Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.
DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).
Vadoties pēc birokrātu «ka tik viss papīros būtu smuki un kāds neuzdod liekus jautājumus», mēs Latvijas ekonomikai ne tikai paši apliekam cilpu ap kaklu, bet to arī savelkam.
No Latvijas Komercbanku asociācijas sacītā izriet, ka bankas vadoties pēc politikas vadlīnijām un faktiski ir tiesīgas aizvērt kontu jebkuram klientam jebkurā brīdī un izbeigt sadarbību, ja banka saskata riskus. Praktiski tas nozīmē tiesiskās paļāvības pilnīgu sagrāvi. Vienlaikus nav dzirdēts, ka šādas eksekūcijas pret savā valstī reģistrēto biznesu šobrīd rīkotu bankas kādās Rietumeiropas valstīs, nav arī dzirdēts, ka vēl kāda no šīm valstīm šobrīd tik konsekventi censtos iznīdēt jebkādu ar nerezidentu apkalpošanu saistītu biznesu, kā tas notiek Latvijā. Tādējādi pašlaik notiekošajā nevar saskatīt ekonomisku, uz valsts labklājības celšanu balstītu loģiku, toties var saskatīt pretējo, kad, vadoties pēc birokrātu «ka tik viss papīros būtu smuki un kāds neuzdod liekus jautājumus», mēs Latvijas ekonomikai ne tikai paši apliekam cilpu ap kaklu, bet to arī savelkam. Ticot saukļiem, ka mēs šobrīd attīrām valsti no negodīga un nelegāla biznesa, pēc būtības var notikt valsts attīrīšana no jebkāda biznesa, jo nevienam uzņēmējam un investoram nevajag problēmas ar bankām. Vēl nesenā pagātnē Latvija ar savu krīzes pārvarēšanas «veiksmes stāstu» jau izdarīja sev lāča pakalpojumu - kā DB 09.04.2018. rakstīja, 10 gadu laikā šejienes darba ņēmēju un socnodokļa maksātāju skaits ir sarucis par 15,2%. Acīmredzot gribam šo statistiku papildināt, ja reiz no valdības puses netiek nekas darīts, lai šā brīža absurdu apturētu. Par to, cik reālā ekonomiskā situācija šobrīd ir «spoža», liecina arī fakts, ka pirmajos divos šā gada mēnešos valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi ir mīnusā par vairāk nekā 26 milj. eiro, salīdzinot ar plānoto.
