Lauksaimniecības kooperatīvi Kurzemē gatavo vērienīgus attīstības projektus, kas ļaus tiem kļūt par stiprākiem eksportētājiem.

Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība Dzēse sadarbībā ar LPKS Trikāta KS un SIA Piena partneri jau 2012. gadā cer sākt industriālo piena produktu ražošanu eksportam, kļūstot par lielākajiem piena nozares uzņēmējiem Latvijā. Savukārt LPKS Durbes grauds plāno dubultot pašreizējās jaudas.

Maksātnespējas likuma revolūcija ir klāt

Jaunais likums palielinās ierosināto lietu skaitu - tā zvērināts advokāts Gatis Flinters.

Intervija

Par latu īpašumus netirgo

Pārdot par latu ēku Rīgas centrā varēs vienmēr, bet ir jābūt redzējumam, ko ilgtermiņā darīt ar tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, saka a/s Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētājs Jānis Komisars.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Krievijas baņķieru straujā aktivizēšanās pēdējā laikā Latvijas banku tirgū turpināsies, eksperti to vērtē pozitīvi.

Šogad Latvijā notikuši vairāki darījumi, iespējams, vairāku desmitu miljonu latu apjomā, kuru rezultātā Krievijas izcelsmes kapitāls palielinājis savu ietekmi banku tirgū. Tajā skaitā no ASV korporācijas General Electric Capital banku GE Money Bank iegādājās viena no Krievijas lielākajām finanšu grupām Otkritie, jaunu banku - Rigensis Bank - izveidoja Krievijas baņķieris Igors Ciplakovs, par biznesa paplašināšanu Latvijā paziņojusi nelielā banka LTB Bank, bet par banku Citadele aktīvi interesējas Krievijas banka M2M. Aptaujātie eksperti prognozē, ka Krievijas kapitāla ienākšana Latvijas banku tirgū turpināsies, kas vērtējams pozitīvi, ja vien jaunienācēji ievēros Latvijas finanšu tirgus noteikumus.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Latvijas Krājbanka kā pēdējā finanšu tirgus iestāde nolēmusi izstāties no Rīgas biržas. Par to, cik būtiska ir šī izmaiņa, kāds kopumā sagaidāms gads, kādas ir prognozes par Latvijas banku tirgus darbību, intervijā laikrakstam Dienas bizness stāsta Latvijas Krājbankas prezidents Ivars Priedītis (attēlā).

Vaicāts, ar ko šis gads ekonomikā, banku nozarē varētu kļūt zīmīgs, I. Priedītis stāsta: «Es šeit nedomāju banku sektoru, bet kopumā tautsaimniecībā baidos, ka pazudīs daži zīmoli. Varbūt tos kāds pārņems no līdzšinējiem īpašniekiem, bet kāds no tiem veiksmes stāstiem, pie kuriem bijām pieraduši 15 gadu laikā, pazudīs. Jau sākam to pieredzēt. Varbūt nebūs Latvijas mēroga, bet būs reģiona mēroga bankroti, tiesvedības.

Bet es redzu arī to, ka cilvēkiem ir milzu izdomas spējas, viņi domā, ko un kā darīt. Projektu sagatavošanai vajadzīgs laiks. Gribas cerēt, ka vismaz noskaņojuma bedrei esam tikuši pāri.»

Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija konstatē nepilnības banku darbā ar klientiem, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Dienas bizness jau vairākkārt rakstīja par servisa audita kompānijas Dorus veiktajos pētījumos secinātām nepilnībām banku darbinieku saskarsmē ar klientiem. Tostarp, piemēram, secināts, ka vairumā Latvijas banku darbinieki zemā servisa līmenī piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar naudas noguldīšanu. Tomēr problēmas banku sektorā ir plašākas un skar arī citus banku pakalpojumus.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vairākkārt aicinājusi kredītiestādes uzlabot klientu apkalpošanu, tai skaitā rast iespēju sniegt klientiem motivētu rakstveida atbildi atbilstoši savai darbības jomai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un labo praksi. Komisija nolēma apstiprināt arī Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku un to klientu komunikācijas vadlīnijas, lai pilnveidotu finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku komunikācijas procesu ar klientiem, nodrošinātu kvalitatīvu un objektīvu rīcību tirgus dalībnieku saziņā ar klientiem, kas mazinātu arī klientu sūdzības.

Vairumā Latvijas banku darbinieki zemā servisa līmenī piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar naudas noguldīšanu.

Bankas aicina iedzīvotājus veidot noguldījumus, uzkrājumus, ar reklāmas kampaņu palīdzību noguldīt bankā depozītus, bet realitātē, nonākot līdz sarunai ar bankas darbinieku, var negūt pietiekamu atsaucību. Apsekojot 12 Latvijas bankas ar Kontrolpirkuma metodi, kurā klients interesējies par 3000 Ls noguldīšanu uz gadu, liels vairums banku darbinieku konsultācijās snieguši to pašu informāciju, ko var izlasīt banku interneta mājas lapās, liecina servisa audita kompānijas Dorus veiktais pētījums par banku servisa kvalitāti šogad jūnijā/jūlijā.

Banku darbinieki 3000 Ls pamatā piedāvājuši ieguldīt depozītos un tikai dažas bankas uzskaitījušas arī citus ieguldījumu produktus, piem., ieguldījumu fondus, tostarp arī piedāvājot konsultācijas pie attiecīgā speciālista.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Īrija, līdzīgi kā Latvija, šobrīd ar savu parakstu akceptējusi ES / SV Finanšu un ekonomikas atveseļošanās plānu, kas paredz saspringtus īstenošanas kritērijus gan valstij, gan tās iedzīvotājiem.

Problēmas, kas saistītas ar banku sistēmu, ir abu valstu pamatproblēma. Līdz ar to ir nepieciešami ļoti stingri pasākumi, lai īstenotu banku restrukturizāciju un tās turpinātu darboties kā komercbankas, kas atbilst tautsaimniecības vajadzībām un nodrošina ekonomisko izaugsmi. Līdz šim, izvēloties labākos no pieejamajiem risinājumiem, Latvija visādā ziņā ir daudz paveikusi banku sistēmas reformēšanā. Ir jāatzīmē, ka nav divu vienādu banku sistēmu un izmantotie problēmu risinājumi vienmēr būs atšķirīgi. Tomēr ir svarīgi jau pašā procesa sākumā pieņemt dažus būtiskus un pareizus lēmumus.

Lai arī kopējais noguldījumu apjoms bankās pieaug, tomēr par tiem izmaksātās peļņas apjoms samazinājies par 40%.

Tādējādi uzņēmumiem un privātpersonām par viņu noguldīto naudu, ko bankas parasti izmanto jaunu kredītu izsniegšanā, gada laikā gar degunu aizgājuši vismaz 60 miljoni latu, bet bankām tas ļāvis būtiski samazināt izdevumus, uzlabot peļņas rādītājus un pat palielināt darbiniekiem algas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par banku darbības rādītājiem šā gada 30. jūnijā.

Pēc baņķieru skaidrotā, procentu ieņēmumi kopumā ir samazinājušies saistībā ar sarukušām procentu likmēm gan noguldījumiem latos, gan eiro. To ietekmē ne vien tas, ka samazinājušās starpbanku procentu likmes, bet arī tas, ka bankām šobrīd naudas pietiek un nav nepieciešamība piesolīt papildu peļņu. Tādējādi zemajām starpbanku likmēm vairāku banku vēlme pievienot depozītiem peļņas likmi šobrīd ir vismaz divas līdz trīs reizes zemāka, nekā pievienotās likmes tiem pašiem kredītiem.

Pusgada laikā vairums banku darbinieku pacentušies uzlabot savas prasmes, piedāvājot naudas noguldījumus, ceturtdien informē laikraksts Dienas bizness.

To, ka vairumā Latvijas banku darbinieki zemā servisa līmenī pērn jūnijā/jūlijā piedāvāja pakalpojumus, secināja servisa audita kompānija Dorus veiktajā pētījumā par banku servisa kvalitāti. Toreiz ,apsekojot 12 Latvijas bankas ar Kontrolpirkuma metodi, kurā klients interesējies par 3000 Ls noguldīšanu uz gadu, secināts, ka vairums banku darbinieku konsultācijās sniedza to pašu informāciju, ko var izlasīt banku interneta mājaslapās. Lai varētu salīdzināt tendences, Dorus veica tādu pašu pētījumu šogad februārī, klientam interesējoties izvietot 5000 - 8000 eiro brīvos līdzekļus uz gadu.

Secināts, ka, salīdzinot ar 2010. gadu, darbinieku sniegumā vērojamas nelielas pozitīvas tendences, bet trīs bankās - PrivatBank, Latvijas Krājbankā un DnB NORD bankā - būtiskas izmaiņas. Vien Nordea bankas līmenis palicis nemainīgs, bet kvalitatīvs, savukārt bankai Citadele servisa līmenis vienīgajai ir pazeminājies līdz kritiski zemam līmenim.

Līdz ar ekonomikas atlabšanu cilvēki kļuvuši atvērtāki banku patēriņa kredītiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Bankas sākušas aktīvāk piedāvāt dārgos patēriņa kredītus un kredītkartes, tādējādi reaģējot uz to, ka samazinās slikto kredītu īpatsvars banku iepriekš izsniegtajos kredītos, ekonomika uzrāda nelielu pieaugumu, bet bezdarba līmenis sācis samazināties.

DB apkopotā informācija liecina, ka bankas gatavas piešķirt aizdevumu līdz 200% un pat 400% mēnešalgas apjomā personām, kuru ienākumi ir, sākot no 150 Ls, 180 Ls vai 250 Ls mēnesī. Procentu likmes banku piedāvātajām kredītkartēm vai karšu kredītlimitiem atšķiras - no 15% līdz 36% gadā. Būtībā piedāvājumi ir gana līdzīgi tiem, kādi bija pirms krīzes 2008. gadā, vienīgi bankas vairāk izvērtē ienākumu attiecību pret kredītu summu. Pēc banku teiktā, izvēloties patēriņa kredītus, privātpersonas vairāk nekā iepriekš vērtē tiem nepieciešamo naudas apjomu, bet kredītkartes mēdz vairāk izmantot ikdienas pirkumiem.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Pašreizējā brīdī, pārdodot banku Citadele, valsts iegūtu neadekvāti zemu samaksu. Ņemot vērā situāciju starptautiskajos tirgos un dažādus citus faktorus, piedāvājums banku sektorā ir lielāks par pieprasījumu.

Tā intervijā Dienas biznesam norāda kādreizējais Latvijas Hipotēku un zemes bankas prezidents Inesis Feiferis.

«Vairāk ir to, kuri vēlas kādu banku pārdot, nekā tie, kas ir ieinteresēti pirkt. Tādējādi uzskatu, ka ir nepieciešams vēl kādu laiciņu nogaidīt, pastrādāt, celt bankas Citadele vērtību, lai to varētu pārdot par adekvātu samaksu, atgūstot tos līdzekļus, ko valsts šajā kompānijā ir ieguldījusi,» tā I. Feiferis.

«Latvija un Baltija kopumā nav tas reģions, par kuru būtu liela interese potenciālajiem banku pircējiem. Runājot par Latviju... Nav noslēpums, ka ap Citadeli rosās tieši kaimiņvalsts Krievijas izcelsmes kapitāls. Piemēram, bijušais Parex bankas vadošs darbinieks Roberts Idelsons,» atklāj I. Feiferis.

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām, informē laikraksts Dienas bizness.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Grieķijas bankrots var negatīvi ietekmēt Latviju, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēdējo nedēļu laikā notikuši vairāki strauji pavērsieni Grieķijas finanšu krīzes situācijā. Tie, kopā ar negaidīti vājiem globāliem makroekonomiskajiem datiem kopš aprīļa sākuma ir tricinājuši finanšu tirgus un izraisījuši relatīvi riskantāko aktīvu cenu samazināšanos. Valdot šādam fonam, arī mums Latvijā jāatceras, ka šīs valsts ekonomika nav izolēta no pārējās pasaules.

Proti, mūs var aprakt jauna pasaules finanšu sistēmas lavīna. Jānorāda, ka vienu lavīnu pasaules ekonomika jau pārdzīvoja, kad 2008. gadā sabruka viena no pasaules ietekmīgākajām investīciju bankām. Pagaidām pasaules ekonomikas sakarā vēl joprojām runā par atveseļošanos no iepriekšējās krīzes, un pastāv bažas, ka par jaunas lavīnas iemeslu būs Grieķija. Atsevišķi eksperti lēš, ka Grieķijas defolta pirmais upuris varētu būt Eiropas perifērija un tās finanšu sektors, pēc tam citu valstu finanšu sektors un varbūt pat varētu sekot monetārās savienības sairšana. Katrā ziņā pastāv arī riski, ka, līdzīgi kā pēc Lehman, tiks iesaldēts kredītu tirgus.