Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Jaunās likuma prasības par padziļinātu Latvijā politiski nozīmīgo personu un ar tām saistīto personu finanšu pārbaudi varētu pieckāršot SEB bankas klientu skaitu, kas atbilst augsta riska personu kategorijai.

SEB bankas prezidente un valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere pastāstīja, ka pašlaik SEB bankā ir pusmiljons aktīvu klientu, no tiem 7000 ir augsta riska personas. Atbilstoši līdzšinējiem noteikumiem šajā kategorijā ietilpst nerezidenti, biedrības, vairākas industrijas, piemēram, azartspēles, finanšu institūcijas. Taču pēc jaunajiem noteiktiem augsta riska personu būs vismaz piecas reizes vairāk.

Bankai būs nepieciešami papildu resursi šo klientu monitorēšanai, taču plānots izmantot esošās uzraudzības sistēmas un uzraudzības procesus, neradot ko īpaši jaunu.

Tetere vērtēja, ka jaunās normas par politiski nozīmīgajām personām Latvijā ir diezgan prasīgas un tās attieksies uz daudziem Latvijas iedzīvotājiem.

No 1. jūnija Latvijā bankas un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji pirms darījuma attiecību uzsākšanas ar jauniem klientiem noskaidros, vai klients ir Latvijas politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai cieši saistīts ar politiski nozīmīgu personu, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Gadījumos, ja potenciālais jaunais klients būs politiski nozīmīga persona, tās ģimenes loceklis vai cieši saistīta persona, bankas veiks klienta padziļinātu izpēti, lai izpildītu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN likums) prasības, kuru mērķis ir mazināt koruptīvos darījumos iegūtu līdzekļu legalizācijas iespējas.

Šā gada sākumā tika pieņemti grozījumi NILLTFN likumā, nosakot izmaiņas politiski nozīmīgu personu definīcijā – šajā lokā ir plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku un arī citu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli.

Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par politiski nozīmīgu personu padziļinātu pārbaudi korupcijas risku novēršanas nolūkos, Latvijas bankas organizēs savu klientu anketēšanu, lai izvērtētu, vai klients atbilst politiski nozīmīgu personu kategorijai.

Klientu pienākums ir sniegt pilnīgu un patiesu informāciju, lai tiktu korekti izpildītas likuma prasības, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Visas sabiedrības interesēs ir nepieļaut, ka publiskā vara tiek izmantota personiskā labuma gūšanai. Lai novērstu iespēju, ka mūsu pašu valsts vai citu valstu augstas amatpersonas, izmantojot finanšu sistēmu, legalizē korupcijas vai citā pretlikumīgā veidā iegūtus līdzekļus, ir nepieciešams ieviest šo standartu un paplašināt politiski nozīmīgas personas definīciju, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Atbilstības kontroles departamenta Normatīvā nodrošinājuma daļas vadītājs Kristaps Markovskis.

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu sola samazināt desmitkārtīgi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau gadus desmit tiek runāts par nepieciešamību samazināt VID administrēto budžeta ieņēmumu kontu skaitu, jo tik liels tas ir apgrūtinošs uzņēmējiem. To apliecina milzīgais veicamo maksājumu skaits, tai skaitā ievērojamais kļūdaino maksājumu daudzums. Tāpēc Finanšu ministrija sadarbībā ar VID ir izstrādājusi risinājumus, kas ietverti informatīvajā ziņojumā par administratīvā sloga mazināšanu nodokļu maksātājiem. Tas izskatīts valdībā un apstiprināts. Visi DB aptaujātie eksperti un uzņēmēji uzsver, ka vienotu kontu sistēmas ieviešana ir pozitīvs solis un atvieglos uzņēmumu dzīvi.

Šobrīd valsts budžeta maksājumu uzskaite VID notiek pēc naudas plūsmas principa, kas paredz valsts budžeta ieņēmumu atzīšanu brīdī, kad maksājums saņemts valsts budžeta ieņēmumu kontos. Ziņojumā norādīts, ka nodokļu administrēšanā papildu slogu rada lielais budžeta ieņēmumu kontu skaits. Valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi tiek klasificēti septiņās grupās un apakšgrupās atbilstoši budžetu ieņēmumu kategorijām. Nodokļu ieņēmumu grupa ietver deviņas apakšgrupas, no kurām katra ietver vēl smalkāku sadalījumu, piešķirot katram ieņēmumu veidam atbilstošu klasifikācijas kodu. Savukārt nenodokļu ieņēmumu grupā ir noteiktas sešas apakšgrupas ar iekļautu zemāka klasifikācijas līmeņa detalizāciju. Saskaņā ar Valsts kases mājaslapā publicēto valsts budžeta ieņēmumu kontu sarakstu VID administrētie ir 113 konti, valsts nodevu apmaksām noteikti 72 konti, naudas sodiem un pārējiem nenodokļu ieņēmumiem ir 55 konti, citiem maksājumiem vēl 29 konti.

Likumā noteiktais pārejas laiks ir beidzies, un, sākot ar 1. decembri pilnībā jāievēro likuma normas par politiski nozīmīgu personu finanšu darījumu stingrāku kontroli, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

Banku ikdienas sadarbībā ar klientiem nozīmīgu izmaiņu nebūs, jo bankas jau ilgi ievēro Pazīsti savu klientu principu un veicam risku analīzē balstītu klientu darījumu uzraudzību.

Likuma politiski nozīmīgu personu tvērumā ir iekļauta plaša Latvijas augstāko valsts un pašvaldību institūciju vadība, viņu radinieki un saistītas personas. Banku uzdevums ir veikt klientu izpēti, identificēt starp klientiem politiski nozīmīgās personas un veikt šo personu finanšu līdzekļu un darījumu padziļinātu kontroli. Attiecībā uz jauniem klientiem jaunās prasības stājās spēkā no 1. jūnija, attiecībā uz esošajiem klientiem – no 1. decembra.

Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) – par korupcijas novēršanu Latvijā atbildīgo valsts institūciju – veidot uz uzturēt Latvijas poliski nozīmīgo personu sarakstu, kas bankām būtu pastiprināti jākontrolē saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, informē LKA.

Saeimā uz trešo lasījumu tiek gatavoti grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviešot jaunu terminu – Latvijas politiski nozīmīgās personas, kā arī paredzot pienākumu bankām un citiem uzņēmumiem, uz ko attiecas šis likums, pastiprināti kontrolēt šīs personas korupcijas, nodokļu nemaksāšanas un nelegālas naudas atmazgāšanas novēršanas nolūkos.

Bankas atbalsta likuma grozījumu mērķi – korupcijas un citu nelikumīgu darbību novēršanu, un aicina likumdevēju veidot tiešām efektīvu sistēmu. Pašreizējā likuma grozījumu redakcija rada lielas bažas par tās realizāciju dzīvē, jo likumā ir paredzēta ārkārtīgi plaša politiski nozīmīgu personu definīcija, turklāt šo personu saraksta izveide un identificēšana atstāta katras bankas individuālā ziņā. Mūsuprāt, tā vietā būtu jābūt vienam valsts veidotam metodoloģiskam centram, kas nodrošina vienveidīgu un reālu likuma ieviešanu dzīvē.

Banku klientu anketēšana, kas pagājušajā gadā sacēla pamatīgu vētru iedzīvotāju vidū, klusi noslēgusies, ļaujot secināt – nekas daudz ar to atklāts nav, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan valsts to pozicionēja kā nozīmīgu pienākumu, informāciju par rezultātiem neviens īsti nesteidz apkopot. Pēc banku atbildēm nākas secināt – nekas daudz ar šo anketēšanu atklāts netika, vien kļuvis zināms tas, ka par apmēram 1% palielinājies klietnu īpatsvars, kas uzskatāmi par politiski nozīmīgām personām. Savā ziņā to var saukt par eksperimentu (ja vien tas iedzīvotājiem nebūtu sagādājis tādas klapatas) likuma ieviešanā, lai atklātu tajā trūkumus. Bankas atzīst, ka anketēšanas process izgaismojis vairākas nepilnības un nepieciešamību radīt nopietnākus risinājumus politisku nozīmīgu personu reģistrēšanā.

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Kopš 19. februāra saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas norādēm ABLV Bank ir liegta iespēja veikt izmaksas no tās kontiem, tādēļ daudzi uzņēmumi, kuru konti ir šajā bankā, nevar veikt nodokļu maksājumus. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, ABLV Bank šobrīd konti atvērti nepilnam tūkstotim nodokļu maksātāju, trešdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Sakritis, ka ierobežojumi ABLV Bank uzlikti tieši brīdī, kad daudziem uzņēmumiem jāveic kārtējie nodokļu maksājumi. Uzņēmēji bažījas, ka kavēšanās dēļ var tikt sodīti. Ja ABLV Bank ir vienīgais konts, no kura var veikt maksājumus, VID aicina uzņēmējus vērsties dienestā. «Nodokļu maksātājs var griezties ar iesniegumu VID, norādīt šo izveidojušos situāciju. VID izskatīs iesniegumu un vērtēs iespējas, kā nodokļu maksātājiem nākt pretī, tas ir, piešķirt šo termiņa pagarinājumu līdz vienam gadam,» stāsta VID Nodokļu pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja Ilze Jankova.

Vienlaikus dienests vērtēs iespēju nepiemērot arī nokavējuma naudas par laikus neveiktiem nodokļu maksājumiem, jo likums šo situāciju ļaujot vērtēt kā nepārvaramas varas apstākļus. Līdz šim ap desmit nodokļu maksātājiem dienestā jau snieguši iesniegumus. Iesniegumu varot iesniegt arī elektroniski, turklāt tam jāpievieno arī pierādījumi par kontu. «Būtu ļoti vēlams pievienot klāt arī šos dokumentus, kas apliecina, ka nodokļu maksātājam ir konts konkrētajā bankā. [...] Būtu vēlams, ja nodokļu maksātājs arī pieliktu klāt konta izdruku, ka nauda nodokļu nomaksai šajā kontā ir,» skaidro VID pārstāve.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir izstrādājis kontu izmaksu salīdzināšanas rīku konti.ptac.gov.lv, kurā patērētāji var iepazīties ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju izmaksām par to sniegtajiem pakalpojumiem Latvijā, informē PTAC pārstāve Santa Zarāne.

Salīdzināšanas rīks konti.ptac.gov.lv attiecas uz biežāk izmantojamiem ar maksājumu kontu saistītajiem pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pakalpojumu sniedzēju piedāvāto cenu (izmaksu) pārredzamību un salīdzināmību.

Salīdzināšanas rīka lapā ir iespējams salīdzināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju/banku biežāk izmantoto pakalpojumu cenas: konta atvēršana un uzturēšanas izmaksas, skaidras naudas izņemšana un dažādu pārskaitījumu komisijas maksa (filiālē un internetbankā), debetkaršu un kredītkaršu lietošanas maksa, t.sk. skaidras naudas izmaksa no bankomātiem, kā arī regulārā maksājuma lietošanas maksa.

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Iespējams, var vilkt paralēles starp bankām uzspiesto politiski nozīmīgu personu medīšanu ar anketu palīdzību un valsts amatpersonu deklarāciju puspatiesību tiražēšanas sistēmu

Valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai droši vien būtu kāds biezāks vārds sakāms, ja aktuālajā revīziju plānā būtu ieplānota iedziļināšanās banku uzbāzības pasākumos. Kamēr banku klientu aptaujas lietderīgums un atdeve nav vētīta, var vilkt paralēles ar revīzijā secināto par valsts amatpersonu deklarāciju sistēmas efektivitāti. Toreiz viens no galvenajiem secinājumiem bija: lai no sistēmas būtu kāda jēga, tajās norādītajām ziņām jābūt patiesām. Ja šajā jomā valda puspatiesības, kāpēc gan lai cits gars valdītu politiskajai varai pietuvinātu cilvēku atskaitīšanās kultūrā bankām.

Bankas, uzbāžoties saviem klientiem ar kaitinošajām anketām, pakļaujas likumam, kura būtība ir identificēt tās personas, kas ir ne tikai politiski nozīmīgas vai rados ar tādām, bet veic arī aizdomīgas finanšu darbības, piemēram, cenšoties legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Turklāt aptaujas tiek veiktas, pieņemot, ka katrs tās pildītājs ir pārlapojis Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu un orientējas terminos. Jo politiski nozīmīga kādam varētu šķist arī apakšstāva Dzintra, kurai ir viedoklis par valstī notiekošo.

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm un finanšu iestādēm politiski nozīmīgu personu (PNP), to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, izpētei un darījumu uzraudzībai, informē FKTK.

Ieteikumi palīdzēs bankām definēt personas, kas uzskatāmas par politiski nozīmīgām personām, tajā skaitā viņu ģimenes locekļus un cieši saistītās personas.

Bankās veiktā klienta izpēte ir pamata informācijas avots, kā noskaidrot, vai persona atbilst politiski nozīmīgas personas pazīmēm, taču bankām var palīdzēt arī citi informācijas avoti: komerciālās datu bāzes, ienākumu deklarēšanas sistēmas un interneta un masu mediju informācijas resursi.

Ieteikumi sagatavoti, apkopojot ārvalstu piemērus PNP, to ģimenes locekļu un ar tām cieši saistītu personu noskaidrošanai, ārvalstu organizāciju ieteikumus, vadlīnijas un labāko praksi, piemēram, Finanšu darījumu darba grupas Financial Action Task Force (FATF) ieteikumus, vienlaikus ņemot vērā Latvijas normatīvo aktu (piemēram, NILLTFN likuma) prasības un starptautisko finanšu institūciju darbības standartus.

Saeima galīgajam lasījumam virzījusi nepārdomātus grozījumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz, ka bankām un citiem likuma subjektiem būs jāveic padziļināta finanšu izpēte par katru ceturto Latvijas iedzīvotāju – regulāri jāpārbauda to ienākumu un darījumu legalitāte, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses.

Vēloties kontrolēt amatpersonas, pārbaudēm var tikt pakļauts arī liels skaits iedzīvotāju ar vidējiem vai pat zemiem ienākumiem.

Likuma grozījumi šodien, 20. janvārī tiek izskatīti Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē uz trešo lasījumu.

Likuma grozījumi paredz, ka līdzīgas padziļinātas pārbaudes kā par politiski nozīmīgām personām (deputāti, valsts vadītājs, ministri u.c.) tiks attiecinātas arī uz plašu radinieku loku (5 paaudzēs) un plaši interpretējamu personu loku, kurām ir citas ciešas attiecības ar amatpersonām, piemēram, draugi, cilvēki, kas savulaik mācījušies vienā klasē ar savas pašvaldības vadītāju vai darba kolēģi, partijas vai citu interešu kluba biedri Jaunās prasības tiks attiecinātas ne tikai uz politiski nozīmīgām personām, kuras šobrīd ir amatā, bet arī uz tām, kuras ir atstājušas amatu, tādējādi arī radinieku vai saistīto personu loks tiks paplašināts. Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) aplēses liecina, ka padziļinātām pārbaudēm var tikt pakļauti pat uz katru ceturto jeb pus miljonu Latvijas iedzīvotāju.

Nebanku finanšu pakalpojumu sniedzēji zināmā mērā ir konkurenti banku sektoram, bet abus segmentus nevar strikti salīdzināt, jo nav vienots regulējums, sacīja Nordea Bank Latvijas filiāles vadītājs Jānis Buks.

Viņš vērsa uzmanību, ka, piemēram, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav prasību par politiski nozīmīgu personu identificēšanu un to darījumu uzraudzību, tiem nav «zini savu klientu» anketu. Savukārt īstermiņa aizdevējus uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, nevis Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). «Līdz ar to dzīvojam dažādās pasaulēs,» sacīja bankas vadītājs.

Savukārt FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza paskaidroja, ka maksājumu un e-naudas iestādēm ir līdzvērtīgas prasības naudas atmazgāšanas jomā kā bankām. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums attiecas ne tikai uz bankām, bet arī uz maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām. Maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, maksājumu iestādēm, e-naudas iestādēm, krājaizdevu sabiedrībām ir pienākums pilnībā nodrošināt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likuma prasību, tajā skaitā likumā noteiktajos gadījumos klientu identificēšanas, izpētes un uzraudzības, izpildi. Minēto likuma prasību izpilde nozīmē, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem likumā noteiktajos gadījumos ir jānoskaidro, vai klients atbilst politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam.

AS Rietumu banka peļņa pēc nodokļiem 2016. gadā sasniedza 80 miljonus eiro, kas ir par 15,9% vairāk nekā (2015. gadā, kad tā bija 69 miljoni eiro, liecina bankas paziņojums Nasdaq Riga.

Koncerna pēcnodokļu kapitāla atdeves radītājs bija 17,32% (2015: 17,5%), bet pēcnodokļu aktīvu atdeves radītājs 2,3% (2015: 19%).

Pamatdarbības ienākumi sasniedza 181 miljonu eiro (2015: 159 miljoni eiro), kas ir par 14% vairāk nekā 2015. gadā. Neto komisijas naudas ienākumi veidoja 41,1 miljonu eiro (2015. gadā: 44,1 miljoni eiro). Koncerna izdevumu un ienākumu attiecība gadā, kas beidzās 2016. gada 31. decembrī, bija 33% (2015: 34%). Arī turpmāk koncerna mērķis ir turpināt uzturēt šo attiecību zem 40%. Palielinot neapliekamo ienākumu summu, piemēram, ienākumus no biržā kotētiem vērtspapīriem, faktiskā ienākuma nodokļa likme 2016. gadā bija 7% (2015. gadā: 14%). Koncerns sasniedza peļņas normu pirms nodokļu nomaksas 49%, salīdzinot ar 51% 2015. gadā.

Uzņēmējam Jānim Ošlejam uz vienu dienu tikuši bloķēti visi bankas konti, jo Jūrmalas pašvaldība viņu par uzliktu 50 eiro sodu informējusi tikai e-adresē, no tās nav saņemts atgādinājums uz ikdienā lietotu e-pastu, līdz pie darba ķērusies tiesu izpildītāja, panākot bankas kontu bloķēšanu, mikroblogošanas vietnē "x" vēsta uzņēmējs.

Uzņēmējs par bankas kontu bloķēšanu uzzinājis brīdī, kad mēģinājis norēķināties par pusdienām. Sākotnēji Ošlejs nav sapratis, kā izveidojusies šāda situācija, vēlāk noskaidrojot, ka situācija eskalējusi no viņam uzlikta 50 eiro soda par iebraukšanu Jūrmalā bez caurlaides iegādes. Uzņēmējs atzīst, ka pārkāpumu pieļāvis, taču uzskata, ka visas iesaistītās puses būtu varējušas rīkoties daudz cilvēcīgāk.

Kā raksta Ošlejs, par neapmaksātu iebraukšanas reizi Jūrmalas pašvaldība viņam uzlikusi 50 eiro sodu, par ko viņš informēts tikai uz "Latvija.lv" e-adresi nosūtītā paziņojumā. Oficiālā e-pasta brīdināšanas sistēma nav darbojusies, līdz ar to šis paziņojums palicis neizlasīts. Tikmēr Jūrmalas dome soda piedziņu nodevusi tiesu izpildītājai Mārai Kučinskai, kas arī saziņai izmantojusi tikai oficiālo e-adresi un 50 eiro sodanaudas un 57 eiro par savu darbu piedziņai vērsusies bankās, panākot kontu bloķēšanu līdz inkaso izpildei. Bankām bijis "nepieciešams mirklis", lai pilnībā bloķētu kontus, un vesela diena, lai atvilktu 107 eiro un atbloķētu kartes.

Latvijas "PNB Bankā", kas 12.septembrī tika atzīta par maksātnespējīgu, arestēti desmit Ukrainas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu konti, jo uzņēmumi tiek turēti aizdomās par naudas atmazgāšanu, vēsta ukraiņu žurnāla "NB Biznes" tīmekļa vietne.

Žurnāla rīcībā nonākusi vēstule, kuru cietušie uzņēmumi nosūtījuši Ukrainas vicepremjeram Dmitrijam Kulebam. Kā vēsta "NB Biznes", minēto uzņēmumu pārstāvji arī personīgi tikušies ar Kulebu.

Vēstulē teikts, ka šie uzņēmumi kontu aresta dēļ nevar saņemt pat garantētos 100 000 eiro.

"Mūs satrauc prakse, kas tiek piemērota pret tiem ukraiņu uzņēmumiem, īpaši IT kompānijām, kas bijušas "PNB Banka" klienti," teikts vēstulē. Gatavojot dokumentus garantēto 100 000 eiro saņemšanai, uzņēmumi saņēmuši Latvijas Finanšu izlūkdienesta paziņojumu, ka to konti ir arestēti, jo uzņēmumi tiek apsūdzēti par naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, teikts vēstulē.

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Finanšu grūtības nonākusī «ABLV Bank» pagājušās darba nedēļas beigās bija sarūpējusi vairāk nekā miljardu eiro, taču visa nauda vēl nebija nonākusi kontā Latvijas Bankā, kā paredzēja Eiropas Centrālā bankas (ECB) izvirzītais nosacījums par «ABLV Bank» darbības turpināšanu, liecina bankas publiskotā bilance.

«ABLV Bank» kontā Latvijas Bankā piektdien, 23.februārī, bija 693,988 miljoni eiro, kas ir par 78,4% vairāk nekā pagājušā gada beigās. Savukārt par tobrīd nepabeigtiem darījumiem ar vērtspapīriem bankai bijis jāsaņem 409,082 miljonus eiro. Kā aģentūra LETA noskaidroja bankā, bija paredzams, ka šī nauda Latvijas Bankas kontā ienāktu tuvākajās dienās. Darījumi bijuši apstrādes procesā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) bija noteikusi bankai termiņu, kurā «ABLV Bank» bija jāpierāda, ka tai ir viens miljards eiro skaidrā naudā Latvijas Bankā, kas esot standarta lūgums grūtībās nonākušām bankām. «Tas, ka bankai nepietiek līdzekļu Latvijas Bankas kontos, nozīmē, ka tai nav uzreiz pieejamu skaidras naudas rezervju. Līdzīgi kā cilvēkiem ir atvērti konti komercbankās, tāpat komercbankām ir konti valstu centrālajās bankās. Tādēļ mēs komercbankām lūdzam skaidru naudu turēt centrālajā bankā, taču »ABLV Bank« spēja uzrādīt krietni mazāk līdzekļu par prasītajiem,» iepriekš LNT paudis ECB preses sekretārs Viljams Lelivelds.

Norvik banka stiprinājusi komandu, mainījusi fokusu uz senioru apkalpošanu un prognozē izaugsmi vietējā tirgū, intervijā stāsta bankas valdes priekšsēdētājs Olivers Bramvels.

Banka starptautiskajā šķīrējtiesā iesniegusi prasību pret valsti un patlaban skatās uz potenciālajām apvienošanās vai iegādes darījumu iespējām

Fragments no intervijas

Kas patlaban ir bankas darbības stratēģijas centrā? Kā vērtējat darbības rezultātus?

Pagājušajā gadā mēs izveidojām jaunu bankas vadības komandu, tajā skaitā pieņēmām jaunus pārdošanas, produktu vadītājus, kas palīdz restartēt un virzīt biznesu Latvijas tirgū. Mēs vairākkārt aktīvi diskutējām par to, kuros segmentos patlaban var atrast iespējas un kas būs mūsu mērķa tirgus. Balstoties uz diskusiju rezultātu, mēs nolēmām ar tiešās pieejas metodi orientēties uz vienu konkrētu mērķa segmentu – senioriem. Tas ne vienmēr nozīmē pensionārus, bet gan cilvēkus, kuri nevis izmanto attālinātos pakalpojumus, bet gan dodas uz bankas filiāli, lai socializētos, izmanto pakalpojumus, ko piedāvājam, un vēlas komunikāciju. Tādējādi mēs fokusēsimies uz šo mērķauditoriju. Protams, tas nenotiek vienā dienā. Mums šobrīd ir 100 tūkstoši klientu, un vēlamies šo skaitu tuvāko pāris gadu laikā nopietni pieaudzēt. Šis segments, uz ko orientējamies, nereti nesaņem banku pakalpojumus, jo bieži vien citi tirgus dalībnieki to nevēlas aptvert – gan tādēļ, ka tā sasniegšanai ir nepieciešama filiāle, gan arī tādēļ, ka tas ir sarežģītākais segments – šie klienti ir daudz konservatīvāki un arī vairāk turas pie vienas bankas. Līdz ar to šajā spēlē ir citi noteikumi. Vidējā vecuma klientu vidū konkurence ir lielāka un pakalpojumi standartizēti – tirgus dalībnieki konkurē ar lētāko vai ātrāko produktu. Senioru segmentā ir citādi – tajā jābūt iekšā pavisam. Pērn sākām arī piesaistīt seniorus darbiniekus filiālēs, kuri labāk spēs apkalpot šos klientus nekā divdesmitgadīgi jaunieši, kuri tikko beiguši augstskolu. Tā ir cita pieeja un domāšana.

Lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nākamgad Latvijā tiks veidots kontu reģistrs, tajā būs visu – gan fizisko, gan juridisko – personu konti, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdībā akceptētais Kontu reģistra likumprojekts. Kontu reģistra pārzinis būs Valsts ieņēmumu dienests, tajā iekļautajai informācijai būs ierobežotas pieejamības statuss. Ziņas tajā būs jāsniedz ne tikai bankām, bet arī krājaizdevu sabiedrībām un maksājumu iestādēm. Fizisku personu gadījumā būs jāsniedz ne tikai viņas identifikācijas dati, bet arī konta numurs, tā atvēršanas un slēgšanas datums. Par ārvalstniekiem - viss tieši tas pats, plus vēl arī dati par šis personas rezidences valstī izdotu personas identifikācijas dokumentu. Latvijas komercbankas atbalsta kontu reģistra likumprojekta pieņemšanu.