Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Eiropas tiesa atzinusi, ka Islandes valdībai nav bijis jāapmaksā Lielbritānijas un Nīderlandes uzkrājējiem pilna bankā zaudētā summa pēc Icesave bankas sabrukuma 2008. gadā, vēsta BBC.

Islandes Landsbanki pārvaldītā Icesave sabruka 2008. gadā līdz ar visu Islandes banku sistēmu. Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem zaudētos uzkrājumus pilnībā atmaksāja attiecīgo valstu valdības.

Lai neceltu paniku sabiedrībā, Lielbritānijas Valsts kases kanclers Elistairs Dārlings (Alistair Darling) lēma 230 tūkstošiem britu noguldītāju pilnībā atlīdzināt viņu zaudētos uzkrājumus kopumā 3,5 miljardu Lielbritānijas mārciņu (aptuveni 2,9 miljardu latu) apmērā, krietni vairāk nekā Eiropas Savienības likumdošanā noteikto maksimālo atmaksas apjomu.

Kopš 2008. gada Lielbritānijas valdība centās panākt, ka Islande pilnā mērā apmaksā kompensāciju Lielbritānijas pilsoņiem. Sākotnēji, 2009. gadā, Islande piekrita apmaksāt pilnu summu Lielbritānijas un Nīderlandes noguldītājiem, taču, ņemot vērā Islandes iedzīvotāju iebildumus, ka summas atmaksa novestu valsti līdz bankrotam un ka šī vienošanās ir netaisna, jo neatbilst ES likumdošanai, 2010. gadā Islande atteicās atmaksāt pilnu kompensāciju Lielbritānijai. Par kompensāciju izmaksu atbildīgā Landsbanki jau faktiski apmaksājusi 90% no maksimālā kompensāciju apjoma, kuru nosaka ES likumdošana, norādījusi Islandes valdība.

Īslandes prezidents ir piemērojis veto un aicinājis organizēt referendumu saistībā ar valdības pieņemto likumprojektu, kas paredz veidu kā atmaksāt Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem 4 miljardus eiro, kurus tie zaudēja, kad sabruka Icesave tiešsaistes krājkontu sistēma, ziņo BBC.

Prezidents Olafurs Grimsons (Olafur Grimsson) atzīmēja, ka šim solim, lai gan parlamenta apstiprinātam, ir jāsaņem sabiedrības atbalsts.

Tā ir jau otrā reize gada laikā, kad valsts prezidents ir piemērojis veto lēmumam par naudas atmaksu Lielbritānijas un Nīderlandes ieguldītājiem. Iepriekšējā referendumā 2010. gada martā 93,2% Īslandes iedzīvotāju nobalsoja pret toreizējo naudas atmaksas plānu.

Kad pasaules finanšu krīzes ietekmēta sabruka Īslandes nacionālā banka, tās meitasuzņēmuma Icesave noguldījumos naudu zaudēja ap 400 tūkstošiem Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāju.

Pēc jaunpanāktās vienošanās ar Lielbritānijas un Nīderlandes valdībām Īslandei tiek dots lielāks naudas atmaksas termiņš. Īslandei naudu vajadzēs atmaksāt no 2016. līdz 2046. gadam ar likmi 3,3% gadā.

Bijušais Islandes premjerministrs Geirs Hārde stāsies īpašas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām par nolaidību 2008. gada finanšu krīzes sakarā, ziņo BBC.

Jāatgādina, ka ekonomikas satricinājumu laikā «sabruka» valsts trīs galvenās bankas.

Interneta bankas Icesave bankrots, kas skāra tūkstošiem noguldītāju Lielbritānijā un Nīderlandē, noveda pie strīda par zaudējumu atlīdzību, kas joprojām nav atrisināts.

Hārde noraida apsūdzības, saucot par politisko vajāšanu, kā arī uzskata, ka tiesas lēmums būs viņam pozitīvs.

Tiesvedība notiks Landsdomur tiesā. Šīs tiesas uzdevums ir vērtēt ministru un citu valdības locekļu rīcību.

Db.lv jau rakstījis, ka 2008. gadā pēc trīs banku, ieskaitot Icesave «māti» Landsbanki, «sabrukšanas», Islande ieslīga dziļā recesijā.

Nav šaubu, ka, par spīti noteiktajiem naudas izņemšanas ierobežojumiem, pagājušajā nedēļā, kad pēc vairāk nekā nedēļu ilgas piespiedu dīkstāves bankas Kiprā atkal atvēra savas durvis, ikviens, kam kādā no bankām glabājās noguldījumi, steidza gābt, ko vien var. Tāda vienkārši ir cilvēka daba – lai atminamies 2008. gada novembrī piedzīvoto iedzīvotāju drūzmēšanos Parex bankas filiālēs, Latvijas krājbankas bankomātu un filiāļu «šturmēšanu» vai baumu izraisītās rindas pie Swedbank bankomātiem aizpērn.

Kipras noguldītājiem ir visas tiesības būt neapmierinātiem ar tā dēvētās troikas (Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda) diktēto prasību, kuras rezultātā depozīti, kuru apmērs pārsniedz 100 tūkstošus eiro, tiks aplikti ar 40 % lielu nodokli. Nevienam nepatīk zaudēt savu naudu, jo īpaši tad, ja tā ir godīgi nopelnīta. Lēšot personiskos zaudējumus, tas, ka tūkstošus vai miljonus zaudēs arī tie, kuru kapitāla izcelsme ir apšaubāma, ir visai vājš mierinājums. Protams, vietā ir arī arguments, ka gadījumā, ja troikas prasības netiktu pildītas, lielo noguldītāju zaudējumi, visticamāk, pārsniegtu 40% no depozītu apmēra. Ļoti iespējams, ka zaudēts tiktu viss. Tieši tā notika, piemēram, jau pieminētajā Latvijas krājbankas krahā, kad 438 personas, kuru noguldījumi pārsniedza ar likumu garantēto apmēru, tas ir, 100 tūkstošus eiro jeb 70 tūkstošus latu, kopumā zaudēja 203 miljonus latu. Viņu izredzes atgūt kaut niecīgu daļu no zaudētā ir tuvas nullei.

Īslandes prezidents Olafurs R. Grimsons (Olafur R. Grimsson) sacījis, ka viņa valsts ir labākā situācijā nekā Īrija, pateicoties valdības lēmumam pirms diviem gadiem ļaut bankām «sabrukt», un tāpēc, ka kronu varēja devalvēt, vēsta Bloomberg.

«Atšķirība ir tā, ka Īslandē mēs ļāvām bankām sabrukt,» Grimsons sacījis intervijā Bloomberg Televīzijai. «Tās bija privātas bankas un mēs nepumpējām naudu tajās, lai paturētu tās virs ūdens; valsts neuzņēmās atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām,» viņš turpinājis.

Tā rezultātā «Īslandei klājas daudz labāk nekā bija gaidīts», stāstījis valsts prezidents. «Cik tālu mēs varam prasīt parastajiem cilvēkiem - lauksaimniekiem un zvejniekiem, skolotājiem, ārstiem un medmāsām - uzņemties atbildību par neveiksmi cietušajām privātajām bankām? Šis jautājums, kas ir bijis Icesave problēmjautājuma pamatā, tagad būs aktuāls problēmjautājums daudzām Eiropas valstīm,» sacījis Grimsons.

Lielbritānija un Nīderlande atgūs savus četrus miljardus eiro, ko tās tērēja, lai glābtu savu iedzīvotāju noguldījumus, sabrūkot Īslandes banku sistēmai, apgalvojis Īslandes prezidents Olafurs Ragnars Grimsons (Olafur Regnar Grimsson), norādot, ka ar Landsbanki aktīviem «vajadzētu pietikt», lai segtu šo parādu.

Jau ziņots, ka Īslandē nesen notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei Landsbanki meitasbankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus. Šī bija jau otrā reize, kad Īslandes iedzīvotāji noraidīja ierosinājumu atmaksāt abām valstīm četrus miljardus eiro lielo summu.

Kā vēsta BBC, Grimsons uzsver, ka jautājums referendumā nebija par to, vai atmaksāt naudu Lielbritānijai un Nīderlandei, bet gan par to, vai šī parāda atmaksā tiek izmantotas valsts garantijas.

Īslandes prezidents uzskata, ka ar Lielbritāniju un Nīderlandi jānorēķinās ar līdzekļiem, kas tiks iegūti pārdodot Landsbanki īpašumus, ar ko «vajadzētu pietikt», lai pilnībā segtu šo parādu.

Islandes tūrisma organizācija Promote Iceland uzsākusi konkursu, kurā cilvēki sociālajos tīklos tiek aicināti ieteikt jaunu šai Ziemeļu valstij vispiemērotāko nosaukumu, kas tiks izmantots reklāmas kampaņā. Paredzams, ka konkurss noslēgsies nākamā gada martā.

Līdz šim ieteikti dažādi atšķirīgi nosaukumi, piemēram, – Roklande, Zeme, kur noķert mākotni, Putnu zeme, Vulkānu zeme utt.

Promote Iceland konkurss Islandē iepriekš izraisīja plašu iedzīvotāju sašutumu, kuri pauda savu neizpratni ar to, kāpēc vispār ir jāmaina valsts nosaukums, raksta Reykjavik Grapevine.

Pati tūrisma organizācija uzsver, ka tās konkurss ticis pilnībā pārprasts. «Mums nav nekādu plānu mainīt valsts nosaukumu vai arī to aizstāt ar kādu citu vārdu. Mēs tikai spēlējamies ar ideju kas būtu, ja būtu savādāk? Mēs dzīvojam Islandē, kas nav īpaši aprakstošs vārds. Kas būtu, ja jums būtu iespēja mainīt valsts nosaukumu? Kā cilvēki aprakstītu savas sajūtas, kas tiem saistās ar Islandi?» klāstīja Promote Iceland projektu vadītājs Sveins Birkirs (Sveinn Birkir).