Bitkoina cenai šis gads sagādājis pamatīgas ugunskristības
Investoriem ar visaugstāko riska toleranci, iespējams, šobrīd būtu vērts pievērst uzmanību tādam netradicionālam ieguldījumam kā bitkoinam jeb bitmonētai. Pasaules valstu valdības šogad daudz lauzījušas galvu, kur tad īsti šo interneta fenomenu ierindot, piemēram, vai to saukt par valūtu vai par izejvielu, un vai attiecīgi noteikt ierobežojumus darījumiem šajā tirgū. Tāpat bitkoina vidi satricinājuši vairāki skandāli, piemēram, hakeru uzbrukumu rezultātā februārī tika slēgta lielākā virtuālās valūtas bitkoina tirdzniecības vieta internetā Mt. Gox.
Valdot šādam fonam, strauji svārstījusies bitmonētas vērtība. Coindesk.com pieejamā informācija liecina, ka viena bitkoina cena tieši pirms gada bija 124 ASV dolāri, bet pagājuša gada decembrī tā jau atradās pie 1147 ASV dolāru atzīmes (pieaugums par 825%). Pēc tam dažu nedēļu laikā virtuālās valūtas vērtība saruka vairāk nekā par 50% līdz 520 ASV dolāru atzīmei, lai pēc tam atkal palielinātos līdz 950 ASV dolāriem. Kopš tā brīža gan, šķiet, cenu tendences ziņā ir vērojama zināma stabilitāte, proti, bitkoina cena samazinās. Šobrīd vienu virtuālās valūtas vienību var iegādāties par 395 ASV dolāriem.
Lai cik šī valūta nebūtu dīvaina parādība, piemēram, Anglijas Bankas dati rāda, ka pasaulē atvērts jau 41 miljons šīs virtuālās valūtas kontu. Arvien vairāk un vairāk patērētāju un arī kompāniju (sevišķi interneta veikali) sāk lietot un pieņemt šo valūtu. Par bitkoinu pieņemšanu apmaiņā pret saviem produktiem paziņojusi, piemēram, slavenā tehnoloģiju kompānija Dell.
Pat The Wall Street Journal raksta, ka aktuālais bitkoina cenas kritums, iespējams, padara šo valūtu pievilcīgu iegādei. Tiesa gan, šāds ieguldījums domāts investoriem ar stipriem nerviem, kuri var izturēt ļoti straujas cenas izmaiņas.
Jāatgādina, ka minētā virtuālā valūta interneta apritē ir jau dažus gadus. Pati ideja par maksājumu veikšanu bez trešās jeb uzticības puses šķiet visnotaļ interesanta. Galvenais jauninājums, ko piedāvā bitkoins, ir tieši šā starpposma izlaišana, decentralizējot maksājumu mehānismu, kas līdz šim kopš seno feniķiešu laikiem vienmēr ir pastāvējis, balstoties trešās puses autoritātē – drošību garantē banka, valūtu – tās izlaidēja valsts ar dažādu nodrošinājumu, kāds nu attiecīgā laika valūtas sistēmā pieņemts. Principā tas arī nav vajadzīgs, jo komerciāla darījuma iespējamībai fundamentāli ir nepieciešams tikai viens – pušu uzticība, bet maksāšanas līdzekls var būt jebkas.