energoresursu taupīšanas nolūkos apsver līdz pavasarim slēgt mazākus SPA centrus un viesnīcu, atklāja "Mogotel" izpilddirektore Jeļena Stirna.

Viņa stāstīja, ka laika periodā no šā gada 1.janvāra līdz 31.augustam faktiskais gāzes patēriņš uz vienu viesnīcas istabu ir 11,1 kilovatstunda, bet rēķini, salīdzinot ar šādu pašu periodu gadu iepriekš, pieauguši par 686%.

Taujāta par enerģijas taupīšanu, "Mogotel" izpilddirektore sacīja, ka ieviestas vairākas elektroenerģijas taupīšanas metodes, tostarp darba laika pielāgošana un saīsināšana restorānos un SPA. "Ziemā apsveram domu dažus mazākus SPA centrus pat aizvērt ciet, ja to uzturēšana rādīs zaudējumus," atzīmēja Stirna.

Tāpat viņa uzsvēra, ka patlaban viesnīcnieki ir spiesti celt cenas, tomēr cenu palielināšana nespēj kompensēt izmaksu pieaugumu, tādējādi viesnīcām samazinās peļņas rādītāji, savukārt mazākām viesnīcām ir jādomā pat par aizvēršanos nesezonā.

Zviedrijas mājokļu labiekārtošanas preču kompānija Ikea no tirdzniecības atsauc daļu Glivarp galdu, informē uzņēmumā.

No tirdzniecības tiek atsaukti tikai baltie matēta stikla Glivarp galdi, kas ir bijuši pārdošanā kopš 2017. gada februāra. Ikea ir saņēmis sūdzības par to, ka galda izvelkamās daļas ir nestabilas, un tās var nokrist. Ņemot vērā pircēju sūdzības, drošības dēļ tika lemts atsaukt Glivarp galdus no tirdzniecības visā pasaulē.

Ikea aicina pircējus, kas ir iegādājušies minēto galdu, atdot to Ikea veikalā Rīgā un saņemt atlīdzību preces pilnas cenas apmērā vai samainīt to pret citu galdu. Atdodot preci, nav jāuzrāda pirkuma čeks.

Ikea ir starptautisks mājokļa labiekārtošanas preču mazumtirdzniecības uzņēmums, kas darbojas vairāk nekā 50 valstīs ar vairāk nekā 400 veikaliem. Ikea Rīga veikals tika atklāts 2018. gada 30. augustā.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Pirmie masu vakcinācijas centri pret Covid-19 astoņās Latvijas pilsētās sāks darbu sestdien, 3.aprīlī, liecina ceturtdien valdībai sēdei iesniegtā Veselības ministrijas (VM) prezentācija.

Sestdien no plkst.10 būs pieejami trīs vakcinēšanas centri Rīgā - Ķīpsalas hallē, centrā "Atta" un Rīgas Centrāltirgus Gastro paviljonā. Šajā laikā darbu sāks arī centri Valmieras Kultūras centrā, Latgales vēstniecībā "Gors" Rēzeknē, Daugavpils Latviešu kultūras centrā un Daugavpils Kultūras pilī, Jēkabpils Sporta centrā, Zemgales olimpiskajā centrā Jelgavā, Liepājas Olimpiskajā centrā un Jūrmalas Sporta skolā. Visi šie centri strādās līdz plkst.18.

Rīgā, Jelgavā, Liepājā un Jūrmalā izvietotie centri strādās arī svētdien, 4.aprīlī, kā arī pirmdien, 5.aprīlī. Savukārt Valmierā, Rēzeknē, Jēkabpilī un Daugavpilī esošie centri darbosies tikai sestdien.

30. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana tirdzniecības un sporta centru atbalsta programmās. Uz valsts atbalstu Covid 19 seku mazināšanai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) administrētajās programmās pieteicās 24 tirdzniecības un 85 sporta centri par kopējo atbalsta summu 16,7 miljonu eiro apmērā. No kuras uz 9,8 miljonu atbalstu pretendē tirdzniecības centri, bet uz 6,9 miljonu eiro atbalstu sporta centri.

Kopumā ar valdības lēmumu tirdzniecības centru atbalsta programmai no valsts budžeta tika piešķirti 20 miljoni eiro, bet sporta centriem 8 miljoni eiro. Tirdzniecības centru atbalsta programmā saņemti iesniegumi par atbalstu no 32 tūkstošiem eiro līdz pat 983 tūkstošiem eiro, bet sporta centru atbalsta programmā saņemti pieteikumi par atbalstu no 1400 līdz 518 tūkstošiem eiro. Līdz šim atbalsts jau izmaksāts trīs tirdzniecības centriem par 512 tūkstošiem eiro un septiņiem sporta centriem par 542 tūkstošiem eiro.

Atbalsts tirdzniecības centriem paredzēts kā vienreizējs grants Covid-19 krīzes radīto ierobežojumu skartajiem komersantiem un to varēs izlietot īpašumā esošo tirdzniecības centru nomas ienākumu krituma kompensācijai. Šo atbalstu varēs izmantot, lai segtu operacionālās izmaksas – komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nomas maksājumus, saistībmaksājumus, kas sevī ietver arī kredītmaksājumu veikšanu, ārpakalpojumu izmaksas un aptver laika periodu no 2020. gada 1. decembra līdz 2021.gada 31. decembrim.

Pirmie mūsdienīgie tirdzniecības centri Latvijā parādījās vien pirms pāris desmitgadēm, taču daļai šo objektu, lai noturētos konkurencē, reaģētu uz patērētāju vajadzībām, ir pienācis laiks pārmaiņām, pretējā gadījumā to apmeklētāju skaits un biznesa rādītāji turpinās pasliktināties.

Izmaiņas ekonomiskajā vidē un pašā nozarē ietekmē ikvienu tirdzniecības centru, kādu mazāk, citu – vairāk. Pirms dažiem gadiem daudziem sasparoties lika “Akropoles” ienākšana, daudzos tirdzniecības centros toreiz pircēju plūsma samazinājās. Nozari ietekmē e-komercijas attīstība. Covid-19 pandēmijas laikā tā nenoliedzami īpaši uzplauka, taču arī tagad tā ir klātesošā, mazinot cilvēku vēlmi doties iepirkties uz fiziskiem veikaliem.

Pandēmijas laikā jo īpaši cilvēki vairāk novērtēja ērtu, ātru iepirkšanos, kompaktus tirdzniecības centrus, kur nav lieki jāpavada laiks staigājot, kur vienuviet ir pieejamas visas ikdienā nepieciešamās lietas un pakalpojumi.