Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Fakts, ka neviens birokrāts nav noķerts un reāli sodīts, liek domāt, ka Latvijā uzsāktā birokrātijas sloga mazināšanas iniciatīva kārtējo reizi izrādījies ķeksīša pasākums.

Nevar noliegt, ka Valsts kancelejas iniciatīva «Mazinām slogu», kuras ietvaros saņemti ap 280 ierosinājumiem birokrātijas mazināšanai, kopumā ir labs un vērtīgs pasākums. Cilvēkiem patīk, ja ir iespēja par nejēdzībām valsts institūcijās un iestādēs pasūdzēties, un viens, otrs vērtīgs priekšlikums situācijas uzlabošanai tādējādi varbūt arī tiek izteikts. Ir forši, ka ir mobilā aplikācija, ar kuras palīdzību par valsts iestāžu darbu izteikts ap 200 vērtējumu un, ja šie vērtējumi palīdz kaut ko reāli uzlabot, tad, manis pēc, Valsts kanceleja var turpināt ar šo iniciatīvu ņemties. Tomēr ne jau tur ir problēmas sakne. Kamēr neviens nav papūlējies iedziļināties, kāpēc un kur birokrātija vispār rodas, veidojas apburtais loks. Šur un tur pa kādam biezi sazaļojušā birokrātijas koka zariņam tiek nogriezts, bet rezultātā koks aug vēl kuplāks. Politiķi paši vispirms birokrātiju rada, pēc tam ar putām uz lūpām metas to apkarot un par katru niecīgāko panākumu sprauž sev birokrātijas apkarotāja ordeņus pie krūtīm, bet iedzīvotājiem un uzņēmējiem, īpaši tiem, kuri nepieder pie crème de la crème, reāli nav mainījies nekas.

Valsts pārvaldē plāno ieviest «nulles birokrātijas» pieeju, paredz otrdien izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegtais Valsts kancelejas informatīvais ziņojums par «nulles birokrātijas» pieejas ieviešanu tiesību aktu izstrādes procesā.

Ziņojumā teikts, ka pēdējos gados ir vērojama arvien lielāka pieņemto regulējumu negatīvā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un valsts pārvaldē trūkst vienota un efektīva risinājuma administratīvā sloga mazināšanai. Izvērtējot vairāku valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieredzi un praksi šajā jautājumā, tiek piedāvāts ieviest risinājumu - «nulles birokrātijas» pieeju, kuras galvenais ieguvums būs administratīvā sloga nepalielināšana uzņēmējiem.

«Ieviešot šo pieeju, par obligātu tiks noteikta uzņēmēju iesaiste tiesību aktu projektu izstrādē pašā sākumposmā, tādējādi veicinot izsvērtu, efektīvu un saprotamu risinājumu izstrādi. Tas palīdzēs valsts pārvaldei attīstīt domāšanu «ārpus rāmjiem» un inovatīvu risinājumu meklēšanu arī ārpus vienas iestādes kompetences. Paredzēts, ka šāda pieeja veicinās arī normatīvisma mazināšanos, iedzīvinot principu, ka tiesiskais regulējums tiek izmantots tikai tādā gadījumā, kad visas neregulējuma iespējas jau ir izsmeltas,» atzina Valsts kancelejā.

Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs, bet ir jābūt arī reālām darbībām, piektdien Valsts konkurētspējas forumā pauda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

Investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī, veidojot 1,9 punktus no pieciem, secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023".

Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā - no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Lielajiem ražotājiem tiek liegts ES struktūrfondu atbalsts jaunu eksporta noieta tirgu apguvē, arī valstij šim mērķim naudas nav; Krievijas embargo un rubļa vērtības kritumā cietušie aicina rast risinājumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ES struktūrfondu plānošanas periodā 2014. – 2020. gadam lielie uzņēmumi vairs nevar pretendēt uz atbalstu ārvalstu izstāžu un tirdzniecības misiju pasākumos, tādu iespēju liedz ES regula. Uzņēmēji atzīst, ka tādējādi jaunu noieta tirgu apguve kļūs lēnāka un Krievijas rubļa vājuma sekas pārvarēt izdosies garākā termiņā, nekā to varētu izdarīt, ja būtu tāds pats atbalsts līdzdalībai ārvalstu izstādēs un tirdzniecības misijās, bet tas ietekmēs ne tikai nodarbinātību, bet arī nodokļu maksājumus. Kopumā pieejamais finansējums šim mērķim ir 36,27 milj. eiro un atbalsta apmērs – 80% individuālajiem pasākumiem un 100% – līdzdalībai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) nacionālajos stendos. Šī programma darbosies līdz 2023. gada 31. decembrim.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Plaisa starp Briseli un Eiropas tautām apdraud ES uzbūvi; risinājums ir politikas maiņa

Atraušanās no tādām reālām, konkrētām lietām kā vienotais tirgus ir sagādājusi Eiropai zaudēto desmitgadi, saka Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas (EESK) prezidents Anrī Maloss.

EESK darbs katrā ziņā ir arī sociālais dialogs, kas ir viena no lielākajām Eiropas problēmām. Kas par lietu – kāpēc dialogs nerisinās kā nākas? Kāpēc ir leģitimitātes krīze?

Eiropā tiešām ir leģitimitātes krīze – institūciju krīze, pirmām kārtām ar to saprotot EK. Ja runājam par birokrātiju un leģitimitātes trūkumu, tad tas nav par EP vai mūsu komiteju, vai ES Padomi, bet par EK ar tās 25 tūkstošiem darbinieku. Ir cerība, ka jaunās EK laikā ar [Žanu Klodu] Junkera kungu un arī [Valda] Dombrovska kungu kā «jaunām asinīm» kaut kas varētu mainīties. Proti, birokrātija varētu mazināties, un mēs tiktu pie vairāk politiski orientētiem ES lēmumu pieņēmējiem.

Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā

Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Tekošā konta bilance 2016. gadā veidoja pārpalikumu 369,5 miljonu eiro vērtībā (1,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP)), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Pārpalikumu galvenokārt veidoja preču bilances dinamika. Iepriekš pārpalikums Latvijā bija globālās krīzes un Latvijas tautsaimniecības samazinājuma periodā – 2009. un 2010. gadā.

2016. gada 4. ceturksnī Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā bija pārpalikums 160,9 milj. eiro jeb 2.4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas palielinājās, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, galvenokārt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu dēļ, ko noteica Eiropas Sociālā fonda (ESF) un ES fondu lauksaimniecības nozarei ieplūdes.

Kopš 2000. gada pirmo reizi preču un pakalpojumu eksporta vērtība pārsniedza importu, tā 2016. gadā izveidojot preču un pakalpojumu kontā pārpalikumu 136,8 milj. eiro vērtībā (0,5% no IKP).

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Neskatoties uz to, ka Latvijas IT risinājumos tiek investēti miljoni, iestāžu IT sistēmas joprojām savstarpēji nekomunicē un cilvēks ir spiests turpināt ierēdņiem pierādīt, ka nav kamielis.

Stāsts šoreiz ir par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un bērnu vecākiem jeb to, kā, neskatoties uz elektronikas laikmetu, valsts IT sistēmās ieguldītajiem miljoniem un birokrātijas apkarošanas pasākumiem, VID ierēdņi iedzīvotājus joprojām var trenkāt šurpu turpu ar kaut kādām papīra izziņām.

Proti, nereti bērni arī pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties skolā un vecāki, neko ļaunu nenojauzdami, turpina saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamiem, kā to arī likums paredz. Viss ir labi un jauki līdz brīdim, kad pienāk no VID vēstule – secinājām, ka jūsu bērns ir pilngadīgs, atmaksājiet budžetam summu par saņemtajiem nodokļa atvieglojumiem, piemēram, par pēdējiem 12 mēnešiem. Vecāks uzpilina korvalolu uz cukurgrauda, steigšus jož uz tuvāko VID nodaļu, lai skaidrotu, ka bērns joprojām mācās skolā un nodokļa atvieglojumi par apgādājamo līdz ar to viņam pienākas. Taču VID atbilde vienkārša – neko nezinām, kur jūsu bērns ir un ko dara, mūsu IT sistēma ar izglītības iestāžu IT sistēmu nedraudzējas, pārbaudīt nevaram. Ja gribat, lai jums noticam, gādājiet izziņu – kārtīgu ar visiem parakstiem, zīmogiem un spiedogiem no skolas direktora. Vecāks atkal kavē darbu, tērē laiku, skrien pa skolām un gādā paģērēto papīru, lai pēc tam VID darbinieks, tai uzmetot skatienu, konstatētu – jā, tā ir, konkrētā pilsoņa bērns tiešām joprojām mācās. Vai cits stāsts – par bērna apgādnieci oficiāli kļuvusi māte, tēvs to paziņojis VID, kurš izdarījis elektronisku atzīmi par šo faktu, bet neliela kļūme, un tēva darbavieta turpinājusi vēl vairākus mēnešus aprēķināt viņam nodokļu atvieglojums par bērnu. Rezultātā atkal vēstule no VID: lūdzu, atmaksājiet budžetā nepamatoti saņemtos nodokļu atvieglojumus. Šie nav gadījumi, kad runa ir par ļaunprātīgu nodokļu izkrāpšanu vai finanšu mahinācijām. Turklāt šādu un līdzīgu stāstu par apgādībā esošajiem bērniem un problēmām ar nodokļa atvieglojumiem, kā liecina publikācijas www.mazinamslogu.gov.lv ir bez sava gala. Līdz ar to rodas loģisks jautājums, kāpēc joprojām pastāv šādas problēmas un turpinās skraidīšana ar papīriem, ja ierēdņi paši par faktisko situāciju varētu pārliecināties ar dažiem datora peles klikšķiem?

Šobrīd sabiedriskajā telpā aktīvi izskan uzņēmēju viedokļi par VID represīvo attieksmi un nekvalitatīvo apkalpošanu. Izskan apgalvojumi, ka valsts iestādes neuzticas uzņēmējiem, birokrātija neļauj izdzīvot u.tml. Medijos izskan uzņēmēju pieredzes stāsti, kuri savus uzņēmumus reģistrējuši Igaunijā un uzteic kaimiņvalsts ērto sistēmu. Ne jau VID ir vainīgs pie tā, ka uzņēmēji nespēj izdzīvot, uzņēmējs nedrīkst apvainoties, jābeidz čīkstēt un jāsāk mācīties no savām kļūdām, bet labāk no citu kļūdām!

Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, Latvija zaudējusi piecas pozīcijas 2016./2017. gada Globālās konkurētspējas indeksa tabulā un ieņem 49. vietu no 138 valstīm. Gan Ekonomikas ministrija, gan iedzīvotāji, protams, ir sašutuši, no visām ES valstīm konkurētspējas jomā esam topa apakšgalā. Nenoliedzami, birokrātijas slogs ir viens no zemās konkurētspējas iemesliem, nemaz nerunājot par nodokļu politiku vai tiesiskā regulējuma efektivitāti, taču, manuprāt, tas nav šķērslis tiem, kuri ir uzņēmīgi un zinoši. Ja Latvijā ir šāda situācija, tā vienkārši ir jāpieņem un uzņēmējam jāspēj adaptēties. Uzņēmējiem ir jāpārtrauc šausmināties, nav taču tā, ka pērn viss bijis vislabākajā kārtībā un šogad pēkšņi – viss ir slikti. Nav šaubu, ka Latvija ir brīnumu zeme. Prognozējami neprognozējamā vide paver kā riskus, tā arī iespējas.

Lai arī pandēmijas radītie ierobežojumi nelabvēlīgi ietekmējuši vairākas uzņēmējdarbības nozares un ekonomiku kopumā, apskatot sludinājumu portālus un plašsaziņas līdzekļos arvien lasot par jauniem dzīvojamajiem projektiem, kuru būvniecība tiek izsludināta, un galu galā arī aplūkojot šī brīža nekustamā īpašuma cenas, rodas priekšstats, ka šī globālā krīze teju nav skārusi būvniecības nozari.

Jau gadiem viena no nekustamo īpašumu atīstītāju problēmām ir tieši finansējuma pieejamība, kas aktuāla jau kopš iepriekšējās ekonomiskās krīzes 2008.gadā, pēc kuras tradicionālās bankas kļuvušas arvien konservatīvākas, kā rezultātā nereti pat perspektīvi projekti ar spēcīgu biznesa plānu nevar iegūt bankas finansējumu dažādu apsvērumu dēļ, līdz ar to attīstījusies pūļa finansējuma un nebanku aizdevēju nozare.

Pūļa finansējuma platformas EstateGuru vadītājs Latvijā Aleksandrs Mežapuķe komentē: “Lai arī tiešsaistes platformas finansējuma piesaistīšanai nereti publiskajā telpā tiek uzskatītas par nedrošām vai nestabilām, arvien pieaugošie nozares apjomi un pārskatāmi darbības rādītāji pierāda to, ka alternatīvajam finansējumam ir nākotne un tas ieņem stabildu tirgus daļu arī nekustamo īpašumu projektu finansēšanā. Astoņu gadu darbības laikā esam ne tikai spējuši nodrošināt pārredzamu darbību un uzrādīt teicamus rezultātus, bet arī vairākkārt pārliecinājušies par to, ka reputācija šajā biznesā ir ārkārtīgi svarīga, tāpēc esam ieinteresēti nodrošināt pēc iespējas kvalitatīvāku pakalpojumu saviem klientiem, ekonomiskos rādītājus un visu svarīgāko informāciju padarot pieejamu saviem lietotājiem.”

«Jā, IT nozare tiek uzskatīta par baltu, bez pelēkās naudas aprites, un, salīdzinot ar citām nozarēm, IT joma tiešām tāda ir. Tomēr aizdomas man radušās,» saka Exigen Services Latvia valdes priekššedētājs, LTRK padomes loceklis Ivars Puksts intervijā laikrakstam Diena.

«Mans viedoklis balstās uz to, ka veicu analīzi par nomaksāto nodokļu daudzumu vidēji uz vienu strādājošo lielajos IT uzņēmumos, kam gada apgrozījums ir virs trim miljoniem latu - dati par uzņēmumu nomaksāto nodokļu daudzumu ir viegli atrodama informācija. No veiktās analīzes nevar izdarīt kategoriskus secinājumus, bet, ja nomaksāto nodokļu apjoms līdzīga mēroga uzņēmumā ir trīs reizes mazāks nekā manā vadītajā uzņēmumā, tad man rodas neizpratne un aizdomas,» stāstījis I. Puksts.

«Ja nomaksāto nodokļu apjoms būtu par 20-30% mazāks, varētu domāt, nu labi, varbūt ir mazākas algas, varbūt tiek izmantotas legālas nodokļu optimizācijas metodes, varbūt tiek slēgti uzņēmumu līgumi, nevis darba līgumi, vai tiek veidoti mikrouzņēmumi. Lai gan, ja ir liels strādājošo skaits, es neredzu iespēju mikrouzņēmumu veidošanai. Darbinieks tad pateiks: «Labi, ja jūs gribat, lai es strādāju nevis kā darba ņēmējs, bet kā mikrouzņēmuma veidotājs, tad kārtojiet vismaz mana mikrouzņēmuma grāmatvedību.» Ja būs simts mikrouzņēmumu, tad būs jākārto arī simts grāmatvedību,» viņš skaidrojis.

Latvijā būtu jāmazina ieradums strādājošajiem nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs.

"Darba devēju ieskatā būtu jāmazina ieradums nepamatoti ņemt darba nespējas lapas, un regulējumam būtu jābūt tādam, kas motivē atgriezties darbā, nevis rada pēc iespējas izdevīgākus apstākļus slimot un nenākt uz darbu," teica Gorkšs.

Viņš arī pauda, ka darba nespējas lapu apmaksa un izsniegšanas kārtība ir viens no valsts konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem.

"Darba nespējas lapu regulējuma būtu jābūt tādam, ka mēs veicinām iedzīvotājus atgriezties darbā," atzīmēja LDDK ģenerāldirektors.

Jau vēstīts, ka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) otrdien plkst.10.30 rīkos preses konferenci, kurā pamatos savu nostāju pret ieceri samazināt darba nespējas lapu apmaksu. LBAS ir kategoriski pret darba devēju ieceri mazināt darba nespējas lapu apmaksu.

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Sekojot modes tendencēm, zviedru Volvo ir radījis pilnīgi jaunu dzinēju paaudzi, kas jau ir pieejama gandrīz visos modeļos, izņemot pašreizējo XC90.

Svarīgi ir piebilst, ka turpmākajos gados jaunie motori būs neatņemama visu Volvo modeļu sastāvdaļa, kuri tiks būvēti uz jaunās t.s. SPA platformas.

Pašu spēkiem radītās motoru paaudzes dīzeļmotori un benzīnmotori tiek veidoti, balstoties uz divu litru tilpuma četrcilindru agregātu bāzes. Tos apkarinot ar dažāda izmēra turbīnām un/vai kompresoriem, tiks panākta motoru jaudu daudzveidība. Sāksim ar to, ka tie ir pilnīgi jaunas paaudzes motori, kuros plaši izmantots alumīnijs un citi modernie materiāli, ļaujot spēka dzelzim nomest 30 līdz 50 kilogramus liekā svara. Volvo jauno motoru unifikācijas plāns paredz plašu pielietojumu, sākot no pašiem mazākajiem Volvo priekšpiedziņas auto un beidzot ar lielāko un prestižāko SUV modeli XC 90.

Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam «sastrēgumam» Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēs izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.

Tādejādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms «sastrēgums», kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.

Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.

Uz Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) ES struktūrfondu informācijas centra bāzes izveidota jauna struktūrvienība - VPR ES struktūrfondu informācijas un uzņēmējdarbības centrs, kas nodrošinās koordinētu atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai reģionā, sadarbojoties ar iestādēm un organizācijām, kas piedāvā dažāda veida atbalstu uzņēmējiem.

Plānots, ka centrs pakāpeniski kļūs par vienas pieturas aģentūru uzņēmēju atbalstam, nodrošinot nepieciešamo zināšanu minimumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.

Centra speciālisti interesentiem piedāvā konsultācijas gan par to, kā uzsākt savu biznesu, gan arī par pieejamajiem atbalsta instrumentiem, padarot rezultātu sasniegšanu efektīvāku. Pakāpeniski tiks izveidota atsevišķa informatīvā sadaļa VPR mājaslapā www.vidzeme.lv, kur vienkopus būs pieejama informācija par to, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kur meklēt dažāda atbalsta iespējas.

Tāpat mājaslapā būs pieejama informācija par tuvākajā nākotnē plānotajiem semināriem un citiem pasākumiem, kuru apmeklēšana varētu būtiski stiprināt zināšanas par veiksmīgas uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstīšanu. Paralēli konsultācijām un informācijas nodrošināšanai mājaslapā, tiks organizēti arī dažādi pieredzes apmaiņas braucieni pašvaldību uzņēmējdarbības speciālistiem un uzņēmēju grupām. Veidojot vienotu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta tīklu, tiks stiprināta sadarbība ar pašvaldībām, nodrošinot konsultatīvo atbalstu piemērotu industriālo zonu atrašanā potenciālajiem investoriem un uzņēmējiem, kas vēlētos uzsākt darbību konkrētajās teritorijās.

Mēbeļu ražotājiem ir nācies saskarties ar V veida attīstības scenāriju, kad vienā brīdī ļoti strauji sarūk pasūtījumu apjoms, bet pēc kāda laika tikpat strauji ir jāspēj palielināt ražošanas apjomus. Tas rada pamatīgu pārslodzi visos posmos, taču tā ir jaunāko laiku iezīme.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Bolderāja Serviss valdes priekšsēdētājs Valdis Krauklis. Viņš atzina, ka Latvijā strādājošie ražošanas uzņēmumi nevar ietekmēt globālos procesus, tāpēc vienīgais risinājums ir spēt ātri pielāgoties mainīgajai videi.

Kāda ir situācija mēbeļu tirgū 2024. gadā?

Situāciju kopumā var raksturot kā sarežģītu, tajā notiek dinamiskas pārmaiņas. Vēl jo vairāk – šīs dinamiskās pārmaiņas būtībā notiek jau piekto gadu – kopš 2020. gada marta, kad Covid-19 pandēmija izraisīja šoku ar daudzu gadu garumā izveidoto piegādes ķēžu pārraušanu, ko radīja dažādu valstu valdību pieņemtie šīs slimības izplatības ierobežošanas pasākumi. Ļoti daudzi cilvēki bija spiesti sēdēt mājās, par to pat tika maksāti savdabīgi pabalsti, un daudzi izlēma citādi neiztērēto naudu izmantot sava mājokļa labiekārtošanai, tostarp mēbeļu nomaiņai. Tas radīja papildu pasūtījumus mājas mēbeļu ražotājiem, bet ne SIA Bolderāja Serviss, kura sortiments ir korpusveida mēbeles izglītības sektoram, mēbeles birojiem un dažādiem projektiem, piemēram, studentu viesnīcām. Vienlaikus pārrautās mēbeļu ražošanai nepieciešamo materiālu piegādes ķēdes izraisīja spiedienu uz to sagādi un arī cenām.