Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Augstākās izglītības finansēšanas sistēma, kas ir augstākās izglītības politikas veidotāju izpratne un arī realizācijas instruments, pēdējos 30 gadus, kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, ir saglabājusies kā Padomju Savienības augstākās izglītības sistēmas turpinājums.

Tiek piešķirtas budžeta vietas un rezultāts no sistēmas faktiski prasīts netiek. Tas lielu daļu valsts augstskolu nemotivē strādāt orientējoties uz rezultātu, līdz ar to nepieciešamas pārmaiņas, kas augstskolām radītu godīgas konkurences apstākļus un liktu domāt par rezultātu nevis tikai procesu.

Izglītības un zinātnes ministrija šos pēdējos 30 gadus augstākās izglītības politiku veidojusi kā ierēdniecisku procesu, kas ir ļoti birokrātisks un pārregulēts. Šāda pārvaldība augstskolām traucē attīstīties un pielāgoties mūsdienu tendencēm un vajadzībām reālajā dzīvē. Pozitīvais aspekts ir tas, ka, pārejot no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku, pēc augstākās izglītības ir saglabājies liels pieprasījums un liela sabiedrības daļa bija un joprojām ir gatava maksāt par studijām, un tas izdara spiedienu uz valsts augstskolām, kaut kādā mērā censties mainīt veco sistēmu un iet līdzi laikam. Arī sabiedrība prasa mūsdienīgu, darba tirgus prasībām atbilstošu izglītību. Tas ir veicinājis privāto augstskolu izveidi un izaugsmi, kā arī aktīvāko valsts augstskolu dalību izglītības tirgū un pielāgošanos mūsdienu tendencēm. Pēdējos gados studējošo skaits Latvijā ir samazinājies demogrāfijas apstākļu dēļ, tāpēc daudzas augstskolas piesaista arī studentus no ārzemēm. Un, ja paskatāmies uz augstskolu kopainu, visdinamiskākās un mūsdienīgākās ir tās, kas strādā ar maksas studentiem – gan vietējiem, gan ārvalstu. Savukārt, tās, kas orientējas tikai uz valsts budžetu un studiju programmas vienkārši atražo, neiet līdzi laikam un arī kopējie rezultāti nav labi.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), vērtējot iespējas turpmākai augstākās izglītības finansēšanai, izskata variantu atteikties no budžeta un maksas studiju vietu sistēmas augstskolās, tā vietā ieviešot līdzmaksājumus vairumam studējošo.

Lai veicinātu augstākās izglītības pieejamību, kvalitāti un attīstību, IZM ir izstrādājusi projektu konceptuālajam ziņojumam par augstākās izglītības finansēšanu. IZM priekšlikums ir pakāpeniski, septiņu līdz desmit gadu laikā, pāriet uz pilnībā valsts finansētu augstāko izglītību, kā pārejas posmu ieviešot daļēji valsts finansēto (līdzmaksājuma) finansējuma sistēmu.

Ministrija apgalvo, ka tā piedāvā sociāli taisnīgāku modeli, kas paredz nevis budžeta un maksas vietas, bet gan daļēju valsts atbalstu visiem studējošajiem valsts augstskolās un pilnībā no valsts budžeta dotētu augstāko izglītību pēc sociālajiem kritērijiem koledžās un STEM, veselības aprūpes, pedagoģijas absolventiem.

Jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, proti, Augstākās izglītības un zinātnes likums.

Šādu viedokli trešdien preses konferencē, iepazīstinot ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu, pauda Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Viņš stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam. Viņš uzsvēra, ka nenoliedzami Latvijā ir problēma ar konkurētspējīgas izglītības noturēšanu, arī augstskolu reitingi esot zemi un darba devēji vēlas labāku studentu sagatavošanu darbam.

Studenti, savukārt, vēloties plašāku ārvalstu mācībspēku piesaisti un konkurētspējīgāku izglītību, turpretī augstskolas vēlas lielāku finansiālu atbalstu studiju procesa nodrošināšanai, zinātnes, pētniecības un inovāciju attīstībai.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktoru no 7. augusta iecelts Jānis Paiders, kurš līdz šim pildīja direktora vietnieka zinātnes jomā pienākumus.

Vienlaikus IZM izbeidz darba attiecības ar līdzšinējo departamenta vadītāju Dimitriju Stepanovu, sakot lielu paldies par viņa ieguldījumu Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstībā.

“Kā aktuālākos darbus augstākās izglītības un zinātnes nozarē redzu jaunā doktorantūras modeļa un augstākās izglītības institucionālā finansējuma modeļa ieviešanu, kā arī jauna akadēmiskās karjeras modeļa ieviešanu un mērķtiecīgu Latvijas zinātnes universitāšu virzību uz TOP 500 labākajām augstskolām pasaulē. Savukārt zinātnē galvenie darbi saistās ar pakāpenisku virzību uz 1,5 % no IKP ieguldījumu, kur vismaz 0,5 % veido valsts budžeta finansējums. Aktuāli ir arī nodrošināt nepieciešamos priekšdarbus zinātnisko institūciju starptautiskā novērtējuma īstenošanai 2025.gadā,” uzsver Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Jānis Paiders.

Pasaules Banka (PB) ierosina Latvijā veidot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas vairāk vērsts uz izglītības iestāžu darba rezultātu.

Pasaules Bankas ziņojums ir noslēdzošais no trim ziņojumiem, ko tā izstrādājusi laika posmā no 2013.gada decembra līdz 2014.gada septembrim Apmaksājamo Konsultatīvo pakalpojumu par augstākās izglītības finansējumu ietvaros. Ziņojumā ņemti vērā kopīgi izstrādātie kritēriji, laba starptautiskā prakse un konsultācijās pārrunātais ar iesaistītajām pusēm.

Projekta pirmajā ziņojumā analizētas augstākās izglītības pašreizējās finansēšanas sistēmas Latvijā stiprās un vājās puses, salīdzinot ar pasaules labo praksi. Otrajā ziņojumā pētīts, kā pašreizējais finansēšanas modelis atbilst Izglītības un zinātnes ministrijas definētajiem nozares politikas mērķiem. Šodien prezentētais trešais ziņojums iezīmē potenciālos risinājumus, balstoties uz iepriekšējos ziņojumos definēto situāciju.

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Mēs visi - nodokļu maksātāji - maksājam milzīgas dotācijas valsts augstskolām, lai studenti kvalifikāciju iegūtu specialitātēs, kurās nav darba.

Iepriekšējās publikācijās (piemēram, “Latvijas augstākās izglītības sistēma nav motivēta sekot uzņēmumu vajadzībām”, Dienas Bizness 2023. gada 10. janvārī) es norādīju, ka prognozes par darba tirgū nepieciešamajām specialitātēm atšķiras no Latvijas augstskolu absolventu skaita un absolventu skaita iespējamajām izmaiņām tuvākajā nākotnē.

Latvijas iedzīvotāju skaita sarukums notiks lielās mirstības un zemās dzimstības dēļ. Pat tad, ja starpvalstu migrācijas saldo būs nulle vai pat nedaudz pozitīvs (“Latvijas ekonomikai jauns drauds - sezonālā starptautiskā migrācija”, Dienas Bizness 2022. gada 22. novembris), Latvijas darbaspējīgo iedzīvotāju skaits samazināsies.

Lai arī liela daļa (40%) iedzīvotāju būtiskas izmaiņas izglītības kvalitātē nav manījuši, jaunieši līdz 24 gadiem (26%) biežāk uzskata, ka izglītības kvalitāte pamazām uzlabojas, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs. Neskatoties uz to, 46% jaunu cilvēku joprojām izjūt, ka izglītības sistēma nesagatavo darbam profesijā, tāpēc, lai atrastu darbavietu, ir jāpaaugstina kvalifikācija. Savukārt ovērtējot iedzīvotāju uzskatus par izglītības kvalitāti Latvijas reģionos, atklājās, ka aptaujāto viedokļi dalās.

Izvērtējot izglītības sistēmas iespēju sagatavot darba tirgum atbilstošus speciālistus, iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 63 gadiem visbiežāk (42%) uzskata, ka Latvijas izglītības sistēma nereaģē uz aktuālo pieprasījumu darba tirgū. Tikmēr jaunieši uz izglītības sistēmas situāciju raugās pozitīvāk – 46% izjūt, ka pēc studijām, lai uzsāktu darbu profesijā, ir nepieciešama kvalifikācijas celšana, tomēr jaunieši (19%) arī biežāk nekā aptaujātie citās vecuma grupās (12%) ir pārliecināti, ka izglītības sistēma sagatavo speciālistus, kuriem ir pieprasījums darba tirgū.

Lai gan liela daļa jauniešu pēc pamatskolas un vidusskolas beigšanas meklē iespējas studijas turpināt galvaspilsētā, vairums rīdzinieku (38%) uzskata, ka izglītības kvalitāte pēdējo gadu laikā ir kritusies. Tikmēr latgalieši (30%) ir pārliecināti tieši par pretējo – viņuprāt, izglītības kvalitātē ir vērojamas pozitīvas izmaiņas.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iesniegusi pieprasījumu prioritāro pasākumu īstenošanai nākamā gada budžetā aptuveni 137 miljonu eiro apmērā, informēja ministrijā.

IZM kā vienu no nākamā gada nozīmīgākajām prioritātēm izvirzījusi pedagogu darba samaksas pieauguma grafika īstenošanu pirmsskolas izglītībā, vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā, profesionālajā ievirzē un interešu izglītībā, kā arī augstākajā izglītībā. Pēc ministrijā sniegtās informācijas, kopumā šim mērķim 2021.gadam nepieciešami vairāk nekā 45 miljoni eiro.

IZM norādīja, ka pedagogu darba samaksas palielināšana ļaus piesaistīt izglītības sistēmai jaunus pedagogus, motivēs palikt strādāt izglītības sistēmā augsti kvalificētus pedagogus, tādējādi novēršot speciālistu trūkumu.

Ierīces un internetu skolēniem jānodrošina valstij 

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta...

Tāpat ministrijas ieskatā, būtiski ir pakāpeniski tuvināt pedagogu darba samaksu Eiropas Savienības valstu vidējai pedagogu darba samaksai. IZM uzsvēra, ka zemākā mēneša darba algas likme tiek paaugstināta pakāpeniski un 2022.gada 1.septembrī tā indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Savukārt normatīviem regulējumiem atbilstošs finansējums augstskolām un koledžām ir nepieciešams konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanai, tajā skaitā akadēmiskā personāla atjaunotnei un ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistei, klāstīja ministrijā.

Vienlaikus IZM būtiska prioritāte ir finansējuma piesaiste valsts pētījumu programmu īstenošanai, lai nodrošinātu nozaru politikas prioritāšu īstenošanu un rastu zinātniski pamatotus risinājumus aktuāliem nozaru izaicinājumiem.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu finansējums pieprasīts arī zinātniskās darbības nodrošināšanai - fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai. Īstenojot fundamentālo un lietišķo pētījumu projektus tiks nodrošināta zinātnes kapacitāte, sniegts ieguldījums tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību un eksporta nozaru konkurētspējas paaugstināšanā.

Pēc IZM paustā, prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts arī augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugums, lai motivētu Latvijas augstākās izglītības iestādes piedalīties starptautiskos konkursos, kas būtiski sekmē Latvijas augstākās izglītības iestāžu atpazīstamību un paaugstina to starptautisko konkurētspēju, veicinot jaunu zināšanu apriti un to rašanos.

Šādos projektos piesaistītais starptautiskais finansējums un valsts budžeta līdzfinansējums uzskatāms par nozīmīgu attīstības finansējumu ne tikai attiecīgajai augstskolai, bet Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā, atklāja ministrijā.

Kopumā šo pasākumu īstenošanai 2021.gadā pieprasīti 24 miljoni eiro, no tiem valsts pētījumu programmu īstenošanai paredzēti astoņi miljoni, fundamentālo un lietišķo pētījumu programmas projektu īstenošanai - 15 miljoni, savukārt augstākās izglītības finansēšanas trešā pīlāra pieaugumam - viens miljons.

Tāpat ministrijā informēja, ka viens no svarīgākajiem IZM uzdevumiem ir arī valsts funkciju sporta nozarē izpildes nodrošināšana. Pēc IZM paustā, papildu finansējums vairāk nekā 2,8 miljonu eiro apmērā nepieciešams sporta federācijām un sporta pasākumiem, augstas klases sasniegumu sportam, dotācija biedrībai "Latvijas Paralimpiskā komiteja"" pielāgotā sporta attīstībai un dotācija komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai.

Vienlaikus papildu finansējums nepieciešams arī dalības maksas nodrošināšana Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) asociētās valsts statusā. Tāpat kā svarīgs uzdevums izvirzīts mērķis izveidot ilgtermiņa atbalsta programmu darba ar jaunatni kapacitātes stiprināšanai pašvaldībās, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, uzlabojot pakalpojumu pieejamību un jaunatnes darbinieku profesionālo kapacitāti.

Papildu finansējums pieprasīts arī latviešu valodas lietojuma vides paplašināšanai, lībiešu valodas attīstībai un nostiprināšanai, bāzes finansējuma nodrošināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai, Latvijas skolu jaunatnes un studentu dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un citiem pasākumiem.

Latvijas augstskolu nākotni noteiks spēja tikt galā ar augstākās izglītības globalizācijas izaicinājumiem, ārvalstu studentu skaita palielināšana būtu atbalsts tautsaimniecībai, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ik gadu divas no lielajām augstskolām – Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – kopā uzņem vairāk nekā 1000 ārzemju studentu. Šobrīd RSU ir lielākais ārzemju studentu skaits – 1233 ārvalstnieki, no kuriem 87% studē medicīnu, 11% apgūst stomatoloģiju. Kopumā 28 Latvijas augstskolās un četrās koledžās pašlaik studē 5272 ārvalstnieki.

Ienes miljonus eiro

RSU ir aprēķinājusi, ka ārvalstu studenti studiju laikā nodrošina vairāk nekā 500 miljonu eiro lielu pienesumu, jo katrs ārvalstu students katru gadu vidēji Latvijas tautsaimniecībā ienes vairākus desmitus tūkstošus eiro. Šo summu veido gan studiju maksa, gan visi sadzīves izdevumi, gan nodokļi no pasniedzēju atalgojuma u.c. RSU attīstības prorektors Toms Baumanis ir pārliecināts, ka augstākās izglītības sistēma ir eksportspējīga tautsaimniecības nozare, taču, neveicot nepieciešamās pārmaiņas, augstākās izglītības konkurētspējas priekšrocība lēnām saruks. Augstākās izglītības eksporta apvienības vadītājs, Biznesa augstskolas Turība studiju attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors Imants Bergs norāda, ka izglītības eksports Latvijai ir nepieciešams, tas veicina gan augstskolu internacionalizāciju, gan pazīstamību, kā arī piesaista ekonomikai ik gadu apmēram 30 milj. eiro studiju maksā un studentu uzturēšanās izmaksās. Viņš uzskata, ka augstskolas aktīvi nodarbojas ar studentu piesaisti, bet no valsts puses būtu vēlams palielināt to valsts iestāžu kapacitāti, kas tieši iesaistītas ārvalstu studentu ierašanās procesā Latvijā, – vēstniecību, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Akadēmiskās informācijas centra u.c.

Pilnībā pirms-pandēmijas formātā augstskolas neatgriezīsies, jo studējošie ir novērtējuši ērtības, ko sniedz attālinātais process.

Tajā pašā laikā, cilvēks ir sociāla būtne un vēlme tikties un kontaktēties klātienē arī ir saglabājusies, tāpēc studiju procesu nākotnē redzu kā klātienes un tiešsaistes apvienojumu, kur teorētiskās lekcijas iespējams klausīties tiešsaistē, bet semināri, praktiskās nodarbības, radošās darbnīcas u.tml. notiktu klātienē.

Ir virkne tehnisko un radošo studiju programmu, kuras bez klātienes nodarbībām nav iespējams realizēt. Domājot par nākamā studiju gada sākumu, viss būs atkarīgs no vakcinācijas tempiem un valdības lēmumiem.

Aizvadītā gada laikā augstākā izglītība Latvijā piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un inovācijas – pielāgošanās pandēmijas apstākļiem, izmaiņas ārvalstu studentu īpatsvarā, augstskolu reforma, kā arī citas izmaiņas Augstākās izglītības likumā un politikas veidotāju komentāri par to, ka Latvijā ir par daudz augstskolu un pārāk liels studentu atbirums.

Pašvaldību skolu tīkla sakārtošana Latvijas politikā ir kļuvusi par ļoti karstu jautājumu. Publiskajā telpā par “skolu jautājumu” klīst ne mazums interpretāciju, no kurām daudzas tikai attāli iezīmē patieso situāciju.

Tomēr lietas būtība ir pavisam vienkārša. Ar vienu noteikumu - ja redzam un paturam prātā mērķi, uz kuru dodamies, nevis atkal un atkal meklējam patvērumu ierastajos rīcības modeļos, kas ļauj palikt komforta zonā, bet, diemžēl, nesniedz gaidītos rezultātus.

Mērķis jeb ko mēs vēlamies sasniegt

Mūsu mērķis ir panākt, lai augstas kvalitātes izglītība būtu pieejama ikvienam bērnam jebkurā Latvijas skolā. Un, lai šī izglītība būtu izmaksu efektīva, jeb, citiem vārdiem, lai mēs, nodokļu maksātāji, nepārmaksātu par to. Lai šo mērķi sasniegtu, mums ir nepieciešami izglītoti, motivēti, labi atalgoti pedagogi. Nodrošināt situāciju, lai ikvienā Latvijas skolā strādātu tieši šādi pedagogi, ir mūsu mērķa neatņemama sastāvdaļa. Ja šos mērķus varētu sasniegt tikai ieviešot jaunus normatīvos aktus, dzīve būtu saulaina un vienkārša. Realitātē par vienotu rīcību šo mērķu sasniegšanai ir jāvienojas daudziem “spēlētājiem” ar ļoti atšķirīgām dienaskārtībām – pašvaldību pārstāvjiem un LPS, plānošanas reģionu pārstāvjiem un VARAM, pedagogu profesionālajām organizācijām un citiem pilsoniskās sabiedrības partneriem, ar kuriem regulāri tiekamies kopējā darba grupā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) iesaistījusies projektā, kurā sadarbībā ar citām Eiropas augstskolām kopīgi strādā pie izglītības kvalitātes paaugstināšanas, uzlabojot augstskolu un darba devēju sadarbību, kā arī veidojot integrētu un inovatīvu pieeju studiju procesam un radošas vides veidošanai augstskolā.

Projektā Inovatīva stratēģiskā partnerība augstākajai izglītībai Eiropā (angliski – Innovative strategic partnership for European higher education – ISPEHE) iesaistītas piecas augstskolas – Integrētā biznesa institūts (Maķedonija – projekta koordinators), Pavijas Universitāte (Itālija), Ļubļanas Universitāte (Slovēnija) un Ekonomikas un kultūras augstskola (Latvija). Projekta pilotmodelis tiek aprobēts biznesa studiju programmās, tādēļ RTU projektu vada Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki sadarbībā ar RTU Karjeras centru un Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāti.

Lai gan Latvijas vispārizglītojošajās skolās audzēkņu skaits ik gadu pārsniedz 200 000 (2017./2018. gadā – 205 113 izglītojamie, 2016./2017. gadā – 204 265 izglītojamie, 2015./2016. gadā – 202 715 izglītojamie), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dati liecina, ka Latvijā 10% sieviešu un gandrīz 20% vīriešu 25-34 gadu vecumā nav ieguvuši vidējo izglītību.

Šis rādītājs pārsniedz vidējo OECD līmeni, turklāt jāpiebilst, ka Lietuvā šis rādītājs ir divreiz mazāks. Lai arī ir virkne darbu dažādās nozarēs, kuros nav nepieciešama vidējā izglītība, šie rādītāji liecina, ka valstī nepieciešams pilnveidot iespējas un instrumentus, lai nodrošinātu vidējās izglītības ieguvi tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ to nevar izdarīt tradicionālā veidā.

Iemesli, kas kavē iegūt vidējo izglītību

Iemesli, kādēļ jaunieši nevar iegūt vidējo izglītību tradicionālā veidā ir ļoti dažādi – daļai to liedz veselības stāvoklis, komunikācijas problēmas vai mācīšanās traucējumi, kā rezultātā parastās skolas viņiem nav piemērotas. Vēl ir liela daļa jauniešu, kuri ir profesionāli sportisti vai mūziķi un viņu ikdiena ir piesātināta ar treniņiem, mēģinājumiem, koncertiem un sacensībām, tostarp ārpus valsts, kas nav savienojams ar skolas apmeklēšanu klātienē. Protams, ir arī tādi, kuri nevēlas lieki tērēt laiku katru dienu astoņas stundas pavadot skolas skolā gan sev interesējošos, gan neinteresējošos mācību priekšmetos, īpaši gadījumos, ja uz skolu jāmēro ļoti liels attālums. Individuāli saplānots mācību laiks var būt daudz efektīvāks. Par vidējās izglītības iegūšanu nereti interesējas arī pieaugušie, kuri savulaik ir pārtraukuši mācības, bet vēlāk tomēr sapratuši, ka izglītība ir nepieciešama, bet darbs neļauj ik dienas sēdēt skolas solā.

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Juridiskās izglītības līmeņa un kvalitātes paaugstināšana Latvijā joprojām ir karsts jautājums, kam nepieciešams rast steidzamus risinājumus

Jau ilgāku laiku tiek runāts, ka juridiskās izglītības līmenis Latvijā nav apmierinošs. To atzīst arī Tieslietu ministrija. Joprojām turpinās darbs pie valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena izstrādes un tālāk jau ieviešanas. Eksperti skaidro, ka šis varētu būt viens no risinājumiem, taču – ne vienīgais. Jāatgādina, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem veikts izvērtējums izglītības piedāvājumam tiesību zinātnēs Latvijā, kurā secināts, ka studiju programmu ir par daudz un tām vajadzētu būt spēcīgākām. Vairāku augstākās izglītības institūciju darbība aktīvāk vērsta uz peļņas palielināšanu, nevis uz studiju programmu kvalitātes paaugstināšanu. Vairākumā augstskolu studiju programmās tiek iesaistīti vieni un tie paši pasniedzēji, dažu programmu nosaukums neatbilst to saturam, – šādi secinājumi bija lasāmi ekspertu ziņojumā par studiju programmu kvalitāti. Jāmin, ka vairākas augstskolas toreiz nepiekrita skarbajam studiju programmu novērtējumam.

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem ES, un cilvēkkapitāla stiprināšanai ir būtiska nozīme tā izaugsmes potenciāla uzlabošanā, ziņojumā par Latviju norāda Eiropas Komisija.

Ražīguma uzlabošana ir svarīga arī tādēļ, lai saglabātu konkurētspēju un ienākumu konverģenci ar ES vidējo rādītāju. Salīdzinoši liels skaits jaunu cilvēku ienāk darba tirgū bez profesionālās kvalifikācijas (tikai ar pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību).

Tas varētu norādīt uz nepilnībām profesionālās orientācijas sistēmā vai uz ierobežotu piekļuvi augstākajai izglītībai. Profesionālās orientācijas pakalpojumu sniegšanā konstatējamas vairākas problēmas, piemēram, nepietiekama piekļuve minētajiem pakalpojumiem, nepietiekama darba devēju iesaiste un nepietiekama saikne ar profesionālo pasauli. Pastāv bažas arī par profesionālās orientācijas konsultāciju neitralitāti, jo vispārējās izglītības skolas ir finansiāli ieinteresētas paturēt vairāk skolēnu un tām nav motivācijas veicināt skolēnus gūt zināšanas par profesionālo izglītības skolu piedāvātajām iespējām.

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

«Nākotne ir nākotnes cilvēku rokās» nesen publiski ziņoja Valsts Prezidents Andris Bērziņš, šai tēzei vēlāk iegūstot «2013. gada spārnotākā teiciena titulu». Nevar nepiekrist frazeoloģismam, akceptējot, ka «nākotnes cilvēki» ir tie, kas vadīs valsti un pieņems lēmumus tuvākā un tālākā nākotnē. Citiem vārdiem, jaunā paaudze ir šodienas skolnieki un studenti - rītdienas ministri un valsts vadītāji.

Jautājums ko jūt un domā rītdienas «ministri», bija dienaskārtības centrā kādā visnotaļ rudenīgā februāra nedēļas nogalē BAS Turība biznesa inkubatorā. Tur pulcējās gandrīz 50 jaunieši, kas atsaucās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Swedbank, BAS Turība un mediju platformas pieci.lv aicinājumam izstāstīt savu vīziju, kādai būt Latvijai pēc aptuveni 15 gadiem*. Idejām bija jābūt reālistiskām, jāparedz kopīgs sabiedrisks ieguvums, tām bija jāsatur novitātes un ilgtspējas elementi.

Jāatzīst godīgi, ka organizējot šo projektu, bija risks un neliela skepse, pirmkārt, vai Latvijas jaunieši gribēs iesaistīties šādā intelektuālā spēlē ar nosaukumu «uzzīmē savu nākotni», un otrkārt – vai iesniegtās idejas būs «vērtēšanas vērtas». Par laimi abi šie uztraukumi izrādījās nepamatoti. Žūrijai bija krietni jāpiepūlas, lai no visiem pretendentu iesūtītajiem priekšlikumiem, izvēlētos 50 labākos, jeb tos, kas visprecīzāk atbilda kritērijiem.

Studiju maksas, stipendijas un aizdevumi Eiropas valstīs joprojām ļoti atšķiras, secināts Eiropas Komisijas izglītības informācijas tīkla Eurydice jaunākajā ziņojumā. Kamēr Latvijā ir salīdzinoši augsta studiju maksa, citviet par izglītību maksā tikai studenti, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.

Eurydice ziņojumā, raksturojot situāciju 33 Eiropas valstīs, konstatēts, ka studiju maksas sistēma ar dažiem izņēmumiem pēdējā akadēmiskā gada laikā īpaši nav mainījusies. Piemēram, Vācija ir vienīgā valsts, kura nesen ir atcēlusi studiju maksu, neraugoties uz to, ka tā tika ieviesta tikai 2007. gadā.

Igaunija 2014. gadā būtiski mainīja savu finansēšanas sistēmu, saistot studiju maksu ar studentu sekmēm: par studijām tagad maksā tikai nesekmīgie studenti, proti, tie, kas nav ieguvuši noteiktu kredītpunktu skaitu gadā. Līdzīgi citās valstīs, piemēram, Čehijā, Spānijā, Horvātijā, Ungārijā, Austrijā, Polijā un Slovākijā, studiju maksu piemēro tādiem studentiem, kas nespēj nokārtot akadēmiskās saistības.