Kas vieno Facebook, LinkedIn, EA, Apple un PayPal, u.c.? Daudzi jau zina vai nojauš – pirmkārt, šie uzņēmumi strādā e-komercijas nozarē, taču galvenais – tie nodokļu plānošanas nolūkā izmanto uzņēmumus Īrijā, pirmie divi pat tur ir izveidojuši savus grupas galvenos uzņēmumus.

Kāda respektējama Īrijas nodokļu konsultāciju uzņēmuma rakstā¹ minētas 10 būtiskākās priekšrocības šai pasaulē populārajai holding-kompāniju jurisdikcijai. Turpmāk, ņemot vērā attiecīgajā rakstā izceltās 10 Īrijas nodokļu priekšrocības, izsakoties sporta terminoloģijā, piedāvāju uzspēlēt futbolu – kurš holdinga režīms labāks – Latvijas vai Īrijas?

1. peļņa no akciju pārdošanas nav apliekama – 1:0

Kā princips tas ir ieviests abās valstīs, tomēr Īrijā tas ir ierobežots ar vairākiem priekšnosacījumiem. Piemēram, to var izmantot tikai Eiropas Savienības (ES) un Īrijas nodokļu konvenciju rezidenti, 5% kapitāla daļas vai akcijas jātur vismaz 12 mēnešus iepriekšējo 24 mēnešu periodā, meitas uzņēmumam, kura akcijas tiek atsavinātas, jānodarbojas ar tirdzniecību. Latvijā šādu ierobežojumu nav. Tas arī nozīmē, ka atšķirībā no Īrijas kompānijām, Latvijas kompānijas var tirgoties Londonas biržā, un to šādi gūtā peļņa neapliksies ar UIN, turklāt tas attieksies arī uz krietnu daļu no vērtspapīriem, ne vien akcijām vai kapitāla daļām. Šai jautājumā Īrijas aizsardzība ir samērā blāva blakus Latvijas uzbrukumam.

Parasti, runājot par Īriju, prātā nāk viskijs, lieliska mūzika vai darba un labākas dzīves meklētāji no Latvijas. Arī Dubultais Īru ar Nīderlandes sviestmaizi vairāk izklausās pēc kaut kā no ēdienkartes, kaut arī tās ir nodokļu pasaulē sen pazīstamas frāzes. Jā, Īrija nu jau daudzus gadus gozējas nodokļu pasaules uzmanības lokā. Kādēļ? Salīdzinoši zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) 12,5% likme te nav galvenais iemesls. Arī manis iepriekš aprakstītais holdingu režīms (1) nav par iemeslu – tas ar dažādām modifikācijām pastāv vairumā ES valstu. Tomēr Īrija ir populāra, it sevišķi ASV biznesa aprindās, citas UIN īpatnības dēļ. To žurnāls The Economist savā š. g. 18. oktobra rakstā sauc par Īrijas lielāko caurumu, t.s. Double Irish (2). Kā strādā šis Dubultais Īru? Kas lācītim vēderā? Kā Latvijas uzņēmumiem tas būtu izmantojams?

Pieņemsim, Latvijā darbojas uzņēmums Krievijas Balzāms (KB). No savas peļņas tas samaksā valsts budžetā Latvijas 15% UIN, kas arī, protams, var nebūt daudz. Lai samazinātu ar UIN apliekamo ienākumu, slēpt ieņēmumus ir pretlikumīgi un tādēļ – bīstami. Tādēļ būtu jāskatās uz legālām izdevumu palielināšanas iespējām (parasti ar zaudējumiem, procentiem, autoratlīdzību u.c.). Tādēļ KB var izveidot meitas uzņēmumu Īrijā (KB IRL, sk zīmējumu zemāk) un šajā meitas uzņēmumā var izveidot patentus, tehnoloģijas, firmas, sistēmas, zinātību u.c. intelektuālo īpašumu, par ko KB maksātu uz KB IRL autoratlīdzību. KB ar Latvijas UIN apliekamā peļņa būtiski samazinātos par šiem autoratlīdzību maksājumiem uz KB IRL. Šādām izmaksām Latvijā nepiemēro arī ieturējuma nodokli.

Īrijā 2016.gada aprīlī dzīvoja 19 933 Latvijas valstspiederīgie, liecina pēdējie Īrijas Centrālā statistikas biroja tautas skaitīšanas dati par Īrijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem.

Kā vēsta portāls «baltic-ireland.ie», Latvijas valstspiederīgo kopiena kopš iepriekšējās tautas skaitīšanas 2011.gadā samazinājusies par 3% jeb 660 cilvēkiem. 2011.gadā Īrijā dzīvoja 20 593 Latvijas valstspiederīgie.

5771 jeb 29% no tiem kā dzīvesvietu norādījuši Dublinu, bet, atšķirībā no brazīliešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem un vāciešiem, viņu dzīvesvietas pārsvarā bija nomalēs, nevis pilsētas centrālajā daļā. Ārpus Dublinas un tās piepilsētām daudz latviešu dzīvo Dundalkā, Navanā, Tulovā, Portloisā un Monaganā.

35% no Latvijas piederīgajiem dzīvoja Īrijas pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits pārsniedz 10 000. 43% Īrijā dzīvojošo latviešu bija vecuma grupā no 25 līdz 39 gadiem. Šai grupai atbilst tikai 22% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita. Vidējais Latvijas valstspiederīgo vecums 2016.gada aprīlī bija 31,7 gadi, savukārt visu valsts iedzīvotāju vidējais vecums ir 37,3 gadi, vēsta portāls.

12 Eiropas Savienības (ES) valstis, tai skaitā Latvija un Igaunija, ir noraidījušas direktīvu, kas liktu daudznacionālajiem uzņēmumiem izpaust to gūto peļņu un samaksātos nodokļus katrā ES dalībvalstī, ziņoja britu laikraksts "The Guardian".

Ierosinātās direktīvas mērķis bija atklāt, kā dažas no pasaules lielākajām kompānijām - tādas kā "Apple", "Facebook" un "Google" - izvairās samaksāt nodokļos apmēram 500 miljardus ASV dolāru gadā, pārceļot savu peļņu no tādām augstāku nodokļu valstīm kā Lielbritānija, Francija un Vācija uz zemāku nodokļu vai beznodokļu valstīm kā Īrija, Luksemburga un Malta.

Pret ierosināto direktīvu balsoja Austrija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Slovēnija, Ungārija, Zviedrija.

Vairums šo valstu ar zemākiem nodokļiem ir pievilcīgas pasaules lielākajām kompānijām, lai tās tur reģistrētu savu peļņu. Izņēmums gan ir Zviedrija, kas balsoja pret, bažījoties, ka šī direktīva var pazemināt šīs valsts augstos standartus firmu atklātības jomā, rakstīja "The Guardian".

No amata atkāpies Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisārs Fils Hogans, kas bija izpelnījies pārmetumus par Īrijā Covid-19 krīzes dēļ noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, trešdienas vakarā pavēstīja viņa biroja vadītājs Pīters Pauers.

Hogans saņēmis nopēlumu, jo pagājušajā nedēļā savā dzimtenē Īrijā apmeklēja saviesīgu pasākumu, ar to pārkāpjot ierobežojumus, kas Covid-19 krīzes dēļ noteikti Īrijā.

Spiediens uz Hoganu trešdien pastiprinājās, kad Īrijas premjerministrs Mihals Mārtins paziņoja, ka Pauers sniedzis "mainīgus naratīvus" par Hogana pārvietošanos.

Valdošajā koalīcijā esošās Zaļās partijas līderis Eimons Raiens pavēstīja nacionālajai raidsabiedrībai RTE, ka valdība vairs neuzticas komisāram Hoganam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena bija lūgusi Hoganam paskaidrojumu par viņa rīcību Īrijā un bija izskatījusi viņa atbildi kopš otrdienas.

Tirdzniecības komisāra amats ir viens no svarīgākajiem EK, un viņš ir atbildīgs par tirdzniecības vienošanos apspriešanu 27 ES dalībvalstu vārdā ar partneriem visā pasaulē. Hoganam bija arī svarīga loma sarunās ar Lielbritāniju par tās pēcbreksita tirdzniecības attiecībām ar ES.

Savstarpējo aizdevumu platforma TWINO publicējusi pirmo Alternatīvo Aizdevumu indeksu (AAI), kas sniedz vispusīgu pārskatu par alternatīvās finanšu nozares attīstības potenciālu Eiropā.

Pētījums, kas tapis sadarbībā ar starptautisko biznesa konsultāciju kompāniju KPMG Baltics, salīdzina kreditēšanas vidi Eiropā laikposmā no 2010. līdz 2016. gadam.

AAI izmantoti dati, kas iegūti no Eiropas Centrālās bankas (ECB), ārpus eiro zonas esošo valstu Centrālajām bankām un Eurostat. Indekss ir augstāks tajās valstīs, kurās pastāv pieprasījums pēc kredītiem, bet to pieejamība ir relatīvi zema un/vai pastāv nekonkurētspējīgi vai stingri kredītu izsniegšanas kritēriji.

Atbilstoši pētījumam, Eiropas valstis ar visaugstāko AAI jeb augstāko potenciālu attīstīt alternatīvo aizdevumu nozari, ir Ungārija, Slovēnija, Latvija, Polija, Rumānija, Grieķija un Īrija. Tikmēr Igaunija ierindojas tikai 12. vietā, kamēr Lietuva 15. vietā.

Auto aizsardzības sistēmu izgudrotājs un ražotājs SIA Autonams šogad izmēģinās jaunu eksporta sadarbības modeli Vācijā un Īrijā, lai veicinātu eksporta apjomu pieaugumu kopējā uzņēmuma apgrozījumā, stāsta Autonama valdes loceklis Edvīns Panders.

Panders norādīja, ka saistībā ar eksportu uzņēmums vienmēr ir meklējis ārvalstīs partnerus, bet tagad Autonams nolēmis mainīt eksporta stratēģiju, veidojot modeli, kurā uzņēmumam būtu lielāka ietekme.

«Līdz šim partneri paši izlēma, cik aktīvi strādāt ar mūsu produktu, taču krīze pierādīja, ka brīdī, kad partneriem ir grūtības, viņi fokusējas uz savām problēmām, īpaši nedomājot par mums. Tāpēc tagad Vācijā un Īrijā mēģinām veidot modeli, kas paredz, ka Autonams konkrētajā tirgū darbojas kopā ar partneri, tādējādi nodrošinot mums lielāku ietekmi - būsim tuvāk gala klientam, spēsim ātrāk reaģēt uz izmaiņām utt.,» skaidroja Panders.

Šā gada sākumā Eiropas Savienībā reģistrēti 505,7 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 1,1 miljonu vairāk nekā pērnā gada sākumā, liecina Eurostat dati.

Pagājušajā gadā ES valstīs piedzima 5,2 miljoni jaundzimušo. Vidējais dzimstības rādītājs bija 10,4 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais dzimstības rādītājs bija Īrijā – 15,7%, Lielbritānijā – 12,8%, Francijā – 12,6%, Zviedrijā – 11,9% un Kiprā – 11,8%. Savukārt mazākais bijis Vācijā – par 8,4%, Portugālē – par 8,5%, Grieķijā un Itālijā – 9% un Ungārijā – 9,1%.

ES pērn kopumā miruši 5 miljoni cilvēku. Vidējais miršanas rādītājs bijis 9,9 uz 1000 iedzīvotājiem. Augstākais mirstības rādītājs bijis Bulgārijā – 15%, Latvijā – 14,3%, Lietuvā – 13,7%, Ungārijā – 13%, Rumānijā – 12,7% un Horvātijā – 12,1%. Savukārt zemākais bijis Īrijā – 6,3%, Kiprā – 6,6%, Luksemburgā – 7,3%, Maltā – 8,1% un Nīderlandē – 8,4%.

Īrija decembrī kļūs par pirmo eirozonas starptautiskās palīdzības saņēmējvalsti, kurai izdosies noslēgt aizdevuma programmu, pavēstījis šīs valsts premjers Enda Kenijs. Viņš arī norādījis, ka noslēgt aizdevuma programmu, visticamāk, izdosies arī bez Eiropas Savienības (ES) finansiālas palīdzības.

Premjera partijas Fine Gael sanāksmē E. Kenijs norādījis, ka Īrijas ekonomikas ārkārtas stāvoklis būs beidzies, kad valsts 15. decembrī noslēgs 85 miljardus eiro vērto starptautiskā aizdevuma programmu. «Es varu apliecināt, ka Īrija atrodas uz ceļa, lai noslēgtu starptautiskā aizdevuma programmu 15. decembrī. Mēs vairs tajā neatgriezīsimies,» sacījis Enda Kenijs.

Vienlaikus Īrijas premjers arī brīdināja, ka joprojām ir ejams garš ceļš, lai atveseļotos no globālās ekonomikas krīzes. «Tas nenozīmē, ka mūsu finanšu problēmas ir beigušās. Priekšā ir sagaidāms ekonomiski trausls laiks. Tomēr tas būs laikmets bez aizdevuma programmas. Ārkārtas stāvoklis ekonomikā būs beidzies,» sacīja E. Kenijs.

Starp Latviju un Īriju iedzīvotāju sūtījumus piegādājošiem uzņēmējiem ir izdevīgāk reģistrēties Īrijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Dažādu kravu un sīkpaku piegādātāji, kas apkalpo svešumā esošos tautiešus, labprātāk izvēlas reģistrēties kā pašnodarbinātas personas vai reģistrē savus uzņēmumus Īrijā, nevis Latvijā, liecina DB aptaujāto komersantu teiktais. Tam par iemeslu tiek minēta gan vienkāršāka procedūra, gan uzņēmējdarbībai pievilcīgi nodokļu likumi un birokrātiskās procedūras, gan iespēja nopelnīt cilvēka cienīgu pensiju.

Sūtīts tiekot viss – sadzīves tehnika, pārtika, drēbes, mēbeles, celtniecības materiāli, dzīvnieki utt. Pirms aptuveni 10 gadiem piegādes cenas bijušas 4–5 eiro/kg, bet šobrīd cena ir ap 2 eiro/kg un zemāka, stāsta pārvadātāji. Pasta kompānijas, piemēram, Latvijas Pasts un DPD Latvija tautiešu sūtījumus apkalpojošos komersantus par konkurentiem neuzskata.

Vītolu ģimenē aug četri bērni, un dzīvi Latvijā viņi atsākuši Kazdangas muižas bijušajā klēts kompleksā Eglaines, kur labu laiciņu valdīja posts un sabrukums, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Stāstu par ģimenes aizbraukšanu no Latvijas uzsāk Kristīne Vītola: «No Kuldīgas pārcēlāmies uz Ventspili, bet tas bija tikai sākums ceļojumam 2006. gadā uz Īriju. Ekonomiskā krīze lika pārvērtēt daudz ko, tostarp varēšanu sagādāt ģimenei iztiku.» «Tā bija vilšanās par daudz ko. Bijām jauni un gribējām lietas un dzīvot dzīvi. Aizbraucot mums bija divi bērni. Šķiršanās no dzimtenes nebija viegla. Paši uz savu galvu noteikti nebūtu braukuši, bet mans brālis jau bija Īrijā un aicināja mūs arī,» atminas Raitis Vītols.

Aizbraucot bijis noīrēts dzīvoklis uz nedēļu, kuras laikā bija jāatrod darbs. Raitis to arī atradis, neprotot ne vārda angļu valodā.

Starptautisku friziermākslas festivālu godalgotu vietu ieguvējs, divu friziersalonu un franšīzes «Hot Scissors» līdzīpašnieks Kristaps Slakters tagad atgriezies Latvijā. Dzīve viņam atkal ir apmetusi kūleni, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

«Mēs patiesi bijām uz viļņa, un tad saslima mana sieva Alise. Kamēr saprata, kas par vainu, laiks gāja. Sākumā šķita, ka nepieciešamo operāciju var veikt tikai Japānā par 70 tūkstošiem eiro. Taču izrādījās, ka spēj palīdzēt arī Latvijas neiroķirurgs Ingus Gārša. Operācija šķiet veiksmīga. Mūsu pieredze liecina, ka Latvijā tomēr ir ļoti labi speciālisti,» atklāj Kristaps.

«Īrija ir forša. Mums Latvijā ir krass dalījums – bagātie un nabagie. Tur ir ļoti, ļoti liels vidusslānis, kas var regulāri atļauties apmeklēt kultūras pasākumus, pasēdēt krodziņos, atnākt uz frizētavu. Daži klienti reizi nedēļā ieradās izmazgāt matus,» stāsta frizieris.

Īrijas ekonomika aug visstraujāk ES, piesaistot arī Latvijas uzņēmumu uzmanību , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sākt darbu Īrijā Latvijas uzņēmumiem nav sarežģīti, jo tirgum ir līdzīgas iezīmes mūsu valstij, un daļa iedzīvotāju jau pazīst mūsu uzņēmumu preces. Daudzi Īrijas uzņēmumi dod priekšroku sadarbībai ar eirozonas valstu uzņēmumiem. Tiesa gan, jārēķinās ar šī tirgus mazo izmēru.

Situācija uzlabojas

Šajā gadā iepriekš finanšu krīzes smagi skartās Īrijas ekonomikas stāvoklis ir uzlabojies un iekšzemes kopprodukta izaugsme turas pie 5%, kas ir straujākais kāpums starp Eiropas Savienības valstīm. Kā liecina valsts Centrālās bankas sniegtā informācija, pēdējos gados izaugsme ir sabalansēta un aug gan eksports, gan vietējais patēriņš. Bezdarba līmenis valstī samazinās, tādējādi pieaug iedzīvotāju ienākumi. Arī turpmāk šogad un nākamgad tiek prognozēts gan eksporta apjomu pieaugums, gan vietējā pieprasījuma kāpums, kas veicinās arī strauju ekonomikas izaugsmi, ierindojot Īriju pirmajā vietā starp ES valstīm IKP pieauguma ziņā.

Īrija kļuvusi par pirmo eirozonas valsti, kas spējusi noslēgt starptautiskās glābšanas programmu, raksta MarketWatch.

85 miljardu eiro lielo finansējumu no Eiropas Savienības institūcijām un Starptautiskā Valūtas fonda Īrija saņēma 2010. gadā.

Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans uzsvēris, ka programmas noslēgšana ir tikai viens ceļa posms, nevis noslēgums, jo budžeta deficīts un valsts parāds aizvien ir pārāk augsts, tādēļ valstij jāturpina līdzšinējā politika.

Savukārt Eiropas Komisijas vadītājs Hosē Manuels Barozo norādīja, ka Īrija, pateicoties ieguldītajam darbam un pūlēm, turpmāk varēs finansēt pati sevi, taču pašreizējais rezultāts nebūtu iespējams bez citu ES dalībvalstu solidaritātes un ievērojamā finansiālā atbalsta.

Īrijas premjerministra vietnieks Īmons Gilmors uzsvēra, ka aizvien ir jāpaveic daudz darba, lai ekonomika sāktu augt. «Pirms trim gadiem valsts zaudēja 7000 darbavietu mēnesī. Patlaban mēs ik mēnesi radām 5000 jaunu darba vietu,» viņš sacīja BBC. «Tomēr mums aizvien ir daudz darba, jo valstī joprojām ir augsts bezdarba līmenis, īpaši jaunu cilvēku vidū,» atzinis Ī. Gilmors.

Dažādu apstākļu dēļ Īrija ir atguvusies , otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriecināja ziņas no Britu salām. Īrija – valsts, kas finanšu krīzes laikā teju bankrotēja, šobrīd ir visātrāk augošā ekonomika eirozonā.

Pēc veiksmīgi aizvadītā otrā ceturkšņa šīs valsts gada IKP pieauguma prognoze tika ievērojami palielināta – no 4 līdz 6 procentiem.

Galvenokārt tas noticis zemo naftas cenu un vājā eiro dēļ, kas ievērojami palīdzējis pieaugt eksportam. Tas otrajā ceturksnī palielinājies par 13,6%. Šī izaugsme savukārt ir palielinājusi arī investoru interesi par Īriju. Investīcijas šīs valsts uzņēmumos otrajā ceturksnī pieaugušas par 19,2 procentiem.

Visu rakstu Īrija pārsteidz lasiet 15. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena vainojusi EK viceprezidentu un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāru Valdi Dombrovski pārpratumā saistībā ar Ziemeļīriju, kas izraisījās pēc Covid-19 vakcīnu eksporta kontroles shēmas pieņemšanas.

Kā jau ziņots, EK piektdien pieņēma shēmu rūpnīcās ES valstīs ražoto Covid-19 vakcīnu eksporta kontrolei un skaidroja, ka tas nepieciešams, lai nodrošinātu vakcīnu piegādi ES valstīm.

EK paziņojums izraisīja satraukumu Īrijā un Lielbritānijā, un Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons apsūdzēja ES Ziemeļīrijas protokola 16.panta iedarbināšanā, ko Ziemeļīrijas pirmā ministre Arlīna Fostere nodēvēja par "neticamu naidīguma izpausmi".

Taču drīz pēc tam EK atkāpās no sākotnējās nostājas šajā punktā.

EK preses pārstāvis Ēriks Mamers pirmdien žurnālistiem Briselē paziņoja, ka par šo sajukumu atbildīgs ir Dombrovska kabinets.

"Par šo regulējumu ir atbildīgs Dombrovska kungs un viņa kabinets un, protams, komisijas dienesti, kas pakļauti viņam," sacīja Mamers.

Simtiem bankomātu Īrijā tuvākajās nedēļās varētu rasties darbības traucējumi, ja bankas neatjaunos aparātus un nenomainīs novecojušo programmatūru, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta portāls Baltic Ireland.

Problēmas varot rasties, jo kompānija Microsoft ir nolēmusi turpmāk neatjaunināt operētājsistēmu Windows XP.

Tas nozīmē, ka turpmāk netiks kontrolētas šīs programmas kļūdas un noturība pret uzlaušanu un vīrusiem.

Ulster Bank, Bank Of Ireland un AIB ziņojušas, ka tiek strādāts pie šīs problēmas risināšanas, un visas bankas esot pārliecinātas, ka tā nekādā veidā neietekmēs klientu pieeju bankas pakalpojumiem, raksta Baltic Ireland.

Vairāk nekā 80% bankomātu Īrijā darbojas ar Windows XP, kas nozīmē, ka pēc 8.aprīļa, kad Microsoft pārtrauks atjaunināt šo oprētājsistēmu, tie kļūs nedroši pret dažādiem vīrusiem un hakeru uzbrukumiem.

ASV sociālās komunikācijas gigants Facebook piektdien paziņoja, ka reklāmas ienākumus no lielākajiem britu klientiem turpmāk reģistrēs Lielbritānijā, nevis Īrijā, kur atrodas uzņēmuma Eiropas galvenā biroja mītne.

Tādējādi Facebook Lielbritānijā veiks lielākus nodokļu maksājumus.

«Pirmdien mēs sāksim informēt lielos Lielbritānijas klientus, ka no aprīļa sākuma viņi saņems rēķinus no Facebook UK un nevis no Facebook Ireland,» norāda uzņēmums.

«Tas nozīmēs, ka tirdzniecības apjoms Lielbritānijā, ko tieši guvusi mūsu Lielbritānijas komanda, tiks reģistrēts Lielbritānijā, nevis Īrijā. Tad Facebook UK reģistrēs ienākumus no šī pārdošanas apjoma,» vēsta kompānija.

Šāds paziņojums izskan laikā, kad lielā daļā Eiropas aizvien pieaug sabiedrības sašutums par lielo ASV tehnoloģijas uzņēmumu, tostarp Amazon, Facebook un Google panāktajām nodokļu norunām.

ASV apģērbu tirdzniecības milzis "Gap Inc." ceturtdien paziņoja, ka slēgs visus savus veikalus Lielbritānijā un Īrijā, taču turpinās darbību šajās valstīs, piedāvājot preces internetā.

Uzņēmumam Lielbritānijā un Īrijā šobrīd ir 81 veikals, un tos pakāpeniski paredzēts slēgt līdz septembrim.

Tāpat "Gap" norāda, ka uzņēmumam ir potenciāls pircējs tā veikaliem Francijā un Itālijā.

Šāds lēmums pieņemts laikā, kad koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ smagi cietusi fizisko veikalu darbība, taču tirdzniecības apjoms internetā palielinājies.

"Gap" darbību Lielbritānijā sāka 1987.gadā, bet Īrijā 2006.gadā.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Īrija neatbalstīs transnacionālo kompāniju nodokļu reformu, ceturtdien paziņoja valsts finanšu ministrs Paskals Donohou.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

Taču Īrija, kurā uzņēmumu ienākuma nodoklis ir 12,5% līmenī un kuru atsevišķas valstis uzskata par tā dēvēto nodokļu patvēruma valsti, neatbalstīs šo ieceri tās pašreizējā veidolā, sacīja Donohou.

"Šobrīd ir piedāvāta vienošanās, kurai Īrija nevar piekrist," intervijā Īrijas raidorganizācijai norādīja ministrs, piebilstot, ka valsts ir gatava turpināt sarunas.

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie Eiropas Savienībā (ES), bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta «Eurostat» jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai atbilst 14,9% no IKP. Zemāki kā mūsu valstī izdevumi sociālajai aizsardzībai ir vien Rumānijā, kur šis rādītājs veido 14,6% no IKP. Lietuvā tie ir 15,6% no IKP, bet Igaunijā tie ir 16,4% no IKP. Tālāk seko Īrija (16,7% no IKP), Malta (17,5%), Bulgārija (17,9%) un Slovākija (18,3%).

ES dalībvalstu vidū vislielākais valsts finansējums sociālajai aizsardzībai ir Francijā (33,9% no IKP), Dānijā (32,3%), Somijā (31,6%), Beļģijā (30,4%), Nīderlandē un Austrijā (abās valstīs 30,2%), kā arī Itālijā (30%).

ES vidēji valdību izdevumi sociālajai aizsardzībai 2015.gadā bija 29% no IKP.

Lielāko daļu no sociālās aizsardzības izdevumiem ES veido vecuma pensijas un dažādās traģēdijās izdzīvojušo pabalsti. ES tie veido 45,2% no kopējiem sociālajiem pabalstiem. Vislielākais šādu pabalstu izdevumu īpatsvars ir Grieķijā (65,4%), Itālijā un Portugālē (abās valstīs 58,3%), Rumānijā (55,2%) un Kiprā (54,9%). Latvijā tie veido 50,2% no kopējiem sociālo pabalstu izdevumiem, Lietuvā - 47,%, bet Igaunijā - 43,9%. Savukārt vismazākais to īpatsvars ir Īrijā (32,9%), Luksemburgā (38,5%) un Vācijā (39,1%).

Kā liecina ANO un Pasaules Bankas apkopotā statistika, tad 2007. gadā Latvija patiešām bija Austrumeiropas Šveice.

2007. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (327,2 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 13. vietā pasaulē, apsteidzot Vāciju un ASV. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Bermudu salas, Šveice, Īrija, Singapūra, Apvienotā Karaliste, Seišelu salas, Kipra, Austrija, Norvēģija un Beļģija, bet zem mums bija visa pārējā pasaule.

2008. gada nogalē Parex izzuda no šīs pasaules, taču mēs, mūsu bērni un mazbērni turpināsim maksāt šīs bankas privāto īpašnieku parādus līdz mūža beigām (tāds bija tā laika valdības lēmums). Tikai arī bez Parex dīvainajiem (kamēr nav notiesājoša sprieduma, nelietošu viņiem atbilstošu korektāku terminu) investoriem. 2015. gadā Latvija pēc finanšu pakalpojumu eksporta (259,9 USD uz vienu iedzīvotāju) bija 19. vietā pasaulē, jau atpaliekot gan no Vācijas, gan ASV, bet apsteidzot Lietuvu. Virs mums bija Luksemburga, Malta, Singapūra, Īrija, Kipra, Bermudu salas, Šveice, Apvienotā Karaliste, Beļģija, Norvēģija, Zviedrija, Nīderlande, Islande, Libāna, ASV, Panama, Austrija un Vācija.

Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā pārsniegusi 574 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas aplēses.

Tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Tiesa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums veido vien 1,1%, un kāpuma temps ir kļuvis daudz gausāks nekā iepriekšējos gados. Arī attiecībā pret Latvijas ekonomiku jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus uz Latviju sūtītās naudas apmērs liek izteikt pieņēmumu, ka Latvijas valstspiederīgo skaits ārzemēs īpaši nesamazinās, bet arī būtisks pieaugums nenotiek.

«Naudas pārsūtījumu pieauguma temps absolūtos skaitļos ir stipri palēninājies. Relatīvos skaitļos tas varbūt pat nedaudz ir samazinājies,» uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Īrija otrdien attālinājās no sešus gadus ilgušās bargās taupības, valdībai prezentējot pirmo budžetu pēc izkļūšanas no starptautiskās glābšanas programmas, kurā veiktas arī bargas uzņēmuma nodokļu likuma izmaiņas.

Pērnā gada 15.decembrī Īrija kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskajā glābšanas programmā.

Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro aizdevumu.

Kopš 2008.gada Īrijas valdība ar valsts izdevumu samazinājumiem un nodokļu paaugstinājumiem grūtībās nonākušajai ekonomikai liegusi 30 miljardus eiro jeb aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Taču otrdien Īrijas valdība prezentēja jaunāko budžetu, norādot, ka tas iezīmē budžeta taupības beigas.