Ne visi ārvalstu investori Latvijā ienāk ar patiesu vēlmi aktivizēt uzņēmējdarbību veidā, kas dotu reālu labumu Latvijas tautsaimniecības izaugsmei. Taču Latvijas valsts nav spējīga vai varbūt nemaz negrib vērtēt, kuri investori patiešām būtu nepieciešami un pret kuru aktivitātēm savukārt būtu jāizturas maksimāli piesardzīgi.
Latvijas valstij būtu izdevīgi, ja kaut vai reversā tiktu izmantots Ventspils naftas cauruļvads, kas kopš 2003.gada nedarbojas. Taču a/s Ventspils nafta (VN) 49% īpašniece Vitol grupas kompānija Euromin Holdings (Kipra), kas kontrolē arī cauruļvadu, ir noraidījusi visus priekšlikumus par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu gan uz Mažeiķiem (Lietuva), gan uz Novopolocku (Baltkrievija), ieinteresēto pušu priekšlikumos pat neiedziļinoties. Acīmredzot caruļvadā esošās tehnoloģiskās naftas izsūknēšana un pārdošana ir daudz vieglāks un ātrāks ceļš, kā tikt pie kārotās peļņas, līdz ar cauruļvada iztukšošanu pilnībā likvidējot jebkādas Latvijas cerības un/vai perspektīvas uz naftas tranzītu pa cauruļvadu un pilnībā atsakoties no ilgtermiņa biznesa izveides šajā segmentā. Faktiski Latvijas valsts intereses ir pretrunā privāta investora Vitol grupas interesēm. Turklāt, vistiešākajā veidā, jo ļoti iespējams, ka cauruļvadā esošā nafta, kuras tirgus vērtība ir vismaz 100 miljonu ASV dolāru, patiesībā pieder Latvijas valstij. Šādos apstākļos valsts atbildīgo institūciju bezzobainā (ne)rīcība patiešām mulsina. Notiek karstas debates par 11 miljonu latu atņemšanu bērnu pabalstos, taču par 100 miljonu dolāru piederību neviens pat tā īsti neinteresējas!
Baidos, ka Latvijas valsts nespēja aizstāvēt savas valsts intereses novedīs pie tā, ka tādi kādreizējie tranzītbiznesa milži kā VN un Latvijas kuģniecība (LK) tiks pārvērsti par punduriem. Tieši Vitol specifikas dēļ VN no valsts ietekmīgākās tranzītkompānijas ir kļuvusi faktiski par noliktavu, kuras rezervurāros Ventspils ostā strādājošajā SIA Ventspils nafta termināls (VNT) glabājas lielākajam īpašniekam piederoši naftas produkti, kas tiek laisti tirgū Vitol konjunktūrai atbilstošos brīžos. Kravu apgrozība VNT pēdējos gados nemitīgi krītas un regulāri –, piemēram, salīdzinājumā ar 2007.gadu naftas un naftas produktu kravu apgrozījums VNT 2010.gadā samazinājies par 4 miljoniem tonnu, un pēdējo trīs gadu laikā tas pakāpeniski sarucis ik gadu. Kravas neapgrozās, un tas nozīmē mazākus ienākumus Latvijas valstij – sākot ar dzelzceļa pārvadājumiem, darbavietu skaitu, algām un visa veida nodokļiem. Taču peļņu gūst termināļa izmantotājs – kravu īpašnieks, kas šajā gadījumā termināli arī pilnībā kontrolē. Tajā pašā laikā pārējie VN īpašnieki negūst neko. Tāpat kā mūsu valsts.
*Laikraksta Dienas Bizness šā gada 27. janvāra numurā tika publicēts Ivara Nagļa viedoklis «Latvijas valsts atbildīgo institūciju bezzobainā rīcība mulsina», kurā autors tiek minēts kā SIA Skonto nafta valdes loceklis. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem, no šā gada 24. janvāra ir reģistrētas izmaiņas SIA Skonto nafta valdē, nosakot, ka I. Naglis vairs nav šā uzņēmuma valdes sastāvā. Līdz ar to raksts «Latvijas valsts atbildīgo institūciju bezzobainā rīcība mulsina» ir uzskatāms par I. Nagļa kā privātpersonas viedokli.