Specializējoties lauksaimniecības objektu būvniecībā, nemitīgi jāmācās, jākrāj pieredze un zināšanas lauksaimniecībā
Tā atzīst SIA P.M.G. valdes loceklis Gundars Spalis. «Pirms desmit gadiem Latvijā daudzi vēlējās būvēt, bet nebija uzraudzības un vadības resursa. Radās ideja izveidot uzņēmumu, kas nodarbotos ar projektu vadību, pasūtītāja interešu pārstāvēšanu, būvvadību. Pirmos piecus gadus mūsu darbības lauks bija privātie un valsts attīstības un būvuzraudzības projekti – to bija daudz,» norāda SIA P.M.G. valdes priekšsēdētājs Nils Treijs. Līdz ar krīzes gadiem mainījies arī tirgus. Uzņēmēji esot sapratuši, ka, saglabājot iepriekšējos darbības virzienus, jāsāk darboties arī būvniecības ģenerāluzņēmēja jomā. Uzkrātās zināšanas bijis ieguvums. «Sakoncentrējām intelektuālo potenciālu, lai būvniecības jomā sāktu specializēties lauksaimniecības, rūpniecības objektu, kā arī biogāzes un koģenerācijas staciju projektēšanā un celtniecībā,» stāsta G. Spalis. Darbības virzienu paplašināšana ļāvusi pārdzīvot ekonomiskās krīzes gadus, kā arī audzēt apgrozījumu. DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā SIA P.M.G. ierindojusies 14. vietā.
Peļņa būvniecībā
Pašlaik 5–10% no SIA P.M.G. apgrozījuma nodrošina projektēšana, būvuzraudzība, projektu vadība, bet pārējo – būvniecība. Būvuzraudzībai esot specifiska joma, tas ir intelektuāls produkts. «Atlīdzības apjoms, ko saņemam par projektu vadību, inženieru konsultācijām un ekspertīžu veikšanu būvniecības objektos, nav liels. Izmantojot līdzvērtīgu intelektuālo ieguldījumu būvniecībā, atdeve ir būtiski lielāka. Lai gan būvuzraudzībā objekti ir lieli un nozīmīgi, mūsu prēmija nav tik ievērojama,» atklāj G. Spalis. SIA P.M.G. turpina attīstīt arī projektēšanas virzienu. Patlaban izstrādes stadijā esot daži lieli un tehnoloģiski sarežģīti rūpniecības objekti. Līdz nākamo projektu realizēšanai ar Eiropas struktūrfondu līdzekļu piesaisti patlaban esot «robs». Lauksaimniecības objektu būvniecībā kritums jau esot jūtams, bet kopējā apgrozījuma apjoma samazinājumu uzņēmums neprognozē. «Salīdzinot ar pagājušo gadu, kad uzbūvējām četrus lauksaimniecības objektus, šogad ir divas šādas būves. Patlaban bez lauksaimniecības būvēm rekonstruējam biroju, tirdzniecības un dzīvokļu ēku Rīgas centrā. Arī darbs pie biogāzes stacijām nodrošina līdzsvaru apgrozījuma apjomos,» atklāj N. Treijs.
SIA P.M.G. pasūtītāji pārsvarā ir no privātā sektora, valsts pasūtījuma objekti aizņemot vien 2% no kopējā apgrozījuma. Šī proporcija saistīta arī ar uzņēmuma specializēšanos lauksaimniecības un rūpniecības būvju projektēšanā un celtniecībā. Pirms krīzes un krīzes gados tam esot bijuši arī pasūtījumi Krievijā un Gruzijā. «Eksporta tirgi nav prioritāte, jo pietiek darba tepat, bet ik pa laikam zondējam, kas šajās valstīs notiek. Domāju, kādreiz tur vēl atgriezīsimies. Ārvalstīs varam startēt ar projektu vadību un projektēšanu, jo, piemēram, Krievijā tirgus specifikas dēļ ar celtniecību būtu grūti izvērsties,» uzskata G. Spalis. SIA P.M.G. šogad plāno apgrozījumu palielināt līdz 7–8 milj. eiro.
Greiza sistēma
Vērtējot kopējo būvniecības tirgus situāciju Latvijā, uzņēmēji atzīst, ka tas pēc krīzes gadiem esot atdzīvojies. Problēmu gan būvniecības nozarē netrūkstot – sākot no iepirkumu vērtēšanas sistēmas un beidzot ar valsts nodokļu politiku, kas būtībā «spiežot uz ceļiem» nozares pārstāvjus.
«Klientus meklējam gan paši, gan tie pēc rekomendācijām uzmeklē mūs. Sekojam līdzi tirgus aktualitātēm un skatāmies, kas varētu interesēt,» atzīst G. Spalis. Uzņēmums piedalās valsts iepirkumos, tomēr kompānijas vadītājs piekrīt uzskatam – greiza esot sistēma, ka konkursos pretendents tiek izvēlēts, faktiski tikai ņemot vērā zemākās cenas kritēriji. Nolikumos nereti esot arī nepamatotas prasības, kas kavējot konkurenci. «Ja varam dabūt privātos, tad labāk izvēlamies tos,» atklāj N. Treijs. Dzīšanās pēc maksimāli zemām cenām konkursos nekādi nestimulē būvniecības kvalitāti, uzskata uzņēmēji. Startējot konkursos, pēc visu izmaksu aprēķināšanas un nodokļu nomaksas neesot iespējams nopelnīt naudu uzņēmuma attīstībai. «Būtībā nemaz nav vērts šādos konkursos piedalīties. Turklāt daudzi pretendenti piedāvā neadekvāti zemas cenas, it īpaši – par būvuzraudzības pakalpojumiem, kas reizēm vienā konkursā atšķiras pat piecas reizes. Konkurence ir spēcīga, bet tā ir izkropļota. Būvuzraudzībā izmaksas pamatā veido būvuzrauga alga un transports nokļūšanai līdz objektam, bet, ja cena par šo pakalpojumu tik dramatiski atšķiras, tad kaut kas nav kārtībā,» neizpratni pauž būvnieki. Pieļaujama būtu 5–10% cenu atšķirība, kuru varot panākt uz darbaspēka izmaksu rēķina. Krīzei sākoties, situācija bijusi īpaši dramatiska, jo iepirkumos startējuši līdz 50 pretendentu. Patlaban to skaits esot adekvāts – no pieciem līdz desmit vienā konkursā. «Vēl jāņem vērā aspekts, ka liela daļa spēcīgu būvuzraudzības uzņēmumu vairs šādos konkursos nepiedalās, līdz ar to krītas piedāvāto pakalpojumu kvalitātes latiņa,» uzskata N. Treijs. Maxima traģēdija būvuzraudzības jomu būtiski vēl neesot mainījusi.
Tomēr privātajā sektorā esot vērojama pozitīva tendence, – aizvien vairāk klientu uzreiz pasakot, ka vēlas saņemt kvalitatīvu pakalpojumu un par to esot arī gatavi maksāt. «Starp klientiem ir uzņēmumi ar augstu reputāciju – agrofirma Tērvete, kam uzbūvējām piena lopkopības kompleksu 3000 govīm. Šobrīd veicam būvvadību Hilton viesnīcas projektam, tehniskā projekta izstrādi SIA L-Ekspresis vagonu rūpnīcas rekonstrukcijai. Martā pabeidzām būvuzraudzību Cēsu koncertzāles būvniecībai,» objektus uzskaita uzņēmēji.
Nodokļu žņaugi
Būvniecības objektos specializētiem darbiem tiek piesaistīti apakšuzņēmēji. Nodokļu politika nesekmējot to, lai vairāk tiktu nodarbināti savi strādnieki. «Tad visi nepieciešamie būvniecības materiāli jānopērk uzņēmumam, par to no saviem līdzekļiem apmaksājot PVN. Latvijā darbojas reversā PVN sistēma, visu laiku nākas pārmaksāt valstij PVN. Ņemot vērā, ka VID pārmaksāto PVN atmaksā 1–2 mēnešu laikā, būvniekiem dažkārt nākas kreditēt valsti pat 3,5 mēnešus no materiālu iegādes brīža. Pagājušajā vasarā valsti kreditējām vidēji mēnesī par vairāk nekā 100 tūkstošiem eiro,» stāsta uzņēmēji. Šāda sistēma gremdējot celtniecības uzņēmumus; īpaši mazo un vidējo kompāniju darbību, izaugsmes iespējas esot apdraudētas. Nodokļu politikas dēļ valstī arī esot daudz t.s. uzņēmumi viendienīši. Reversajai PVN sistēmai ir arī pozitīvā puse – mazākas iespējas shēmotājiem.
#1/2
Gundars Spalis (no labās) un valdes priekšsēdētājs Nils Treijs
#2/2
Valdes priekšsēdētājs Nils Treijs
