Jaunākais izdevums

Īrijas migrantu tiesību centrs (MRCI) paudis satraukumu par au pair sistēmu, norādot, ka vidusšķira valstī ir izveidojusi mūsdienu verdzības formu, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Īrijas latviešu portāls Baltic Ireland.

Auklēm netiek maksāta pat minimālā alga, tādējādi ģimenes ietaupa uz aizvien pieaugošajām izmaksām par bērnu aprūpi, apgalvo MRCI.

Īrijā pieaug to ģimeņu skaits, it īpaši Dublinas dienviddaļā, kas bērnudārzu vietā izvēlas ārvalstu studentes, uzticot rūpēties par bērniem savās mājās.

Meitenes no Brazīlijas, Austrumeiropas, Francijas, Spānijas un Itālijas strādā līdz 60 stundām nedēļā, saņemot apmēram 2 eiro par stundu. Daudzos gadījumos viņu pienākumos ietilpst visi mājas darbi, tostarp gludināšana, tīrīšana, ēst gatavošana un uzkopšana, kā arī palīdzība bērniem skolas mājas darbu veikšanā. Dažos gadījumos ģimenēs dzīvojošas aukles ir ziņojušas, ka viņām nākas gulēt kopā ar vienu no bērniem.

MRCI ir saņemtas arī vairākas sūdzības par nepieņemamiem komentāriem un uzvedību, tostarp vienā gadījumā ģimenes tēvs nakts laikā iekāpis aukles gultā.

Centra koordinatore Aoife Smita sacīja, ka šī problēma saasinās. Viņa pauda nopietnas bažas par klusumu, kas valda ap au pair sistēmu Īrijā un darba apjomu un veidu, kura veikšanai tiek izmantots ļoti lēts darbaspēks.

Saskaņā ar MRCI aplēsēm visā valstī šobrīd ģimenēs strādā apmēram 10 tūkstoši aukļu, lai gan precīzu skaitli nav iespējams noteikt, jo šī nozare netiek regulēta. Arvien vairāk ģimeņu izvēlas aukles, jo Īrijā bērnu aprūpe ir viena no dārgākajām Eiropas Savienības valstīs, vidēji izmaksājot no 1000 € līdz 1200 € mēnesī.

«Visām šīm sievietēm nav jāstrādā 60 stundas. Bet, manuprāt, ir taisnīgi teikt, ka galējos gadījumos tas ir vergu darbs,» sacīja Aoife Smita.

«Mums ir lieta par au pair aukli, kura strādā Īrijas rietumos. Viņai jāpieskata trīs mazi bērni no 7 rītā līdz 10 vakarā katru dienu. Turklāt viņai ir jāveic visi mājsaimniecības darbi, dažādos laikos jāved bērni uz skolu un no skolas, visu dienu mājās jāpieskata jaunākais bērns, jāgatavo ģimenei ēst, jāmazgā veļu, jāgludina un jāuzkopj māju un viņai ir jābūt pieejamai nedēļas nogalēs, ja visa ģimene nolemj kaut ko darīt bez brīdinājuma. Un tas viss par 120€ nedēļā.»

MRCI norāda, ka lielākā daļa šo meiteņu neapzinās savas tiesības un baidās kaut ko uzsākt, jo viņām nav, kur iet.

Au pair sistēma tika radīta pēc Otrā pasaules kara, lai jauniešiem dotu iespēju braukt no vienas valsts uz citu, iepazīties ar tās kultūru un valodu, dzīvot kādā ģimenē bez maksas un par šo iespēju dažas stundas dienā palīdzēt ģimenei. Tādēļ arī au pair algas tradicionāli vienmēr ir bijušas mazas, jo akcents nav pelnīšana, bet kultūras apmaiņa, skaidro Baltic Ireland.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Solīts makā nekrīt –bērnudārzu atbalsta programmai naudas vairs nav

Dienas Bizness,08.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Solījumi par to, ka valsts atbalsts vecākiem, kuru bērniem nav vietas pašvaldību bērnudārzos un tāpēc tiek izmantoti privātā dārziņa vai aukles pakalpojumi, tiks turpināts, vēl nesen bira kā no pārpilnības raga, taču nu izlemts atbalsta programmu neturpināt. Lai gan pērn vien valsts līdzfinansējumu saņēma 9112 bērnu, noteiktajā laika posmā neesot sasniegti izvirzītie mērķi – nav mazinājušās rindas uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Joprojām savu vietu gaida gandrīz 9000 bērnu. Turklāt valsts budžetā tam vienkārši nav naudas, otrdien raksta laikraksts Diena.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikumu neturpināt valsts atbalsta programmu valdībā skatīs šodien, bet, kā Dienai apgalvo VARAM pārstāvis Raivis Bremšmits, jau pirms sēdes ir skaidrs, ka situācija nemainīsies – budžetā tam līdzekļu nav. Turklāt jau sākotnēji bijis zināms, ka valsts atbalsts iedarbināts tikai uz trim gadiem.

Ministrijā gan nenoliedz, ka tas bijis nozīmīgs un problēma ir aktuāla, par ko liecinot arī līdzfinansējuma saņēmēju skaits. Taču vienīgi ar šādu valsts iesaistīšanos bērnudārzu pieejamības problēmu atrisināt nevar. Turklāt programmā bijuši arī vairāki trūkumi, piemēram, mākslīgi palielinājušās rindas uz pašvaldību bērnudārziem. R. Bremšmits gan skaidri pasaka – pašvaldību dārziņos bērniem trūkst vietu, to trūks arī turpmāk un vietu nereti nav arī privātajās iestādēs. Līdz ar to vienkārši kādam šie bērnudārzi ir jābūvē. Tas arī varētu būt virziens, kā valsts savu atbalstu sniegtu turpmāk – nodrošinot atbalstu būvniecībai. Taču arī to ierobežo budžets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc ar algu vien vairs nepietiek?

Kaspars Buls, mobilo sakaru operatora Bite vadītājs,17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu darba tirgū alga vairs nav noteicošais darbiniekus motivējošais faktors un progresīvākais risinājums viņu noturēšanai. Darba devējiem ir rūpīgi jāstrādā, nokomplektējot viņiem konkurētspējīgāko piedāvājumu.

To apliecina arī globālā pētījuma Mercer Talent Trends dati – 97% aptaujāto darbinieku ir svarīgi, ka viņu darba sniegums tiek novērtēts gan monetāri, gan nemateriāli. Labi vien ir, ka tā. Ja nauda šodien aizvien dominētu kā spēcīgākais faktors, uzņēmēji kļūtu maksātnespējīgi, bet darba ņēmēji agri vai vēlu tik un tā meklētu interesantākus piedāvājumus. Pašlaik Latvijā darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā reālā darba produktivitāte. Tas nozīmē, ja darbinieku radītā pievienotā vērtība aug lēnāk nekā darbaspēka izmaksas, uzņēmumam tās nākas kompensēt uz peļņas rēķina, tā samazinoties investīciju iespējām. Uzskatu, ka investīcijām darbiniekos un viņu radītajai produktivitātei ir jābūt «veselīgā» balansā. Investīcijas ir veiksmīgs instruments darbinieku piesaistei un attīstīšanai, tomēr ir tikai pašsaprotami, ka, regulāri ieguldot darbiniekos, darba devējs vēlas saņemt no darbiniekiem un pieprasa atbilstošu produktivitātes sniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru