Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service samazinājusi Īslandes kredītreitinga nākotnes prognozi no stabilas uz negatīvu, liecina aģentūras paziņojums.

Lēmums pazemināt perspektīvu tiek pamatots ar pieaugošo neskaidrību saistībā ar valsts iekšējo likviditāti. Tāpat pazeminātas arī pārējo reitingu perspektīvas.

«Īslandes ekonomikas atveseļošanos apdraud lēmuma kavēšanās Icesave bankas strīdā, kas kavē oficiālo un privāto finanšu ieplūšanu valstī,» skaidro Moody’s analītiķis Kenets Orhards.

Sarunas ar Angliju un Nīderlandi par Īslandes atlīdzību Icesave noguldītājiem varētu dot vēl labvēlīgāku rezultātu Īslandes valsts finansēm, nekā iepriekšējā vienošanās, uzskata analītiķis. Tomēr ieilgušās diskusijas rada nenoteiktību, kas ir kaitīgas valsts īstermiņa ekonomikas un finanšu perspektīvām.

Īslande ir vērsusies pie vairāku valstu valdībām aicinot kādu no tām pieteikties būt par starpnieku Īslandes sarunām ar Nīderlandi un Lielbritāniju par 3.8 miljardu eiro lielā parāda atmaksu, ziņo CNBC.

Visdrīzāk šo lomu varētu pildīt Norvēģija. Oslo 1970. gados jau iesaistījās Reikjavīkas sarunās ar Londonu saistībā ar «mencu kariem» par zvejas atļaujām.

Taču Norvēģijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka pagaidām Oslo vēl nav aicināta būt par starpnieku, lai gan pilsētai ir labas attiecības ar Reikjavīku. Arī Īslandes Ārlietu ministrija nekādus komentārus pagaidām nesniedz.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē. Janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai. Tāpēc tagad valstī paredzēts šo jautājumu lemt referendumā, kuru paredzēts rīkot šogad 6. martā.

Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu. Tā norādījusi Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira, ziņo Bloomberg.

«Īslandes aizdevuma programmas pārskats kavējas pārāk ilgi,» sacījusi J. Sigurdadotira, paužot cerību, ka programma varētu tikt pārskatīta šī gada oktobrī. «Taču ir skaidrs, ka SVF vēlas redzēt risinājumu Icesave lietā,» tā viņa.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Šī gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Tas gan ir saniknojis daudzus īslandiešus, kuri baidās, ka tas varētu novest valsti pie bankrota.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor's samazinājusi Īslandes nacionālās valūtas saistību reitingu.

Ilgtermiņa nacionālās valūtas saistību reitings samazināts no BBB+ līdz BBB, bet īstermiņa no A-2 līdz A-3, teikts S&P paziņojumā.

Jāatzīmē, ka aģentūra Īslandes kredītreitingu saglabājusi iepriekšējā līmenī: ilgtermiņa reitings BBB-, bet īstermiņa A-3 ar negatīvu nākotnes prognozi.

S&P analītiķi norāda, ka negatīvais vērtējums saglabājas, jo valsts nav pietiekami spēcīga, lai spētu apmaksāt parādu, ja noruna ar Lielbritāniju un Nīderlandi par Icesave bankas parāda izmaksu izgāžas.

Db.lv jau ziņoja, ka pēc Īslandes bankas Icesave sabrukšanas Londona un Hāga kompensēja simtiem tūkstošu Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju zaudēto naudu. Pagājušā gada jūnijā Reikjavīka panāca vienošanos ar abām valstīm par 3.8 miljardu eiro atmaksu, lai segtu Lielbritānijas un Nīderlandes izdevumus saistībā ar Icesave sabrukšanu. Vienošanās paredz 3.8 miljardu eiro lielo summu atdod līdz 2023. gadam.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Īslandes valdība vienojusies ar Lielbritāniju un Nīderlandi par 4 miljardu eiro lielās naudas summas atmaksu, ko abas Eiropas Savienības valstis iztērēja glābjot savu pilsoņu noguldījumus pēc tam, kad sabruka Īslandes banka Icesave, ziņo BBC.

Vienošanās paredz, ka Īslande šo summu atmaksās sākot ar 2016. gadu. Valstij jānorēķinās ar Lielbritāniju un Nīderlandi līdz 2046. gadam.

Panāktā vienošanās vēl jāapstiprina Īslandes parlamentam un prezidentam.

Jau ziņots, ka Īslande ir parādā naudu Lielbritānijai un Nīderlandei par zaudējumiem, kuri radušies saistībā ar Icesave «sabrukšanu» 2008. gada nogalē.

Šā gada janvāra sākumā Īslandes prezidents atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai.

Starptautiskais Valūtas fonds ir apstirpinājis Īslandes ekonomikas programmu, tādējādi tā varēs saņemt otro aizdevuma daļu, ziņo Bloomberg.

SVF paziņoja, ka tas ir apstirpinājis otro aizdevumu 167.5 miljonu USD apmērā.

Db.lv jau ziņoja, ka Īslande augustā panāca vienošanos ar SVF par palīdzības programmas otro maksājumu, bet līdz šim brīdim SVF nebija to sniegusi. Septembrī Īslandes premjerministre Johanna Sigurdadotira paziņoja, ka Īslande vairs nevar atļauties ilgāk gaidīt, kamēr SVF pārskaitīs nākamo starptautiskā aizdevuma daļu.

Tikmēr Īslandes mediji ziņoja, ka maksājuma kavēšanās saistīta ar Īslandes parlamenta nevēlēšanos pieņemt nepopulāru likumu, kas nodrošinātu, ka Lielbritānijai un Nīderlandei tiktu atmaksāti pagājušā rudenī zaudētie noguldījumi Īslandes bankās.

Īslande panākusi jaunu vienošanos ar Nīderlandes valdību un Lielbritāniju par vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru atmaksu Icesave lietā, ziņo BBC.

Iepriekšējais likumprojekts, kas paredz atlīdzināt ieguldījumus, ko veikušas Nīderlandes un Lielbritānijas valdības, lai kompensētu zaudējumus saviem pilsoņiem pēc tiešsaistes bankas Icesave īpašnieku Landsbanki sabrukuma, tika pieņemts 2008. gada augustā. Taču Lielbritānija un Nīderlande nepiekrita šiem noteikumiem.

Īslandes valdības paziņojumā, kas publicēts tās tīmekļa vietnē, teikts, ka «ir panākta vienošanās ar Lielbritāniju un Nīderlandi».

Īslandes premjerministre Joganna Sigurdardotira (Johanna Sigurdardottir) paudusi uzskatu, ka parlaments atbalstīs jauno likumprojektu.

Pēc Landsbanki sabrukuma savu naudu zaudēja aptuveni 400 tūkst. cilvēku.

Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde stāsies īpašas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par nolaidību 2008. gada finanšu krīzes sakarā, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka ekonomikas satricinājumu laikā «sabruka» valsts trīs galvenās bankas.

Interneta bankas Icesave bankrots, kas skāra tūkstošiem noguldītāju Lielbritānijā un Nīderlandē, noveda pie strīda par zaudējumu atlīdzību, kas joprojām nav atrisināts.

Hārde noraida apsūdzības, saucot par politisko vajāšanu, kā arī uzskata, ka tiesas lēmums būs viņam pozitīvs.

Tiesvedība notiks Landsdomur tiesā. Šīs tiesas uzdevums ir vērtēt ministru un citu valdības locekļu rīcību.

Db.lv jau rakstījis, ka 2008. gadā pēc trīs banku, ieskaitot Icesave «māti» Landsbanki, «sabrukšanas», Islande ieslīga dziļā recesijā.

Tuvojoties gaidāmajam referendumam, kurā, visticamāk, tiks noraidīts priekšlikums atmaksāt Nīderlandes un Lielbritānijas izdevumus Icesave lietā, Īslande apsver iespēju atsākt sarunas ar abām valstīm konstruktīva situācijas risinājuma panākšanai, raksta Bloomberg.

Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira gan vēl joprojām diskutē ar opozīcijas pārstāvjiem par to, vai šāda rīcība saņemtu atbalstu.

«Es ceru, ka vairums cilvēku, ar kuriem notiek sarunas, apzinās, cik šī problēma ir nopietna Īslandei un īslandiešiem, jo tā mūs dramatiski ietekmē,» sacīja J. Sigurdardotira.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandes prezidents šī gada 5. janvārī atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Īslandes premjerministre apgalvo, ka ir sazinājusies ar saviem Lielbritānijas un Nīderlandes kolēģiem, piedāvājot uzsākt jaunas sarunas Icesave lietā, taču pagaidām abas valstis savu atbildi šajā jautājumā vēl nav devušas.

Īslandes prezidents ir piemērojis veto un aicinājis organizēt referendumu saistībā ar valdības pieņemto likumprojektu, kas paredz veidu kā atmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem 4 miljardus eiro, kurus tie zaudēja, kad sabruka Icesave tiešsaistes krājkontu sistēma, ziņo BBC.

Prezidents Olafurs Grimsons (Olafur Grimsson) atzīmēja, ka šim solim, lai gan parlamenta apstiprinātam, ir jāsaņem sabiedrības atbalsts.

Tā ir jau otrā reize gada laikā, kad valsts prezidents ir piemērojis veto lēmumam par naudas atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem. Iepriekšējā referendumā 2010. gada martā 93,2% Īslandes iedzīvotāju nobalsoja pret toreizējo naudas atmaksas plānu.

Kad pasaules finanšu krīzes ietekmēta sabruka Īslandes nacionālā banka, tās meitasuzņēmuma Icesave noguldījumos naudu zaudēja ap 400 tūkstošiem Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju.

Pēc jaunpanāktās vienošanās ar Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām Īslandei tiek dots lielāks naudas atmaksas termiņš. Īslandei naudu vajadzēs atmaksāt no 2016. līdz 2046. gadam ar likmi 3,3% gadā.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).

Arvien vairāk īslandiešu plāno pamest valstī valdošo ekonomisko haosu un meklē jaunu nākotni ārvalstīs, vēsta AFP.

«Anna Margrieta Bjoernsdotira nekad nedomāja, ka viņa būs spiesta pamest savu kādreiz bagāto dzimteni, bet pēc 18 mēnešus ilga ekonomiskā apvērsuma viņa ir nolēmusi pievienoties lielākajam emigrācijas vilnim no Īslandes vairāk nekā gadsimta laikā,» raksta medijs.

«Es vienkārši neredzu nekādu nākotni šeit. Šajā valstī nebūs nekāda nākotne nākamos divdesmit gadus, viss iet atpakaļ. Es nedomāju, ka es varu piedāvāt labu nākotni Īslandē savai meitai Olāvijai,» žēlojusies 46 gadus vecā vientuļā māte, kura plāno uz Norvēģiju pārcelties jūnijā. Viņa iepriekš strādājusi par nekustamā īpašuma aģenti un darbu zaudējusi brīdī, kad Īslandes mājokļu tirgus «sabruka». Kopš tā laika viņa veikusi pagaidu mācību darbu, bet arī šī iespēja septembrī zudusi. Turklāt viņas kredīta, kas ņemts mājas iegādei, maksājumi arvien pieaugot.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.

Lai kompensētu Lielbritānijas un Nīderlandes valdību izdevumus savu pilsoņu noguldījumu glābšanā, kad sabruka Icesave īpašnieki Landsbanki, Īslande nolēmusi aizņemties no abām valstīm kopumā 5.63 miljardus ASV dolāru, ziņo Bloomberg.

Šī summa ir līdzvērtīga tai, kuru Īslandei ir jāatmaksā abām valstīm. 3.84 miljardus dolāru Īslandei aizdos Lielbritānija, savukārt atlikušos 1.79 miljardus dolāru aizdevumu nodrošinās Nīderlande.

Pirmos septiņus gadus Īslandei nevajadzēs maksāt procenta maksājumus, savukārt pēc tam tiks noteikts maksājumu apjoms atbilstoši tā brīža ekonomiskajai situācijai Īslandē.

Īslandes premjerministre Joganna Sigurdardotira (Johanna Sigurdardottir) norāda, ka šis aizdevums ļaus valstij turpināt tās ekonomikas restrukturizāciju.

Politiskās kaislības tādās valstīs kā Latvija, Īslanda, Rumānija un Ukraina, kas vērsušās pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem, varētu apdraudēt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) aizdevumu programmas, tādējādi radot pamatu bažām par jaunas krīzes rašanos.

Šādu viedokli paudis savā slejā žurnālam Forbes paudis ASV ekonomists Nouriels Raubini (Nouriel Roubini).

Viņš norāda, ka Latvijā draudus SVF programmai rada 2009. gada decembra Satversmes tiesas (ST) lēmums attiecībā uz vienu no starptautisko aizdevēju programmā paredzētajām taupības metodēm - pensiju samazināšanu. Ņemot vērā, ka tiesas lēmums paredz, ka šāda pensiju samazināšana bijusi pretrunā ar valsts satversmi, Latvijai tagad ir jāatrod līdzekļi pensiju starpības atlīdzināšanai. Tuvojoties parlamenta vēlēšanām, šis fakts varētu saasināt domstarpības valdošās koalīcijas partiju starpā un apdraudēt starptautisko aizdevumu.

Īslandes prezidents Olafurs R. Grimsons (Olafur R. Grimsson) sacījis, ka viņa valsts ir labākā situācijā nekā Īrija, pateicoties valdības lēmumam pirms diviem gadiem ļaut bankām «sabrukt», un tāpēc, ka kronu varēja devalvēt, vēsta Bloomberg.

«Atšķirība ir tā, ka Īslandē mēs ļāvām bankām sabrukt,» Grimsons sacījis intervijā Bloomberg Televīzijai. «Tās bija privātas bankas un mēs nepumpējām naudu tajās, lai paturētu tās virs ūdens; valsts neuzņēmās atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām,» viņš turpinājis.

Tā rezultātā «Īslandei klājas daudz labāk nekā bija gaidīts», stāstījis valsts prezidents. «Cik tālu mēs varam prasīt parastajiem cilvēkiem - lauksaimniekiem un zvejniekiem, skolotājiem, ārstiem un medmāsām - uzņemties atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām? Šis jautājums, kas ir bijis Icesave problēmjautājuma pamatā, tagad būs aktuāls problēmjautājums daudzām Eiropas valstīm,» sacījis Grimsons.

Lielbritānija un Nīderlande atgūs savus četrus miljardus eiro, ko tās tērēja, lai glābtu savu iedzīvotāju noguldījumus, sabrūkot Īslandes banku sistēmai, apgalvojis Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Olafur Regnar Grimsson), norādot, ka ar Landsbanki aktīviem «vajadzētu pietikt», lai segtu šo parādu.

Jau ziņots, ka Īslandē nesen notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei Landsbanki meitasbankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus. Šī bija jau otrā reize, kad Īslandes iedzīvotāji noraidīja ierosinājumu atmaksāt abām valstīm četrus miljardus eiro lielo summu.

Kā vēsta BBC, Grimsons uzsver, ka jautājums referendumā nebija par to, vai atmaksāt naudu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet gan par to, vai šī parāda atmaksā tiek izmantotas valsts garantijas.

Īslandes prezidents uzskata, ka ar Lielbritāniju un Nīderlandi jānorēķinās ar līdzekļiem, kas tiks iegūti pārdodot Landsbanki īpašumus, ar ko «vajadzētu pietikt», lai pilnībā segtu šo parādu.

Īslandē notiks balsošana par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai, ziņo Sky News.

Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicies parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei saņemt naudu, kurus valstis ieguldījušas savu pilsoņu zaudējumu kompensēšanai pēc tam, kad, «sabrūkot» Īslandes bankām, tie zaudēja savus noguldījumus.

Šāda Īslandes prezidenta rīcība nozīmē, ka notiks referendums, kurā tad Īslandes iedzīvotāji nolems, vai Lielbritānija un Nīderlande saņems atpakaļ savu iztērēto naudu.

Pagaidām nav noteikts referenduma datums, taču ir zināms tas, ka daudzi Īslandes iedzīvotāji iebilst pret Nīderlandes un Lielbritānijas iztērēto līdzekļu kompensēšanu.

Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

Pēc tam, kad Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons atteicās parakstīt dokumentu, kas ļautu Lielbritānijai un Nīderlandei atgūt savu pilsoņu noguldījumu glābšanā iztērēto naudu, Lielbritānija izteikusi draudus nepieļaut Īslandes pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Saskaņā ar Eiropas Ekonomiskās zonas noteikumiem, valsts nevar pievienoties ES, ja tā nav spējusi nodrošinātu savu banku noguldījumus ārpus valsts robežām. Tas nozīmē, ka Lielbritānijai un Nīderlandei ir tiesības uzlikt veto Islandes pieteikumam pievienoties ES.

Savukārt reitingu aģentūra Fitch Ratings pēc šīs Īslandes rīcības samazinājusi valsts ilgtermiņa emitenta saistību reitingus ārvalstu un vietējā valūtā attiecīgi uz BB+ un BBB+.

Db.lv jau vēstīja, ka Īslandē tagad notiks referendums par to, vai valstij būtu jāatmaksā Lielbritānijai un Nīderlandei vairāk nekā 5 miljardu ASV dolāru lielā summa, kuru abas valstis tērējušas savu pilsoņu zaudēto noguldījumu kompensēšanai pēc tam, kad sabruka Īslandes bankas. Aptuveni 400 tūkst. noguldītāju zaudēja savu naudu pēc Icesave īpašnieces Landsbanki «sabrukuma» pagājušajā gadā.

"Rietumu banka" ir piešķīrusi kredītu 3,4 miljonu eiro apmērā SIA "Islande Hotel", kas pārvalda četru zvaigžņu viesnīcu Rīgā, informēja bankas pārstāvji.

Bankā norāda, ka aizdevums sniegs iespēju uzņēmumam attīstīt un modernizēt viesnīcu, refinansējot līdzšinējās saistības un palielinot apgrozāmo līdzekļu apmēru.

"Islande Hotel" tuvākajā nākotnē plāno koncentrēties uz servisa līmeņa paaugstināšanu, kā arī tiks turpināts darbs pie energoefektivitātes uzlabošanas, ieviešot modernus un videi draudzīgus risinājumus, kas ļaus samazināt enerģijas patēriņu. Uzņēmuma mērķis ir palielināt konkurētspēju viesmīlības sektorā, piedāvājot pakalpojumus, kas atbilst gan klientu vajadzībām, gan vides ilgtspējības prasībām.

"Islande Hotel" ir četru zvaigžņu "Superior" kategorijas viesnīca, kas atrodas Ķīpsalā. Viesnīcā ir 205 numuri, kuros var izmitināt līdz 360 viesiem, SPA centrs, kā arī divi restorāni. "Islande Hotel" darbojas kopš 2006.gada.

Viesnīcu un restorānu pakalpojumu sniedzējs SIA Islande Hotel savā gada pārskatā ziņo, ka pagājušais gads nesis pozitīvas izmaiņas uzņēmuma finanšu rādītājos, liecina Lursoft dati.

Viesnīcas vidējais noslogojums pakāpies no 50,41% 2013.gadā līdz 54,07% aizvadītajā gadā. Pagājušajā gadā ievērojami samazinātas gan sniegto pakalpojumu, gan administrācijas izmaksas.

Pagājušajā gadā SIA Islande Hotel apgrozījums palielinājies par 8,25%, sasniedzot 2,822 miljonus eiro.

Pēc sešu gadu pārtraukuma SIA Islande Hotel pērn atkal guvusi peļņu – pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 1,017 miljonu eiro peļņu pēc nodokļu nomaksas.

2014.gadā pabeigta nekustamā īpašuma Rīgā, Ķīpsalas ielā 20, privatizācija, īpašumtiesības uz minēto īpašumu iegūstot SIA Islande Hotel. Pērn par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis Juris Savickis, kurš līdz šim bija uzņēmuma lielākais kapitāldaļu turētājs.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem tehnoloģiju kompānijām ir neaizmirst par klientu un primāri fokusēties uz viņa vajadzībām, nevis tehnoloģiju, nezaudējot fokusu un savu vīziju.

Tā iesaka Islandē dibinātās finanšu tehnoloģiju kompānijas Meniga mārketinga un biznesa attīstības vadītājs Johans Bragi Fjalldals (Jóhann Bragi Fjalldal). Kompānija galvenokārt sadarbojas ar bankām un piedāvā tām savus risinājumus, ko bankas integrē savos produktos. Šobrīd uzņēmumam ir vairāk nekā 70 klientu dažādās valstīs, tostarp Santander un Commerz- bank. Meniga risinājumi sasniedz 50 miljonus tiešsaistes banku pakalpojumu lietotāju. Līdz šim uzņēmums piesaistījis 34,1 miljonu dolāru investīcijas. J. B. Fjalldals uzskata, ka desmit gadu laikā finanšu pārvaldība kļūs daudz vienkāršāka un to nodrošinās banku un finanšu tehnoloģiju kompāniju sadarbība. Vairāk par izaicinājumiem darbā ar bankām, investīciju piesaisti un mazu valstu uzņēmumu priekšrocībām viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

SIA Islande hotel pagājušais gads peļņu nav nesis, un gads noslēgts ar 652 tūkstošiem latu zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Pēdējais gads, kad SIA Islande hotel uzrādījusi peļņu, bijis 2007. - togad uzņēmums pārskata gadu noslēdzis ar 10,5 tūkst. Ls peļņu pēc nodokļu nomaksas.

Salīdzinot ar 2011. gadu, kad SIA Islande hotel darbojās ar 1,9 miljonu latu apgrozījumu, pērn apgrozījums samazinajās par 15,8%, noslīdot līdz 1,5 milj. Ls.

Pērn viesnīcas vidējais noslogojums samazinājās par 6,28% un veidoja 38,8%. Uzņēmuma vadība skaidro, ka viesnīcas apmeklētība mazinājās saistībā ar viesnīcas numura vidējās cenas paaugstināšanu. 2011. gadā tā bija vidēji 29,92 lati par nakti, bet 2012. gadā – vidēji 40,33 lati.

Tāpat 2012. gadā SIA Islande hotel mainīja savu pārdošanas politiku, vairāk fokusējoties uz individuāliem klientiem un mazāk – uz tūristu grupām, norādīts SIA Islande hotel vadības ziņojumā.