Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

No 1. jūnija Latvijā bankas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar jauniem klientiem noskaidros, vai klients ir Latvijas politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai cieši saistīts ar politiski nozīmīgu personu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Gadījumos, ja potenciālais jaunais klients būs politiski nozīmīga persona, tās ģimenes loceklis vai cieši saistīta persona, bankas veiks klienta padziļinātu izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi NILLTFN likumā, nosakot izmaiņas politiski nozīmīgu personu definīcijā – šajā lokā ir plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku un arī citu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli.

Valsts policija (VP) šoruden Teikas apkaimē aizturējusi kādu aptuveni 30 gadus vecu Rīgas iedzīvotāju, kurš bija plānojis nolaupīt un nogalināt divus cilvēkus, izspiežot no tiem kriptovalūtu aptuveni pusmiljona eiro vērtībā, informē VP.

Septembrī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas darbinieki operatīvās darbības rezultātā pārtvēra informāciju par to, ka 1989.gadā dzimis Rīgas pilsētas iedzīvotājs plāno kādas personas nolaupīšanu. Noziedznieka mērķis bija prettiesiski iegūt cietušajam piederošos maksāšanas līdzekļus - kriptovalūtu, pārskaitot to uz citiem kriptovalūtas makiem. Pēc tam viņš plānoja nolaupīto personu nogalināt. Sava nodoma realizēšanai viņš aktīvi kriminogēnā vidē ārzemēs meklēja personas, kuras izdarīs šo noziegumu.

Par minēto faktu nekavējoties tika sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 15.panta trešās daļas un Krimināllikuma 153.panta pirmās daļas - par sagatavošanos personas nolaupīšanai.

Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos, Latvijas bankas organizēs savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai.

Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Visas sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai. Lai novērstu iespēju, ka mūsu pašu valsts vai citu valstu augstas amatpersonas, izmantojot finanšu sistēmu, legalizē korupcijas vai citā pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus, ir nepieciešams ieviest šo standartu un paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Markovskis.

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies, un, sākot ar 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo bankas jau ilgi ievēro Pazīsti savu klientu principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību.

Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Iespējams, var vilkt paralēles starp bankām uzspiesto politiski nozīmīgu personu medīšanu ar anketu palīdzību un valsts amatpersonu deklarāciju puspatiesību tiražēšanas sistēmu

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai droši vien būtu kāds biezāks vārds sakāms, ja aktuālajā revīziju plānā būtu ieplānota iedziļināšanās banku uzbāzības pasākumos. Kamēr banku klientu aptaujas lietderīgums un atdeve nav vētīta, var vilkt paralēles ar revīzijā secināto par valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas efektivitāti. Toreiz viens no galvenajiem secinājumiem bija: lai no sistēmas būtu kāda jēga, tajās norādītajām ziņām jābūt patiesām. Ja šajā jomā valda puspatiesības, kāpēc gan lai cits gars valdītu politiskajai varai pietuvinātu cilvēku atskaitīšanās kultūrā bankām.

Bankas, uzbāžoties saviem klientiem ar kaitinošajām anketām, pakļaujas likumam, kura būtība ir identificēt tās personas, kas ir ne tikai politiski nozīmīgas vai rados ar tādām, bet veic arī aizdomīgas finanšu darbības, piemēram, cenšoties legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Turklāt aptaujas tiek veiktas, pieņemot, ka katrs tās pildītājs ir pārlapojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un orientējas terminos. Jo politiski nozīmīga kādam varētu šķist arī apakšstāva Dzintra, kurai ir viedoklis par valstī notiekošo.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina banku klientus piedalīties anketēšanā politiski nozīmīgu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai un atsaucīgi un godīgi atbildēt uz banku uzdotajiem jautājumiem, jo šī likuma prasība ir visas sabiedrības interesēs, informē komisijas pārstāvji.

FKTK arī atgādina, ka klienta konfidencialitātes princips nav atcelts - visa informācija, ko klients sniedz bankai, tiek izmantota tikai bankas vajadzībām, lai pildītu likumā noteiktos uzdevumus, un tā nekādā gadījumā nav publiska informācija.

Latvijas bankas drīzumā sāks (dažas jau ir sākušas) savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai. Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības. Nesen apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likumā paredz, ka paplašināts to personu loks, uz ko attiecināma politiski nozīmīgas personas definīcija, tai skaitā pašvaldību vadītāji, politiski nozīmīgas personas brāļi/māsas un citas personas, ar kurām politiski nozīmīgai personai ir ciešas attiecības.

Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.

DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu (PNP), to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai, informē FKTK.

Ieteikumi palīdzēs bankām definēt personas, kas uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām, tajā skaitā viņu ģimenes locekļus un cieši saistītās personas.

Bankās veiktā klienta izpēte ir pamata informācijas avots, kā noskaidrot, vai persona atbilst politiski nozīmīgas personas pazīmēm, taču bankām var palīdzēt arī citi informācijas avoti: komerciālās datu bāzes, ienākumu deklarēšanas sistēmas un interneta un masu mediju informācijas resursi.

Ieteikumi sagatavoti, apkopojot ārvalstu piemērus PNP, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas Financial Action Task Force (FATF) ieteikumus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas normatīvo aktu (piemēram, NILLTFN likuma) prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

Banku klientu anketēšana, kas pagājušajā gadā sacēla pamatīgu vētru iedzīvotāju vidū, klusi noslēgusies, ļaujot secināt – nekas daudz ar to atklāts nav, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan valsts to pozicionēja kā nozīmīgu pienākumu, informāciju par rezultātiem neviens īsti nesteidz apkopot. Pēc banku atbildēm nākas secināt – nekas daudz ar šo anketēšanu atklāts netika, vien kļuvis zināms tas, ka par apmēram 1% palielinājies klietnu īpatsvars, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām. Savā ziņā to var saukt par eksperimentu (ja vien tas iedzīvotājiem nebūtu sagādājis tādas klapatas) likuma ieviešanā, lai atklātu tajā trūkumus. Bankas atzīst, ka anketēšanas process izgaismojis vairākas nepilnības un nepieciešamību radīt nopietnākus risinājumus politisku nozīmīgu personu reģistrēšanā.

Saeima galīgajam lasījumam virzījusi nepārdomātus grozījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto Latvijas iedzīvotāju – regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses.

Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem.

Likuma grozījumi šodien, 20. janvārī tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uz trešo lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (5 paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir citas ciešas attiecības ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses liecina, ka padziļinātām pārbaudēm var tikt pakļauti pat uz katru ceturto jeb pus miljonu Latvijas iedzīvotāju.

Krievija sākusi krimināllietu pret "Facebook" un "Instagram" māteskompāniju "Meta" par "aicinājumiem nogalināt krievus", piektdien paziņojusi Krievijas Izmeklēšanas komiteja.

Jau ziņots, ka sociālo tīklu "Facebook" un "Instagram" lietotājiem dažās valstīs būs atļauts aicināt uz vardarbību pret Ukrainā iebrukušo Krievijas armiju, kā arī vēlēt nāvi Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vai Baltkrievijas diktatoram Aleksandram Lukašenko.

Krievijas Izmeklēšanas komiteja paziņojusi, ka sākusi izmeklēšanu saistībā ar "amerikāņu kompānijas "Meta" nelegāliem aicinājumiem nogalināt Krievijas pilsoņus".

Krievijas Ģenerālprokuratūra arī pieprasījusi interneta gigantu atzīt par "ekstrēmistisku" organizāciju un aicinājusi valstī bloķēt "Instagram".

Noziedznieki Latvijā plānojuši nolaupīt un pēc atlīdzības saņemšanas nogalināt kādu tiesu izpildītāju, informēja Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Lai gan par tiesu izpildītāja atbrīvošanu bija plānots pieprasīt 350 000 eiro, jau sākotnēji noziedznieki bija plānojuši pēdu slēpšanas nolūkos viņu nogalināt, teica Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas priekšnieks Romāns Jašins.

Nolaupīto amatpersonu bija plānots turēt pagrabā tālu ārpus Rīgas. Likumsargiem šo gadījumu izdevies atklāt plānošanas stadijā.

Viena persona pašlaik ir apcietināta, izmeklēšana turpinās.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija šodien atbalstīja deputāta Artusa Kaimiņa (LRA) priekšlikumu galaziņojumā minēt par traģēdiju morāli atbildīgo vārdus - četras bijušās Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonas un bijuši Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V).

Galaziņojuma projekta izskatīšana gan vēl nav noslēgusies.

Atbalstītajā priekšlikumā norādīts, ka Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma. Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles.

Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas, priekšlikumā norādījis deputāts. Ņemot vērā būvniecības jomas pārstāvju izteikto viedokli, kā arī iepriekš minētajā Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā pausto, un to, ka lēmumu par Valsts būvinspekcijas reorganizāciju (likvidāciju) pieņēma amatpersonas, komisijas ziņojumā plānots nosaukt par Zolitūdes traģēdiju un tās izraisītajām sekām politiski un morāli atbildīgos.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Joprojām aktīvi notiek jaunās valdības veidošana, un tieši no jaunās valdības būs atkarīgs, kā turpmākos gadus strādās valsts pārvalde, cik efektīva tā būs un cik kvalitatīvus pakalpojumus sniegs Latvijas iedzīvotājiem.

2022. gada rudenī veiktais pētījums “Valsts pārvaldes efektīva darbība konkurētspējas paaugstināšanai” parāda, ka situācija valsts pārvaldē diemžēl ir sliktāka, nekā mēs domājām. No vienas puses, izkristalizējās visiem jau labi zināmas lietas – funkciju dublēšanās ministrijās, pārmērīga birokrātija, no otras – izglītības un izpratnes trūkums par vadību un procesiem.

Ir virkne dokumentu, atskaišu, formālu pieeju, ierēdņiem nav saprotams, kas ir valsts pārvalde, kādi uzdevumi jāveic, par efektivitāti nemaz nerunājot. Situāciju vēl vairāk sarežģī politisko spēku nevēlēšanās un nespēja sadarboties, lai kopīgi veidotu labāku valsts pārvaldi, sadarbība nenotiek nevienā līmenī. Situācija kopumā ir neatbilstoša valsts attīstības virzienam.

Vērtējot statistikas datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu un nodarbināto skaitu (īpaši uzņēmumos, kas paši pelna līdzekļus, nevis ir no budžeta finansēti), nāk prātā Čikāgas piecīšu savulaik dziedātā dziesma, kuru šeit varētu citēt teju vai visu, bet kuras zīmīgākie vārdi ir: “Cik žēl, ka mēs esam tik maz, cik mēs esam, un vairāk mēs nevaram būt. Vai iemesls taktisks vai daudziem tīri praktisks, bet fakts ir, ka vairāk mūs’ nav.”

Turklāt pamats satraukumam ir nevis par to, ka mūsu nekļūst vairāk, bet gan par to, ka apdzīvotība un nodarbinātība mazinās, ekonomiskā aktivitāte nav tik strauji augoša, kā būtu nepieciešams mūsu situācijā, un patēriņa tirgus sarūk ar visām no tā izrietošām sekām.

Kā varat pārliecināties 7. jūnija Dienas Biznesā, uzņēmumos nodarbināto skaits laikā no 2014. līdz 2021. gadam sarucis no 773 774 līdz 709 595 cilvēkiem. Ja tas būtu stāsts par robotiem, kas aizstājuši cilvēku darbu, varētu priecāties, ka modernizējamies, dzīvosim labāk, bet saprotam, ka gluži tā nav. Tātad valsts uzturēšanas izmaksas gulstas uz, tā teikt, mazāka skaita pelnītāju pleciem.

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!