Īrija otrdien attālinājās no sešus gadus ilgušās bargās taupības, valdībai prezentējot pirmo budžetu pēc izkļūšanas no starptautiskās glābšanas programmas, kurā veiktas arī bargas uzņēmuma nodokļu likuma izmaiņas.
Pērnā gada 15.decembrī Īrija kļuva par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas pārtrauca dalību starptautiskajā glābšanas programmā.
Apjomīgo parādsaistību un budžeta deficīta problēmu dēļ Īrija 2010.gada novembrī bija spiesta vērsties pēc palīdzības pie Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kas valstij piešķīra 85 miljardu eiro aizdevumu.
Kopš 2008.gada Īrijas valdība ar valsts izdevumu samazinājumiem un nodokļu paaugstinājumiem grūtībās nonākušajai ekonomikai liegusi 30 miljardus eiro jeb aptuveni 18% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Taču otrdien Īrijas valdība prezentēja jaunāko budžetu, norādot, ka tas iezīmē budžeta taupības beigas.
Īrijas finanšu ministrs Maikls Nūnans pavēstīja, ka valsts ekonomikai šogad tiek prognozēta 4,7% izaugsme, nākamgad tā palielināsies par 3,9%, bet laika periodā no 2016.gada līdz 2018.gadam - par 3,4%.
Tāpat viņš paziņoja, ka budžeta deficīts nākamgad tiks samazināts līdz 2,7% no IKP, tādējādi nokrītoties zem ES noteiktajiem 3% griestiem.
Īrijas valdība gan uzsvēra, ka tā neatgriezīsies pie iepriekšējā tā dēvētā trekno gadu modeļa, kas pievīlis valsts iedzīvotājus.
Vienlaikus jaunajā budžetā arī paredzētas izmaiņas uzņēmuma nodokļu likumā, ņemot vērā Eiropas Komisijas izmeklēšanu saistībā ar ASV informācijas tehnoloģiju kompānijas Apple Inc. un Īrijas nodokļu norunām.
Izmaiņas paredz, ka starptautiskajiem uzņēmumiem tiks liegta iespēja pārvest savus ienākumus uz tā dēvētajām nodokļu patvēruma valstīm. Šīs izmaiņas valstī jauniem uzņēmumiem spēkā stāsies no nākamā gada, bet jau esošām kompānijām - no 2020.gada.