Latvijā varētu tikt ieplūdinātas vismaz 200 milj. Ls lielas investīcijas - investorus galvenokārt interesē objektu un uzņēmumu iegāde.

Pavisam nesen starptautiska investīciju un biznesa attīstītāju grupa SIA Baltic Office izplatīja paziņojumu, kurā informēja, ka kompānijas pārstāvētie Krievijas un Ukrainas investori tuvākajā laikā ir gatavi ieguldīt Latvijas tirgū ap 130 milj. eiro. Ir ziņots, ka Latvijā darbu sāks Nīderlandes investīciju fonds BGF.BV, kura plānotais investīciju apjoms ir aptuveni 50 milj. Ls. Fonds plānojis izskatīt dažādas investīciju iespējas - gan iegādājoties NASDAQ OMX biržas Baltijas oficiālajā sarakstā un Baltijas otrajā sarakstā iekļauto uzņēmumu akcijas, gan arī, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus Latvijas un pārējo Baltijas valstu perspektīvāko nozaru uzņēmumos. Tomēr tie nebūt nav vienīgie interesenti.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

«Vai zināt, kā jūtas cilvēks, kam ir tik daudz ko teikt, ka viņš nespēj noformulēt nevienu pašu domu? Tā jūtas #ēģipte, atgriezusies tiešsaistē,» pēc piecu dienu ilgās pauzes populārajā sociālajā tīklā ietvītojusi kāda lietotāja no Kairas.

Bija vajadzīgas tieši 18 minūtes, lai atstātu 80 miljonus cilvēku bez saziņas ar ārpasauli – tik dramatiski notikumus Ēģiptē aprakstīja kanādiešu laikraksts Globe and Mail. Taisnības labad jāsaka, ka gluži 18 minūtēs tas nenotika vis. Tomēr fakts paliek fakts – mēģinot atņemt ērtu saziņas kanālu pret prezidenta Hosnī Mubarāka varu protestējošajiem valsts iedzīvotājiem, Ēģiptes amatpersonas pieņēma savā vērienā bezprecedenta lēmumu un uz piecām dienām atslēdza internetu. Praktiski visai valstij.

Jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma apspriešanas gaita izrādījusies visai ērkšķaina. Sešās sabiedriskajās plānojuma apspriešanās dzirdēti pozitīvi viedokļi, bet galvenokārt Jūrmalas iedzīvotāji ir protestējuši. Visasākā kritika veltīta plāniem atļaut būvēt tur, kur pašlaik tas ir liegts. Tiesa, dažās no šīm teritorijām dome jau reiz atļāvusi apbūvi un tagad steidz to darīt vēlreiz, jo citādi pašvaldībai ir visas iespējas tiesā pazaudēt miljonus.

Aizdomas, ka Ceļu pārvaldē naudu šķērdējuši uzņēmuma darbinieki, kas tieši saistīti ar mazākuma akcionāriem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par Rīgas domei daļēji piederošās a/s Ceļu pārvalde (CP) līdzšinējo darbību un plāniem intervijā laikrakstam pastāstīja šogad janvārī jaunieceltais uzņēmuma vadītājs Mārtiņš Lauva (attēlā).

piedalīšanos uzņēmuma resursu neefektīvā izmantošanā.

«Ja virkne mazākuma akcionāru (kuriem kopumā pieder ap 11% CP akciju) dibina SIA, kas darbojas kā CP piegādātājs, apakšuzņēmējs, tad, protams, lai vērtē tiesībsargājošās iestādes,» stāsta M. Lauva.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

«Nenožēlojam, ka tobrīd, kad vajadzēja izšķirties, investēt Rīgas vai Sanktpēterburgas lidostās, mēs izvēlējāmies Rīgu.»

To intervijā laikrakstam Dienas bizness norāda Turcijas investori Rīgas lidostā TAV Airports Biznesa attīstības un Investīciju direktors Serkans Kaptans un TAV Latvia vadītājs Guclu Batkins.

Viņi Latvijā darbojas jau vairākus gadus un šajā laika posmā ne viss ir gājis gludi, piemēram, krīze pārvilka svītru 300 milj. investīciju plāniem lidostā, kur TAV kopā ar Skonto būvi grasījās realizēt vērienīgu pārbūves projektu. Pašlaik TAV meitas uzņēmums HAVAS saimnieko lidostas Rīga beznodokļu zonā, to kapitāli pārbūvējot, kā arī ir līdzīpašnieks virszemes pakalpojumu sniedzējam North Hub Services, kas ir strauji augoša kompānija ar visai ambicioziem mērķiem- iekarot visu Baltijas jūras reģiona tirgu.

Nevar noliegt, ka Latvija kā valsts ar ģeogrāfiski izdevīgu atrašanās vietu – Baltijas centrā – interesē zināmu daļu investoru, taču vienlaikus biedē ar neprognozējamību, kad dažu cilvēku aktivitātes «norauj» daudzmiljonu projektus. Kādus līkločus un labirintus ir spiesti mērot investori?

Šogad Stenders atzīmēs savas pastāvēšanas 10. gadadienu un ir gatavs jauniem izaicinājumiem – vasarā tiks pabeigta zīmola maiņa, bet gada beigās plānots startēt jaunās produktu nišās. Uzņēmuma vadītājs Jānis Bērziņš atzīst, ka šo gadu laikā bijušas arī ļoti skarbas mācības. Viena no tām – kā jau daudziem – ir iesaistīšanās nekustamo īpašumu biznesā.

Rubini: Kāpēc Ķīna tomēr piezemēsies

Ķīnas ekonomika šobrīd pārkarst, taču laika gaitā investīciju pārpilnība gan iekšzemē, gan globāli izrādīsies patēriņa cenas samazinošs faktors. Kad investīciju pamatlīdzekļos palielinājums kļūs neiespējams – visticamāk, pēc 2013. gada – Ķīna ir nolemta straujai lejupslīdei, uzskata slavenais ekonomists Nuriels Rubini un komentārā LD skaidro, ka tā vietā, lai koncentrētos uz mīkstu piezemēšanos šodien, Ķīnas politiķiem vajadzētu raizēties par mūra sienu, pret kuru ekonomiskā izaugsme varētu atsisties piecgades otrajā pusē.

Nākamgad valsts budžeta izdevumi augs straujāk nekā ieņēmumi. 2011.gadā tērēsim par 402 miljoniem latu jeb par 9,2% vairāk nekā šogad, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Ieskatoties Finanšu ministrijas aprēķinos, kas raksturo 2011. gada valsts budžetu, secināms, ka, pat neraugoties uz to, ka vairāk nekā 50% no kopējā konsolidācijas apmēra ir iecerēts nodrošināt, palielinot ieņēmumus, valsts kopbudžeta izdevumi vēl arvien par vairāk nekā 584 milj. Ls pārsniegs tā ieņēmumus.

Proti, izdevumu pieaugums nākamgad varētu sasniegt 9,2%, kamēr ieņēmumi varētu pieaugt vien par 8,9%. Salīdzinājumā ar līdz šim «treknāko», proti, 2007. gadu, valsts budžeta izdevumi nākamgad būs gandrīz par pusmiljardu Ls lielāki, turpretī ieņēmumi - aptuveni par 192 milj. Ls mazāki.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne budžeta izdevumu pieaugumu laikrakstam skaidro ar nepieciešamību nodrošināt adekvātu finansējumu Eiropas Savienības struktūrfondu apgūšanai. Kopumā šim mērķim paredzēti aptuveni 1,2 miljardi Ls - salīdzinājumā ar 2007. gadu, ES struktūrfondu līdzekļu apjoms ir dubultojies, bet pret 2010. gadu - pieaudzis par nepilniem 300 milj. Ls. Atsevišķu ministriju budžetu izdevumi tieši šī iemesla dēļ nākamgad plānoti ievērojami lielāki nekā šogad.

Taupot valsts budžetu, pērn martā tika palielināta pacientu līdzmaksājuma daļa daudziem valsts kompensētajiem medikamentiem, un zāļu kompensācijas sarakstā netiek iekļauts praktiski neviens inovatīvs medikaments. Valsts «taupa» uz inovatīvajiem medikamentiem jau trīs pēdējos gadus.

Šo lēmumu pieņemšanai nosauktais iemesls - nepieciešamība samazināt izmaksas - radīja un rada neizpratni, jo daudzu inovatīvu zāļu kompensēšanas ekonomiskais pamatojums ir pierādīts. Tāpēc, veidojot nākamā gada veselības aprūpes budžetu un darbības plānu, būtiski ir atjaunot kompensācijas procentus iepriekšējā apjomā un iekļaut sarakstā jaunus inovatīvus medikamentus.

Protams, var šķist, ka jaunās zāles izmaksā dārgāk nekā daudzi jau gadiem ilgi lietoti medikamenti. Ja salīdzina, piemēram, medikamentu stiprumu, formu, tablešu skaitu iepakojumā, inovatīvās zāles tiešām ir dārgākas. Tajā pašā laikā inovatīvās zāles dod ietaupījumu, pateicoties labākai efektivitātei, un tāpēc valstij, pacientiem tik daudz nav jātērē, piemēram, par pacientu ārstēšanu slimnīcā utt.

Lai tik mazi tirgi kā Baltijas valstis spētu piesaistīt investorus, ļoti svarīgi ir attīstīt gan autoceļus, gan sliežu ceļus, piemēram, Rail Baltica projektu, intervijā Dienas Biznesam norāda Ziemeļu investīciju bankas prezidents Džonijs Akerholms. Savukārt joma, kurā Baltijas valstīm vēl ir ievērojama vieta attīstībai ir energoefektivitāte. Labākās investīcijas enerģētikas jomā ir investīcijas energoefektivitātē, jo no šīm investīcijām ir lielākā atdeve.

Iebilst pret iemaksu samazināšanu

Vēl tiek diskutēts par to, vai 2. pensiju līmeņa iemaksu likmes samazināšana tiks atzīta par budžeta konsolidācijas pasākumu.

Eksports

Būšu vīlies, ja neizdosiet angliski

Latvijā startē vairāki lieli piena pārstrādes ražotņu projekti, tostarp arī piena ražotāju Latvijas piens lolotais pārstrādes projekts piesaistījis valsts galvojumu 5 milj. Ls apjomā. Par to sašutuši citi piena pārstrādātāji, bet neizpratnē ir pārējās lauksaimniecības nozares.

Bufernafta varot tikt uzskatīta par kontrabandu

Trūkstot pierādījumu par samaksātajiem nodokļiem.

Plānoti tikai daži projekti

Autoceļu fondu tuvākajos gados vēl necer atjaunot.

IT

Latvijas IT pērles

Spītējot ekonomiskiem sarežģījumiem, Latvijā tapuši informācijas un komunikāciju projekti ar eksporta potenciālu.

Darbs

Izvēlas pašu zemāko risku

Nevēloties saskarties ar negaidītām izmaksām, investori ņem vērā ar darbaspēku saistītos riskus.

Investors

Krievija neliek vilties

Decembrī Krievijas akciju tirgus uzrādījis būtisku pieaugumu.

Lai ierobežotu inflāciju, uz vairākiem gadiem plānots iesaldēt publiskā sektora algas, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Lai panāktu to, ka 2012. gadā gada vidējā inflācija nepārsniedz 1,5-2%, valdība arī plāno uzrunāt privāto sektoru - ar nozaru asociācijām runās, lai tās pārliecinātu 2012.-2014. gadā ierobežot algu un cenu kāpumu nozarēs. Tāpat valdība aicinās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju tikai absolūti neatliekamos gadījumos atļaut tarifu paaugstināšanu, izriet no Finanšu ministrijas informatīvā ziņojuma.

No ziņojuma izriet, ka starptautiskos aizdevējus - Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu - īsti neapmierina arī Latvijas apņemšanās 2012. gada budžetu veidot ar deficītu 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Aizdevēji norādījuši, ka deficīta mērķim jābūt ambiciozākam. No pērnruden veiktajiem Finanšu ministrijas aprēķiniem izrietēja, ka, lai 2012. gadā sasniegtu budžeta deficītu 2,9% no IKP, veidojot nākamā gada budžetu, būs nepieciešams veikt konsolidācijas pasākumus aptuveni 310 milj. Ls apmērā. Ministrijas amatpersonas publiski pieļāvušas, ka patiesais konsolidācijas apmērs varētu būt mazāks - līdz 200 milj. Ls - , taču portāls pietiek.com pagājušajā nedēļā ziņoja, ka aizdevēju eksperti devuši mājienu, ka budžeta sabalansēšanas pasākumu kopējā summa varētu sasniegt pat 400 milj.

Daugavpils, Rēzeknes un Jēkabpils ieņēmumi kopš treknajiem gadiem auguši, piektdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Par spīti ekonomikas sarukumam pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi palielinājušies Latvijas austrumu pusē - Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Jēkabpilī. Pārējās valsts pilsētas dzīvojušas līdzi laikam, samazinot gan izdevumus, gan ieņēmumus. Lielākā daļa pašvaldību budžeta apjomu maksimumu sasniedza pašā treknākajā - 2008. gadā. Piemēram, Rīgas pamatbudžeta ieņēmumi togad sasniedza 555 milj. latu, bet šogad prognoze ir krietni pieticīgāka - 401 milj. latu, Jūrmalas - attiecīgi 42 un 33 milj. latu, Liepājas - 48 un 30 milj. latu u. tml. Savukārt Jēkabpils pamatbudžeta ieņēmumi pērn salīdzinājumā ar 2008. gadu palielinājušies par 37%, Rēzeknes - par 20% un Daugavpils - par 7%.

Aktīvākās īpašumu pircējas Baltijā šogad ir banku nekustamā īpašuma kompānijas, vēsta laikraksts Dienas bizness.

Piedaloties izsolēs un maksātnespējas procesos, bankas ieguvušas daudzus īpašumus. Baltijas publiskais tēls ir raisījis to investoru aktivitāti, kas meklē t.s. problēmīpašumus, tos, kas vēlētos veikt spekulatīvus darījumus, investīciju tirgus apskatā norāda kompānija Colliers International. Aktīvāki ir tie investori, kas šo tirgu pazīst, zina tā specifiku, riska pakāpi un spēj novērtēt tirgus attīstības potenciālu nākotnē. Vairākums investoru uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus Baltijā ir sasniedzis cikla zemāko punktu vai arī tam ir pietuvojies, turklāt sliktākais posms tautsaimniecībā ir garām. Vienlaikus investori domā, ka tuvākajos 12 mēnešos nekustamā īpašuma tirgus Baltijā atpaliks no citām Eiropas valstīm, kur jau vērojamas atveseļošanās pazīmes. Šis ir labs laiks investīcijām īpašumos, pauž Colliers Int.

Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.

Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!

Saeima trešdien pirmajā lasījumā atbalstīja nākamā gada valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu 2021., 2022. un 2023.gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 28 likumos.

Nākamā gada budžeta projekts trešdien Saeimā izpelnījās daudz apzīmējumu - politiķi to nodēvēja par, piemēram, "konkurētspējas budžetu", "taisnīguma budžetu", "sociālo garantiju budžetu", "ēnu ekonomikas atbalstīšanas budžetu", "pandēmijas laika budžetu", "stimulēšanas budžetu", "cilvēcīgu lēmumu budžetu", "izmisīgu lēmumu budžetu", "izmisuma budžetu" un "solidaritātes budžetu".

Deputāti nedebatēja par katru pavadošo likumprojektu, bet runāja par visu budžeta paketes projektu kopumā. Deputātus sēdes sākumā uzrunāja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un vairāki ministri. Ministri stāstīja par savas nozares prioritātēm, neslēpjot arī to, ka nākamā gada budžeta projekts viņu pārstāvētajām nozarēm nav pilnībā apmierinošs.

Ekonomikas stagnācija vairojusi vēlmi nopelnīt ar viltotiem parakstiem, zagtām pasēm un strādājot kā zicpriekšniekiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Viņš nenoliedz, ka recesija Latvijā var būt vilinājums blēžiem nopelnīt, īstenot vienkāršākas blēdīšanās shēmas. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan pases kopiju, gan parakstījis dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.