Bijusī Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova preses sekretāre Anna Kononova pametusi sarunu ar portālu 7guru, nevēloties atbildēt uz visiem interesējošiem jautājumiem un nosaucot to par pasūtījuma interviju.

Portāls norāda, ka vienoties par interviju ar A. Kononovu bijis diezgan grūti, tomēr sarunai viņa beigās tomēr piekritusi. Intervijas sākums bijis mierīgs – A. Kononova bijusi atklāta un vaļsirdīga, tomēr tiklīdz kā tikuši uzdoti neērtāki jautājumi, sarunas gaisotne kļuvusi nervoza un tā pēkšņi noslēgusies, kad A. Kononova piecēlusies un pametusi sarunas vietu.

Uz portāla lūgumu komentēt baumas, kas izplatījušās pēc aiziešanas no N. Ušakova preses sekretāres amata, ka cilvēkiem vajadzējis maksāt, lai tiktu vizītē pie Rīgas mēra, A. Kononova ieteikusi iet runāt ar šādu baumu izplatītājiem. «Es tagad gribu uzdot jautājumu, kurš ir šīs intervijas pasūtītājs? Kāpēc jums šī intervija ienāca prātā? Jautājumus jums arī kāds uzrakstīja vai jūs pati viņus rakstījāt?» sacīja A. Kononova.

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Pusgadu pirms pašvaldību vēlēšanām pārmaiņas gaidāmas Rīgas mēra Nila Ušakova komandā, vēsta Latvijas Televīzija.

Raidījuma Panorāma rīcībā nonākusi neoficiāla informācija, ka jau tuvākajā laikā Ušakovs plāno atteikties no līdzšinējās preses sekretāres Annas Kononovas pakalpojumiem.

Rīgas mērs šādu informāciju gan nav apstiprinājis, arī Kononova komentārus nav sniegusi. Līdz šim Kononova bija viena no Ušakovam tuvākajām personām, kurai bijusi teikšana arī kopējās Saskaņas centra politikas veidošanā.

Kononova Rīgas domē strādā jau 12 gadus un bijusi vairāku vadošu amatpersonu preses sekretāre.

Ogres novada domes iecerei citu teritoriju iedzīvotājiem piemērot nodevu par iebraukšanu Ogres pilsētā un Ogresgala pagastā ir nepieciešama juridiskā ekspertīze, lūgta komentēt Ogres novada domes attiecīgo ieceri, sacīja «Latvijas valsts ceļi» (LVC) pārstāve Anna Kononova.

Viņa norādīja, ka jautājums ir komplicēts, un tādi precedenti kā šis neesot bieža parādība.

«Jautājums par maksas ieviešanu uz autoceļiem ir sarežģītāks, un ir jāskatās, piemēram, ko nosaka Likums par autoceļiem un citi normatīvie akti,» atzina Kononova, piebilstot, ka šī likuma sestais pants nosaka, ka valsts autoceļi, pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

Vienlaikus Kononova atzīmēja, ka pašvaldība nekādā gadījumā nevar, piemēram, bez saskaņošanas ar LVC veidot jaunas satiksmes organizācijas shēmas vai uzstādīt kādas barjeras, vai ieviest citas izmaiņas uz ceļa, atgādinot, ka autoceļa posms, kas iet cauri Ogrei un ir valsts galvenā autoceļa maršruta sastāvā, pieder pašvaldībai, tam ir tranzītielas statuss un tāpēc tiek piešķirts valsts līdzfinansējums remontdarbiem.

Lai kompensētu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifu kāpumu, tiks veidots jauns pabalsts, par to šodien vienojušies ekonomikas un labklājības ministri Vjačeslavs Dombrovskis (RP) un Uldis Augulis (ZZS), kā arī Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

Kā pastāstīja ekonomikas ministra padomniece Anna Kononova, to minētie eksperti atzinuši par «lētāko ceļu no izmaksu viedokļa». Jauno pabalstu administrēs Labklājības ministrija, savukārt Ekonomikas ministrija ir gatava novirzīt tam papildu finansējumu.

Kononova sacīja, ka patlaban grūti spriest par nepieciešamo finansējuma apjomu, jo nav zināms, cik cilvēkiem pabalsts būs nepieciešams, tomēr EM jau esot apzinājusi programmas, no kurām šim mērķim pārdalīt līdzekļus.

Vienlaikus tiek plānots, ka pabalsta lielums uz vienu mājsaimniecību gadā varētu būt 60 eiro, jo par tik vidēji varētu pieaugt mājsaimniecību izmaksas elektrībai.

Līdz maijam vajadzētu paveikt visu, lai trūcīgajiem un maznodrošinātajiem iedzīvotājiem varētu izmaksāt elektroenerģijas cenu kāpuma kompensēšanas pabalstu, intervija Latvijas Radio atzina Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.

Lai gan pagaidām ir vairākas neskaidrības, proti, par pabalsta apmēru un par to, cik mājsaimniecībām šāds pabalsts pienāktos, Jaunsleinis uzskata, ka šī jautājuma atrisināšanu nevar atlikt, lai neveidotos situācija, ka maijā maznodrošināti cilvēki saņem milzīgu rēķinu, tādējādi iedzenot tos izmisumā.

«Tāpēc pašvaldības ir gatavas līdzdarboties, lai noskaidrotu un apzinātu to personu loku, kuriem šāds pabalsts būtu vajadzīgs, tomēr būtiskākais ir tas, ka viss ir jānokārto tā, lai pašiem iedzīvotājiem nebūtu jāstaigā uz vairākām iestādēm savu problēmu atrisināšanai,» piebilda Jaunsleinis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien aizturējis VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) valdes locekli Edgaru Strodu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Tāpat KNAB pie Stroda veicis kratīšanu.

LVC pārstāve Anna Kononova apstiprināja, ka šodien LVC bijuši KNAB darbinieki. «Par Stroda aizturēšanu nav nekādas informācijas, tas būtu jājautā KNAB,» piebilda Kononova. Viņā apliecināja, ka Strods patlaban neatrodas savā darbavietā.

KNAB skaidroja, ka biroja darbinieki šodien veic neatliekamās kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā ne mazāk kā 15 tiesas sankcionētas kratīšanas.

Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu ceļu būves nozarē un valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Valsts ilgstoši kavē visu darbu izmaksu veikšanu Ķekavas apvedceļa būvniekam.

Pagājušā mēneša vidū – 13. oktobrī – ar gana vērienīgu pasākumu, tostarp ierasto lentīšu griešanu, tika atklāts jaunais Ķekavas apvedceļš, kas ir padarījis ērtāku un ātrāku pārvietošanos ne tikai tiem autovadītājiem, kuri mēro ceļu virzienā no Rīgas uz Bausku, bet arī Ķekavas iedzīvotājiem, kuriem tādēļ tiek noņemts salīdzinoši intensīvās autosatiksmes slogs tieši caur Ķekavas centru, tādējādi mazinot gan troksni, gan arī gaisa piesārņojumu.

Ķekavas apvedceļa būvniecība tika īstenota kā Baltijā pirmais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu infrastruktūras būvniecībā, ko no vienas puses īstenoja Latvijas valsts VISA “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) personā (publiskais partneris) un AS “Kekava ABT”, kuru 80% apmērā pārstāv Luksemburgā reģistrētais infrastruktūras fonds “TIIC 2 S.C.A. SICAR. PPP” no otras puses kā privātais partneris. Līgums par darbu veikšanu tika noslēgts 2021. gada 16. jūlijā, sākotnējā līguma kopsumma bija 122,14 miljoni eiro. Būvnieki apjomīgo pasūtījumu ne tikai izpildīja nolīgtajā laikā, bet visa būvniecības procesa ietvaros ietaupīja 15 miljonus eiro.

Cilvēki biežāk vēršas ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā gadījumos, kad uzskata, ka nevar panākt savu tiesību pienācīgu ievērošanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) kopš Latvijas kļūšanas par konvencijas dalībvalsti un tas piemērošanas attiecībā uz Latviju ir izskatījusi virkni lietu ar Latviju kā atbildētāju. Piemēram, Aleksandra Laventa sūdzību par netaisnīgu tiesas procesu saistībā ar Banka Baltija, kur ECT konstatēja, ka nav ievērotas tiesības uz taisnīgu tiesu un izmeklēšanas procesu, t. s. Kononova lietu, kuras ietvaros ECT vērtēja, vai notikusi nepamatota viņa notiesāšana par 1944. gadā izdarītu kara noziegumu, konstatējot, ka Latvija rīkojusies adekvāti un atbilstoši kvalificējusi A. Kononova rīcību, kā arī žurnālista A. Ozoliņa un laikraksta Diena sūdzību par nepamatotu vārda brīvības ierobežošanu un prasību atsaukt ziņas par Laimoni Strujēviču. Šādus spilgtākos piemērus DB atgādina zvērināta advokāte Ieva Azanda. Arī šobrīd ECT ir vērsušies vairāki Latvijā pazīstami cilvēki.

Vecumnieku novadā no diviem lielajiem ceļu remontu darbiem šogad tiks īstenots tikai viens. Ceļa Bārbele–Skaistkalne asfalta remonts, visticamāk, notiks nākamgad, vēsta reģionālais portāls bauskasdzive.lv.

Autoceļa P73 Vecumnieki–Nereta–Subate posmā no septītā līdz 21. kilometram notiks seguma rekonstrukcijas darbi. Līgums par šo darbu veikšanu ar SIA «Igate» tika parakstīts 29. jūnijā. Tajā noteikts, ka būvdarbi ir jāsāk 14 dienu laikā. Darbu veikšanai atvēlēti 10,6 miljoni eiro (bez PVN).

Darbi no sākšanas jāpaveic astoņu mēnešu laikā. To izpildei šogad notiek laika saskaņošana. Konkrētus darbu veikšanas termiņus pašlaik vēl nav iespējams nosaukt. Visu būvdarbu izpildes laiks – 240 dienas. Šajā posmā paredzēta brauktuves kapitālā pārbūve. Valles centrā izbūvēs apli, tādējādi krustojumā uzlabojot satiksmes drošību.

Lietavas atgādina par vienotas pieejas un naudas trūkumu infrastruktūrai

Neplānotais nokrišņu daudzums Latgalē un citviet Latvijā pagaidām piestādījis aptuveni vienādus rēķinus valsts un pašvaldību ceļu saremontēšanai, proti, abos gadījumos izmaksas tiek lēstas ap miljonu eiro. Lai gan šoreiz sliktais infrastruktūras stāvoklis netiek piesaukts kā galvenais ceļu applūšanas vai izskalošanas cēlonis, gan pašvaldību, gan būvnieku pārstāvji norāda uz neatrisinātiem jautājumiem, kas tikai pastiprina lietavu ietekmi.

Precīzi pateikt, cik līdzekļu būs nepieciešams, lai atjaunotu lietavu dēļ bojātos ceļus, varēs tikai tad, kad ūdens pilnībā noies, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārstāve Anna Kononova. Pēc viņas teiktā, šobrīd valstij piederošo ceļu remontdarbos piedalās tikai VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs. «Tam nav nekāda sakara ar ceļu kvalitāti,» par izskalotajiem ceļiem saka A. Kononova, piebilstot, ka ūdens masas esot bijušas milzīgas, turklāt ceļi netiek būvēti kā dambji. Kā liecina LVC mājaslapā pieejamā informācija, valsts ceļi Latgalē izskaloti vai joprojām applūduši vismaz 10 vietās. Pēc A. Kononovas teiktā, jautājumi par pašvaldību ceļu stāvokli jāuzdod attiecīgajām pašvaldībām.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) ar savu biroja vadītāju Annu Kononovu dažkārt patiešām sarunājoties krieviski. Taču ministrijā darba valoda ir latviešu valoda, kas tiekot lietota vienmēr, kad klāt ir vēl kāds cilvēks.

Par to šodien informē laikraksts Diena.

Krievu valodas izmantošana ikdienas saziņā bijis viens no faktiem, ar ko savu aiziešanu no ministra sabiedrisko attiecību padomnieka amata pamatojis Reinis Tukišs. Viņš vēl nav atklājis, ar ko varētu nodarboties turpmāk. Par padomnieka atlūgumu ministrs V. Dombrovskis, kurš amatā stājās maija sākumā, plašākus komentārus nav vēlējies sniegt.

Taču, kā raksta Diena, viss liecinot, ka saziņas valoda ministrijā nav galvenais iemesls padomnieka nodomam mainīt darbu. Neoficiāli avoti norādījuši, ka pretrunas izraisījusi ietekmes pārdale - tās pilnvaras, kas iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa (RP) laikā bija R. Tukišam, tagad ir ieguvusi A. Kononova.

Žogi autoceļu malās pilnībā nepasargās autovadītājus no sadursmēm ar dzīvniekiem, komentējot aizvadīto svētku brīvdienās notikušo traģisko ceļu satiksmes negadījumu uz Valmieras šosejas, kad vieglā automašīna sadūrās ar alni, atzina VAS «Latvijas valsts ceļi» pārstāvji.

Pēc «Latvijas valsts ceļu» pārstāves Annas Kononovas paustā, nav tādu risinājumu, kas ļautu pilnībā novērst iespēju dzīvniekiem nokļūt uz ceļa.

«Latvijas valsts ceļu» pārstāve atzīmēja, ka dažādās pasaules valstīs šī problēma tiek risināta atšķirīgi, tostarp arī Baltijas valstīs pieejas atšķiras. Igaunijā gar valsts ceļiem dzīvnieku žogi ir uzstādīti 12 kilometru garumā, Lietuvā - vairāk nekā 650 kilometru garumā, bet Latvijā šādi žogi ir uzstādīti gar trim galvenās nozīmes valsts ceļiem posmos ar kopējo garumu virs 60 kilometriem.

Dzīvnieku žogi Latvijā ir uzstādīti uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, atsevišķās vietās uz Bauskas šosejas (A7) un uz autoceļa Tīnūži-Koknese (P80), bet ne visā tā garumā. Šie žogi uzstādīti Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu īstenošanas laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Žogi ir uzstādīti vietās, kur ceļš robežojas ar mežu un ir liela varbūtība, ka dzīvnieki varētu iznākt uz ceļa. Dzīvnieku žogus 10,775 kilometru garumā plānots uzstādīt arī uz topošā Ķekavas apvedceļa, kā arī uz tā paralēlajiem ceļiem gandrīz viena kilometra garumā.

Latvijas zinātniecēm pasniegta Ķīnas valdības Jaunā Zīda ceļa iniciatīvas Starptautiskā Sieviešu dizaina inovāciju balva par dzintara nanopavediena izgudrojumu, informē Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāve Edīte Kalniņa.

Godalgotās izgudrojuma autores ir Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātniece Inga Ļašenko un viņas vadītā pētnieču komanda Dace Grauda (Latvijas Universitāte), Olga Kononova (RTU) un Jūlija Rombovska (Rīgas Stradiņa universitāte).

«Dzintara nanopavediens ir videi draudzīgs materiāls, tas ļaus aizsargāt dzintara resursus. Šobrīd tiek veikti testi šī pavediena lietošanai medicīniskiem mērķiem. Potenciāli to var izmantot mākslīgo asinsvadu (implantu) izgatavošanā, » stāsta RTU zinātniece I. Lašenko.

2018. gadā Sieviešu dizaina inovāciju konkursam tika iesniegti 189 darbi no visas pasaules. Konkursā var piedalīties augstskolas, pētnieciskās organizācijas, tehnoloģiju korporācijas, sieviešu inovāciju grupas vai arī individuāli dalībnieki (vismaz 60% no grupu dalībniekiem jābūt sievietēm). Konkurss notiek rūpniecisko izstrādājumu grupā (kancelejas preces, preces mājai, satiksme, pilsētvides elementi, ražošana un c.), zaļās vides grupā (zaļās vides mākslas darbi, zaļās enerģijas projekti, zaļās attīstības plāni, projekti vai risinājumi) un kultūras un radošo aktivitāšu grupā (mākslas darbi, drēbes, juvelierdarbi, suvenīri, iepakojums un c.). Godalgotie darbi saņem arī naudas balvas.

Kompensāciju izmaksāšana maznodrošinātajiem par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju nebūs īstermiņa jautājums, tāpēc risinot šo jautājumu ir jādomā ilgtermiņā, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Bērziņš piekrīt, ka mēs esam nonākuši diezgan smagā situācijā, lai gan elektroenerģijas tirgus atvēršana būs arī Latvijas politiskās stabilitātes jautājums.

«Tirgus atvēršana varētu palīdzēt regulēt elektrības cenu, bet paralēli ir jāatceras, ka mums tas dārgi maksās. Ir jārēķinās, ka šis jautājums ir komplekss un ietekmēs daudzus,» sacīja Bērziņš.

Jau ziņots, ka piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.

Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS Latvenergo mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA Baltcom TV elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.

Līdzīgi kā ēku un dažādu citu būvju celtniecības jomā, kritiska situācija veidojas arī autoceļu un tiltu būvniecībā. Galvenais iemesls tam ir Krievijas agresija Ukrainā un tai sekojošās rietumvalstu sankcijas Krievijai un Baltkrievijai, raksta laikraksts Diena.

Ceļinieki ceļ trauksmi

Nedēļas sākumā satraucošu ziņu pauda biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, norādot, ka saistībā ar straujo cenu kāpumu būvniecības izejvielām ceļu būvnieki nevarēs sākt 2022. gada būvniecības sezonu, ja vien Satiksmes ministrija (SM) neveiks izmaiņas jau noslēgtajos līgumos. Faktiski tas nozīmē – ja valsts nebūs gatava adekvāti reaģēt uz situāciju pasaulē, daudzi pērn iesāktie ceļu būvniecības projekti var tikt apturēti, jo uzņēmēji nav gatavi vieni paši uzņemties cenu lēcienu un attiecīgi neplānotus zaudējumus.

Vēstulē satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) LCB norāda, ka, izskatot likuma prasības, valsts SIA Latvijas valsts ceļi (LVC) praksē lietoto iepirkuma procedūru un noslēgto līgumu tekstus, LCB secinājis, ka līgumus nav iespējams grozīt vai indeksēt, jo šādas procedūras nav noteiktas iepirkuma dokumentos. Tāpēc LCB ir paliecināts, ka bez tūlītējas SM iesaistīšanās problēmas risināšanā būvniekiem šā gada būvniecības sezonu nav iespējams sākt, jo tirgus svārstību dēļ pat galvenās izejvielas – bitumenu, gāzi, degvielu, metālu – par līgumu tāmēs norādītajām cenām iegādāties nav iespējams. Vēl vairāk – ir situācijas, kad nepieciešamās izejvielas vispār nav pieejamas. Piemēram, bitumenu būvnieki līdz šim iepirka Krievijā, Baltkrievijā un Polijā, kas arī to ražo no Krievijā iegādātas naftas. Bitumena un to saturošo produktu cena Polijā šogad martā, salīdzinot ar pagājušā gada martu, pieaugusi par 37% un 13. martā sasniedza 670– 820 eiro par tonnu. Pašreizējā informācija liecina, ka aprīlī prognozējams cenas palielinājums vēl par 40 eiro.

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Jaunu, ar politiķiem un dāsniem valsts iepirkumiem cieši saistītu uzņēmēju uzvārdu parādīšanās starp nu jau slavenā reisa Rīga-Tbilisi pasažieriem, kurus turpina noskaidrot Diena, pasvītro jau agrāk paustās aizdomas par Saeimas Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa iespējamo ietekmi uz SM kapitālsabiedrību iepirkumiem. Viņu Vienotība līdz nesenam laikam bija neformāli nozīmējusi par Satiksmes ministrijas (SM) «pieskatītāju». Raibo kompāniju no dažāda kalibra uzņēmējiem, kas 1. augustā kopā ar politiķiem Dz. Zaķi, Raimondu Vējoni (ZZS) un ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) izlidoja uz Gruziju atpūsties, vieno ieinteresētība lielāku, kā tas ir gadījumā ar bankas Citadele pārdošanu, vai mazāku kumosu «nokošanā» no saimnieciskiem darījumiem, kurus kūrē politiķi.

Ne tikai va/s Latvijas valsts ceļi 3,4 miljonu eiro vērtos iepirkumus uzvarējušās ceļu būves firmas A.C.B. valdes priekšsēdētājs Valdis Lejnieks bija devies atpūsties uz Gruziju šaurā lokā ar politiķiem, kā to jau rakstīja Diena. Starp līdzbraucējiem, kā izrādās, bijuši arī SIA Vlakon īpašnieki Aļona un Andris Kozuļi, kuru apsaimniekotais karjers Pērtnieki pēdējos gados bijis galvenais dolomīta šķembu piegādātājs valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) ceļa darbiem Latgalē.

Pērtniekos kā mājās var justies arī Vienotības 3. numurs Latgales sarakstā Dz. Zaķis, kura automašīnas vējstiklā vēl līdz nesenam laikam vīdēja SM caurlaide. Netālu no dolomīta šķembu ieguves vietas pēdējos gados uzsākts arī jauns bizness, ierīkoti zivju dīķi, kuros nereti makšķerējam redzēts arī Dz. Zaķis.

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) un reāllaika pūļpakalpojuma navigācijas lietotne Waze, kuras darbību nodrošina viena no lielākajām transportlīdzekļu vadītāju saimēm pasaulē, ir uzsākušas sadarbību jaunajā Waze Connected Citizens programmā, informē LVC Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.

LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange atzīmē, ka sadarbība ar Waze ir lieliska iespēja sniegt informāciju autovadītājiem reālā laika režīmā.

Ar pievienotajiem jaunajiem datiem Waze lietotāji baudīs vēl lielāku drošību uz ceļa un saņems vairāk informācijas par būvdarbiem, maratonskrējieniem, plūdiem un jebkādiem citiem gadījumiem, kas var izraisīt kavēšanos.

Waze programmas Connected Citizens uzdevums ir palīdzēt lietotājiem, iestādēm un iedzīvotājiem kopā uzlabot savu vidi un atbildēt uz jautājumu «Kas pašlaik notiek uz mūsu ceļiem un kur?» Programma veicina efektīvāku satiksmes pārraudzību, kopīgojot Waze lietotāju sniegtos pūļpakalpojuma ziņojumus par negadījumiem.

«Pēc manā rīcībā esošās informācijas šis ir pārpratums, un atļauja ir piešķirta,» db.lv elektroniski informēja Rīgas domes priekšsēdētāja biroja vadītāja Anna Kononova.

Savukārt SIA Latvijas Tekstils īpašnieks Oskars Polmanis telefonsarunā ar db.lv apgalvoja, ka neviens viņu par piešķirto atļauju neesot informējis. «Es to pirmo reizi dzirdu no jums,» viņš sacīja. 3.augustā viņš saņēmis elektronisku vēstuli no Rīgas svētku rīkotājiem, kurā teikts, ka uzņēmums neatbilst kritērijiem, lai piedalītos amatnieku tirgū Doma laukumā. Tā kā viņš vēlējies sīkāku paskaidrojumu, viņam ieteikts vērsties ar rakstisku iesniegumu pie svētku organizatoriem.

Db.lv rakstīja, ka uzņēmums Latvijas Tekstils, kurš šuj Latvijas karogus, izgatavo ar Latvijas karoga tematiku saistītus suvenīrus un dažādus lina un kokvilnas tekstilizstrādājumus, tika saņēmis attiekumu no Rīgas svētku amatnieku tirgus organizatoriem. Svētku organizatoru - koncertorganizācijas Ave sol! direktora pienākumu izpildītāja Kitija Riekstiņa db.lv norādīja, ka svētku tirgus tematika ir Hanzas savienības amatnieki Viduslaikos. Lēmumu par to, kurš pretendents atbilst šādam statusam un kurš - ne, pieņēmusi piecu cilvēku komisija. Komisijas vadītāja ir Rīgas domes Kultūras iestāžu un amatierkolektīvu nodaļas vadītāja Ilona Vanadziņa.

Lai samazinātu apledojuma veidošanos uz ceļa klātnes, pēc satiksmes ministra Anrija Matīsa aicinājuma VAS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) turpmāk tiks veikta preventīva ceļu kaisīšana, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Aivis Freidenfelds.

Par to pirmdien sanāksmē vienojās atbildīgie dienesti. Tāpat izstrādāti priekšlikumi ceļu satiksmes drošības uzlabošanai, kas tiks izskatīti Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē.

«Šī ir reize, kad autovadītājiem vairāk kā jebkad jāievēro ātruma un citi kustības ierobežojumi. Arī gājējiem jāievēro ceļu satiksmes noteikumi. Savukārt autoceļu uzturētājam ir jāsper visi iespējamie papildus soļi, lai savu darbu darīt pēc iespējas labāk. Ekstra rīcību sabiedrības informēšanā sagaidām arī no CSDD,» atzīst satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Sanāksmē tika uzklausīta LAU valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja Jāņa Langes aktuālā informācija par esošo situāciju uz Latvijas ceļiem. LAU vadītājs Kononovs informēja, ka arī ceļu uzturētājs šādu, ļoti mainīgu laika apstākļu periodā, kurā veidojās tā saucamais «melnais ledus», nodrošinās preventīvu ceļu kaisīšanu ar pretslīdes materiāliem. Autoceļu uzturētāja pārstāvji informēja, ka saņemot operatīvu informāciju par iespējamo «melnā ledus» veidošanos, ceļu kaisīšana uz A un A1 klases valsts autoceļiem tiks uzsākta 30 minūšu laikā un paveikta atbilstoši spēkā esošajiem normatīviem 3 stundu laikā.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki pirmdienas vakarā veikuši kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā, apstiprināja Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC).

Rīgas domes priekšsēdētājs apgalvoja, ka pagaidām nezina, kādi ir kratīšanas iemesli un par ko tiek turētas aizdomās departamenta amatpersonas. Tāpat viņa rīcībā neesot informācijas, vai kāds ir aizturēts.

«Jocīgi, ka tas notiek nakts melnumā, čeka stilā. Cerams, kādreiz uzzināsim iemeslu,» teica Ušakovs.

Kā aģentūrai LETA neoficiāli atzina kāda departamenta amatpersona, kratīšana notikusi Dzīvokļu pārvaldē, kuru vada Ārija Stabiņa.

Ušakova preses sekretāre Anna Kononova pastāstīja, ka kratīšanā klāt ir bijuši domes juristi. Par notikušo plānots sīkāku informāciju sniegt preses brīfingā, kas notiks otrdien plkst.9.30 Rīgas domē.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) apstiprināja, ka vakar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši kratīšanu Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Dzīvokļu pārvaldes vadītājas Ārijas Stabiņas kabinetā, taču viņš nevarēja izskaidrot, kāpēc tas darīts un kā viņa varēja apiet dzīvokļu piešķiršanas sistēmu.

Ušakovs žurnālistiem stāstīja, ka pagaidām Rīgas domei plašākas informācijas par notikušo neesot, taču jau no rītdienas tiks uzsākts audits, lai pārbaudītu visus datus par dzīvokļa piešķiršanas procesu līdz 2009.gadam.

Visticamāk, Stabiņa ir aizturēta, jo šodien nav ieradusies darbā, arī mājās viņa pa nakti nav ieradusies, kā arī telefons ir izslēgts. Tāpēc viņas vietā tiks iecelta pienākumu izpildītāja Mārīte Javorska, kura ir Stabiņas vietniece, aģentūrai LETA apstiprināja departamenta direktors Anatolijs Stepaņenko (GPR).

Rīgas mērs arī nevarēja izskaidrot, par ko tieši tiek turēta aizdomās Stabiņa. Tā kā visa dzīvokļu piešķiršanas sistēma darbojas elektroniski un to uzrauga Informācijas tehnoloģijas centrs, neesot skaidrs kā Stabiņa varējusi to apiet. Iespējamie riski varētu būt saistīti ar dzīvokļiem, kas piešķirti ārpus kārtas, - pagājušajā gadā piešķirti 2800 dzīvokļi, no tiem 150 ārpus kārtas.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs ar šodienu atstāj uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu, informē kompānija.

Viņš ir iesniedzis paziņojumu par amata atstāšanu LAU un informējis akcionāru – Satiksmes ministriju.

LAU norāda, ka lēmums par atkāpšanos pieņemts personīgu iemeslu dēļ.

LAU padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis aģentūrai LETA pastāstīja, ka jūlijā noslēgusies Satiksmes ministrijas (SM) pārbaude par LAU saimniecisko darbību un kompānijas valdei uzdots sniegt paskaidrojumus. Viņš norādīja, ka pārbaudi veica SM Audita nodaļa un visiem LAU valdes locekļiem dota iespēja rakstīt paskaidrojumus līdz 10.augustam par to, vai audita slēdzienā minētais atbilst patiesībai.

Taujāts, vai pārbaudē atklāti kādi pārkāpumi vai neatbilstības, Reimanis atzīmēja, ka patlaban, kamēr nav saņemti valdes paskaidrojumi, negribētu sacīt, ka uzņēmumā kāds ir kaut ko pārkāpis. Vienlaikus viņš nemācēja teikt, vai LAU valdes priekšsēdētāja Kononova lēmums atkāpties no amata ir saistīts ar šīs pārbaudes rezultātiem. Kononovs neesot par saviem plāniem vai atkāpšanās iemesliem informējis Reimani.

Reaģējot uz internetā ievietotā aculiecinieka videomateriālu, kurā redzams, kā strādnieki bez specializētas tehnikas remontē ielu bedrītes, vienkārši tās aizberot un piemīdot, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) rīt uz pārrunām izsaucis akciju sabiedrības Ceļu pārvalde vadību, informē Ušakova preses sekretāre Anna Kononova.

Ušakovs savā Twitter kontā ievietojis aculiecinieka nofilmētu videomateriālu, kurā redzams, kā strādnieki Ziepniekkalnā bedrītes ar asfaltu «aizlāpa», vienkārši piemīdot ar kājām, nevis izmantojot specializētu tehniku.

«Ja kāds ir kļuvis par liecinieku līdzīgai situācijai, lūdzu, filmējiet šos «varoņdarbus» un sūtiet video man,» raksta Ušakovs.

Viens no Ceļu pārvaldes uzdevumiem ir Rīgas pilsētas ielu remonts un uzturēšana.