«Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās» nesen publiski ziņoja Valsts Prezidents Andris Bērziņš, šai tēzei vēlāk iegūstot «2013. gada spārnotākā teiciena titulu». Nevar nepiekrist frazeoloģismam, akceptējot, ka «nākotnes cilvēki» ir tie, kas vadīs valsti un pieņems lēmumus tuvākā un tālākā nākotnē. Citiem vārdiem, jaunā paaudze ir šodienas skolnieki un studenti - rītdienas ministri un valsts vadītāji.
Jautājums ko jūt un domā rītdienas «ministri», bija dienaskārtības centrā kādā visnotaļ rudenīgā februāra nedēļas nogalē BAS Turība biznesa inkubatorā. Tur pulcējās gandrīz 50 jaunieši, kas atsaucās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Swedbank, BAS Turība un mediju platformas pieci.lv aicinājumam izstāstīt savu vīziju, kādai būt Latvijai pēc aptuveni 15 gadiem*. Idejām bija jābūt reālistiskām, jāparedz kopīgs sabiedrisks ieguvums, tām bija jāsatur novitātes un ilgtspējas elementi.
Jāatzīst godīgi, ka organizējot šo projektu, bija risks un neliela skepse, pirmkārt, vai Latvijas jaunieši gribēs iesaistīties šādā intelektuālā spēlē ar nosaukumu «uzzīmē savu nākotni», un otrkārt – vai iesniegtās idejas būs «vērtēšanas vērtas». Par laimi abi šie uztraukumi izrādījās nepamatoti. Žūrijai bija krietni jāpiepūlas, lai no visiem pretendentu iesūtītajiem priekšlikumiem, izvēlētos 50 labākos, jeb tos, kas visprecīzāk atbilda kritērijiem.
Uzklausot 11 komandu prezentācijas pasākuma otrās dienas nogalē, Latvijas nākotnes attīstība kopumā tika saskatīta 3 pamatvirzienos: 1) izglītības kvalitāte, 2) ekoloģiska vide un veselīgs dzīvesveids, 3) sabiedrības līdzdalības paaugstināšana. Par katru no šīm tēmām varētu uzrakstīt atsevišķu vairāku lappušu garu stāstu, bet šoreiz par to, kas pārsteidza (pozitīvi) visvairāk.
Tā bija jauniešu kritiskā attieksme pret esošo izglītības sistēmu, kuras dalībnieki viņi tieši šobrīd ir. Pārsteidza, jo lielākā daļa no viņiem pašlaik atrodas aktīvajā studiju posmā. Laikā, kad jaunietim svarīgākais ir pabeigt iesākto studiju procesu ar pēc iespējas mazākiem laika, nervu, miega un citu resursu zaudējumiem, nevis kritizēt to sistēmisko ietvaru, kas teorētiski varētu nodrošināt viņam labklājīgu nākotni.
Jauniešus domas caurstrāvoja nepārprotama tēze par nepieciešamību pēc reformām izglītības laukā: trūkums pēc mūsdienu dzīves ritmam atbilstošam zināšanām, teoriju pierādīšanas praksē un to pielietojamību, mūžizglītības nozīmi un tās lomu valsts attīstībā. Izglītības vērtība tika izcelta vai ikkatrā prezentācijā ar vienotu vēstījumu – tai ir jāmainās, jo citādi izvirzītais mērķis par labklājīgu un globāli konkurētspējīgu Latviju 2030. gadā netiks sasniegts.
Izglītības sistēmas virsuzdevums ir nevis radīt cilvēkus, kam ir tikai zināšanas kādā konkrētā jomā, vai tie būtu likumi, fizika vai valodas, bet gan cilvēkus, kuri spēj kritiski spriest un patstāvīgi pieņemt lēmumus, nevis tikai peldēt pa straumi. Adekvāti ieguldot izglītības sistēmā, valsts vienlaicīgi risinātu daudzus citus sasāpējušus jautājumus.
Piemēram, nepietiek naudas veselības aprūpei, jo cilvēki nerūpējas par savu veselību, nepārzina ceļoņsakarības, kas liek nokļūt vai nenokļūt ārsta kabinetā un tālāk farmācijas uzņēmumu produkcijas atkarībā. Kā šos jautājumus risināt – ar izglītības palīdzību. Deputātiem un ministriem jālauza galva kā ierobežot ātro kredītu izplatības sērgu. Izglītots cilvēks labāk pārvalda savu naudas maku, ikdienas tēriņus un finanšu higiēnu, tādejādi samazinot iespēju nokļūt hroniskā parādu atkarībā. Izglītība. Sabiedrības hiperorientācija uz izklaides un vardarbības saturu mediju vidē, kas notrulina cilvēkus un attālina no iesaistīšanās līdzdalības procesos un vistiešākā veidā vājina savu valsti. Atkal izglītība.
Savā ziņā studentu noskaņojumu varētu raksturot Mārča Auziņa savulaik rakstītais žurnālā „Klubs”: «Cilvēks ar labas augstskolas kvalitatīvu izglītību jebkurā no zināšanu jomām būs ne tikai veiksmīgs savā profesionālajā darbībā, bet arī lasīs grāmatas, kuras bez šīs izglītības droši vien nekad nebūtu lasījis, klausīsies mūziku, kuru bez šīm studijām nekad nebūtu klausījies. Viņam būs iekšēja nepieciešamība pēc izrādēm un koncertiem, pēc kuriem viņam šīs nepieciešamības bez izglītības nebūtu bijis».
Jaunieši turpinās attīstīt savas idejas vēl vismaz 2 mēnešus un man personīgi būs ļoti interesanti redzēt un dzirdēt kādus konkrētus priekšlikumus augstākās izglītības reformu laukā ģenerēs šie jaunie un nepārprotami talantīgie prāti.
*Projekts #idejasLatvijai jauniešu forums: Latvija – kādu es vēlos!