Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

«Uzskatu, ka airBaltic ir pietiekami augsta līmeņa kompānija, lai piesaistītu investorus no visas pasaules».

Tādu vērtējumu par airBaltic DB pauda aviācijas eksperts Džejs Sorensens, šodien raksta Dienas bizness. Viņš arī pretēji miljardieriem Vladimiram Antonovam, kas DB intervijā pauda, ka pašlaik nebūtu labākais laiks airBaltic daļu pārdošanai, jo tās nevarētu pārdot dārgi, uzskata, ka tirgus pašlaik ir pilnīgi gatavs, saņemt labi vadītas kompānijas kapitāldaļu pārdošanas piedāvājumu.

«Eiropas avioindustrija konsolidējas un airBaltic varētu šajā procesā būt ieguvēja. Es varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka šīs kompānijas vadība ir izdarījusi milzīgu darbu, lai izveidotu tik nozīmīgu aviobāzi tik mazā valstī kā Latvija, kas padara Rīgu par labu biznesa izvēli ar lielisku avioservisu uz daudziem galamērķiem,» tā eksperts. airBaltic politiskos un finansiālos aspektus viņš izvairās komentēt: «Es neesmu redzējis informāciju par airBaltic finanšu rezultātiem, taču pieļauju, ka airBaltic daļu pārdošanas piedāvājums varētu būt ļoti interesanta lasāmviela. Kas attiecas uz Latvijas politiķiem, es neņemos uzminēt neviena politiķa mērķus, mani pietiekami mulsina Amerikas politiķi. Varu tikai norādīt uz diviem jebkurai aviosabiedrībai pašlaik svarīgiem aspektiem: ekonomiku un degvielas izmaksām. Ekonomika pašlaik vēl nešķiet pietiekami stabila, jo sevišķi eirozonā. Attiecībā uz degvielu, tikpat kā visās naftas ieguves valstīs pašlaik notiek politiski nemieri, kas rada lielāku risku arī aviokompāniju akcijām,» skaidro Dž. Sorensens. Tomēr viņš uzsver, ka airBaltic ir, viņaprāt, labi vadīta un inovatīva kompānija, kas saņēmusi prestižas balvas, tāpēc par šo kompāniju investori varētu interesēties no visas pasaules.

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Maksājot gadā par 285% jeb aptuveni 6000 latiem vairāk par atļauto slodzi nekā līdz šim, iespējams, varēs ietaupīt uz pārējām elektroenerģijas izmaksām, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

To laikrakstam skaidrojis a/s Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss, analizējot jaunos elektroenerģijas tarifu plānus saistītajiem lietotājiem, kas stāsies spēkā no 1. aprīļa. Paziņojot par jaunajiem tarifiem, Latvenergo savā mājaslapā bija publicējis esošo un jauno tarifu procentuālo salīdzinājumu. Pēc tam Latvenergo, pēc U. Barisa sacītā, esot secinājis, ka šī publikācija «mulsina patērētājus un nav līdz galam korekta», tāpēc uzņēmums no mājaslapas šo informāciju izņēma. Jāpiekrīt, ka dažās pozīcijās šajā tabulā tiešām bija visai mulsinošas sadaļas, paredzot pat 285% lielu pieaugumu maksai par atļauto slodzi. Pārrēķinot latos, tas nozīmē, ja uzņēmums par atļauto slodzi līdz šim maksāja 1920 latus, turpmāk būtu jāmaksā 7392 lati gadā. Jāpiebilst, ka juridisko klientu elektrības rēķinos, kas norēķinās pēc regulētā tarifa, arī līdz šim atsevišķi bija norādīta fiksēta abonēšanas maksa, fiksēta maksa par ievadaizsardzības aparāta strāvas lielumu vai atļauto slodzi un mainīga maksa par patērēto elektroenerģiju, kas sevī ietver arī pārvades un sadales pakalpojumus un obligātā iepirkuma komponenti. Tagad Latvenergo līdzīgi kā mobilo telefonu tarifa plānos piedāvā izvēlēties - vai nu lielāku fiksēto, vai mainīgo maksu.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai, strauji audzis arī kontrabandas gadījumu skaits, tomēr, neskatoties uz to, paaugstinājusies arī atbildīgo iestāžu un dienestu spēja atklāt šos noziegumus, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Tam piekrīt arī Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone, kura uzsver, ka galvenais kontrabandu veicinošais apstāklis ir ekonomiskās situācijas pasliktināšanās, kas īpaši izjūtama Latvijas austrumu reģionos. Pieaugot bezdarbam, aizvien vairāk iedzīvotāji, izmantojot preču cenu starpību, pievēršas akcizēto preču nelikumīgai ievešanai no Krievijas un Baltkrievijas.

Latvija lielajiem kontrabandistiem ir tikai tranzītvalsts ceļā uz Rietumeiropu, laikrakstam norāda M. Burijs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

ES noteikumi kavē 104 milj. eiro izmantošanu Latvijas uzņēmumu kreditēšanai.

No atbalsta pasākuma, kurā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem kopumā kredītu veidā ir pieejami 104 milj. eiro (73,1 milj. Ls), pagaidām aizdevumu saņēmušas vien dažas kompānijas, lai gan šī finanšu instrumenta ieviešana sākusies jau pērnā gada pavasarī.

Aizdevumiem paredzētos līdzekļus Latvijā pārvalda SEB banka (30 milj. eiro) un Swedbank (22 milj. eiro). Atbildīgo institūciju noteiktās prasības kredītu saņēmējiem ir pārlieku stingras, jo sevišķi tas attiecas uz Eiropas Komisijas izstrādātajiem ierobežojumiem, piemēram, aizliegumu atbalstīt uzņēmumus, kas nonākuši grūtībās.

Eiropas investīciju fonda (EIF) Reģionālā biznesa attīstības Ziemeļeiropas reģiona vadītājs Greiams Koups atzīst, ka virkne dažādu ierobežojumu kredītu došanai kavē banku iespējas izsniegt Eiropas investīciju fonda līdzfinansētos aizdevumus, bet prasības uzņēmumiem varētu tikt mīkstinātas tuvākajā laikā.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Eiropas Komisijai sagatavots dokuments, kura mērķis ir nupat sākto TEC-2 rekonstrukciju apturēt, ziņo Dienas bizness.

Dokuments adresēts Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu, konkurences komisāram Hoakinam Almunjam, enerģētikas komisāram Ginteram Etingeram, Eiropas Parlamenta (EP) prezidentam Ježijam Buzekam un EP Rūpniecības, izpētes un enerģētikas komisijas vadītājam Herbertam Roilam.

Dokumentu Eiropas institūcijām paredzēts iesniegt personīgi šā gada 5. novembrī.

Viens no galvenajiem šajā dokumentā paustajiem argumentiem, kas, kā cer iesniedzēji, varētu Eiropas institūcijām likt apturēt TEC-2 rekonstrukciju, ir tāds, ka TEC -2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu - saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu, kas šim projektam gadā varētu sasniegt gandrīz 40 milj. Ls. Taču, tā kā TEC-2 ir paredzēts darbībai elektroenerģijas tirgū, tad jebkuram valsts atbalstam jābūt saskaņotam ar Eiropas Komisiju, kas, pēc iesniedzēju domām, nav ticis darīts.

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

34% darbinieku piedāvāts samazināt atalgojumu, 29% – piedāvāts maksāt algu aploksnē, bet 17% - nodibināt mikrouzņēmumu, liecina CV Online aptauja.

Darba devēji vēl joprojām meklē dažādus veidus, kā «optimizēt» darbaspēka izmaksas. Eksperti norāda, ka uzņēmumi izvēloties vieglāko ceļu, bet arī valdībai esot jādomā, kādēļ tik liels procents darba devēju izvēlās prettiesiskas izmaksu samazināšanas metodes.

Eksperti: valstij laiks samazināt ietekmi airBaltic

Strīdos ap airBaltic Vilis Krištopans saredz daudz politikas, kam nav sakara ar ekonomiku.

Enerģētika

Vaiņodē klusi būvē biogāzes rūpnīcu

Ap vērienīgo biogāzes kompleksu Vaiņodes pagasta Smaidās un Bebriņos norit teritorijas sakopšanas darbi un ceļa izbūve, novēroja DB. Kurš īsti šobrīd ir biogāzes kompleksa īpašnieks, nav zināms. Kompleksu grezno tikai Lietuvas kapitāla tehnoloģisko iekārtu piegādātāja Dotnuvos projektai nosaukums.

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas. Proti, šā gada septiņos mēnešos UR saņemti 183 iesniegumi, kuros fiziskās personas apgalvojušas, ka neesot brīvprātīgi uzņēmušās kāda uzņēmuma valdes locekļa amatu vai arī neesot konkrētā uzņēmuma līdzīpašnieks vai 100% īpašnieks. Ir dzirdēti stāsti, ka bezdarbnieks vērsies darbā iekārtošanas kompānijā un tur pēc solījuma saņemt darbu atstājis gan savu pases kopiju, gan parakstījis kādus dokumentus, kurus apliecinājis zvērināts notārs, bet pēc vēstulēm pastkastē no kreditoriem vai nodokļu administrācijas atskārtis, ka kļuvis par uzņēmēju pret paša gribu.

Neraugoties uz dažādiem drošības filtriem, tomēr joprojām ir fiziskās personas, kuras kļuvušas par kāda uzņēmuma valdes locekli vai īpašnieku, pašām to nezinot.

Tādējādi daļa uzņēmumu valdes locekļu un vēl jo vairāk «īpašnieku» par savu atbildīgo amatu un īpašumu nereti uzzinot no parādu piedzinējiem vai tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku klauvēšanas pie durvīm. Tiesa gan, daži, kaut kādā veidā uzzinājuši par savu «īpašumu» vai atrašanos amatā, dodas uz Uzņēmumu reģistru (UR) un ceļ pretenzijas.

Baltika Group ķepurojas ārā no zaudējumiem

Kā jau daudziem uzņēmumiem, arī Baltika Group krīzē ir nācies pārskatīt finanses, izmaksas, biznesa modeli. Piemēram, pirms krīzes kompānijai bija četras šūšanas fabrikas Igaunijā, tagad ir palikušas divas. Grupā kopumā strādāja vairāk nekā 2000 cilvēku, šobrīd - ap 1400, arī algas ir samazinātas.

Jūrmalas teritoriālais plānojums neapmierina uzņēmējus, iedzīvotājus un atbildīgo ministriju, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Uzņēmēji ir sašutuši par neskaidrajiem apbūves noteikumiem, kurus var interpretēt. Jūrmalnieki vēlas lielāku skaidrību par dabas pamatņu apbūvi, bet atbildīgā ministrija vēstulē Jūrmalas domei , ko parakstījis ministrs R. Vējonis, aizrāda pašvaldībai uz trūkumiem plānošanā. Tiesa, tam visam ir tikai rekomendējošs raksturs. Tomēr jaunā teritoriālā plānojuma autori sola VARAM teikto pieņemt zināšanai, izstrādājot teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju.

VARAM norāda, ka jebkuram pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentam ir jābūt pietiekami skaidram un saprotamam ne tikai atsevišķiem plānošanas speciālistiem, bet arī iedzīvotājiem. «No lietotāja viedokļa ir grūti novērtēt katrā funkcionālajā zonā atļautās izmantošanas un to aprobežojumus visā administratīvajā teritorijā kopumā. Tāpat nav skaidroti Apbūves noteikumos funkcionālo zonu apzīmējumiem lietotie burtu un ciparu indeksi,» teikts vēstulē domei. VARAM secina, ka atsevišķi Apbūves noteikumu punkti ir noformulēti tā, ka tos var dažādi interpretēt.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Ja tu neesi draudzīgā pulciņā ar politiķiem, naudu sportam piesaistīt nav iespējams, atzīst kādreiz slavenais sportists, viens no basketbola kluba VEF Rīga dibinātājiem un īpašniekiem Valdis Valters. Šobrīd saistībā ar sportu viņš esot vairs tikai menedžeris savai mazmeitai, kura jau 10 gadus trenējās tenisā.

«Es aizeju tad, kad vairs neredzu, ko es konkrētajā vietā vēl varu izdarīt,» iemeslus skaidro Latvijas basketbola leģenda. Sarunā ar LD viņš skaidri pasaka – Latvijā sports nav bizness. «Vienīgā vieta, kur ar sportu var nopelnīt, ir Amerika. Tur viss ir sakārtots ar dažām līgām, translācijas tiesībām televīzijām un atribūtikas pārdošanu tā, ka var pelnīt. Protams, tagad krīzes laikā arī tur ir problēmas, un viņiem uz tām ir jāreaģē, samazinot izdevumus, bet vienalga – tas ir bizness.»

Valstsvīri cer, ka Latvija iekļūs uzņēmējdarbībai labvēlīgāko valstu divdesmitniekā, taču biznesam ar to nepietiek: uzņēmēji vēlas strādāt pirmā desmitnieka valstī. Latvijai jāveicina eksports un jāpiesaista investīcijas, jāatbalsta eksportējošie uzņēmumi un lielos investorus jāvilina ar atlaižu un īpašo nosacījumu ēsmu. To, vai jau ieviestie stimulējošie pasākumi ir pietiekami, rādīs tikai laiks. Bet situāciju krasi uzlabot var arī pavisam vienkāršas izmaiņas – birokrātijas samazināšana un procedūru paātrināšana, kur kaimiņvalstis nereti mums ir soli priekšā.

«Latvijas finanšu politika šobrīd ļoti lielā mērā atgādina situāciju, kad tiek steigšus ielekts tramvajā, pat nepaskatoties, kāds ir tā numurs,» intervijā laikrakstam Dienas bizness saka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis. Viņš arī norāda, ka šobrīd «iztur tas, kurš šiverējas».

«Man nav skaidrs, kāpēc netiek veidoti alternatīvie budžeta projekti, lai tos varētu nolikt uz galda un izvēlēties labāko. Pie mums notiek tā - kaut ko uztaisa, tad sāk bļaut, ka vairs nav laika, jo ir jau decembris, un pieņem, ļaujot priekšlikumu iesniegšanu veikt vienu dienu. Tajā pašā laikā man nav zināmi valdības pasūtīti pētījumi zinātniekiem par to, kāds būs, piemēram, 2013. gada valsts budžets, nu vismaz lielos makroekonomiskos jēdzienos. Mums tiek paziņots, ka nav laika un jālec iekšā tramvajā, bet tiek aizmirsts paskatīties, kāds ir tā numurs,» stāsta Ekmanis (attēlā).

Valsts IT sistēmu uzturēšana izmaksā miljonus, bet kopējas stratēģijas nav, ir bažas par neefektīvu līdzekļu izlietojumu.

Neskatoties uz ķibelēm un skandāliem, kas pavada e-pakalpojumu attīstību Latvijā, šajā jomā esam guvuši arī vērā ņemamus panākumu, šodien raksta Lietišķā Diena. Tomēr valsts informācijas sistēmu (IS) saimniecībā vēl joprojām ir daudz darāmā. Šobrīd ministrijas savas IS apsaimnieko pēc saviem ieskatiem. Turklāt liela daļa ministriju nemaz nav lietas kursā par padotības iestāžu IS uzturēšanas izmaksām. Tādējādi nav iespējams apzināt kopējo summu, cik daudz ministrijas vidēji gadā tērē IS uzturēšanai.

To apliecina arī pērn MK iesniegtais valsts institūciju īstenoto funkciju un uzdevumu IKT jomā izvērtējums. Tajā teikts, ka pašlaik lietojamās metodes IKT budžetu plānošanā gan IKT uzturēšanas, gan IS izveides jomā nav optimālas un nedod iespēju veikt objektīvu funkciju un sniegtā labuma novērtējumu. Valsts pārvaldes iestādēs novērojama plaša IKT resursu decentralizācija un sadrumstalotība, kas palielina izdevumus, kā arī nepieciešamību uzturēt pietiekami augstas IT kompetences cilvēkresursus, kuri uztur IKT infrastruktūru. Atbilstoši Valsts informācijas sistēmu reģistra sniegtajiem datiem - Latvijā kopumā ir 175 valsts informācijas sistēmas, bet kopējo IS skaits padotības iestādēs ir virs 400. Valstī ik pa laikam izskan runas par iespējamo IT resursu centralizāciju, taču arvien vēl nekas neliecina, ka tiek sperti soļi attiecīgajā virzienā. Ņemot vērā, ka pirms neilga laika uzmanības centrā nonāca Valsts ieņēmuma dienesta EDS nedienas, līdz ar to aktualizējās jautājums par IS uzturēšanu. Tāpēc DB vēlējās apzināt, cik ministrijas tērē IS uzturēšanai. Iekšlietu ministrija, Veselības ministrija, Ārlietu ministrija atbildes DB nesniedza.