Itālijā 31.martā tiks atcelts Covid-19 dēļ ieviestais ārkārtējais stāvoklis un lielākā daļa ierobežojumu, ceturtdien nolēmusi Itālijas valdība.

No aprīļa viesnīcās, sabiedriskajā transportā un veikalos vairs nebūs nepieciešams sertifikāts, kas apliecina personas vakcinēšanos pret Covid-19, šīs slimības pārslimošanu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu.

Tiks atcelti ierobežojumi arī sabiedrisku pasākumu apmeklēšanai. Kinoteātri, teātri, sporta stadioni, izstādes un muzeji varēs uzņemt tik daudz apmeklētāju, cik pirms pandēmijas.

Prasība uzrādīt pierādījumu par vakcinēšanos vai Covid-19 pārslimošanu līdz 1.maijam paliks spēkā sabiedriskās vietās iekštelpās, piemēram, restorānos, sporta zālēs, kultūras iestādēs un klubos.

Līdz 1.maijam sertifikāts būs nepieciešams arī, lai ceļotu ar lidmašīnām un tālsatiksmes vilcieniem.

Lietuvas aviosabiedrība “GetJet Airlines” ir paziņojusi par uzņēmuma paplašināšanos un ienākšanu Latvijas tirgū.

SIA “GetJet Airlines Latvia” ir izpildījusi visas Latvijas Civilās aviācijas aģentūras prasības un saņēmusi gaisa kuģa ekspluatanta sertifikātu (AOC). Uzņēmums plāno uzsākt darbību Latvijā ar “Airbus A320” tipa gaisa kuģiem.

"Gaisa pārvadājumu sertifikāts Latvijā paver mūsu uzņēmumam iespējas strauji augt un nostiprināties Latvijas tirgū, vienlaikus veidojot pilnvērtīgas attiecības ar vietējiem partneriem. Latvijas tirgus mums ir ļoti labi pazīstams – esam šeit jau agrāk snieguši pakalpojumus un uzkrājuši pieredzi, kas būs ļoti noderīga. SIA “GetJet Airlines Latvia” kopā ar Lietuvas partneriem palīdzēs izveidot stratēģisku biznesa sinerģiju un efektīvi izmantot reģiona čartera pakalpojumu potenciālu," komentē Darjus Viltraķis (Darius Viltrakis), “GetJet Aviation Holdings” izpilddirektors.

Ja pirms dažiem gadiem juvelierizstrādājumu pirkšana internetā un saņemšana pakomātā vai ar kurjeru būtu bijis pārsteigums daudziem, tad tagad to iegāde ir viegla un ērta pat neizejot no mājām. Mūsdienu e-komercijas dalībnieki nodrošina saviem klientiem iespējami labāko, patīkamāko un drošāko pieredzi, tāpēc juvelierizstrādājumi internetā ir pieejami vien ar dažiem klikšķiem no jebkuras vietas pasaulē, kur pieejams interneta savienojums. Kā iegādāties rotaslietas droši, lasi turpinājumā!

Kā pārbaudīt, vai juvelierizstrādājumu internetveikals ir drošs?

Lai iepirktos internetā, ir jābūt uzmanīgam un, pirms veikt tajā pasūtījumu, jāizdara priekšizpēte par konkrēto internetveikalu. Pārbaudi šīs lietas, lai pārliecinātos par drošību un izvairītos no nepatīkamām situācijām:

● SSL sertifikāts – tas ir digitāls drošības sertifikāts, kas ir nepieciešams droša, šifrēta savienojuma nodibināšanai, nodrošinot, ka apmeklētāja datus nevar pārtvert un nolasīt kāds cits. Sertifikāta esamība ir jāpārbauda pirms veikt reģistrēšanos vai iepirkšanos jebkurā internetveikalā. To var izdarīt apskatot, vai mājaslapas adreses sākumdaļa ir mainījusies no http:// uz https://. Par to, ka mājaslapa ir droša un šifrēta, liecina arī atslēgas slēdzenes simbols mājaslapas rīkjoslā pirms adreses nosaukuma;

Tirgotāji pie policijas pārbaudēm esot pieraduši, kontrolējamie zina, ko prasīs kontrolētāji, tāpēc vairumā gadījumu problēmu neesot, tomēr esot atsevišķi nesaprašanās incidenti.

Tādu kopīgu ainu redz Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.

Viņš norāda, ka ir notikušas sanāksmes policijas un tirgotāju pārstāvjiem, kurās apspriesti gan kontrolētājiem, gan kontrolējamajiem būtiski jautājumi, vienlaikus cenšoties rast risinājumu situācijām, kurās ir iespējamas plašākas interpretācijas. Tāpat veikalniekiem ir dotas tiesības vērsties policijā gadījumos, kad, viņuprāt, kontrolētāji neievēro procedūru vai arī viņu rīcība šķiet neatbilstoša Ministru kabineta noteikumiem. “Tirgotāji ir pieraduši pie pārbaudēm, un tāpēc policijas pārbaudes nevienu nepārsteidz, kaut arī ir dzirdēti stāsti par piekasīgajiem policistiem, tomēr tie ir atsevišķi gadījumi, kuros, neesot klāt un tādējādi nepārzinot lietas faktiskos apstākļus, ir grūti komentēt nesaskaņu cēloni,” tā H. Danusēvičs. Viņš arī aicinot visus, kuriem ir pretenzijas pret kontrolētāju rīcību un lēmumiem, vērsties augstākstāvošās instancēs un arī tiesā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) varētu šonedēļ sasaukt ārkārtas valdības sēdi, lai lemtu par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa pagarināšanu, žurnālistiem norādīja premjers pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.

Runājot par Covid-19 sertifikāta derīguma termiņa iespējamo pagarinājumu, Kariņa ieskatā, ir jēga to darīt pēc iespējas drīzāk, lai jau šonedēļ par to varētu vienoties. Premjers atzīmēja, ka diskusijas par šo jautājumu ir bijušas arī vakardienas valdības sēdē. Tāpat sarunas turpināsies arī šodien starp ministrijām.

"Ja puses varētu panākt vienošanos un atzīt, ka tas būtu saprātīgi, es sasaukšu sēdi. Lai gan esmu izteicies publiski, manā ieskatā, tas būtu jādara, bet vienošanās valdības līmenī, starp ministriem šorīt vēl nav panākta," sacīja Kariņš.

Kā ziņots, Ministru kabinets par epidemioloģisko ierobežojumu mazināšanu plāno vienoties nākamās nedēļas valdības sēdē 15.februārī. Tiek pieļauts, ka ierobežojumu mazināšana stātos spēkā no 1.marta.

Itālijas valdība trešdien paziņoja, ka no 15.februāra noteiks vakcināciju pret Covid-19 par obligātu cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem, cīnoties pret infekcijas gadījumu skaita kāpumu.

"Mēs gribam palēnināt inficēšanās līkni un pamudināt itāliešus, kas vēl nav vakcinējušies, to izdarīt," premjerministrs Mario Dragi sacīja valdības sēdē, kurā tika pieņemts šis lēmums.

"Mēs īpaši iejaucamies vecuma grupās, kurās ir vislielākais hospitalizācijas risks, lai samazinātu spiedienu uz klīnikām," viņš piebilda.

Jaunais dekrēts paredz, ka nestrādājošiem cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem būs obligāti jāvakcinējas, bet strādājošajiem būs jāsaņem vakcinācijas sertifikāts.

Valdība arī paziņoja, ka "no 15.februāra vakcinācijas sertifikāts būs nepieciešams cilvēkiem vecumā virs 50 gadiem valsts un privātajā sektorā, lai piekļūtu savai darbavietai".

Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās - koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Saskaņā ar valdības lēmumu no 1. marta ieceļošanai Latvijā paliek spēkā prasība -sadarbspējīgs Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai negatīvs Covid-19 testa rezultāts. Vienlaikus atcelta prasība pildīt covidpass.lv, savukārt prasība pēc ieceļošanas doties pašizolācijā ir atcelta jau no 16. februāra, informē Satiksmes ministrija.

No 1. marta ieceļošanai Latvijā nebūs nepieciešams būtisks iemesls. Vienlaikus tiks turpināta ieceļotāju sadarbspējīgo sertifikātu un testu rezultātu kontrole, nodrošinot vienādas prasības ieceļotājiem neatkarīgi no ieceļošanas valsts.

Ieceļotājiem no valstīm, kas nenodrošina sadarbspējīga Covid-19 testēšanas sertifikāta izsniegšanu, negatīvam Covid-19 testa rezultātam jābūt izceļošanas valsts valodā vai angļu valodā papīra vai elektroniskā veidā (viedierīcē). Valstis, kas nodrošina sadarbspējīgus medicīniskos dokumentu.

Ja persona starptautiskajam pārvadātājam nevarēs uzrādīt derīgu sadarbspējīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu (PĶR vai antigēna), pārvadātājs būs tiesīgs atteikt iekāpšanu transportlīdzeklī.

Valdība neplāno mainīt lēmumus saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem ierobežojumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

"Nē, mēs neko nemainīsim," iespējamās izmaiņas jau pieņemtajos lēmumos attiecībā uz ārkārtējās situācijas beigām komentēja premjers.

Pēc viņa paustā, Covid-19 izplatības ziņā Latvija pašlaik ir pašā pīķa augšgalā, jo saslimušo skaits divas nedēļas vēl nesamazinās, taču vairs nepalielinās. "Slimnīcās ir drusku vairāk, un tas ir tas, par ko jābūt bažīgiem," uzsvēra Kariņš.

Viņš arī atgādināja, ka Covid-19 pandēmija joprojām nav beigusies. "Pamatā ejam visur publiskās telpās ar maskām. Tur, kur mēs ejam ar maskām, no 1.marta vairs neprasīs sertifikātu. Būsim piesardzīgi, īpaši būsim piesardzīgi, domājot, ka mēs apciemosim gados vecākus cilvēkus, arī slimākus cilvēkus. Padomāsim, varbūt apmeklējumu pie vecāsmātes var vēl pagaidīt mēnesi," aicināja valdības vadītājs.

Novembra pirmajā pusē, salīdzinot ar visu oktobri, darbinieki iesnieguši teju astoņas reizes vairāk "A" slimības lapu, ko prasa apmaksāt darba devējiem, atsaucoties uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) datiem, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Oktobrī atvērtas 1307 "A" darba nespējas lapas, bet novembra pirmajās 15 dienās "A" slimības lapu skaits sasniedzis 10 390. "A" lapas parasti izsniedz slimošanas sākumposmā, un tās apmaksā darba devējs.

Teju dubultojies izsniegto "B" slimības lapu skaits. Oktobrī tādu bijis 15 119, bet novembrī - 29 108. Šīs darba nespējas lapas izsniedz, slimojot ilgāk, arī Covid-19 gadījumos un vēl vairākās specifiskās situācijās. "B" lapas apmaksā no valsts budžeta.

Raidījums norāda, ka uzņēmēji mēdz apstrīdēt darbinieku pieteiktās slimības lapas.

"Savā ziņā darbinieks, kam nav vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, lai šo laiku, tā teikt, pārziemotu, izvēlas paņemt slimības lapu. Nu jau mums ir bijusi diskusija ar Veselības inspekciju (VI)," pastāstīja Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists, darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Ieilgusī cīņa ar Covid-19 pandēmiju piespiedusi veikt korekcijas nevienā vien dzīves jomā, tostarp ikdienas darbu organizēšanā uzņēmumos un institūcijās.

Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darba devējam šobrīd ir jāpārliecinās par faktu, ka darbinieki ir vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19, pieprasot uzrādīt sadarbspējīgu sertifikātu.

Kas ir būtiskākās darba devēju kļūdas, pildot noteiktās prasības un veicot personas un veselības datu apstrādi, un kā no tām izvairīties?

Vispirms jāteic, ka veicot jebkāda veida personas un veselības datu apstrādi, piemēram, apstrādājot vakcinācijas sertifikātu un izpildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, ir jānodrošina tā atbilstība datu aizsardzības prasībām. Tiesa, praksē atsevišķi darba devēji normatīvajos aktos noteikto prasību pārbaudīt attiecīgā sertifikāta esamību pārprot un, nolūkā atvieglot šo pārbaudes procesu un padarīt to ātrāku, veic sertifikātu kopiju iegūšanu un glabāšanu turpmākai izmantošanai.

No aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu, spēkā paliekot tikai atsevišķām epidemioloģiskās drošības prasībām.

Valdības lēmumi paredz atcelt prasības par Covid-19 sertifikātu nepieciešamību darbam lielākajā daļā nozaru, par masku nēsāšanu publiskās vietās, kā arī par sertifikātu nepieciešamību pakalpojumu saņemšanai. Covid-19 drošības sertifikāti turpmāk nepieciešami tikai darbam medicīnā, izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās, savukārt maskas jāvalkā veselības un sociālās aprūpes iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet citviet to lietošana saglabāta rekomendāciju līmenī.

No 1.aprīļa pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram tiek noteiktas tiesības noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr šie epidemioloģiskie ierobežojumi vairs nav īstenojami obligātā kārtībā.

Apliecinot atbilstību augstākajiem ilgtspējas standartiem, Linstow Baltic attīstītais Satekles Biznesa centrs oktobrī ieguvis plānotos BREEAM sertifikācijas projektēšanas posma sertifikātus.

Tie piešķirti divām biznesa kompleksa daļām, un abi ir sasnieguši līmeni “izcili” (Outstanding). Pašlaik Latvijā nav citu ēku ar tik augstu BREEAM vērtējumu.

Viens BREEAM sertifikāts ar novērtējumu “izcili”, sasniedzot 89,9%, ir piešķirts ēkai Ernesta Birznieka-Upīša ielā, kura pēc uzbūvēšanas kļūs par AS SEB banka galveno biroja ēku Latvijā. Otrs sertifikāts ar novērtējumu “izcili” un 89,2% ir piešķirts līdzās topošajām ēkām Ernesta Birznieka-Upīša ielā un Dzirnavu ielā, kuru telpas 2200 m2 platībā jau ir atvērtas jaunu nomnieku pieteikumiem.

Linstow Baltic Projektu attīstības direktors Andis Kublačovs: “Satekles Biznesa centra projekts jau tā metu konkursa stadijā un atbilstoši ģenerālnomnieka AS SEB banka prasībām paredzēja augstāko kvalitātes standartu apvienošanu ar izciliem ilgtspējas risinājumiem. Mūsu ambīcijas ir radīt mūsdienīgu, komfortablu, patīkamu un arī ilgtspējīgu darba vidi gan jauno biroju darbiniekiem, gan to apmeklētājiem. Saņemtā starptautiskā atzinība pēc BREEAM ēku sertifikācijas sistēmas BREEAM International New Construction 2016 par projektēšanas posmu ar līdz šim augstāko novērtējumu Latvijā mums sniedz lielāku ticamību, ka šo līmeni izdosies noturēt arī būvniecības laikā līdz pat noslēdzošo BREEAM sertifikātu saņemšanai jau pēc kompleksa nodošanas ekspluatācijā. Vēlos teikt lielu paldies visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā, – šo izcilības līmeni mēs esam sasnieguši kopā!”

Skanstē esošais biroju nomas komplekss “Elemental Business Centre” saņēmis “Elektrum” sertifikātu “Powered by green”, kas apliecina, ka projekts izmanto vienīgi Latvijā ražotu 100 % atjaunojamu enerģiju.

"Katra klienta apzinātā izvēle iegādāties zaļo enerģiju palīdz veidot ilgtspējīgu nākotni, tādēļ esam gandarīti par sadarbību ar “Elemental Business Centre”. Šāda sadarbība ir ieguvums arī “Elemental” klientiem – tas, kāda enerģija tiek izmantota, ir būtiski arī viņu biznesa attīstībai. Tādējādi veidojas atbildības pret vidi ķēdīte – “Latvenergo” saražota un klientiem piedāvātā zaļā enerģija, klients, kas izvēlas ilgtspējīgu risinājumu, un gala lietotājs, kura darba vide ir ar pievienoto vērtību viņa biznesam. Esam spēcīgs partneris tiem, kas domā un rīkojas ar skatu rītdienā!" stāsta AS "Latvenergo" vecākā korporatīvo darījumu vadītāja Kristīne Reksne.

Ministru kabinetā ir apstiprināta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā atbalsta programma elektroauto iegādei fiziskām personām, kas paredz par jaunu elektroauto iegādi piešķirt 4500 eiro, bet lietotu – 2250 eiro, lai veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu.

Par to, kas jāņem vērā, lai varētu saņemt valsts atbalstu un kā izvēlēties elektroauto, varēja uzzināt Elektrum Energoefektivitātes centra marta sākumā rīkotajā vebinārā "Ieteikumi elektroauto iegādei ar valsts atbalstu".

KAM UN KĀ PIEŠĶIRS ATBALSTU?

SIA "Vides investīciju fonds" finanšu vadītājs Gints Kārkliņš skaidroja, ka ir izsludināta atbalsta programma bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei ar kopējo finansējuma apjomu 10 miljoni eiro.

Šajā programmā atbalsts paredzēts elektroauto un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Maksimālais atbalsts 5500 eiro, no kuriem 4500 eiro paredzēts tieši auto iegādei, bet 1000 eiro kā papildu atbalsts, norakstot līdz šim lietoto transportlīdzekli.

KS Holding, nekustamo īpašumu uzņēmums, kura līdzīpašinieki ir “Kesko”, Artūras Rakauskas un “Zabolis Partners”, pārdeva Rīgā esošo tirdzniecības centru “Ozols”, šogad Baltijas tirgū ienākušajam investīciju fondam “Titanium”.

Tas ir pirmais “Titanium” pirkums Latvijā. “Newsec in the Baltics” darījumā pārstāvēja pārdevēju.

30 000 kvadrātmetru lielais tirdzniecības centrs “Ozols” ir “Kesko-Senukai” lielākais veikals Latvijā, kas šobrīd arī kalpo kā “K-Senukai” galvenais e-veikala saņemšanas punkts Rīgā. T/C “Ozols” ir īpašs ar savu unikālo iezīmi- kompleksa vidū augošu dižozolu. Īpašumam tika piešķirts BREEAM In-Use “Very Good” atzinuma sertifikāts.

“KS Holding” īpašumu iegādājās 2016. gadā un veica apjomīgu pārbūves projektu, mainot novecojušo tirdzniecības centra “Azur” koncepciju par pilnīgi jaunu DIY veikalu, kā arī paplašinot īpašuma kopējo platību. Īpašuma ilgtermiņa īrnieki ir “K-Senukai” un lielveikals “RIMI”. Īpašumu iegādājās Somijas “Special Mutual Fund Titanium Baltic Real Estate”.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pieļauj iespēju atteikties no "iekšzemes" Covid-19 sertifikātu izmantošanas atsevišķos gadījumos.

Premjers otrdien valdības sēdē atzīmēja, ka pašlaik Covid-19 omikrona paveids izraisījis ļoti lielu saslimšanu, kas savukārt ir izaicinājums sistēmām, vienlaikus, par laimi, tas nerada lielu noslodzi slimnīcām.

"Tas rod cilvēkos frustrāciju, kurai nevajadzētu būt. Mums ir jāstrādā, un ir lūgums nākt ar priekšlikumiem, ko darīt, lai mēs varētu šo situāciju izmainīt. Tur es domāju, ka jāstrādā visiem roku rokā cieši kopā," sacīja Kariņš.

Viņš atzīmēja, ka tāpat pašlaik valstij ir izaicinājums ar Covid-19 testēšanas kapacitātēm, jo ir novērojamas situācijas, kad cilvēki, kuri uz testu veikšanu rindā gaida nedēļu, omikrona paveida gadījumā jau testa veikšanas brīdī var uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Tāpat redzami arī pretēji gadījumi - kur cilvēks, ilgi gaidot rindā, saņem pozitīvu rezultātu, tomēr šādos gadījumos tiek anulēts viņa Covid-19 sertifikāts pakalpojumu saņemšanai.

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

“Nodarbināto vakcinācijas temps strauji aug, šobrīd sasniedzot 76%. Uzņēmumi un viņu darbinieki dara visu, lai mēs ātrāk atgrieztos normālā dzīvē," secinājis ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Viņš 28. oktobrī bija sasaucis attālinātu Tautsaimniecības padomes ārkārtas sēdi, lai ar uzņēmējiem un lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām pārrunātu uzņēmumu darbību ārkārtējās situācijas laikā, darbinieku vakcinācijas un testēšanas norisi uzņēmumos, kā arī par nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu nodarbināto vakcināciju pret Covid-19.

“Uzņēmēji atzina, ka ir nepieciešama lielāka uzticēšanās no valdības, ļaujot pašiem organizēt savu darbinieku testēšanu, tādējādi mazinot arī birokrātiskos šķēršļus testēšanas procesā,” norāda J.Vitenbergs.

Sanāksmes laikā Ekonomikas ministrija iepazīstināja uzņēmējus ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes apkopotajiem datiem par vakcinācijas pret Covid-19 norisi dažādās tautsaimniecības nozarēs, profesiju grupās, kā arī reģionālajā griezumā. Diemžēl zemākā vakcinācijas aptvere šobrīd ir apstrādes rūpniecībā, kas ir būtisks risks Latvijas ekonomikas tālākai izaugsmei, jo var veidoties situācija, ka plašas saslimstības gadījumos uz laiku tiek apturēta eksportējošu uzņēmumu darbība.

Aizvadītais 2021. gads darba tirgū ieviesis dažādas pārmaiņas – būtisku darba sludinājumu skaita pieaugumu, darba meklētāju pieteikumu samazinājumu, kā arī prasību pēc COVID -19 sertifikāta.

Karjeras portāla cv.lv dati par pagājušo gadu liecina, ka darba sludinājumu skaits, salīdzinot ar gadu pirms tam, pieaudzis pat par 80%, bet vidējais pieteikums vienam darba sludinājumam samazinājies par 54%.

Vairāk nekā puse jeb 53% darba devēju pagājušajā gadā savu komandu papildinājuši ar vismaz vienu jaunu darbinieku, bet 27% aptaujāto atzina, ka ir gan pieņēmuši jaunus darbiniekus, gan arī ar kādu līdzšinējo darbinieku pārtraukuši darba attiecības, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktā ikgadējā uzņēmēju aptauja.

Attiecībā par COVID-19 sertifikāta prasību un ietekmi uz darba tirgu, CV-Online aptaujā secināts, ka 11% darba devēju vismaz ar vienu darbinieku pārtraukuši darba attiecības sadarbspējīgā sertifikāta neesamības dēļ, bet 6% darba devēju daļai darbinieku, kuriem nebija sertifikāta, pielāgoja pienākumus un specifiku, lai darba attiecības varētu turpināt, bet ar daļu darbinieku bez sertifikāta attiecības tikušas pārtrauktas. Savukārt 7% darbavietu visiem darbiniekiem, kas bija bez sertifikāta, pielāgoja un mainīja pienākumus un darba specifiku.

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Palielinoties attālinātā darba popularitātei un pieaugot e-komercijas lomai, uzņēmumiem arvien aktuālāka ir IT sistēmu un datu novietošana datu centros pie IT ārpakalpojumu sniedzējiem un/vai “mākoņos’’. Arī tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Tet ir seši datu centru un mākoņpakalpojumu platforma TetCloud.

Datu centru pakalpojumu veidi un to īpašības

Uzņēmumiem pie lielāka datu apjoma vai tiem, kuri strādā IT jomā, ir nepieciešams serveris, kurā tiek glabāti dati. Ja agrāk populārākais veids bija to uzturēt pašiem, tad šobrīd arvien biežāk tiek izmantotas vēl divas opcijas datu glabāšanai - attālināti datu centri un to ievietošana virtuālajā serverī jeb ‘’mākonī’’. Kādas ir šo trīs opciju īpašības un atšķirības?

● Datu glabāšana uzņēmumā. Lai arī agrāk praktiski vienīgā opcija, tad šobrīd tā uzskatāma par dārgu un laikietilpīgu no apkopes viedokļa. Pārsvarā to izvēlēsies tikai trijos gadījumos - 1. ja nav daudz datu un neparedzētas situācijas neietekmēs uzņēmuma darbības procesu (piemēram, mājaslapa ir uzņēmuma vizītkarte, nevis piedāvā e-komerciju). 2. ja uzņēmums nevar izvest datus ārpus tā telpām juridisku ierobežojumu vai datu specifikas dēļ (piemēram, medicīnas iestādes vai valsts struktūras). 3. citu iemeslu dēļ kā bailes no pārmērīgām izmaksām, neuzticēšanās vai nezināšana par ārpakalpojumu, liek uzņēmumiem atteikties no datu glabāšanas pie trešās puses.

Cilvēkiem, kas saslimuši ar Covid 19 vai arī atrodas mājas karantīnā, ja viņiem ir sadarbspējīgs vakcinācijas pret Covid-19 vai pārslimošanas sertifikāts, vai arī kuri ir saņēmuši atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju, tiks piešķirts slimības pabalsts no pirmās darbnespējas dienas.

Saistībā ar akūtu augšējo elpceļu infekciju slimības pabalsts tiks maksāts par pirmajām trijām darbnespējas dienām.

To paredz ceturtdien, 4. novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtais grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, kas stāsies spēkā no 6. novembra.

Ja personu nosūtīs veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes būs pozitīvas – slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās, līdz cilvēks atgūs darbspējas.

Ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā, un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Biroju ēkai “Novira Plaza” piešķirts starptautiskais LEED Gold sertifikāts, kas apliecina apņemšanos ievērot ilgtspēju, energoefektivitāti un atbildību pret vidi.

Šis sasniegums ir nozīmīgs pagrieziena punkts “Novira Plaza” ceļā uz jaunu zaļo ēku standartu noteikšanu reģionā.

“Jau no paša “Novira Plaza” attīstības sākuma mēs esam tiekušies sasniegt visaugstākos ilgtspējas standartus un esam ļoti lepni ar iegūto LEED Gold sertifikātu. Tas atspoguļo arī būtisku priekšrocību mūsu nomniekiem, kas gūst labumu no zemākām enerģijas izmaksām, veselībai draudzīgām darba telpām un apziņas, ka arī viņi veicina ilgtspējīgāku nākotni,” komentē Lietuvas privātā kapitāla fonda “Evernord Asset Management”, kam pieder “Novira Plaza”, dibinātāja un valdes locekle Jolanta Jurga.

“Novira Plaza” LEED Gold sertifikāts apliecina visaptverošu pieeju ilgtspējai. LEED nav vērsts tikai uz atsevišķiem ēkas elementiem, piemēram, enerģijas vai ūdens patēriņu, bet gan ņem vērā visus būtiskos faktorus, kas kopā veido labāko iespējamo ēku. Mērķis ir veicināt tādu būvju attīstību, kas pozitīvi ietekmē vidi, veicina veselību un uzlabo sabiedrības dzīves kvalitāti.