Noslepkavotās uzņēmējas Ellas Ivanovas vīrs Igors Ivanovs intervijā laikrakstam Čas pastāstījis, ka viņam ir tikai viena slepkavības versija. "Domāju, ka Ella kādam ir izstāstījusi, ka mājās atrodas liela naudas summa," apgalvo I. Ivanovs, piebilstot, ka pēc slepkavības no mājas pazuduši ne tikai 45 tūkstoši eiro, bet arī ļoti vērtīgi Krievijas vērtspapīri.

I. Ivanovs laikrakstam pastāstījis, ka trešdienas vakarā pie viņa ieradies kāds viņam pazīstams kompānijas vadītājs - ģimenes draugs. Viņš esot aicinājis I. Ivanovu atstāt telefonu mašīnā un sekot viņam līdzi mežā, kur neviens viņus nenoklausītos. Viņš I. Ivanovam esot teicis: "Tas tev sveiciens no Krievijas par taviem neizdarītajiem darbiem un parādiem." Tāpat šis cilvēks esot ieteicis I. Ivanovam nolīgt apsardzi sev un saviem bērniem, jo tas esot tikai sākums.

I. Ivanovs pats neatceras, ka viņam būtu kādi nenokārtoti parādi ar Krieviju. Viņš atzīst, ka esot bijušas problēmas, taču kopš tā laika jau pagājuši vairāk nekā 10 gadi.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi normatīvajos aktos paredz, ka bezbiļetniekiem maksimālais piemērojamais sods pilsētas nozīmes maršrutos būs vienāds ar lielāko mēneša abonementa biļetes cenu, kas pašlaik ir 36.70Ls.

Savukārt reģionālos starppilsētu un reģionālos vietējās nozīmes maršrutos tas ir vienāds ar attiecīgā pārvadātāja noteikto lielāko biļetes cenu pareizinātu ar pieci.

Plānots, ka sodu par sabiedriskā transporta pakalpojumu izmantošanu bez samaksas vai braukšanai derīgas biļetes pasažieris maksās pašam pārvadātājam, nevis pašvaldībai, Db paskaidroja SM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Maļuha.

Līdz šim sodi par braukšanu bez biļetes tika piemēroti administratīvi, taču pieredze rāda, ka šāda sistēma ir neefektīva, jo daudzos gadījumos braukšanas biļešu kontrole no kompetento valsts vai pašvaldību institūciju puses netika veikta vispār. Izveidojusies situācija neveicināja pārvadātāju ienākumu palielināšanu un līdz ar to arī no valsts budžeta nepieciešamās zaudējumu kompensācijas samazināšanu, norāda SM.

Ekonomiskiem notikumiem bagāta ir bijusi aizejošā nedēļa, taču kronis visam bija pavērsiens kādas bezgalīgā stāsta cienīgas privatizācijas epopejas sakarā.

No vienas puses, vismaz beidzot kāds augsta līmeņa investors beidzot ir skaļi pateicis, ka Latvijas valstī priekšroka tiek dota nevis tiem, kas var piedāvāt finansiāli izdevīgāko variantu, bet gan tiem, kas ir tuvu stāvoši valdībai. No otras puses, patiesībā jau Šlesers nav piedāvājis TeliaSonera neko jaunu. Pamatbūtība šim piedāvājumam ir vismaz ļoti līdzīga tam kapitāldaļu maiņas variantam, ko savulaik Db izklāstīja vēl toreizējais ekonomikas ministrs un Tautas partijas pārstāvis Aigars Štokenbergs.

Respektīvi, TeliaSonera saņem visu LMT, samaksājot tikai par 23% + 5% tā kapitāldaļu, bet valsts LVRTC personā - skandināvu koncernam piederošos 49 % Lattelecom. Rezultātā būs interesanti redzēt, kur gan radīsies tā lielā Lattelecom nauda, par kuru mūsu valstsvīri taisījās celt Gaismas pili. Tāpat nav skaidrs, par kādu Lattelecom privatizāciju te vispār var runāt, ņemot vērā, ka, atbilstoši šim modelim, tas pilnībā nonāks valsts īpašumā.

Anša Gulbja veiksmīgā biznesa pamatā nebūt nebija vieglu peļņu nesošā sensacionālā literatūra, bet gan vērtīgi izdevumi.

— Strādājot A. Golta grāmatnīcā reiz ievēroju, ka pie šefa kabinetā ieiet kāds svešs, elegants kungs. Veikalam cauri ejot viņa cigāra dūmi piesmaržoja visu telpu. Šī kunga ārējā stāja un manieres mani, kā nepiedzīvojušu jaunekli, sevišķi interesēja. Kautko līdzīgu biju novērojis tikai pie zobārsta Fr. Mierkalna, kas bija sarakstījis un pats arī izdevis lugu Līdzsvarā. Fr. Mierkalnu vairākas reizes biju redzējis arī uz ielas, kad viņš ar savu draudzeni, Dailes teātra aktrisi Tiju Bangu pastaigājās Vērmanes dārza apkārtnē.

Vienmēr viņš bija tērpies labā uzvalkā, un visas kustības bija nosvērtas. Piem., satiekot uz ielas pazīstamu pretimnācēju, viņš jau laikus pārlika spieķi no labās rokas uz kreisās rokas elkoņa, ar kreiso izņēma papirosu no mutes un ar labo cēli pacēla platmali sveicienam. Pēc tam, tādā pat kārtībā, nesteigdamies visu novietoja atpakaļ. Tas tika izdarīts ar tik apsvērtu smalku kustību, ka prieks bija noskatīties. Kautkas līdzīgs ārējā uzvedībā un manierēs bija vērojams arī pie svešā kunga, kas apmeklēja mūsu grāmatnīcu un ieradās pie šefa. Drīz vien dabūju zināt, ka tas esot lielās Otto Kirchnera firmas pārstāvis Ansis Gulbis no Pēterburgas un piedāvājot firmas ražojumus, galvenā kārtā rakstāmpiederumus un greznuma priekšmetus biroju un dzīvokļu vajadzībām, — lūk, kāds Ansis Gulbis ap 20. gadsimta pašu sākumu šķitis pārdevējam Raitam Ritumam.

Entuziasms pēc Aukstā kara, ka Krievija kļūs par Rietumu standartiem pielīdzināmu tirgus ekonomiku, ir piedzīvojis krahu, un starplaikā nav arī tikusi izskolota pētnieku paaudze, ekonomistus ieskaitot, kas pilnvērtīgi saprastu Krievijā notiekošo, saka Lapēnrantas Tehnoloģiju universitātes profesors, Krievijas eksperts Peka Sutela.

Kāpēc Somijas centrālajai bankai ir tāda specifiska interese par pārejas ekonomikām? Jūs ilgus gadus bijāt šo pētījumu vadītājs.

Es nekad neesmu bijis īsts baņķieris, bet Pārejas ekonomiku institūtu tiešām vadīju 11 gadu. Šai interesei pamatā bija mūsu sapratne, gatavojoties eiro ieviešanai, ka mums Frankfurtē vajag savu kompetenci, savu balsi ECB, un vēlams, lai tā būtu lielāka, autoritatīvāka par mums formāli pienākošos teikšanu, kas, kā jau mazai ekonomikai, mums nav liela. Šādu ceļu gāja arī citu mazāku eirozonas valstu centrālās bankas – ka jāliek uzsvars uz pētniecību, lai tām pie tā galda vispār būtu kaut kas sakarīgs sakāms.

"Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet," tā premjera amata kandidāts Edgars Zalāns sacījis laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze intervijas laikā.

Uz Neatkarīgās jautājumu: "Kas ir pēdējais, ko jūs esat projektējis kā arhitekts?", E. Zalāns atbild:

"Aigara Kalvīša privātmāja. (Smiekli.) Nav jau ko slēpt, citādi jūs aiziesiet uz Tukuma rajona būvvaldi un tāpat visu uzzināsiet. Aigars taisījās celt māju, un es biju vienīgais viņam personīgi zināmais arhitekts. Viņš man izstāstīja savas ieceres, un es uzzīmēju.

Pārsvarā ar viņa mājas celšanu nodarbojās viņa sievastēvs. Un tiešām tas viss tad maksāja kapeikas. Mani tiešām izbrīnīja tie stāsti, kuros fantazēja, cik tas viss maksā. Projekts vispār bija draudzība.

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto «nosaukšu uzvārdus, rīt!» kustību.

Līdz šim mēs tikām «baroti» ar gaudeniem solījumiem par atmaskošanu un faktiem, ar mūžīgo piebildi «vārdus šobrīd vēl nesaukšu, ...» un tad gļetu taisnošanos, kādēļ atmaskot var, bet nosaukt nevar. Cik atminos, tā ir bijis kampaņu pēc kampaņas, sākot jau ar Repšes kga solījumu izķert visus korumpantus, vārdos nesauktus, un iedot veselībai papildu 400 miljonus latu. Repšes kgs iejāja valdībā baltā zirgā, ķēra pie zobena un tad tik sākās! Nu ja... Kad putekļi nosēdās, izrādījās, ka vienīgais tai laikā noķertais un notiesātais valsts naudas izkrāpējs bija paša Repšes kga valdības loceklis un partijas dibinātājs Audera kgs, un nekādi miljoni valsts kasē nesabira.

«Tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus,» vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga, kā iespējamos ieguvējus no šīs ieceres minot Igoru Ivanovu, Nainu Cibuļsku, bērnu slimnīcas skandālā iesaistītos un citus.

«Ekonomiska rakstura noziegumi Latvijā ir viena no tām jomām, kur noziedznieku ķērājiem ir ļoti daudz un smagi jāstrādā. Un viņi ir ievērojuši, ka aizdomās turamie plašā lokā - no korumpētas amatpersonas līdz narkodīlerim - visvairāk baidās no tāda soda kā mantas konfiskācija. Taču nupat gandrīz ir iznācis tā, ka biedējošais soda mērs no likuma tiktu izsvītrots.

Pēkšņi un negaidīti ir pārsteigti vairāki desmiti likumsargu, kas regulāri ierodas uz Tieslietu ministrijas rīkotām sanāksmēm par jaunajiem Krimināllikuma grozījumiem. Jo tas, ko cēlusi priekšā Tieslietu ministrija, daudziem ir izskatījies kā dāvana, kas patiešām ļoti iepriecinātu visdažādākā kalibra noziedzniekus.

Ekonomiskās krīzes apstākļos, kad sarukusi auto tirdzniecība, arī auto zagļi mainījuši darbības specifiku – papildu auto zādzībām, pievērsušies auto detaļu zādzībām. Proti, pēdējo divu mēnešu laikā strauji pieaugušas BMW 5. sērijas un Mecedes Benz S klases auto sānu skata spoguļu zādzības, tā liecina SIA Autonams dati.

Pērn strauji pieauga jaunu apvidus auto zādzību skaits, savukārt šobrīd, kad ekonomiskās situācijas ietekmē šādus auto ir kļuvis daudz grūtāk realizēt, auto zagļi ir atraduši jaunu veidu, kā gūt papildus ienākumus – dārgu auto daļu zādzības un to realizācija. Eksperti uzskata, ka situācija var tikai pasliktināties, pieaugot šo detaļu pieprasījumam melnajā tirgū. Viens no efektīvākajiem risinājumiem, kā sevi pasargāt no šīm zādzībām, ir auto detaļu marķēšana.

Edvīns Panders, Autonams Pārdošanas un attīstības direktors, valdes loceklis: "Jauno auto tirdzniecība samazinās, cilvēki vairs nevar atļauties iegādāties jaunu auto, bet remontē jau esošo, tādēļ arī zagļi papildu auto zādzībām sākuši pastiprināti pievērsties jaunai nišai, zogot un realizējot auto detaļas. Protams, arī līdz šim auto detaļu zādzības nebija retums, tomēr šobrīd aktualizējas tieši specifisku un dārgu detaļu zādzības – sānskata spoguļu un distances sensoru. Faktiski zagļi sākuši mākslīgi radīt pieprasījumu savai precei – bez sānskata spoguļiem saprotams braukt nav iespējams, tādēļ nāksies iegādāties jaunus nozagto vietā. Sarunās ar apdrošinātājiem esam secinājuši, ka pašlaik veidojas absurda situācija, kad auto īpašnieki un auto servisi faktiski palīdz zagļiem biznesu vērst plašumā un, paši nezinot, iepērk nozagtos spoguļus. Ja spogulis nav marķēts, tad nav iespējams noteikt tā izcelsmi - vai spogulis ir zagts vai tiešām jauns un pieder pārdevējam."

Ar šī gada 1. oktobri Īrijas zemo cenu aviokompānija Ryanair palielina bagāžas nodevu, maksu par katru lieko bagāžas kilogramu, kā arī atļaus līdzi ņemt divus koferus, ziņo Telegraph.

Ryanair turpmāk ļauj saviem pasažieriem ņemt līdzi divus koferus, taču no 1. oktobra par šo pakalpojumu būs jāmaksā. Pirmais koferis pasažierim maksās 15 eiro, savukārt otrais 35 eiro.

Lidsabiedrība nolēmusi palielināt arī maksu par bagāžas kilogramu, kas ir virs noteiktajiem 15 kilogramiem, proti, par katru lieko bagāžas kilogramu pasažierim nāksies šķirties no 20 eiro.

Ryanair nodevu palielināšanu pamato ar to, ka lielākā daļa aviokompānijas pasažieru savos lidojumos iztiek tikai ar rokas bagāžu. Lidsabiedrība apgalvo, ka pasažierim ir visas iespējas no šīm nodevām izvairīties, vienkārši ceļojot ar rokas bagāžu.

Īrijas zemo cenu aviokompānijas Ryanair pasažieriem, kuri lidostā ieradīsies bez savas iepriekš izdrukātās iekāpšanas kartes, turpmāk varētu nākties maksāt 100 eiro līdzšinējo 40 eiro vietā, vēsta Irishcentral.com.

Ryanair vadītājs Maikls O’Līrijs (Michael O’Leary) skaidro, ka iekāpšanas kartes maksas palielināšana par 150% tiek plānota, lai līdz minimumam samazināt to pasažieru skaitu, kuri lidostā ierodas bez savām iekāpšanas kartēm.

Db.lv jau vēstīja, ka no šī gada 1. oktobra Ryanair palielināja arī maksu par pārvadājamo bagāžu - pirmais koferis pasažierim maksās 15 eiro, savukārt otrais 35 eiro. Lidsabiedrība nolēmusi palielināt arī maksu par bagāžas kilogramu, kas ir virs noteiktajiem 15 kilogramiem, proti, par katru lieko bagāžas kilogramu pasažierim nāksies šķirties no 20 eiro. Turklāt, ja pasažieris ar diviem koferiem būs aizmirsis piereģistrēt tos internetā, viņam lidostā nāksies šķirties no 100 eiro.

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Kaut gan arvien vairāk uzņēmumu sāk pārdomāt vides jautājumus un parādās arvien vairāk videi draudzīgu produktu alternatīvu veikalos, Latvijas sabiedrībai vēl ir tāls ceļš ejams līdz reālai rīcībai un klimata pārmaiņu nozīmīguma apzināšanai.

Arī Eiropas Investīciju bankas ikgadējais pētījums norāda skaudru realitāti – Latvijas iedzīvotājiem klimata pārmaiņas nav primārā problēma, kā rezultātā arī trūkst klimatrīcības.

Kāpēc tāds kūtrums?

Viena no manis izvirzītajām teorijām, kāpēc Latvijas iedzīvotājiem ilgtspējīga dzīvesveida piekopšana nāk tik grūti, ir meklējama mūsu vēsturiskajā mantojumā jeb – tā sekās. Pēc PSRS deficīta un krīzes gadiem mēs beidzot esam zināmā pārticības posmā, kad lielai daļai iedzīvotāju ir pieejami daudzi iepriekš nesasniedzami labumi. Veikalu plaukti ir pārpildīti ar ļoti plašu preču sortimentu un vilinošām atlaidēm pirkt vairāk, savukārt klimata pārmaiņu tendences mudina atiet no šāda domāšanas un dzīvošanas veida.

Četras Velsas princeses Diānas vēstules auklei otrdien, 30. septembrī tikts izliktas pārdošanā Londonā izsoļu namā Reeman Dansie.

Vēstules izsolē ievietojusi princeses aukle Mērija Klarka. Pēc ekspertu domām, vēstules varētu pārdot par vairāk nekā 10 tūkstošiem angļu mārciņu.

Princeses Diānas vēstules auklei pārdos izsolēVecākā vēstule, kurā 17 gadus vecā Diāna raksta par savu dejotprasmi, datēta ar 1978.gadu. „Visas manas dzīves mīlestība ir dejas. Čečetka, modernās dejas, balets, džezs. Vēl man patīk dziedāt, bet klausīties, kā es dziedu, ir neiespējami, visnotaļ tāpat, kā skatīties, kā dejoju. Es dejoju kā zilonis. Tāpēc neviens uz mani neskatās,” vēstulē raksta Diāna.

Pasaules līmeņa ražotni var izveidot arī ar vietējām zināšanām, nepiesaistot ārzemniekus. To pierādījis gāzbetona bloku ražotāja Aeroc izveidotājs Jāzeps Paplavskis.

Dzimis Dobeles pusē, Jāzeps Paplavskis jau vairāk nekā 40 gadus dzīvo Igaunijā. Vēl studiju gados Rīgas Politehniskajā institūtā viņš iepazinies ar savu nākamo dzīvesbiedri, igaunieti Vīvi, Tartu Universitātes Medicīnas fakultātes studenti. «Kad viņa beidza universitāti, mums vajadzēja pieņemt lēmumu, kur kopā dzīvot. Vienam no mums vajadzēja šķirties — vai nu man no Latvijas, vai viņai no Igaunijas.»

Tika izlemts, ka ar Jāzepa specialitāti un valodu zināšanām pārcelties uz Igauniju būs vieglāk. «Man bija skaidrs, ka Igaunijā es uzreiz nevarēšu strādāt tādā organizācijā, kur jāzina igauņu valoda. Centos atrast darba vietu, kur varētu iztikt ar krievu valodu.»

Indrekam Rahumā piederošā Alta Capitals meitasuzņēmums Alta Foods pirmdien Igaunijas Harjū apgabaltiesā paziņojis par savu bankrotu.

Kompānijas direktors Jāks Raids atzinis, ka uzņēmuma parādi divas reizes pārsniedz īpašuma vērtību, vēsta dv.ee.

Saistību nominālvērtība ir aptuveni 400 miljoni kronu, bet īpašuma vērtība – ap 260 miljoniem kronu. Tāpēc esam spiesti paziņot par kompānijas bankrotu, teica Raids.

Lielākās uzņēmuma saistības ir obligācijas 223 miljonu kronu vērtībā, kas bija jāizpērk pagājušajā piektdienā. Rudenī neizpirkto obligāciju summa veidoja 284 miljonus kronu, taču to vietā mazajiem investoriem tika piedāvāta līdzdalība uzņēmumā RPS Holding, kam piederēja 80 % Rīgas Piensaimnieka akciju. Akcijas piederēja arī Swedbank fondiem, kopumā 181 investoram. Patlaban lielākā daļa no neizpirktajām akcijām koncentrēta vienās rokās.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Rīgā šogad otrajā ceturksnī iegādes darījumu skaits ar pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem pirmreizējā tirgū pirmo reizi pārsniedza būvniecības stadijā esošo dzīvokļu rezervāciju skaitu, liecina nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas "Colliers" dati.

Pirmreizējā tirgū iegādei ir pieejami aptuveni 4000 dzīvokļu. No tiem aptuveni 1950 dzīvokļu ir nodoti ekspluatācijā un pieejami iegādei uzreiz, savukārt aptuveni 2000 dzīvokļu ir būvniecības stadijā un ir pieejami rezervēšanai. Saglabājoties esošajam jauno mājokļu pārdošanas tempam, lai iztirgotu šādu dzīvokļu daudzumu, būtu nepieciešami aptuveni divi gadi, liecina "Colliers" apkopotā informācija.

2023.gada otrajā ceturksnī Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū kopumā reģistrēti 540 dzīvokļu iegādes darījumu, kas ir par 4% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada (519 darījumi), savukārt dzīvokļu rezervāciju skaits šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn (263 rezervācijas), samazinājies par 11% un veidoja 234 rezervācijas. Situācija, kad pirmreizējā tirgū mājokļu iegādes darījumu skaits pārsniedz dzīvokļu rezervāciju skaitu, nebija novērota ilgu laiku.

Viļņā no šodienas sāk darboties elektrisko skrejriteņu koplietošanas pakalpojums, ko ar pirmajiem simt skrejriteņiem sākotnēji piedāvās visā Lietuvā labi pazīstamais automašīnu koplietošanas pakalpojumu uzņēmums «CityBee».

Ar laiku šai darbībā plāno iesaistīties arī vairāki citi uzņēmumi - «Flash», «MyScooter», «Swood» un «Unicorn Scooters».

Skrejriteņu noma darbosies pēc brīvplūsmas sistēmas principa - izmantojot mobilās lietotnes, kartē būs redzams, kur pašlaik atrodams brīvs skrejritenis, ko varēs paņemt no šīs vietas, bet atstāt citur.

Skrejriteņos būs iemontēti sensori, kas nomas pakalpojumu punktiem sniegs informāciju par transportlīdzekļa atrašanās vietu, bojājumiem un citiem apstākļiem.

Šis transportlīdzeklis, kura ātrums ir lielāks nekā kājāmgājējam, bet mazāks nekā automobilim, pilsētās gada siltajā laikā kļūst aizvien iecienītāks, taču ne katrs var atļauties to iegādāties pats, tādēļ koplietošanas noma ir laba alternatīva. Jāatzīst gan, ka pakalpojums nepavisam nav lēts - fiksētā sākuma maksa ir 50 centi, bet katra turpmākā brauciena minūte maksās vēl 10 centus, tātad par stundu ilgu braucienu nāksies šķirties no 6.50 eiro.

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Celtnieki, kuru profesija vairākus gadus bija sinonīms garantētai pārticībai, sākuši ieņemt pirmās vietas kredītmaksājumu kavētāju sarakstos un spiesti šķirties no līzingā iegādātām automašīnām, šodien, 26.martā, vēsta Latvijas Avīze.

"Celtnieku dzīvesbiedres, kas uz vīru lielās algas rēķina agrāk varējušas atļauties būt mājsaimnieces, nu meklē darbu lielveikalos. Tikmēr agrākie pelnītāji vīri, būvniecības zelta āderei izsusot, met instrumentus pie malas, pārkvalificēdamies par šoferiem. Vienlaikus būvuzņēmēji turpina apgalvot, ka īstu meistaru ar labu izglītību vēl arvien trūkst un tie par darbu arī turpmāk var būt droši," skaidro laikraksts.

Būvfirmas MTK Construction (agrāk – Kalnozols celtniecība) mārketinga vadītājs Oskars Priede Latvijas Avīzei pastāstījis, ka starp darba meklētājiem celtniecībā parādījusies konkurence. "Bija brīdis, kad uzņēmējiem būvniecībā nācās ņemt darbā pat tādus cilvēkus, kuriem īsti nav kvalifikācijas. Policisti, skolotāji un citu profesiju pārstāvji pameta līdzšinējos darbus un izdomāja, ka kļūs celtnieki. Un, ja viņi atnāca un teica: es gribu saņemt tik un tik, darba devējam nebija izvēles. Nav noslēpums, ka tagad daudzos uzņēmumos notiek štatu samazināšana, cilvēku resursi atbrīvojas, tādēļ darba devējs tagad ir tas, kurš var izvirzīt prasības," skaidrojis O. Priede.

Oficiālā preses konferencē Minhenē vācu auto ražotājs BMW ir paziņojis, ka pēc 2009. gada sezonas beigām pārtraukšot piedalīties Formula 1 sacīkstēs.

BMW AG vadītājs Norberts Reithofers (Norbert Reithofer) norādījis, ka šis esot bijis ļoti smags lēmums, jo īpaši tādēļ, ka pavadītais laiks Formula 1 vācu autogigantam ir bijis ļoti vērtīgs un aizraujošs. Taču uzņēmuma plānos ir mainīt BMW sporta aktivitāšu stratēģiju. Vienlaikus BMW AG vadītājs neizslēdz iespēju, ka BMW nākotnē varētu atgriezties Formula 1 apritē.

Bēdīgs par šo lēmumu ir arī BMW Motorsport direktors Mario Tīsens (Mario Theissen), atzīstot, ka būšot žēl šķirties, no sacīkstēm, kurās BMW ir ieguldījis milzu darbu un zināšanas. Tagad mūsu uzdevums ir koncentrēties 2009. gada sezonas atlikušajiem posmiem un uzrādīt iespējami labākus rezultātus, tā M. Tīsens.

Neilgi pirms pašvaldību vēlēšanām pārmaiņas gaidāmas Rīgas mēra Nila Ušakova komandā, decembrī vēstīja Latvijas Televīzija. Raidījuma Panorāma rīcībā bija nonākusi neoficiāla informācija, ka jau tuvākajā laikā Ušakovs plāno atteikties no līdzšinējās preses sekretāres Annas Kononovas pakalpojumiem. Šodien Kononova izsūtījusi paziņojumu medijiem, kurā apstiprina, ka aiziet no Rīgas domes.

Kononova Rīgas domē strādā jau vairāk nekā desmit gadus un bijusi vairāku vadošu amatpersonu preses sekretāre.

«Sveiki, dārgie draugi un sadarbības partneri! Katram no mums ik pa laikam pienāk brīdis pāršķirt jaunu lapaspusi savā dzīvē, nu šāds brīdis ir pienācis man.

Vēlos jaunu pieredzi, apgūt jaunas zinšanas un iemaņas. Citu dzīves ritmu :) No nākamās nedēļas pārtraukšu savas darba attiecības ar Rīgas domi,» izsūtītajā paziņojumā informē Kononova.

«Domē esmu nostrādājusi 12 gadus. Pa šiem gadiem daudz ko esmu iemācījusies, cerams, esmu arī ko labu sastrādājusi pašvaldībā, par to gan Jums spriest.